Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
19.nodaļa. Mēness tumšā puse
Agri no rīta Helēna pamodās lieliskā noskaņojumā. Kā gan citādāk – gultā Fēlikss joprojām ir lielisks un skats pa logu uz acis žilbinošo tirkīzzilo okeānu bija elpu aizraujošs. Nenovēršot skatu no loga, viņa uztaisīja kafiju un izgāja ārā uz terasi pabaudīt klusumu un ātri uzmest acis, kas jauns fotogrāfiju pasaulē ar nosaukumu Instagram. Viņai tik ļoti gribējās ielikt arī pašai kādu jaunu bildi ar savām skaistajām kājām uz okeāna fona, taču viņa vakar ar Fēliksu sarunāja, ka kādu laiciņu viņa neko neliks nevienā no soctīkliem. Arī par viņas labdarības fondu Āfrikā ne.
Pa ceļam uz terasi viņa uz skapīša pie ārdurvīm ieraudzīja pāris vēstules. “Kurš tad tādas joprojām sūta?” viņa pie sevis nobrīnījās. Viena no tām bija no bankas Lihtenšteinā. Helēna drošības pēc apskatījās apkārt, ka Fēlikss vēl guļ un ieskatījās jau atvērtajā aploksnē. Tur bija konta izraksts ar atlikumu, kā dēļ viņai mute palika vaļā – 20 miljoni eiro gozējās izraksta beigās kā konta atlikums.
Skapītis, uz kura atradās vēstules, bija ar atslēgu, bet tā bija atstāta slēdzenē. Helēna klusi pavēra skapīša durvis. Virspusē bija planšete, ko Helēna uzmanīgi palika nostāk. Zem tās bija dokumentu un vēstuļu kaudzīte. Kaudzītē bija ne vien Fēliksa Latvijas uzņēmuma D2-R2 dibināšanas dokumenti, bet arī dokumenti par uzņēmumiem, fondiem un trastiem dažādās valstīs ar dīvainiem nosaukumiem, par kuriem Helēna agrāk nebija dzirdējusi. Visbeidzot kaudzītē bija arī ziņojums no grāmatvedības biroja, kas bija novērtējis Fēliksa īpašumus ap 200 miljonu eiro vērībā.
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
