Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Andīna Brīvule.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā

Likumprojekts Nr.: 1196/Lp14. Nodots komisijai: 05.02.2026.

Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs (fiziska vai juridiska persona, vai iestāde ar gada apgrozījumu virs diviem miljoniem eiro), kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, kas tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju nespēj pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses un tiesības. Likumprojekts paredz:

  • precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem (preču sortimenta vienpusēju grozīšanu);
  • noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju;
  • aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas;
  • noteikt samaksas termiņu par svaigiem dārzeņiem un ogām ne ilgāku par 20 dienām.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likumprojekts Nr.: 1200/Lp14. Nodots komisijai: 05.02.2026.

Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Regulas (ES) 2024/1083 8. pantā noteikto, ar ko tiek izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome un aizstāj Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un ir tās pēctece. Likumprojekts paredz arī papildināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētos grozījumus.

Transports un loģistika

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

Likumprojekts Nr.: 993/Lp14. Izsludināts: 04.02.2026.

Administratīvo sodu paaugstināšana civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatācijas, aeronavigācijas pakalpojumu un aviācijas personāla sertificēšanas jomā, kā arī administratīvās atbildības noteikšana par pārkāpumiem bezpilota gaisa kuģu lidojumu jomā nodrošinās civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņas pakalpojumu vidi, Likumprojekts paredz noteikt, ka bezpilota gaisa kuģu jomas dokumentus un informāciju adresātam izsniedz vai paziņo Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā

Likumprojekts Nr.: 1162/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 05.02.2026.

Ir nepieciešamība grozīt normatīvo regulējumu, lai: paredzētu sabiedrības tiesības tikt iepazīstinātai ar plānoto procesu; pašvaldība administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu var izvirzīt tikai tādus nosacījumus, kas ir pamatojami ar sabiedrības būtiskām interesēm. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus sabiedrības iesaistei pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas, kā arī atcelt obligāto prasību detālplānojuma īstenošanā slēgt administratīvo līgumu.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekts Nr.: 1013/Lp14. Izsludināts: 28.01.2026.

Likumprojekta mērķis ir: 1) noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacienta datu apjomu atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam; 2) noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā; 3) papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību.

Strīdu risināšana

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Likumprojekts Nr.: 946/Lp14. Izsludināts: 04.02.2026.

Likumprojekts paredz šādas izmaiņas Satversmes tiesas procesā:

  • Turpmāk juridiskā pamatojuma acīmredzama nepietiekamība būs pamats atteikties ierosināt lietu visu veidu pieteikumos, ne tikai konstitucionālajās sūdzībās.
  • Satversmes tiesai būs tiesības pieprasīt dokumentus un ziņas no jebkuras privātpersonas. Attiecīgajai personai būs pienākums tos sniegt tiesneša noteiktajā termiņā.
  • Termiņam par lēmumu ierosināt vai neierosināt lietu tiks atcelts kritērijs “sarežģītās lietās”, paredzot iespēju pagarināt termiņu arī citu iemeslu dēļ.
  • Sprieduma sagatavošanas termiņu (30 dienas) būs iespējams pagarināt vēl par 30 dienām objektīvas nepieciešamības gadījumā.
  • Likums tiks papildināts ar regulējumu par lietas apturēšanu un prejudiciālo jautājumu uzdošanu EST, kā arī konsultatīvā atzinuma lūgšanu ECT. Pēc atzinuma saņemšanas tiesvedība tiks atjaunota.
  • Tiesa varēs organizēt sagatavošanās sēdi, lai lemtu par tiesas sēdes norisi un ar to saistītiem procesuālajiem jautājumiem.
  • Ja rakstveida procesā atklājas apstākļi, kas prasa klātienes sēdi, tiesai būs pienākums turpināt lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.
  • Tiesnešiem būs tiesības sniegt atsevišķās domas arī par lēmumiem izbeigt tiesvedību; atsevišķo domu sniegšana kļūs par tiesībām, nevis pienākumu.
  • Tiks izslēgts aizliegums pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnešiem, nostiprinot tiesības uz taisnīgu tiesu Satversmes tiesas procesā.

Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 1019/Lp14. Otrreizējā caurlūkošanā, nodots vēlreiz komisijai: 05.02.2026.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt privātpersonai taisnīgu un efektīvu kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējumu atlīdzinājumu. Likumprojektā tostarp:

  • Tiek precizēts likuma tvērums, paredzot, ka likums attiecas uz kriminālprocesuālām darbībām un attiecīgi arī uz procesuālajām darbībām, kas saistītas ar administratīvā pārkāpuma procesu, jeb administratīvā pārkāpuma procesā veicamu rīcību jau pirms attiecīgā procesa formālas uzsākšanas.
  • Grozījumi paredz Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 1. panta otrajā daļā noteikt iespējami plašu to publisko tiesību juridisko personu amatpersonu un institūciju loku, kuru administratīvā pārkāpuma procesā radīto kaitējumu paredzēts atlīdzināt saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likumu. Personas, kuras neveic administratīvā pārkāpuma procesu un nepilda publisku uzdevumu, administratīvā pārkāpuma procesā radītā kaitējuma atlīdzināšanai Kaitējuma atlīdzināšanas likums nav piemērojams – par šo personu radīto kaitējumu ir atbildīgas attiecīgas personas, nevis publisko tiesību juridiskā persona.
  • Salīdzinājumam norādāms, ka administratīvajā procesā tas aptver situācijas, kad iestāde ir rīkojusies tiesiski, tomēr kādai personai ir nodarījusi kaitējumu, kas, no taisnīguma viedokļa raugoties, būtu atlīdzināms. Tādējādi likuma 5. panta tvērums paredz atlīdzinājumu ne tikai personai, kura tiek saukta pie atbildības, bet arī, piemēram, cietušajam, lieciniekam, ja administratīvā pārkāpuma procesā publisko tiesību juridiskās personas prettiesiskas rīcības dēļ šai personai radies kaitējums. Likuma 5. panta trešā daļa vērsta uz būtiskām (īpašām) privātpersonai radītām sekām administratīvā pārkāpuma procesā, paturot prātā, ka valstij nav pienākuma atlīdzināt privātpersonai par jebkurām pūlēm, ko persona veltījusi saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu.
  • Likuma 6. panta pirmās daļas redakcija veidota visaptveroša, paredzot, ka rīcība šā likuma izpratnē ir prettiesiska, ja tā neatbilst tiesību normām.
  • Likumā paredzams, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs saistāms ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu kaitējuma atlīdzināšanas lēmuma pieņemšanas brīdī.
  • U.c.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Likumprojekts Nr.: 1030/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 05.02.2026.

Likumprojekts nodrošinās iespējamību nozaru likumos paredzēt administratīvās atbildības regulējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normās noteiktās sodoša jeb krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas (sodus). Precizējams regulējums, kas attiecas arī uz partnerības tiesiskajām attiecībām. Pilnveidojama naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošana, kā arī nepieciešami citi redakcionāli vai faktiskajai situācijai atbilstoši grozījumi.

Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums

Likumprojekts Nr.: 1186/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 05.02.2026.

Ar likuprojektu tiek ieviesta Direktīva 2024/1069. Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos. Ar likumprojektu paredzēts:

  • definēt darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumus;
  • definēt, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs;
  • noteikt, kādas procesuālās garantijas persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, var lūgt tiesu piemērot civillietā;
  • regulēt biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, kā arī citu subjektu atbalsta sniegšanu personai, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs;
  • ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.

Saistītais likumprojekts: Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 1187/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 05.02.2026.

