Anatolijs Prohorovs ir RISEBA Goda profesors ekonomikas un finanšu katedrā un vadības zinātņu doktors. Viņa dibinātās Proks uzņēmumu grupas apgrozījums ir virs EUR 114 milj., tirgojot elektrotehniku vairāk kā 60 valstīs un kļūstot par vienu no Top100 uzņēmumiem valstī. Anatolijs Prohorovs ir arī viens no aktīvākajiem biznesa eņģeļiem Latvijā. Tomēr visvairāk mani interesē viņa 200+ lpp. monogrāfija par UIN, kas bija viens no galvenajiem pamatiem, lai pierādītu Igaunijas UIN sistēmas ieviešanas Latvijā lietderīgumu. Tātad, tieši Anatolija pētījums ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ kopā 2018.g. mums ir Igaunijas UIN sistēma.

Epizodes audio ieraksts ir pieejams šeit.

Kopā ar Anatoliju runājām:

  • kā tapa 2018.g. UIN sistēma Latvijā;
  • kādēļ nav saprātīgi paralēli administrēt divas UIN sistēmas;
  • pirmos gadus ir loģiski, ka nav lieli UIN ieņēmumi budžetā, jo uzņēmumi no sākuma samazina kapitālu dividenžu izmaksāšanas vietā; turklāt, UIN dēļ pieauga citu nodokļu ieņēmumi;
  • salīdzinot vietējās un ārvalstu investīcijas, vietējās ir vairāk; kā tās stimulēt? vismaz nepaaugstinot nodokļus;
  • mums FM un EM brīžiem strādā dažādos virzienos, bet ir valstis, kur tas ir vienots ekonomikas bloks;
  • Nacionālās Attīstības plānā katru gadu ir paredzēti R&D investīcijas ap 1% (attīstītajās valstīs mērķis ir 2-3%), bet mēs to nekad neizpildām; taču vēlamies produktus ar augstu pievienoto vērtību; inovatīvu produktu līmenī ir augstāks pieprasījums; tādēļ sevišķi jāatbalsta jaunuzņēmumus;
  • MUN un solidaritātes nodoklis ir politisks, ne ekonomisks jautājums, jo tur ir nelieli valsts budžeta ieņēmumi; administrēšana būtu lētāka, ja tā vietā par kādu 1/2% palielinātu IIN un šos nodokļus atceltu; tāpēc arī nodokļu jaunrade nav vēlama, izņemot cilvēku veselības mērķiem ieviešamos;
  • vai jāsamazina UIN likmi, lai veicinātu dividenžu izmaksāšanu un cik pamatots ir UIN uzbrukums banku sektoram?
  • runājām par jaunās UIN sistēmas ietekmi uz Proks piemēra bāzes;

Valstij, pirms aiztikt UIN sistēmu, jāpadomā vai mēs neaiztiekam vistas, kas nes zelta olas. Tāpēc svarīga ir esošās sistēmas stabilitāte.

  • kā tagad Latvijas nodokļu sistēma izskatās uzņēmēja acīs Baltijas kontekstā, pēc pēdējām Igaunijas un Lietuvas nodokļu pārmaiņām;
  • vai PVN izkrāpšana ir problēma sistēmā vai cilvēka dabas sekas?
    • problēma nav likumā, bet gan VID interpretācijās eksportētājiem;
    • Latvijas VID mēdz sist pa Latvijas uzņēmumiem par viņu darījumu partneriem n-tajā pakāpē citās valstīs;
    • pēc katriem problemātiskiem gadījumiem uzņēmums uzlabo savas procedūras, lai mazinātu riskus;
    • tomēr šādā veidā Latvijas uzņēmumiem brīžiem apgrozījums samazinās pat uz 1/2, jo šādu VID aktivitāšu dēļ uzņēmums nestrādā ar maziem vai jauniem darījumu partneriem un pat veselām valstīm (uzņēmumiem no tām), ar ko juridiski nav ierobežojumu strādāt;
  • runājām arī par NĪN un nekustamā tirgus aktivizēšanu;
  • personīgām investīcijām un nodošanu nākamām paaudzēm – nodokļu sistēma šādiem jautājumiem ir pietiekoši adekvāta;
    • paredzama uzņēmumu pārdošanas vilnis tajos, kurus nav bērnu, kas var vai vēlas tos pārņemt;
    • Anatolijs pat dalījās ar dažām šādu investīciju stratēģijām, t.sk. jauno IIN grozījumu kontekstā.