2023. gada janvārī tika publicēts Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Narkotiku un noziedzības biroja (turpmāk – UNODC) globālais ziņojums par cilvēku tirdzniecību (turpmāk – UNODC Ziņojums). Savukārt 2023. gada maijā tika publicēts ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums (turpmāk – Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums). Lai arī cilvēku tirdzniecības aktualitāte nezūd un upuru skaits pieaug, šķietami valstu rīcība un reakcija uz šāda veida noziegumiem mazinās. Kā šobrīd nodrošināt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem un personām, kuras ir pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam?

 

Cilvēku tirdzniecība

Cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums, kas aizskar cilvēka cieņu, jo šāda veida noziegums tiek veikts lielākoties tādēļ, lai gūtu ekonomisko labumu, proti, peļņu. Tiek lēsts, ka cilvēku tirdzniecība ir uzskatāma par modernu verdzības veidu ar pārrobežu elementu.[1] 2020. gadā tas bija trešais lielākais organizētās noziedzības grupu ienākumu avots pasaulē[2], un diemžēl valstu, īpaši jaunattīstības valstu, reakcija uz cilvēku tirdzniecības noziegumiem pasliktinās. Pēc UNODC datiem 2020. gadā par 11% kritusies spēja atklāt veiktos cilvēku tirdzniecības noziegumus, savukārt notiesājošu spriedumu par šā nozieguma veikšanu skaits ir krities par 27%.[3]

Covid-19 pandēmijas laikā esot mainījušās arī cilvēku tirdzniecības iezīmes un stratēģija, kas cita starpā nozīmē to, ka atklāt šos noziegumus ir arvien grūtāk un ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumi ir nepietiekami.[4] Turklāt Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumā tiek norādīts, ka, ierobežojot piekļuvi dažādiem starptautiskās aizsardzības veidiem, piemēram, patvērumam, personām palielinās iespēja kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. Tiek uzsvērts valstu pienākums nodrošināt efektīvu piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai cilvēku tirdzniecības upuriem un personām, kuras pakļautas tās riskam.[5]

Labākai cilvēku tirdzniecības jēdziena izpratnei autore aicina aplūkot arī Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) 2022. gada ziņojumu par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā, kur cita starpā arī skaidrots cilvēku tirdzniecības jēdziens.

 

Cilvēku tirdzniecība un citas ar cilvēktiesībām saistītas problēmas

Vispārzināms, ka cilvēku tirdzniecība tiek veikta dažādos nolūkos, kā, piemēram:

  • Seksuālas izmantošanas nolūkos;
  • Lai veiktu piespiedu darbu vai sniegtu noteikta veida pakalpojumus;
  • Verdzībai;
  • Dzīvībai svarīgu orgānu izņemšanai/ noņemšanai;
  • Ekspluatācijai nolūkā piespiest veikt kādu noziedzīgu nodarījumu.[5]

Tomēr, pakāpjoties soli atpakaļ, tas, kādos apstākļos visbiežāk tiek veikta cilvēku tirdzniecība, nav tik plaši zināms. Pēc būtības tas arī atspoguļo to, cik svarīgas ir tādas cilvēktiesības kā tiesības uz izglītību, tiesības uz pienācīgu darbu, pienācīgiem dzīves apstākļiem, kā arī to, cik svarīgi valstīm ir stiprināt starptautisko aizsardzību un domāt par ilgtspējīgu sabiedrību. Abos ziņojumos tika atspoguļotas dažādās ar cilvēktiesībām saistītas problēmas, kas rada labvēlīgu vidi cilvēku tirdzniecības noziegumu veikšanai.

