Brīvdienās nododu Jūsu vērtējumam pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”.
5.nodaļa. Pūķa galva
Fēlikss iesēdās savā Audi Q5 un bezmērķīgi braukāja pa Rīgas ielām, cenšoties sakopot domas par to, kā pēdējo 24h laikā dzīve sagriezusies kājām gaisā. Vēl no rīta viss izskatījās tik skaisti – Helēnas smaids gultā, visa biznesa ikrīta statistika pieaugoši zaļā krāsā, sarunāta spēle kopā ar draugiem netālajā Ozo golfa laukumā.. Vispār jau katrs rīts Fēliksam likās pozitīvs.. daudz pozitīvāks par tiem tūkstošiem cilvēku, kuriem viņš ik rītu pa ceļam uz biroju brauca garām.. “Cik labi būt kapu sētiņas šai pusē.. Jāizbauda katru mirkli..” Fēlikss pie sevis ik rītu nodomāja.
“Nu gan izbaudīju dienas noslēgumu birojā..” Fēlikss arvien nespēja nomierināties. Miegs, protams, viņam nebija nevienā acī, kaut arī bija vēls vakars. Cilvēki, gan, joprojām pulcējās pie dažādiem bāriem un restorāniem, kā jau piektdienās. Izmetis loku gar Jūrmalas pludmalēm Fēlikss atbrauca atpakaļ uz Rīgu un noparkoja auto centrā, starp operu un Brīvības pieminekli. Vairāk kā 800 gadu vecajā Vecrīgā vienmēr bija aktīva naktsdzīve, kas likās laba vieta vēlajai diennakts stundai, lai mazliet novirzītu domas no pēdējiem notikumiem. Nebija noslēpums, ka Pupu bārs bija visdažādāko aprindu iecienīta Vecrīgas vieta. Arī Fēliksam tur ik pa laikam patika iegriezties, ne vien lai paskatītos uz bāra letes dejojošu sieviešu atkailinātām krūtīm, bet arī dēļ lieliskā tur labi pagatavotā Whiskey Sour kokteiļa ar labu proporciju starp burbonu, svaigi spiestu citronu sulu un perfektu sīrupa piešprici.
“Pievienosim arī olas baltumu, kā parasti, Fēlikss?” bārmenis labi zināja savu darbiņu un viņa pastāvīgo klientu gaumi. Fēlikss necentās pārkliegt skaļo mūziku, vien pasmaidīja un parādīja uz augšu paceltu īkšķi.
Ar tālāko stāsta notikumu gaitu aicinām iepazīties kārtējā Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!