Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
13.nodaļa. Latīņu valoda
Kārtējā siltā marta diena bija sākusies. Vēl pat nebija pusdienlaiks, bet saule jau karsēja uz pilnu jaudu un ārpus ēnas uzturēties bija teju neizturami. Visu savu apzinīgo mūžu baņķieris Ali Ahmeds dzīvoja Londonā, bet nu viņš lēnām malkoja rīta kafiju un izbaudīja skatu uz Persijas līča pludmali. Tieši tādēļ Ali bija izvēlējies šo villu kā savu jauno mājokli, jo te skats bija vairāk kā pa miljonu – saulē zaigoja dzidri zilais baseina ūdens. Gar māju kā gara čūska vijās golfa leģendas Garija Pleijera projektētais Sādijat golfa laukums, kur viens no laukuma zīmoliem bija pa to klejojošās gazeles, kas bija kā vientuļi skatītāji nebeidzamajā spēļu sērijā.
Bija nepieciešamas tik 10 minūtes, lai Ali iesēstos savā dzeltenajā Ferrari f8 Spider sporta auto un bez jebkādiem sastrēgumiem pa sešu joslu šoseju nokļūtu savā Abū Dabī biznesa centra 58. stāva birojā.
Dzīve bez Londonas mūžīgajiem sastrēgumiem un burzmas nu likās kā dzestra vēja brāzma saulē sakarsušajam. Turklāt nevarēja teikt, ka Abū Dabī biznesa centrs būtu mazāk apjomīgs par Londonas Sitiju, jo tas apvienoja ap divām trešdaļām no Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas. Laika joslas saziņai ar Eiropu arī nebija problēma, tādēļ Ali bez bažām apsēdās pie sava rakstāmgalda, uzcēla uz tā kājas, atvēra savu salokāmo Samsung Fold telefonu un nospieda uz jau pie favorītiem pievienotā kontakta.
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