Ņemot vērā, ka Direktīvā ietvertās normas būtībā attiecas uz civilprocesu, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), lai detalizētāk regulētu personai pieejamās procesuālās garantijas jeb aizsardzības pasākumus un to piemērošanas kārtību. Proti, šis likumprojekts cita starpā paredz ieviest CPL jaunu 30.11 nodaļu “Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos”, kas nosaka kārtību civillietu izskatīšanai, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos, paredzot, ka tiesa šādas lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus. Nodaļa regulē šādus jautājumus:

  • ar tiesvedību saistīto izdevumu nodrošināšana;
  • atbalsta personu piedalīšanās procesā, sniedzot informāciju lietā; -tiesvedības izbeigšanas nosacījumi;
  • naudas soda piemērošanu par prasības celšanu ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs;
  • ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšana.
  • Papildus minētajam ar šo likumprojektu paredzēts ieviest jaunu piekritība pamatu pēc prasītāja izvēles, tiesvedības apturēšanas pamata noteikšanu, kā arī naudas sodu apmēru palielināšanu CPL. Turklāt CPL regulēto naudas sodu apmēru par procesuāliem pārkāpumiem ar šo likumprojektu ir paredzēts pielīdzināt Administratīvā procesa likumā noteiktajiem piespiedu naudas apmēriem, kas noteikti par tādiem pašiem vai līdzīga rakstura procesuāliem pārkāpumiem.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 1198/Lp14. Nodots komisijai: 05.02.2026.

Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī, ievērojami ir pieaudzis un saglabājas ļoti liels saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK) ietvaros iesniegtais pieteikumu skaits. Lai risinātu situāciju ar pieaugošo tiesā iesniegto pieteikumu skaitu un tās radīto tiesu pārslodzi, Tiesu administrācija izstrādā risinājumu Tiesu informatīvajā sistēmā, kas nodrošinātu pilnīgu SPIBK procesa automatizāciju. Šāda pieeja atbalstīta arī 2025. gada 17. oktobra Tieslietu padomes sēdē. Lai nodrošinātu iespēju tiesās izmantot šo risinājumu, veicamas atbilstošas izmaiņas CPL.

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Likumprojekts Nr.: 1202/Lp14. Nodots komisijai: 05.02.2026.

Likumprojekts paredz pilnveidot juridiskās palīdzības nodrošināšanu Satversmes tiesas procesā, ietverot iespēju saņemt juridisko palīdzību jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā. Kā arī vienlaikus tiek virzīti priekšlikumi, kas ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu (juridiskās palīdzības sniedzēju) izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas

Citi

Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā

Likumprojekts Nr.: 1203/Lp14. Nodots komisijai: 05.02.2026.

Lai Valsts tiesu ekspertīžu birojs varētu ātrāk un efektīvāk nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu, kā arī mazinātu birokrātisko dokumentu apriti, nepieciešams paredzēt, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ievietojot tajā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi.

Augstākā tiesa

Senāts par jaunatklātu apstākli kriminālprocesā atzīst Satversmes tiesas atzinumu

Senāts ir atjaunojis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, izskatot AS “ASG Resolution Capital” pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Lēmums pieņemts pēc tam, kad prokurors un pieteikuma iesniedzējās pārstāvji tiesas sēdē pauda savus viedokļus.

Iepriekš Ekonomisko lietu tiesa, bet vēlāk arī Rīgas apgabaltiesa, bija atzinusi uzņēmuma naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un tos konfiscējušas. Šie lēmumi bija kļuvuši spēkā.

Situācija mainījās pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2023‑40‑01, kurā tika atzīts, ka Kriminālprocesa likuma aizliegums apelācijas instances tiesā iesniegt jaunus pierādījumus mantas izcelsmes lietās pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu. Tā kā Rīgas apgabaltiesa bija atteikusies pieņemt AS “ASG Resolution Capital” iesniegtos papildu pierādījumus, uzņēmums pēc šī sprieduma vērsās prokuratūrā, kas uzsāka procesu par jaunatklātiem apstākļiem.

Senāts atzina, ka Satversmes tiesas spriedumam šajā gadījumā ir atpakaļvērsts spēks – proti, strīdīgā norma ir atzīta par spēkā neesošu jau no pamattiesību aizskāruma brīža. Satversmes tiesas konstatētais pārkāpums ir būtisks un novedis pie nelikumīga nolēmuma, līdz ar to Rīgas apgabaltiesas lēmums ir atcelts pilnībā.

Lieta tiks no jauna izskatīta apelācijas instancē.

