Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
25.nodaļa. Sirdsapziņa
“Paldies, ka bijāt ar mieru satikties,” VID jaunākais līdzstrādnieks Edgars Morss pieklusinātā balsī sveicināja Reno. Edgars vairāk izskatījās kā sabijies IT speciālists, ne ierēdnis. Varbūt dēļ biezā melnā briļļu rāmja, hipsteru džempera vai īsiem gaiši brūniem matiem, kas izskatījās vairākas dienas neķemmēti. Ik pa laikam Edgars paskatījās sev apkārt, nervozi grozot rokās savu telefonu, atkal un atkal uzmetot skatienu pulkstenim, it kā gaidot, ka jebkurā brīdī kāds varētu ienākt pa durvīm.
Pilsēta bija ietinusies tumsā, bet Reno advokātu biroja sapulču telpā gaismas bija vairāk kā pietiekoši. Reno mierīgi vēroja Edgaru, cenšoties ar klusu smaidu radīt drošības sajūtu. “Lūdzu esiet pazīstami – mans kolēģis Mariss Reina. Man nav no viņa nekādu noslēpumu un viņš arī strādā ar mūsu klienta Fēliksa Blūma lietām.” Mariss piecēlās un panāca pretī Edgaram, paspieda viņa roku un ar žestu aicināja apsēsties.
Kad visi trīs bija apsēdušies pie lielā, ovālā sarkankoka sapulču galda, telpā uz brīdi iestājas klusums, ko pārtrauca tikai Marisa datora peles klikšķi. Mariss turpināja jau pirms tikšanās iesākto – rullēt datora pelīti cauri dažādām ziņu lentām, kas plaši stāstīja par kādas partijas darbinieka Arnolda Broka nāvi infarkta dēļ policijas ierašanās brīdī. Parlamenta māja, protams, automātiski bija pastiprinātā mediju uzmanības centrā. It sevišķi, kad tas attiecās uz cilvēkiem politiskās elites aprindās.
“Klausos jūs, Edgar! Ja pareizi atceros, jūs strādājāt kopā ar Andri Baronu,” Reno pārtrauca nedaudz mulsinošo klusumu.
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
