Par reiderisma gadījumiem daudz ir dzirdēts pagājušajā desmitgadē, piemēram, skandāls saistībā ar “Laimas” un “NP Foods” aktīviem. Pavasarī laikraksts “Dienas Bizness” ziņoja, ka Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par to, ka, izmantojot SIA “Kurzemes finieris” maksātnespējas procesu, tā iespējams noziedzīgā veidā nodrošināta iespēja pārņemt kontroli uzņēmumā.

Bijušajam sabiedrības valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir aizdomas, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpniecības pazīmēm.

Opozīcijas partijas “Latvija Pirmajā vietā” deputāte, uzņēmēja Linda Liepiņa uzskata, ka reiderisms joprojām ir problēma uzņēmējdarbībā: “Diemžēl mūsu likumdošana ir ar robiem, neminēšu konkrētus likumus, bet galvenais saistās par to, kā var reģistrēt šīs te izmaiņas tieši uzņēmumu valdēs.”

Arī uzņēmēja ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, Saeimas deputāte no Apvienotā saraksta Aiva Vīksna akcentēja, ka reiderisms jeb krāpniecība ar nolūku pārņemt kontroli uzņēmumā ir aktualitāte arī šobrīd. Ne visi gadījumi izskan masu medijos. A.Vīksna akcentē, ka likumdošanā, iespējams, ir nepilnības.

“Es ļoti aicinātu uzņēmēju organizācijas nākt ar konkrētiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai mēs izskaustu kaut mazākās pazīmes un domas par reiderismu, jo biznesam jābūt caurspīdīgam un godīgam,” viņa norāda.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) uzsvēra, ka krimināllikumā ir vairāki panti, kas paredz atbildību par reiderismu, piemēram, krāpšana, dokumentu viltošana, nepatiesas informācijas sniegšana valsts institūcijām.

“Vai ir nepieciešamība pēc vienas normas, kas ietvertu visas šīs darbības, tas ir diskutabls jautājums, jo problēma ir gadījumā, ja notiek slikta darbība, bet policijā un prokuratūrā atbild, ka mums par to nav paredzēta atbildība.[..] Panti mums ir. Vai tie ir efektīvi, vai ir vajadzība pēc viena jauna panta – man grūti pateikt, jo uz to norādītu situācija, kad kāds tiktu attaisnots. Mēs visi redzam, ka ir pārkāpums ar kaitējumu, bet atbildības par to nav. Ja būs šādi gadījumi, tad tiešām varam runāt par jaunu sastāvu,” viņš stāsta.

Tikmēr “Sorainen ZAB” juriste Ieva Zariņa savā publikācijā žurnālā “iBizness” norādījusi, ka vēl joprojām Latvijas vienotajos aktos nav atrodama skaidra un vienota jēdziena “reiderisms” definīcija. Viņasprāt, līdzekļi reiderisma pielietošanai var būt dažādi, bet sasniedzamais mērķis visos gadījumos būs vienāds, proti, kontroles pārņemšana pār sabiedrības kapitāldaļām, aktīviem, pārvaldi, proti, kontrole pār lēmumu pieņemšanu.