Martā ES tiesa nu jau kārtējo reizi lēma par nosacījumiem, pie kuriem dubultā sodīšana – administratīvs process un kriminālprocess vienlaikus – nav pieļaujami.

 

Kas notika?

Rumānijas uzņēmumam, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, sākts kriminālprocess aizdomu dēļ par spirta pārvietošanu un glabāšanu ārpus akcīzes preču noliktavas un caurules montāžu uz ražošanas iekārtas. Tādēļ uzņēmumam vairākas reizes apturēta akcīzes noliktavas darbība. Uzņēmums vērsās Rumānijas tiesā, kura, savukārt, apturēja tiesvedību un uzdeva ES tiesai jautājumus par iespējamu dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu. Līdz jautājuma izskatīšanai ES tiesā kriminālprocess jau velkas vairāk par 3 gadiem.

Ko teica ES tiesa?

Spriedumā ES tiesa uzsver, ka ES tiesību akti nepieļauj administratīvu nodokļu sodu līdz kriminālprocesa pabeigšanai, ja attiecīgais uzņēmums ir apsūdzēts šajā kriminālprocesā.

“..aizliegts par tiem pašiem nodarījumiem to pašu personu kumulatīvi saukt pie krimināltiesiska rakstura atbildības un piemērot krimināltiesiska rakstura sodus..”

Dubultās sodīšanas aizlieguma tests

Tālāk ES tiesa atkārto 4 kritērijus, pie kuriem dubultā sodīšana ir iespējama, t.sk.:

  1. šo divu sodu kumulatīva iespēja ir paredzēta tiesību aktos (nedomāju, ka kas tāds ir īpaši paredzēts Latvijas tiesību aktos);
  2. valsts tiesību akti arī nedrīkst pieļaut tiesvedību un sodus par vieniem un tiem pašiem faktiem, pamatojoties uz vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu vai lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi;
    1. nespēju pagaidām iedomāties Latvijas tiesību aktos šobrīd paredzētu tieši šādu regulējumu; EST šādu konstatējumu veica arī par Rumānijas likumu;
  3. tādēļ šīm procedūrām un sodiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem mērķiem, kas attiecas uz vienas un tās pašas prettiesiskās rīcības dažādiem aspektiem;
  4. sodu, kas attiecīgā gadījumā ir piemērots procedūrā, kura hronoloģiski bijusi pirmā, jāņem vērā, izvērtējot otro sodu.

Administratīvajā lietā jāsagaida, kas lemts kriminālprocesā

ES tiesa arī nosprieda – ja nacionālā tiesa uzskatītu, ka noliktavas licences apturēšanas pasākums ir krimināltiesisks sods, nevainīguma prezumpcijas princips ir pretrunā tam, ka apturēta licence, ja vēl nav lemts par šādi sodītās personas vainu kriminālprocesā.

Šo tādējādi var tulkot arī attiecībā uz citām VID uzrēķinu lietām – ja nacionālā tiesa uzskatītu, ka VID uzrēķins ir krimināltiesisks sods, nevainīguma prezumpcijas princips ir pretrunā tam, ka piemērots uzrēķins, ja vēl nav lemts par šādi sodītās personas vainu paralēli pastāvošajā kriminālprocesā. Arī tad, kad sods kriminālprocesā sagaidīts, administratīvajā procesā jāvērtē, lai nebūtu dubulta sodīšana.

Akcīzes noliktavas darbības apturēšana nav krimināl-sods, bet..

ES tiesa, gan, norādīja, ka akcīzes noliktavas darbības apturēšanas lēmums diez vai kvalificējas kā krimināltiesisks sods. Tomēr ES tiesa starp rindiņām aicina dalībvalstis kritiski paskatīties uz administratīvām sankcijām no labas pārvaldības principa un proporcionalitātes un samērīguma skatu punkta. It īpaši šai sakarā apsveramas personas tiesības uz tās lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

“Runājot par šādas saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšanas absolūti nepieciešamo raksturu, jāizvērtē, vai pastāv skaidri un precīzi noteikumi, kas ļauj paredzēt, par kādām darbībām vai bezdarbību var kumulatīvi saukt pie atbildības un sodīt, kā arī koordinēt dažādās iestādes, vai abas procedūras ir īstenotas pietiekami koordinēti un tuvināti laikā un vai sods, kas attiecīgā gadījumā ir piemērots procedūrā, kura hronoloģiski bijusi pirmā, ir ticis ņemts vērā, izvērtējot otro sodu, un tādējādi apgrūtinājums, kas attiecīgajām personām izriet no šādas kumulēšanas, ir absolūti nepieciešams un visi piemērotie sodi atbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumam.”

Ko nosaka likums?

Nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu.

Te arī pietiekoši labi apkopota būtiskākā līdzšinējā tiesu prakse šajā jautājumā, t.sk. par to, ka nodokļu uzrēķins administratīvā procesā atzīstams par krimināltiesiska rakstura sodu. Ja kāds no VID vai procesa virzītājiem labāk vēlas saprast, kad ir jāierosina administratīvo procesu un kad – kriminālprocesu, ierosinu sākt ar šo lietu izpēti: Bonda un bpost.

ES tiesa šajā lietā skaidroja arī, ka samērīguma princips paredz: “tad, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk ierobežojošais un radītajām neērtībām ir jābūt samērīgām ar sasniedzamajiem mērķiem.”

Vēl viena ideja šajā sakarā par PVN lietām

Interesanti, ka saskaņā ar attiecīgo Cilvēktiesību konvenciju šis “non bis in idem” princips tiek piemērots ne tikai vienas ES valsts jurisdikcijā, bet arī starp vairāku dalībvalstu jurisdikcijām. Ar šo varētu mēģināt iesist zem jostasvietas VID par uzrēķiniem par vienu un to pašu darījumu 2 dažādās dalībvalstīs.

Suņi rej, bet..

Par šo principu gan es, gan citi jau daudz esam rējuši, bet kādēļ karavāna iet tālāk – paralēli procesi par to pašu gan tiesā, gan pie izmeklētājiem turpinās? Visbiežāk dzirdētas tādas atrunas, kā – procesi ir pret citām personām (parasti kriminālprocesa sākumā, gan, nav iespējams neko tādu apgalvot) vai procesi sedz dažādus periodus. Minētā ES tiesa šajā sakarā norādījusi:

“Faktiskā sastāva identiskums ir uzskatāms par konkrētu apstākļu kopumu, kas izriet no notikumiem, kuri būtībā ir tie paši, jo tie ietver vienu un to pašu likumpārkāpēju un ir nedalāmi savstarpēji saistīti laikā un telpā.”

Ko darīt, ja VID vai procesa virzītāji šo pārkāpj?

Šī lieta pierāda, ka esoša strīda gadījumā nevajag kautrēties lūgt tiesai apturēt tiesvedību un uzdot ES tiesai jautājumus sakarā ar ES Pamattiesību hartas interpretāciju. Kur jautājumam nav ES tiesību noskaņas, Satversmes tiesas prakse arī rāda, ka tā arī labprāt interpretē šos cilvēktiesību pamatprincipus.