Uzaicinājums “Latvijas Vēstnesī” neaizstāj paziņojuma sūtīšanu zināmam mantiniekam

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta prasība par mantojuma apliecības atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu. Lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

Prasību bija cēlis mantojuma atstājēja dēls, kurš apgalvoja, ka par mantojuma atklāšanos 2018. gadā un mantojuma lietas pabeigšanu 2019. gadā uzzinājis tikai 2021. gadā. Vienīgā apstiprinātā mantiniece – mantojuma atstājēja laulātā – bija norādījusi, ka dēla dzīvesvieta nav zināma. Notārs izsludināja mantojuma atklāšanos “Latvijas Vēstnesī” un pēc sludinājuma termiņa beigām izsniedza atbildētājai mantojuma apliecību, jo citi mantinieki nepieteicās.

Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa nav pārbaudījusi, vai prasītājs ir saņēmis individuālu notāra paziņojumu par mantojuma atklāšanos, lai gan notāram bija zināma prasītāja mantinieka tiesiskā pozīcija. Saskaņā ar tobrīd spēkā esošo regulējumu notāram bija pienākums zināmajiem mantiniekiem paziņojumu nosūtīt rakstveidā. Senāts uzsvēra, ka sludinājums oficiālajā izdevumā paredzēts nezināmiem mantiniekiem, savukārt zināmo mantinieku informēšanai ir noteikta cita kārtība.

Tādējādi apgabaltiesas secinājums par nokavētu pieteikšanās termiņu, balstoties tikai uz sludinājuma publikāciju, atzīts par pāragru. Atkārtoti izskatot lietu, apgabaltiesai būs jāvērtē, no kura brīža aprēķināms termiņš mantojuma pieņemšanai – no sludinājuma publicēšanas vai no brīža, kad prasītājs faktiski uzzināja par mantojuma atklāšanos.

Senāts norāda uz nepieciešamību vērtēt cietušā tiesības uz kaitējuma kompensāciju

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā apelācijas instances tiesa atteikusies noteikt morālā kaitējuma kompensāciju cietušajam krimināllietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kura rezultātā gājējs gāja bojā. Šī lietas daļa nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

Apsūdzība celta pret autovadītāju, kura tumšajā diennakts laikā nesamazināja braukšanas ātrumu pirms neregulējamas gājēju pārejas un uz tās notrieca gājēju, nodarot smagus miesas bojājumus ar letālām sekām. Pirmās instances tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu, piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu un piedzina kaitējuma kompensāciju cietušajam – bojāgājušā dēlam –, tajā skaitā morālā kaitējuma kompensāciju.

Apgabaltiesa šo lēmumu morālā kaitējuma daļā atcēla, norādot, ka kompensācija, kas atlīdzināma saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likumu, kriminālprocesā netiek noteikta, jo to izmaksā apdrošinātājs.

Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi būtisku apstākli – vai cietušais ir bijis bojāgājušā apgādnieks vai apgādājamais. Šis noskaidrojamais apstāklis ir izšķirošs, jo no tā atkarīgs, vai cietušajam ir tiesības saņemt morālā kaitējuma kompensāciju no apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja. Ja šādu tiesību nav, mantiskie jautājumi jārisina kriminālprocesā.

Civillietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: janvārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

SKC-202/2025: Atlīdzības noteikšana par valdes locekļa pienākumu pildīšanu

Valdes locekļa un kapitālsabiedrības attiecības pēc būtības ir pilnvarojuma tiesiskās attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības tiesiskās attiecības, t. i., atlīdzība nav valdes locekļa un kapitālsabiedrības tiesisko attiecību spēkā esības priekšnoteikums.

Komerclikuma 221. panta astotā daļa nepiešķir valdes loceklim subjektīvās tiesības prasīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību konkrētu atlīdzību par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, bet gan paredz tiesības, ievērojot likumā minētos kritērijus, sabiedrības padomei vai dalībniekiem noteikt vai nenoteikt atlīdzību. Ja sabiedrības padome vai dalībnieki nav noteikuši valdes loceklim atlīdzību, nevar uzskatīt, ka valdes loceklim ir radušās īstenojamas prasījuma tiesības uz atlīdzību vai tās noteikšanu.

