NVO Fair Tax Foundation šonedēļ ir pazinojusi, ka Latvija ir ofšors kopā ar 70 citām jurisdikcijām. Pašķetināsim – kādēļ tā?

 

Ko FTF uzskata par ofšoru?

Protams, nekādas panikas – šis ir tikai viens no daudziem tamlīdzīgiem ziņojumiem. Taču mani ieinteresēja Latvijas atrašanās sarakstā. Tādēļ vērts paskatīties uz saraksta kritērijiem.

  • Pirmkārt, tos, kas reģistrējuši tur (Latvijā) uzņēmumu, bet kas ienākumus gūst g.k. ārpus (Latvijas). Šķiet, tas nav Latvijai tipisks gadījums, jo praksē tādus neesmu redzējis.
  • Akcionāru slēpšana (FTF kā piemērus min AAE un ASV Virdžīnu Salas) vai administrācijas nesadarbošanās (BVI) – arī nav Latvijas gadījumi.
  • Atliek pēdējais FTF minētais kritērijs – kaitīga UIN sistēma (Krievija un Barbadosa) – kur nominālās UIN likmes ir saprātīgas, bet piedāvā agresīvus UIN atvieglojumus, kā arī piedāvā peļņas pārcelšanu (uz ofšoru) bez patiesas ekonomiskās darbības attiecīgajā jurisdikcijā. Te varētu diskutēt – vai Latvijas peļņas neaplikšana ar UIN uz nenoteiktu laiku ir agresīvs UIN atvieglojums?

Tax Justice Network saraksts

Šis saraksts jau šķiet objektīvāks. Arī tajā ir Latvija, bet tajā ir arī lielākā daļa Eiropas un negatīvākā gaismā, nekā Latvija. TJN izvirzītais galvenais kritērijs – cik daudz jurisdikcija ļauj lielajām starptautiskajām kompānijām izvairīties no UIN. Te ciparu skalā, kur 0 nozīmē, ka valsts UIN likums neļauj ļaunprātīgi izmantot UIN sistēmu, bet 100 – nekādi neierobežo ļaunprātīgu UIN izmantošanu. Latvija nopelnījusi 55 punktus, kas norāda uz ne pārāk ‘izmantojamu’ un populāru sistēmu ļaunprātīgiem mērķiem. Uz globālā fona TJN atzīst, ka Latvijas UIN sistēmu maz izmanto šādiem nolūkiem, kas kopā Latviju ierindo 95.vietā pasaulē starp TJN kaitīgākajām 141 UIN sistēmām (1.USA, 2..SUI, 5.LUX, 6.JPN, 7.GER, 8.UAE, 11.CHI, 12.NED, 13.UK, 15.CYP).

TJN diezgan dziļi pēta detaļas

Kādus trūkumus Latvijas UIN sistēmā saskatījis TJN (viņi datus ņēma no uzticamiem avotiem – VID, FM, IBFD, OECD un Big4 auditori)? Peļņas aplikšana vien izmaksāšanas brīdī, tādējādi arī TJN īpaši uzsver, ka nav arī apliekama ārvalstīs nopelnītā peļņa, autoratlīdzība un procenti (līdz to izmaksai Latvijas uzņēmuma akcionāriem). TJN vienlaikus kritiski vērtēja neierobežotas iespējas bez ieturējuma nodokļa u.c. ierobežojumiem (izņemot transfertcenas) izmaksāt no Latvijas autoratlīdzību, procentus un dažādas pakalpojumu maksas.

Kas Latvijā ir ofšors?

UIN likums paredz, ka darījums ar personu, kura atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets. Šajā sarakstā ir 12 jurisdikcijas un tam kājas aug no attiecīga ES saraksta, kurā 13.jurisdikcija ir Krievija, kas tūlīt būs arī Latvijas sarakstā.

Kas ir ES Melnais saraksts?

