Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/
Šī tēma pēdējā laikā uzpeldējusi manā redzeslokā no dažādiem aspektiem. Tā laikam bija zīme, ka laiks tai pievērsties.
Kas ir plānā kapitalizācija (PK)?
Uzņēmumu iespējams finansēt 2 veidos – ieguldot tā kapitālā vai aizdodot tam naudu. Ieguldījumam pretī ieguldītājs saņem dividendes, bet aizdevumam – %. Uzņēmumam, kas to izmaksā akcionāram vai aizdevējam, % samazina ar UIN apliekamo bāzi, bet dividendes – nē. Tādēļ tam izdevīgāk ir aizņemties, nevis saņemt ieguldījumu. Tomēr, lai uzņēmumi neaizrautos ar % atskaitīšanu izdevumos, pastāv ierobežojums – aizdevums nevar vairāk kā 4x pārsniegt pašu kapitālu. Proti, tas var vairāk kā 4x pārsniegt kapitālu, bet % būs atskaitāmi tik par aizdevuma apmēru, kas ne vairāk par 4x pārsniedz pašu kapitālu. Pārsnieguma % jāiekļauj ar UIN apliekamā bāzē.
Piemēram..
Ja Uzņēmums dibināts ar EUR 3000 pamatkapitālu, tad tam būs atskaitāmi % ne vairāk kā no EUR 12 000 liela aizdevuma. Turklāt – tirgus cenai atbilstoši procenti. Pašu kapitāla apmēru vienmēr jāskatās uz pārskata gada pirmo dienu. Šo PK ierobežojumu nepiemēro aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm no ES, EEZ un nodokļu konvenciju valstīm, kuras uzrauga regulators, operatīvajam līzingam un dažos citos mazāk piemērojamos adījumos.
Uz Covid laiku pastāvēja moratorijs, kas ļāva nepiemērot šo PK ierobežojumu, bet ar 1.1.2023. tas vairs nav spēkā un atkal kļuvis aktuāls PK ierobežojums.
Otrs PK ierobežojums
Likumā pastāv arī otrs ierobežojums lielajiem aizdevumiem, kam izmaksātie procenti pārsniedz EUR 3 milj. gadā. Tad ar UIN apliekamajā bāzē jāliek %, kas pārsniedz 30% no % izmaksātāja peļņas (EBITDA). Ja % izmaksātājam piemērojami abi PK ierobežojumi UIN bāzi jāpalielina par lielākajiem neatskaitāmajiem %. Tik tālu atgremoju likumu, bet par ko tad šis blogs?
Kādēļ PK – arī nesaistītu pušu aizdevumiem?
PK princips plaši piemērots daudzās valstīs. Tādēļ man radās jautājumi, uz kuriem man vēl nav atbildes, bet ar kuriem gribēju padalīties. Pirmkārt, kādēļ jāierobežo % atskaitīšanu aizdevumiem no nesaistītām personām? PK mērķis ir ierobežot pārmērīgu % atskaitīšanu pretstatā otram finansēšanas veidam – ieguldīšanai kapitālā. Kapitālā parasti iegulda tikai saistītās personas grupas ietvaros. Ar kolēģi runājām, ka šai ziņā pat būtu apsverama vēršanās Satversmes tiesā, ja FM neatrastos dzirdīgas ausis. Doma noteikti ir izpētes vērta.
Ja nodrošina grupas uzņēmums
Kolēģi Lietuvā tikko padalījās ar info, ka tur vietējā nodokļu administrācija atradusi šai jomā jaunu jājamzirdziņu – tā uzskata par saistīto pušu darījumu (tātad, tādu, kam piemērojams PK ierobežojums) bankas izsniegtu aizdevumu, ko nodrošinājis mātes uzņēmums. Wow! Zināms, ka vismaz viens šāds administrācijas lēmums nu apstrīdēts Lietuvas tiesā. Ceru, ka Latvijas VID vēl nav aizdomājies līdz šādai konstrukcijai (uz citu personu nodrošinājuma pamata neļaujot uzskatīt aizdevumu kā finanšu institūcijas piešķirtu). Ja tomēr ir, redzu labus argumentus tā apstrīdēšanai.
Kā PK izskatās uz kaimiņu fona?
Igaunijā nav klasiskā 4:1 PK ierobežojuma, tik Eiropas prasītais attiecībā uz % virs EUR 3 milj., kā iepriekš aprakstīts. Lietuvā arī ir līdzīgs regulējums, kā Latvijā – 4:1 aizdevuma-kapitāla proporcija, bet tikai saistītajām personām, kā arī minētais EUR >3 milj. % ierobežojums. Papildus tam Lietuvas likums paredz, ka uzņēmumi, kuru finanšu pārskati ir iekļauti koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos un kuru pašu kapitāla attiecība pret kopējiem aktīviem ir ne vairāk kā par 2% zemāka par attiecīgās uzņēmumu grupas rādītāju, grupa bez ierobežojumiem var atskaitīt visus procentu izdevumus, kas pārsniedz procentu ienākumus. Sīkāk par Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumu iespējams uzzināt šajā pārskatā.
Dubultās aplikšanas risks
Samērā plašajā PK teorijā pastāv vismaz 5 dažādi % ierobežošanas mehānismi un ES valstīm izvēles iespējas ir diezgan plašas. Nemaz neiesim dziļāk jautājumos par dubulto aplikšanu ar nodokļiem, kur Latvijā apliktus % varētu zem nodokļu konvencijas lupas vērtēt saistībā ar šo pašu % aplikšanu to saņēmēj-valstī.
Kāpēc Latvijai slīd garām investoru nauda?
Tomēr Igaunijas liberālais PK modelis var izrādīties daudziem biznesiem izšķirošs, lai novirzītu līdzekļus tieši Ziemeļu kaimiņu valsts, nevis Latvijas, virzienā. Tādēļ tieši FM būtu ātri jāreaģē un kā minimums PK normas jāpiemēro vien saistīto pušu darījumos, ja tā kādu iemeslu dēļ vēlas turpināt biznesa asinsrites (naudas) atpalicību no Igaunijas un nav gatava PK atcelt vispār. Katrs nopietns investors, kurš ar mūsu nodokļu komandas vai kāda cita palīdzību plāno naudas plūsmas investīciju veikšanai Latvijā, vērtē % atskaitīšanas iespējas (PK ierobežojumus). Katrs!