SKC-197/2026: Tiesas lēmuma par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu pārsūdzēšana

Pirmās instances tiesas lēmums par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu pārbaudāms tikai apelācijas instances tiesā, kuras pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

SKC-16/2025: Konkurences likuma 21. panta intertemporālā piemērošana, izskatot prasību par karteļa vienošanās nodarītu zaudējumu atlīdzības piedziņu

Konkurences likuma pašreiz spēkā esošā 21. panta trešā daļa (ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiek pierādīts pretēji) karteļa gadījumā paredz divas atspēkojamas prezumpcijas – kaitējuma prezumpciju un cenas 10 procentu paaugstinājuma prezumpciju. Šī ir materiālo tiesību norma, tādēļ tā nav piemērojama lietās, kurās pārkāpums izdarīts pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās, proti, pirms 2016. gada 15. jūnija.

Savukārt Konkurences likuma 21. panta pirmās daļas 2. teikums (ja konkurences tiesību [..] pārkāpuma radīto zaudējumu apmēru praktiski nav iespējams noteikt vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt, tiesa nosaka zaudējumu apmēru, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem), kas ir spēkā kopš 2017.  gada 1. novembra, ir procesuālo tiesību norma, un tā ir piemērojama arī tajās lietās, kurās pārkāpums izdarīts pirms šīs normas spēkā stāšanās, bet prasība celta pēc šīs normas spēkā stāšanās.

SPC-9/2025: Pilnvarojums atteikties no prasības, kas celta pēc kooperatīvās sabiedrības biedru mazākuma pieprasījuma

Apstākļos, kad kooperatīvās sabiedrības prasība saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 66. panta otro daļu celta pēc šīs sabiedrības biedru mazākuma pieprasījuma, attiecīgais sabiedrības biedru mazākums ir procesuālo tiesību īstenotājs, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus par prasības virzību, tostarp atteikšanos no prasības. Tādēļ bez prasības celšanu pieprasījušā biedru mazākuma pilnvarojuma kooperatīvās sabiedrības valdei vai sabiedrības pilnvarotajam pārstāvim nav tiesību sabiedrības vārdā atteikties no prasības.

Kooperatīvās sabiedrības valdes pārstāvības varas ierobežojumi, sabiedrības vārdā noslēdzot izlīgumu valdes celtā prasībā pret sabiedrību

Likumā noteiktajā kooperatīvās sabiedrības valdes locekļa pārstāvības varā neietilpst sabiedrības pārstāvība tiesvedībās, kurās valdes loceklis cēlis prasību pret sabiedrību. Tādēļ kooperatīvās sabiedrības valdes locekļa pārstāvības varā, neesot biedru kopsapulces pilnvarojumam, neietilpst izlīguma noslēgšana sabiedrības vārdā par prasību, kuru valdes loceklis cēlis pret sabiedrību. Savukārt kooperatīvās sabiedrības pilnvarotā pārstāvja, tostarp zvērināta advokāta, procesuālo pilnvaru apjoms, lūdzot tiesu apstiprināt izlīgumu, nevar būt plašāks nekā pilnvaru izdevušajam valdes loceklim likumā noteiktā pārstāvības vara. Ja tiesa nepārliecinās par valdes locekļa tiesībām noslēgt izlīgumu kooperatīvās sabiedrības vārdā un sabiedrības pilnvarotā pārstāvja tiesībām lūgt tiesai apstiprināt izlīgumu, tad nevar uzskatīt, ka tā ir izpildījusi pienākumu noskaidrot izlīguma atbilstību Civilprocesa likuma prasībām.

SKC-108/2025: Dzīvokļa īpašuma kopīpašnieku pienākums savstarpējās tiesiskajās attiecībās segt ar dzīvokļa īpašumu saistītos izdevumus

Ja dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām un tas nav neviena kopīpašnieka atsevišķajā lietošanā, visi tā uzturēšanas izdevumi Civillikuma 1071. panta izpratnē, tostarp dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi un izdevumi komunālo pakalpojumu saņemšanai, dzīvokļa īpašuma kopīpašniekiem arī savstarpējās tiesiskajās attiecībās jāsedz samērīgi ar katra kopīpašnieka domājamo daļu.