Ja ofšors noslēdzis līgumu par info apmaiņu ar OECD, to izņem no ES ofšoru Melnā saraksta. Bet, ja ofšoram nav zināms PLG? Tad par šo uzņēmumu neviens nekur neziņo un tas arī vairs nav Melnajā sarakstā. Virkne starptautisko NVO nekautrējas šo ES sarakstu nosaukt par bezzobainu, maigi izsakoties.

Būtiska atšķirība ar ofšoriem

Latvijā efektīvā UIN likme ir ap 18% (ņemot vērā visus atvieglojumus). Tomēr Latvijā iespējams dividenžu izmaksāšanu atlikt uz nenoteiktu laiku un tikmēr izmaksāt peļņu uz citām jurisdikcijām (piemēram, kā ieguldījumu cita uzņēmuma kapitālā), arī uz nenoteiktu laiku. Kas jau pēc tam notiek ar šo naudu ārvalstu uzņēmumos (un cik pakāpēs), cik daudz tur ievēro transfertcenu principus, utt – atkarīgs no katra samaitātības pakāpes.

Tad kas ir ofšors?

UK nodokļu eksperts Dan Neidle savā Twitter kontā par šo FTF pētījumu nokomentēja: “Es piedāvāju vienkāršāku pieeju: ja valsts neapliek ar UIN ārvalstīs gūtus ienākumus, tad šī valsts ir ofšors.”

Cik Latvijā ir samaksāts UIN?

 

Salīdzinoši ar citām OECD valstīm situācija ir bēdīga. Lai gan dati tabulā zemāk ir vien par 2019.g., 2022.gadā aina nav īpaši uzlabojusies – Latvija pacēlusies no 0,5% uz 3%, kas tāpat ir stabilā pēdējā vietā. Arī pasaules skatījumā situācija ir tikpat bēdīga. Ja Latvija tuvotos OECD vidējam rādītājam (UIN veido ap 10% no visiem nodokļu ieņēmumiem), tad budžetā ieripotu par EUR ~1 miljardu vairāk.

Tad vai Latvija ir ofšors?

Latvijas uzņēmumiem jāapliek ar UIN visu peļņu, t.sk. ārzemēs gūto, tikai jautājums – vai šajā dzīvē? Savukārt, ja peļņa ieguldīta citas valsts uzņēmuma kapitālā un uz šī ieguldījuma bāzes nopelnītais aplikts, piemēram, ar 2-3% efektīvo UIN likmi, šī ārvalstīs apliktā peļņa Latvijā vairumā gadījumu vairs neapliksies ne ar UIN, ne IIN. Par UIN likuma caurumiem jau rakstīju iepriekš, un arī te, u.c. Tad spriediet paši – vai Latvija ir ofšors?

Latvijas atbilde uz šo visu..?

Šobrīd viens no variantiem, ko apspriež FM nodokļu reformas ietvaros ir.. par UIN samazināšanu regulārām dividenžu izmaksām pēc Igaunijas parauga, no kura šobrīd igauņi plāno atteikties. Tas veicinātu ātrāku peļņas izmaksāšanu no uzņēmumiem. Neaizmirsīsim, ka vēl ir uzkrātas neizmaksātas peļņas milzu summas, kas radušās pirms 2018.g. reformas un tā peļņa izmaksājama pirmā (pēc FIFO principa).

Ko vajadzētu darīt?

Pareizāk šķiet:

  • esošo UIN sistēmu saglabāt, bet
  • aizlāpīt caurumus peļņas slēptās izmaksāšanas variantiem,
  • ieviest reālu ofšoru sarakstu (nekas Latvijai neliek piemērot ES Melno sarakstu) un
  • ieviest ieturējuma nodokli pasīvo ienākumu (dividendēm, % un autoratlīdzībām) izmaksāšanai uz ārzemēm, izņemot ES, jo šo nodokli Latvija šobrīd vienkārši uzdāvina citām valstīm, kurās tāpat jāmaksā UIN par tajās saņemto šo pasīvo ienākumu.