Jāņa Taukača nodokļu blogs: Par jumtu un kavējuma %

Kas neskaitās nodokļu parāds?

Nedaudz pieprecizēts, ka ar šo jāsaprot ne vien parādu līdz EUR 150, bet arī, ja samaksas termiņš pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai ja noslēgta vienošanās (izlīgums, ko reti slēdz, jo tad jāpiekrīt VID uzrēķinam).

De minimis (maksimālais pieļaujamais) atbalsts

Runa ir par VID tiesībām sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 5 gadiem nokavēto nodokļu samaksu. Īsumā, ar šiem grozījumiem un attiecīgo ES regulu atcelts šāds atbalsts zvejniecībā, jo ar jaunu regulu līdz 2031.g. vidum pieejams jauns vispārējs atbalsts. Ar 2022.gada 1.augustu visiem nodokļu maksātājiem, kuru saimniecisko darbību ir ilgstoši nelabvēlīgi ietekmējušas nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas, ir pieejams jauns atbalsta risinājums – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums. Anotācijā teikts, ka šāds patstāvīgs tiesiskais atbalsta regulējums tika izstrādāts, lai nebūtu jāveido jauni atbalsta regulējumi vairākos ar konkrētas krīzes pārvarēšanu saistītos likumos, kad nodokļu maksājumu termiņa kavējums ir radies konkrētas nepārvaramas varas rezultātā (tostarp, saistībā ar Krievijas karu Ukrainā).

Palielināts minimālais piedzenamais parāds

Līdz šim tas bija EUR 15, bet VID norāda, ka tagad minimālās izmaksas ir lielākas – ap EUR 39, tāpēc ir neizdevīgi dzīties pēc mazākiem parādiem. Vienas cilvēkstundas izmaksas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē esot ap EUR 15. Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023.gada 11 mēnešos ir virs EUR 6,5m un nostrādātās faktiskās stundas ir 420 432 (!). Pie šī aprēķina, turklāt, netika ņemtas vērā tādas darbības kā komunikācija ar nodokļu maksātāju pirms piedziņas uzsākšanas, nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu un labprātīgās nomaksas grafiku iesniegumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana, u.tml. Lai katru gadu nav jāgroza likumu, noteikts, ka VID drīkst nepiedzīt, ja tas nav saimnieciski saprātīgi – ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām. Savukārt pašvaldības ir efektīvākas un vēlējās saglabāt EUR 15 minimālo NĪN piedziņas slieksni. Tad varbūt VID jāiegūst pašvaldību know-how? Vai vēl labāk – gan jau privātajā sektorā aizdevējiem ir kas padomā, kā VID šo varētu efektivizēt.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!