Kopīpašnieku pienākumu segt dzīvokļa īpašuma uzturēšanas izdevumus neietekmē apstāklis, ka dzīvokļa īpašums ir viena kopīpašnieka atsevišķajā lietošanā, izņemot attiecībā uz izdevumiem komunālo pakalpojumu saņemšanai. Ja dzīvokļa īpašums atrodas viena kopīpašnieka atsevišķajā lietošanā, vispārīgi pieņemams, ka visi izdevumi komunālo pakalpojumu saņemšanai jāsedz šim kopīpašniekam. Viņš var prasīt pārējiem kopīpašniekiem segt šos izdevumus samērīgi ar viņu domājām daļām, ciktāl tie ir bijuši objektīvi nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgās dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) fizisku saglabāšanu. Pierādīšanas nasta par to, kādā apmērā izdevumi komunālo pakalpojumu saņemšanai ir bijuši nepieciešami dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) fiziskai saglabāšanai, gulstas uz kopīpašnieku, kas prasa atlīdzināt šos izdevumus.

SKC-219/2025: Ārvalsts tiesas lēmuma par radniecības fakta konstatēšanu atzīšana un izpilde

Ārvalsts tiesas lēmums par radniecības fakta konstatēšanu bezstrīdus kārtībā nav nolēmums, ar kuru strīdus jautājums starp pusēm ir izspriests pēc būtības Civilprocesa likuma 636. panta pirmās daļas izpratnē, tāpēc nevar tikt atzīts un izpildīts Civilprocesa likuma 77. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: janvārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

SKK-61/2025: Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā starp Interpola dalībvalstīm

Interpola dalībvalstis starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā var īstenot atbilstoši Interpola darbību reglamentējošajām normām, ciktāl tās neierobežo attiecīgo valstu divpusējie nolīgumi.

SKK-71/2025: Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks

Norāde uz to, ka kapitālsabiedrības dalībniekam ir tiesības uz kapitālsabiedrības, kuras finanšu līdzekļi kriminālprocesā ir arestēti, likvidācijas kvotu saistībā ar sabiedrības likvidāciju, nav pietiekams pamats, lai konstatētu, ka kapitālsabiedrības dalībnieks ir kriminālprocesā arestēto naudas līdzekļu īpašnieks vai likumīgais valdītājs.

Iespējamie nākotnē gūstamie ienākumi vai cits mantiskais labums no citai personai piederošas mantas paši par sevi nepadara personu, kas uz šādu labumu varētu pretendēt, par aizskarto mantas īpašnieku Kriminālprocesa likuma izpratnē.

Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: janvārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

SKA-170/2025: Operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūtās informācijas kā pierādījuma  nepieļaujamība karteļa vienošanās pierādīšanai

Operatīvās darbības likums neaptver tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšanu. No likuma izriet skaidrs imperatīvs aizliegums izmantot operatīvās darbības pasākumus citu – Operatīvās darbības likumā neminētu – uzdevumu un mērķu īstenošanai. Tādējādi operatīvās darbības mērķu un uzdevumu uzskaitījums likumā ir sniegts izsmeļoši. Likumā ir skaidri noteikti apstākļi, kādos pret personu var tikt uzsākta un veikta operatīvā sarunu noklausīšanās, tostarp izmantota tā rezultātā iegūtā informācija. Tas nozīmē, ka operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju kā pierādījumu nav pieļaujams izmantot administratīvajā procesā, lai pierādītu karteļa vienošanos.

SKA-62/2025: Valsts atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem papilddarbības deklarēšana neatbalstāmajā nozarē pati par sevi nav šķērslis pretendēt uz valsts atbalstu vispār

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.8.apakšpunkts, kas liedz uzņēmumam pretendēt uz atbalstu par saimniecisko darbību minēto noteikumu 2.pielikumā minētajā nozarē, neliedz uzņēmumam pretendēt uz atbalstu nozarē, kurā bija noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kuru skāra Covid-19 krīze, turklāt neatkarīgi no tā, vai uzņēmums papildus veica (bija deklarējis) saimniecisko darbību vēl kādā nozarē.