Klimata pārmaiņas

Lai arī tikai nesen aizsākušies centieni starptautiski atzīt tiesības uz labvēlīgu un tīri vidi par cilvēktiesībām, (ANO Ģenerālā asambleja tikai 2022. gadā atzina tās par cilvēktiesībām un 2022. gadā arī Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma ieteikumu Eiropas Padomes dalībvalstīm tiesības uz labvēlīgu un tīri vidi par cilvēktiesībām), tas nenozīmē, ka tās iepriekš ir bijušas mazsvarīgākas.[6] Tā, piemēram, 2021. gadā 23,7 miljoni cilvēku bija spiesti pamest mājas un iekšzemē pārvietoties uz citiem reģioniem laikapstākļu izraisītu katastrofu – zemestrīču, plūdu ietekmē izpostītu māju – dēļ vai pat šķērsot robežas, pametot savu valsti, lai izvairītos no klimata izraisītās nabadzības.[7]

Jāņem vērā, ka Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumā tiek norādīts, ka klimata pārmaiņu dēļ nereti saasinās konflikti par ierobežotajiem resursiem. Piemēram, Sahēlas reģionā, Āfrikā, sakarā ar klimata pārmaiņām cilvēki saskaras ar ierobežotiem iztikas resursiem, kā arī zemes un ūdens resursiem. Tomēr ierobežota piekļuve šiem resursiem nav tikai klimata pārmaiņu noteikta. To lielā mērā ietekmē arī armijas vienību un  nevalstisku bruņotu grupējumu iejaukšanās[8], kas daudziem Sahēlas iedzīvotājiem liedz atgriezties mājās un izmantot savus zemes gabalus un ganību laukus.

Lai novērstu Sahēlas iedzīvotāju došanos atpakaļ uz mājām, viņiem draud ar nāvi, nolaupīšanu, represijām. Pieaugot iekšēji pārvietoto personu un bēgļu skaitam, dabas resursi tiek vēl vairāk noplacināti, un arvien biežāki kļūst strīdi par ūdens un zemes izmantošanu.[9] Risinot strīdus par resursiem un iejaucoties bruņotajiem grupējumiem un armijai, tik daudz netiek vairs pievērsta uzmanība cilvēkiem, kas ir cietuši no klimata pārmaiņām un kuriem ir jāpamet mājas, kā rezultātā cilvēku tirgotājiem ir vieglāk veikt cilvēku tirdzniecības noziegumu un palikt nepamanītiem un nesodītiem.

UNODC Ziņojumā tiek izvirzīti iespējamie risinājumi:

  1. Dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve efektīviem aizsardzības līdzekļiem un cilvēka cieņai atbilstošiem dzīves apstākļiem tiem, kuri ir spiesti pamest dzīvesvietu klimata pārmaiņu dēļ un ir neaizsargāti;
  2. Dalībvalstīm sistemātiski vajadzētu integrēt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus, lai sniegtu ārkārtas humanitāro palīdzību personām, kuras pametušas dzīvesvietu klimata apstākļu dēļ;
  3. Atbalstīt kopienu izveidi, kurā personas brīvprātīgi varētu ziedot un investēt līdzekļus, lai palīdzētu izdzīvot un saņemt palīdzību personām, kuras tiek apdraudētas klimata izmaiņu dēļ;
  4. Starptautiskajām organizācijām un dažādiem ekspertiem akadēmiskajā vidē būtu jānovēro klimata izmaiņu radītās sekas kā potenciālo dzinējspēku cilvēku tirdzniecībai, un jāapkopo dati.[7]

Karš un konflikti

Jebkurai personai būtu jābūt iespējai dzīvot drošā vidē, kur netiek apdraudēta valstiskā stabilitāte un neatkarība un kur demokrātijai nav tikai deklaratīva nozīme. Tomēr, notiekot kara apstākļiem un konfliktiem (ne tikai valstu starpā, bet arī vienas valsts iekšienē), personas tiek izsistas no ierastā dzīves ritma un bieži vien ir spiestas pamest savu dzīvesvietu, darbu un pat valsti.

Situācijās, kad notiek kara darbības vai konflikti, pastāv vēl jo lielāka iespēja kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri, jo cilvēku tirgotāji var darboties, neuztraucoties par to, ka šis noziegums tiks atklāts. Tā, piemēram, ANO 2022. gada ziņojumā par bērniem un bruņotiem konfliktiem tiek lēsts, ka tika nolaupīti 3459 bērni. Tāpat tiek ziņots, ka šobrīd notiekošais Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis dramatisku cilvēku tirdzniecības attīstību, kur upuru vecums svārstās no 4 līdz 82 gadu vecumam.[10]

UNDOC Ziņojumā izvirzītie risinājumi:

