Tagad par piedāvātajiem 15 variantiem. Priecē, ka visiem FM prognozē negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Biedē, ka mākoņi sabiezē virs augsti atalgotā menedžmenta galvām (37,1% + solidaritātes nod.). Vai darbaspēka nodokļi tiešām samazināsies?

Piedāvāto scenāriju tik daudz, ka ātri var apjukt. Turklāt, katram FM piekarinājis cenrādi – cik valstij katrs no tiem izmaksās. Tāpēc labāk sākt ar iepriekšējā blogā rakstīto – kādēļ vispār kaut ko mainīt? Man izskatās, ka sekojošas lietas ir labojamas:

  1. Pēc iespējas jāpalielina neapliekamo minimumu dēļ 22%, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa;
  2. diferencēto neapliekamo minimumu jānomaina uz fiksēto, jo progresivitāti jau valsts panāk ar likmēm (tabulā redzams, ka daudzi scenāriji paredz fiksēto NM);
  3. solidaritātes nodokli jānosauc savā īstajā vārdā – IIN; un jāpasaka skaidri – Latvija negaida te augsti atalgotu darbaspēku, jo ne Lietuvā, ne Igaunijā nav SN, bet Polijā tas ir 4%; 25% SN kopā ar palielinātajām IIN likmēm 37,1% iznīcinās vadības līmeņa darbaspēka kategoriju, pat ja 10% SN ieskaita kā IIN = 52,1%;
  4. lai gan lielākā problēma nevienlīdzībai ar Lietuvu un Igauniju paliek algām līdz EUR 1000 mēnesī, Latvijā ar tādu algu dzīvo nepilna 1/2 darbaspēka;
  5. svarīgi būtu sasaistīt vairāk nodokļus ar pretī saņemamiem kvalitatīviem veselības pakalpojumiem, lai cilvēki kļūtu ieinteresētāki saņemt tikai oficiālas algas; piemēram, jēdzīgs šķiet priekšlikums 10% solidaritātes nodokļa IIN vietā iezīmēt veselības budžetam (9.scenārijs);

Ar FM piedāvātjiem darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijiem sīkāk varat iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā.