Darbiniekiem nereti tiek uzticēta uzņēmuma manta, piemēram, portatīvais dators, telefons vai pat automašīna. Šie resursi palīdz veikt darbu, taču vienlaikus var radīt arī riskus – ko darīt, ja manta tiek sabojāta, pazūd vai tiek tīši iznīcināta? Kāda ir darbinieka atbildība par uzņēmuma mantu un  nodarītajiem zaudējumiem?

Raksta autore: Andīna Brīvule, SIA “Sorainen ZAB” , jurista palīdze

Vispārīgi personas civiltiesisko atbildību regulē Civillikuma (CL) 3.nodaļa “Saistības un prasījumi no neatļautas darbības”, tomēr attiecībās starp darba devēju un darbinieku tā piemērojama tikai daļēji. Civiltiesībās pastāv princips, ka darba devēja un darbinieka attiecībās darbinieks ir vājākā jeb neaizsargātā līgumslēdzēja puse. Līdz ar to Darba likumā (DL) ir ietverti īpaši noteikumi, kas ir piemērojami primāri, paredzot dažas būtiskas darbinieka cilviltiesiskās atbildības atšķirības.

Darbinieka atbildība par uzņēmuma mantu

Darbinieka atbildības pamatu un apmēru nosaka DL 86.pants – ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus. Darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu. Piemēram, ja darbinieks ir radījis bojājumu ražošanas iekārtai, viņš ir atbildīgs tikai par šo bojājumu un sedz zaudējumus tikai par to. Darbinieks nav atbildīgs par zaudējumiem, ko cieš darba devējs no tā, ka iekārtas bojājuma rezultātā nebija iespējams saražot konkrēto preci un nodot to klientiem vai citām personām noteiktajā termiņā. Proti, darbinieks nav atbildīgs par darba devēja līgumiskajām saistībām pret citām personām (peļņas negūšanu), pat ja darba devējs šīs saistības nevarēja izpildīt darbinieka vainas dēļ.

Tomēr šim principam ir divi izņēmumi

Gan CL, gan arī DL noteikts pienākums atlīdzināt pilnīgi visus zaudējumus, kas nodarīti ar ļaunu nolūku vai rīkojoties ar rupju neuzmanību. DL 86.panta 3.daļā paredzēta papildu darbinieka atbildība par visiem darba devēja zaudējumiem, ja tie nodarīti tādas darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu.

Darbinieks nav atbildīgs par darba devēja līgumiskajām saistībām pret citām personām (peļņas negūšanu), pat ja darba devējs šīs saistības nevarēja izpildīt darbinieka vainas dēļ

Piemēram, ja darbinieks tīši, ļaunprātīgi sabojā ražošanas iekārtu vai viņam vispār nebija jāstrādā ar to, darbiniekam jāatlīdzina visi zaudējumi, arī sagaidāmā un negūtā darba devēja peļņa. Ja darbinieks ir lūdzis kolēģim palīdzību veikt konkrētu darbu, kas nav šī kolēģa darba pienākumos, un šis kolēģis, veicot šo darbu, rada zaudējumus, ir pamats vērtēt abu darbinieku atbildību. Šādā gadījumā atbilstoši DL 88.panta 1.daļai katra darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.