  1. Dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām būtu jāspēj samazināt neaizsargātību pret cilvēku tirdzniecību konflikta zonās, vienlaikus nodrošinot drošu piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem un humānajam atbalstam;
  2. Dalībvalstīm sistemātiski vajadzētu integrēt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus, lai sniegtu ārkārtas humanitāro palīdzību personām, kuras spiestas pamest dzīvesvietu konflikta zonās;
  3. ]Dalībvalstīm vajadzētu paplašināt humāno atbalstu un sniegt aizsardzību;
  4. Dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām vajadzētu pastiprināt militārpersonu un ANO miera uzturētāju sagatavošanu dažādām pret cilvēku tirdzniecību veiktām darbībām;
  5. Starptautiskajām organizācijām vajadzētu novērot, kādas ir cilvēku tirdzniecības pazīmes un cik daudz cilvēku kļūst vai var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem kara vai konflikta situācijās;
  6. Starptautiskajām organizācijām un dažādām kopienām būtu jārīkojas, lai demobilizētu un reintegrētu bērnus, kurus iesauca bruņotajos spēkos.[7]

Plašāk par cilvēku tirdzniecību saistībā ar bruņotiem konfliktiem ir iespējams lasīt UNODC 2018. gada Globālajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību bruņota konflikta kontekstā.

Izglītība

Ikvienam ir tiesības saņemt izglītību, lai gūtu zināšanas un vēlāk veiksmīgi spētu iekļauties ne tikai sabiedrībā, bet arī darba tirgū. Iespēja iegūt izglītību citstarp nozīmē, ka persona apgūst lasītprasmi un rakstītprasmi, iemācās komunicēt ar līdzcilvēkiem, izprot kādas tai ir tiesības un pienākumi.[11] Tomēr nabadzīgākās valstīs un valstīs, kur cilvēktiesības nav pašsaprotamas, bieži vien netiek arī nodrošināta iespēja pienācīgi iegūt izglītību, cita starpā arī skolotāju trūkuma dēļ.

Līdz ar to cilvēki, kuriem nav iespēja saņemt izglītību, var tikt pakļauti riskam neatrast stabilu darbu ar labu atalgojumu un tādējādi ir pakļauti lielākam cilvēku tirdzniecības riskam, jo, saņemot it kā izdevīgu un ideālu darba piedāvājumu un kritiski neizvērtējot, vai tas ir patiess, šādas personas var tikt pakļautas cilvēku tirdzniecībai. Tāpat persona, kurai nebūs tik laba lasītprasme, var pārprast kādu tekstu vai pat vispār to nesaprast, un tādējādi to varētu vieglāk pakļaut cilvēku tirdzniecībai.[5]

Darbs

Pienācīga darba nodrošināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai, ekonomiskajai attīstībai. No individuālā viedokļa pienācīgs darbs sniedz jebkuram cilvēku iespēju iegūt līdzekļus, lai uzturētu sevi un ģimeni, kā arī iespēju dzīvot labvēlīgākos apstākļos. Kvalitatīva nodarbinātība un pienācīgi darba apstākļi palīdz samazināt ne tikai nevienlīdzību, bet arī nabadzību.[12] Savukārt personas, kuras dzīvo nabadzībā, kuras nesaņem atbilstošu atalgojumu vai kuras nespēj iegūt darbu, nereti arī kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem.[13]

Cilvēku tirdzniecība un digitālā vide

Tāpat kā citi noziegumi mūsdienās jau tiek veikti digitālajā vidē, tā arī digitālā vide diemžēl ir draudzīga cilvēku tirdzniecības noziegumiem, jo cilvēku tirgotāji ir kļuvuši prasmīgi izmantot dažādas sociālo mediju platformas, kā arī citas tiešsaistes vietnes, lai veiktu cilvēku tirdzniecības noziegumus.[14]

UNODC ir publicējis dažus padomus, kā izvairīties no kļūšanas par cilvēku tirdzniecības upuri. Ir svarīgi apzināties, ka mūsdienās digitālajā vidē ir ļoti daudz informācijas, dažādas reklāmas, piedāvājumi, sludinājumi, kas bieži vien var šķist pārāk labi, lai būtu patiesība. Lai tomēr neapmaldītos plašajā informācijas lokā un piedāvājumu klāstā, vienmēr būtu jādomā kritiski un jādiskutē ar līdzcilvēkiem.

