Epizodes audio ieraksts pieejams ŠEIT.

Ar jaunā sasaukuma Saeimas deputātu, sportistu un VID izveidotāju Vili Krištopānu sarunājamies par dzīvi. Par Sibīriju, kādas īpašības sportā palīdz biznesam, kas ir panākumu stūrakmeņi, par ekonomiku un politiku (lai gan no šīs tēmas centos bēgt, tā bija pati pirmā – laikam Vilim tā šobrīd vissvarīgākā), par biznesu un, protams, par nodokļiem. Parasti Tax Stories sarunas sākam ar vieglākām, personīgākām tēmām. Šoreiz tās palika sarunas otrā daļā, bet sākumā aizgājām uz ekonomiku, cipariem un nodokļiem.

Jāmēģina glābt to visu

Kādēļ Igaunijas budžets ir 16 miljardi, bet Latvijā diez vai būs daudz virs 13? Kādēļ Igaunijas skolotāju vidējā alga ir virs EUR 2k, bet Latvijā – uz 1/2 mazāk, Igaunijā nauda valsts tēriņiem ir virs EUR 13k uz iedzīvotāju, Latvijā – vien ap EUR 7,5k? Latvijā ir 530k pensionāru, 230k valsts sektorā nodarbināto un tikai 440k tie, kas veido valsts ekonomiku un uztur pārējos 800k. Tādēļ valsts pēdējo 4 gadu laikā aizņēmusies tikpat (nepilni 7 miljardi), cik Igaunijai ir viss kopējais parāds 32 gados. Tāpēc mēs maksājam 1/2 miljardu gadā procentos vien.

Ko darīt ar inflāciju?

Viens variants – jāceļ % likmes, bet tas nozīmē, ka visi par jau paņemtajiem kredītiem maksās vairāk. Otrs variants – samazināt valsts tēriņus. Lai VID tēriņus samazinātu, jāvienkāršo nodokļu sistēmu, jo VID tikai izpilda, ko tai uzliek par pienākumu likumdevējs un valdība.

Bet kā tad ar VID darbinieku skaita salīdzinājumu?

Igaunijā – virs 1k, Lietuvā ap 1,5k, Latvijā – nepilni 4k. Taču Latvijas VID ap 1k varētu būt muitas darbinieku, kas Lietuvā nav viņu VID štatā, šķiet. Protams, arī VID jāvienkāršo. EDS jābūt daudz vienkāršākam par internetbanku, bet šobrīd ir otrādi. Valsts atpaliek. E-veselībā tāpat. Jāsamazina arī valsts aparāta telpu skaits pa 30%.

Valdība izliekas, ka iekasē, mazais bizness – ka maksā..

Fiziskās personas pārsvarā atrodas pelēkajā sektorā. Viņiem jāļauj maksāt mazu nodokļa likmi, piemēram, 10%. Būs labāk, nekā nekas. Vilis atsaucās uz A.Saukas pētījumu, ka aplokšņu algas ir ap EUR 3,7 miljardi no 8 miljardiem ēnu ekonomikā. Aplokšņu algas var samazināt tās izķerot, bet labāk – samazinot darbaspēka nodokļus. Arī minimālo algu nevajadzētu celt, jo arī tas palielinās ēnu ekonomiku. Latgalē vidējā alga ir starp EUR 500 un 600 uz rokas. Viesnīcu un restorānu bizness nokrities uz 1% no IKP. Restorānu biznesā trūkst 1/4 daļa darbinieku – ap 10 tūkstoši.

Tiešie nodokļi ir nepareizi, bet netiešie – pareizi

Nāciju var izglābt ģimenes un mazais bizness. Veiksmīgajiem jāļauj augt, bet neveiksmīgie tāpat nemaksā. Progresīvais IIN arī ir netaisnīgs – tas nokauj iniciatīvu un nedod attīstību. Ļoti labi, ka šobrīd UIN ir mazs. Arī NĪN būtu atceļams, bet nodokļa nauda atgrieztos ekonomikā. Jūrmala, dodot 90% atlaidi, jau parāda, ka šis nodoklis ir lieks. Arī nekustamā īpašuma reģistrācijas nodevas faktiski ir nodoklis, kas arī ir nepareizs solis. Tā visa atcelšana kaut cik atdzīvinātu nekustamā īpašuma tirgu.

Panākumu atslēga – nepīties biznesā ar valsti

Var ieguldīt biznesā tik aizņemoties vai ar venture capital (no biznesa partneriem). Arī profesionālais sports iemācīja disciplīnu. Tomēr statistika ir skarba – ne visi sportisti ir biznesā veiksmīgi – ap 90% NBA basketbolistu bankrotē. Vien 3-5% ir biznesā veiksmīgi, jo ir spējīgi uzņemties riskus un miljoniem kredītus. Tomēr ap ~1/2 no biznesa bankrotē.

Kardio slodze un pirts – lai būtu labā formā

Vilis daudz braukā ar velosipēdu – ap 20-30 km gandrīz katru dienu, pagrabā trenažieru zālē patrenē muskuļus. Katru vakaru pirts nostiprina nervu sistēmu. Daļa somu iet pat 2x dienā pirtī.

Šis laiks ir jāpārdzīvo

Krievijā ir pietiekoši daudz gaišu prātu. Vilis ir pārliecināts, ka viņš vēl piedzīvos, ka viņi būs pie varas un Krievija uzplauks. Latvijas ostas viņiem ir īsākais ceļš. Tādēļ jāgaida tur demokrātijas atgriešanos – tas arī dos labumu Latvijai.