VID ir tiesības iedot un neiedot grafiku. Neiedot, arī ja nokavēts pieteikšanās termiņš. Kādēļ šāds termiņš vispār pastāv? Vai nebūtu normāli, ja es jebkurā brīdī varu to lūgt, kad man ir grūti? Par to plašāk savā blogā raksta Jānis Taukačs.

Suņi rej, bet VID iet, kur līdz šim gājis

Pretēji cerētajam, pirmie iespaidi par jaunās VID ģenerāldirektores darbu jaunajā amatā, diemžēl, nav pozitīvi. Taisnības labad jāatzīst, ka abi gadījumi juridiski ir diezgan sarežģīti.

  1. Gadījumā ar publisko iepirkumu bija nepieciešama VID izziņa par parādu neesamību situācijā, kur formāli bija kavēta IIN deklarācijas iesniegšana par informāciju, kas jau bija VID rīcībā. Šī VID atteikuma dēļ valsts publiskā iepirkumā citam pretendentam maksās par EUR 2 milj. vairāk.
  2. Otrs gadījums bija ar lūgumu VID piešķirt nodokļu samaksas grafiku. Stāsts jau ar bārdu un sākās iepriekšējās ĢD laikā, bet nu nolēmām smuki salikt uz papīra visu, kādēļ joprojām VID varētu paņemt 1/5 parāda tagad un par pārējo iedot nomaksas grafiku. Toreiz VID atteica, jo nodokļu maksātājs paprasīja grafiku, pamatojoties uz nepareizo normu. Tas nekas, ka VID pats pateica, ka redz, kur ir cita norma, uz kuras pamata varējāt dabūt grafiku, bet to jūs neprasījāt. Bet uz atbildes izsniegšanas brīdi termiņš pieteikties uz to citu normu ir pagājis! Ejiet, dārgais ražojošais un eksportējošais uzņēmum, ka jūs uz.. maksātnespēju!

Administratīvajā procesā..

..nodokļu maksātājs drīkst sūdzību iesniegt pat mutiski – tik jāpasaka, ko viņš/viņa vēlas apstrīdēt. Nemaz nerunājot par to, ka nav nepieciešama precīza atsauce uz tiesību normām, uz kuru pamata nodokļu maksātājs vēlas panākt savu taisnību. Tādēļ jau administratīvajā procesā nav piemērojams pušu sacīkstes, bet gan objektīvās izmeklēšanas princips. Šajā gadījumā nodokļu maksātājs vēlējās vien grafiku un turpināt nodarbināt cilvēkus un maksāt valstij nodokļus.

Problemātika ar grafikiem

Ok, liksim mierā direktori – dažās dienās jau nav iespējams visu lielo VID kuģi pavirzīt citur un, iespējams, pārlasīt visu parakstāmo korespondenci. Tādēļ labāk padomāsim par likumu. Abstrahējoties no prakses, sāku domāt – kāpēc vispār ir likumā noteikti pieteikšanās termiņi tiem, kas vēlas nodokļu samaksas grafiku? Vai nebūtu loģiski, ka es uz VID eju jebkurā brīdī, kad man ir finanšu grūtības? Un vispār, vai tā grafiku piešķiršanas un nepiešķiršanas brīvprātība VID nav laba augsne korupcijai? Citiem piešķir bez lielām diskusijām, bet citiem, paprasot stingrākus nodrošinājumus, kā bankā. Vai VID var uzteikt grafiku, ja nodrošinājuma termiņš beidzies, bet nodokļu maksātājs turpina godprātīgi pildīt savas saistības? Prasās to likumdošanas līmenī pārskatīt ar kritisku aci.

Ko saka likums?

Pamata gadījumos VID ir tiesības (bet nav pienākuma), piemērojot 4,56% gadā:

  1. sadalīt termiņos uz laiku līdz 1 gadam nodokļu maksājumu samaksu. Iesniegumu jāsniedz ne vēlāk kā 5 darba dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. VID vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Te jāsaka, ka nekāda vienošanās praksē nenotiek – parasti VID atrodas spēka pozīcijās.
  2. sadalīt termiņos uz laiku līdz 5 gadiem audita vai DAP rezultātā aprēķinātos nodokļus, nokavējuma naudu un soda naudu. Iesniegumu jāsniedz ne vēlāk kā 3 dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 14 300 euro, VID ir tiesības (atkal – var prasīt, var neprasīt!) pieprasīt nodrošinājumu.