Tomēr jāpiebilst, ka UNDOC Ziņojumā norādīts, ka tehnoloģiju gaišā puse ir iespēja uzlabot krimināltiesību sistēmu, lai atklātu, izmeklētu un sauktu pie atbildības cilvēku tirgotājus. 2020. gadā tika publicēts Drošības un sadarbības organizācijas Eiropas (EDSO) un organizācijas Tech against trafficiking (TAT) ziņojums “Inovāciju izmantošana cilvēku tirdzniecības apkarošanā: visaptveroša tehnoloģiju rīku analīze”. Šajā ziņojumā tika identificēti 305 tehnoloģijas rīki, ko pašlaik izmanto visā pasaulē, lai atbalstītu cīņu pret cilvēku tirdzniecību.[7]

Pasaules diena pret cilvēku tirdzniecību – 2023. gada kampaņa

Kopš 2014. gada katru gadu 30. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules diena pret cilvēku tirdzniecību, tādējādi cilvēku tirdzniecības problēmai piešķirot pasaules mēroga nozīmi.[15] Arī šogad norisinās kampaņa, kuras mērķis ir palielināt izpratni par norisēm un tendencēm, kas noteiktas jaunākajā UNDOC Ziņojumā, mērķdiskā arī ir aicināt valdības, tiesībaizsardzības iestādes, sabiedriskos dienestus un pilsonisko sabiedrību stiprināt aizsardzību, atbalstīt tos cilvēkus, kas saskārušies ar cilvēku tirdzniecību, kā arī izbeigt nesodāmību.[14] Par kampaņas tēmu ir izvēlēts sauklis “Sasniedziet katru cilvēku tirdzniecības upuri, neatstājiet nevienu!”. Atbilstoši šim sauklim nesniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ir saskārušies ar cilvēku tirdzniecību vai kuri ir pakļauti riskam saskarties ar cilvēku tirdzniecību, nozīmē:

  • Nespēju izbeigt cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatāciju;
  • Nespēju atbalstīt upurus, kas izdzīvojuši, tiklīdz viņi ir atbrīvoti no cilvēku tirgotājiem;
  • Atstāt identificējamas grupas neaizsargātas pret cilvēku tirgotājiem.[4]

Tāpat tiek norādīts, ka valstīm būtu jāuzlabo savi centieni, lai īstenotu ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecību, tostarp stiprinot valsts sistēmu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai un aizsardzībai. Vēl jo vairāk ir jāveicina informētība cilvēku vidū par cilvēku tirdzniecības tēmu.[4]

Sīkāk ar UNODC Ziņojumu var iepazīties šeit, savukārt ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumu šeit.

Kopsavilkums

  • 2020. gadā cilvēku tirdzniecība bija trešais lielākais organizētās noziedzības grupu ienākumu avots pasaulē. UNODC dati norāda uz kritumu spējā atklāt cilvēku tirdzniecības noziegumus. Līdz ar to cilvēku tirdzniecība ir aktuāla problēma un par to būtu vairāk jārunā.
  • UNODC Ziņojums un Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojums pierāda to, ka cilvēku tirdzniecība var būt saistīta arī ar citām problēmām kā klimatu pārmaiņām, bruņotiem konfliktiem un izglītības trūkumu.
  • Kopš straujās interneta attīstības arī cilvēku tirdzniecība var tikt veikta digitālajā vidē, tāpēc ikkatram cilvēkam ir jāpiedomā pie tā, kas tiek publicēts internetā un kāda veida informācija internetā tiek piedāvāta.
  • 2023. gada 30. jūlijā kārtējo reizi tiek atzīmēta Pasaules diena pret cilvēku tirdzniecību, kur kampaņas ietvarā tiks aktualizēta cilvēku tirdzniecības problēma.
  • Cilvēku tirdzniecība nav problēma, kas var tikt atrisināta dažu dienu laikā. Tas ir ilgs un sarežģīts process, tāpēc ir svarīgi, ka katru gadu tiek atzīmēta Pasaules diena pret cilvēku tirdzniecību, lai turpinātu uzsvērt šīs problēmas nopietnību.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.