Praksē nereti diskusijas raisa neiegūtās peļņas pierādīšana, tostarp publisko iepirkumu lietās. Kas ir neiegūtā peļņa publisko iepirkumu lietās? Kā to pierāda?
Raksta autore: Aiva Balode, SIA “Sorainen ZAB”, juriste
Līdzautore: Andīna Brīvule, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze
Atlīdzinājums par neiegūto peļņu
Publisko iepirkumu likuma 76.panta 1.daļā norādīts, ka zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Proti, atlīdzinājums par neiegūto peļņu pasūtītāja pārkāpuma dēļ publiskajā iepirkumā piešķirams, balstoties uz Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu (Zaudējumu atlīdzināšanas likums).
Eiropas Savienības Tiesa (EST) norādījusi, ka personām, kurām Eiropas Savienības (ES) tiesību publisko iepirkumu jomā pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums, jābūt iespējai prasīt atlīdzināt zaudējumus. Šāds secinājums izriet no direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām 2.panta 1.punkta c) apakšpunkta. Tajā paredzēts, ka tiek atlīdzināti zaudējumi personām, kurām ES tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums, kas, nepastāvot norādei par dažādu kategoriju zaudējumu nošķiršanu, var attiekties uz jebkāda veida kaitējumu, kas nodarīts šīm personām.
EST judikatūrā ir atzinusi, ka publisko iepirkumu lietās personām atlīdzināmie zaudējumi ir, piemēram, faktiskie zaudējumi (izdevumi), zaudētā iespēja piedalīties publiskajā iepirkumā un neiegūtā peļņa.
Senāts skaidrojis, ka neiegūtā peļņa ir ar aizskārēja prettiesisku rīcību cietušajam liegta iespēja iegūt sagaidāmu mantas vērtības pieaugumu, proti, nākotnē gūstamu mantisku labumu, kas tiktu saņemts, ja tiesību aizskārums nebūtu noticis. Neiegūtā peļņa vienmēr ir hipotētiska. Tātad tā balstās uz varbūtību, pieņēmumu. Civillikuma (CL) 1772.pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Tātad neiegūtā peļņa ir zaudējums, kas jau ir radies. Neiegūto peļņu dēvē arī par atrauto (negūto) peļņu.
Būtiski, ka augstākai iestādei – Iepirkumu uzraudzības birojam – zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Atbildība par neiegūto peļņu iepirkuma jomā attiecas uz pasūtītāju, un personai ir jāpieprasa zaudējumu atlīdzināšana no pasūtītāja.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