Ko vērtē VID?

Dokumenti

G.k. finanšu pārskatus, t.sk. info par par krājumiem, debitoriem, sadarbības partneriem, kreditoriem. Nereti VID komentāri ir pamatoti – kādēļ izmaksātas dividendes vai doti aizdevumi privātpersonām, nevis maksāti nodokļi, u.tml. No otras puses, ja ir vienošanās ar VID par grafiku un nodokļu maksātājs to pilda, kāda starpība, ka izmaksātas dividendes vai izsniegts aizdevums privātpersonai? Varbūt uzņēmums tā pelna naudu? Varbūt dividenžu saņēmējam nebija, ko ēst vai naudu vajadzēja bērēm. VID nav privāta banka.

Kritēriji

Taču, piemēram, šī VID mājas lapā norādītā interpretācija par finanšu rādītājiem ir patvaļa, kas ir paša VID izdomāta, nevis tiesību aktos noteikta “kopējās likviditātes rādītājam jābūt robežās no 1 līdz 2, finansiālā līdzsvara koeficientam jābūt mazākam par 1, visu saistību rādītājam jābūt robežās no 0,5 līdz 0,6”. Likums tikai vispārīgi pasaka, ka VID jāvērtē nodokļu maksātāja finanšu stāvokli. VID attiecībā uz grafika piešķiršanu ņem vērā (ko tas vispār nozīmē?), piemēram, sadarbību ar VID (šis ir no likuma)! Tas ir vēl viens pierādījums, ka VID grafiku piešķiršana notiek pašplūsmā.

Kādēļ vajadzīgi iesniegumu termiņi?

Un vēl, atgriežoties pie iesniegumu iesniegšanas termiņiem. Jā, VID jābūt kādam atskaites punktam, kad tas var uzsākt (vai var neuzsākt!?) piedziņu. Taču, vai tādēļ jāierobežo prasīt grafiku jebkurā uzņēmumam sarežģītā brīdī?

Kādēļ gan nekopēt sistēmu no ES Muitas kodeksa?

ES Muitas kodekss arī paredz nodokļu atlikšanu. Tur skaidri noteikts, ka tās piešķiršanai jāiesniedz galvojumu. Tur nav paredzēti nekādi lūgumu iesniegšanas termiņi. Piemērojamā % likme: Eiribor uz parāda rašanās mēneša 1.datumu + 1%. Administrācijai jāatturas no % piemērošanas, kur parāda summa ir EUR 10 vai mazāk.

NODOKĻU ADMINISTRĀCIJA DRĪKST NEPIEMĒROT % UN NEPRASĪT GALVOJUMU, JA TĀ KONSTATĒ, KA TAS VAR RADĪT UZŅĒMUMAM BŪTISKUS SOCIĀLUS VAI EKONOMISKUS SAREŽĢĪJUMUS.

Kādēļ vispār ierobežot?

Un vispār kādēļ gan vispār neizsniegt grafiku jebkuram, kurš to lūdz? Valstij tik jāsarēķina, lai uzņēmumiem nebūtu izdevīgāk nākt pēc nodokļu grafika, nevis aizņemties bankā. Viss, ko būtu jādara, ir noteikt algoritmu sistēmai, kas paziņo attiecīgajam ierēdnim, ka ir kavēti 2 maksājumi, kas dod tiesības VID uzteikt grafiku. Bet dod arī tiesības uzzvanīt nodokļu maksātājam un aprunāties vai ir kāds veids, kā VID varētu palīdzēt.. Ir risks, ka aizbēgs un nesamaksās? Bet šāds risks ir arī bez grafika. Ar grafiku valsts var zaudēt vien 2 mēnešus piedziņai.