SKA-753/2025: Rīcības sēdes lēmuma saturs

Senātam rīcības sēdes lēmumā nav jāsniedz analīze par kasācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, jo tā būtu kasācijas sūdzības izskatīšana pēc būtības. Senatoru kolēģija var aprobežoties tikai ar secinājuma norādīšanu par to, ka kasatora argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu.

SKA-695/2025: Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka prasījums par kaitējuma atlīdzināšanu

Aizskartajam mantas īpašniekam tiesiskais pamats prasīt atlīdzināt kaitējumu par iestādes vai tiesas nepamatotu rīcību sakarā ar mantas arestu rodas tad, kad kriminālprocess, kura ietvaros tika uzlikts arests mantai, ir galīgi noslēdzies un tādējādi galīgi tiek noskaidrots ar mantas izcelsmi saistīts jautājums.

Ja kriminālprocess, kura ietvaros ir izteikts apgalvojums par konkrēto līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziegumu, vēl nav noslēdzies, tas, ka tiek izbeigts atsevišķi izdalītais process par noziedzīgi iegūtu mantu un mantas arests tiek atcelts, nenozīmē kriminālprocesa, no kura izdalīts šis process, izbeigšanu un ar mantas izcelsmi saistītā jautājuma neapstrīdamu atrisinājumu.

No Kriminālprocesa likuma izriet, ka aizskartā mantas īpašnieka institūts vienādi attiecas kā uz fiziskajām, tā uz juridiskajām personām, un visi prasījumi, kas izriet no viena veida tiesiskajām attiecībām, izskatāmi pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem vienādā procesuālā kārtībā.

Tiesas lēmums par procesa izbeigšanu par noziedzīgi iegūtu mantu nav atzīstams par kompetentās institūcijas lēmumu, kurā atzīts iestādes vai tiesas rīcības prettiesiskums sakarā ar mantas arestu

Iestādes rīcība ir prettiesiska, ja iestāde pārkāpj tiesību normas, savukārt iestādes rīcība ir nepamatota, ja iestāde rīkojas atbilstoši tiesību normām, taču, kā izrādās vēlāk – nepamatoti. Abos gadījumos nepieciešams konstatēt, ka ir iestājies kāds no Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem. Savukārt iestādes prettiesiskas rīcības gadījumā papildus nepieciešams arī kompetentās institūcijas atzinums, kurā ir konstatēts iestādes rīcības prettiesiskums.

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 630.pantam tiesas uzdevums ir izlemt, vai manta ir noziedzīgi iegūta, un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ja tiesa atzīst, ka mantas izcelsme nav noziedzīga. Proti, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas uzdevums nav pārbaudīt lēmumu par mantas arestu. Tāpēc tas, ka ar spēkā stājušos tiesas lēmumu ir izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nenozīmē, ka tiesa ir atzinusi, ka iestādes vai tiesas rīcība sakarā ar mantas arestu bija prettiesiska. Proti, tiesas lēmums, ar kuru ir izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nav atzīstams par kompetentās institūcijas lēmumu ar kur atzīts, ka iestādes vai tiesas rīcība sakarā ar mantas arestu ir bijusi prettiesiska.

Kārtību, kādā ir pārbaudāms lēmums par aresta uzlikšanu mantai, noteic Kriminālprocesa likuma 337.panta otrās daļas 4.punkts un 361.panta trešā daļa, proti, pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, savukārt izmeklēšanas tiesneša lēmums ir pārsūdzams augstāka līmeņa tiesai.

SKA-108/2025: Uz jaunradi vērsta projekta idejas apakškritēriju novērtēšanā piešķiramie punkti

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumu Nr. 222 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16.pasākuma „Sadarbība” 16.1.apakšpasākumam „Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2.apakšpasākumam „Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”  atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” 2.pielikumā ir paredzētas divas pieejas pielikumā minēto apakškritēriju novērtējumā.

Proti, attiecībā uz 2. un 3.kritērija apakškritērijiem un attiecībā uz dažiem 1. un 5.kritērija apakškritērijiem tiek piešķirts konkrēts punktu skaits. Noteiktus punktus apakškritērijiem piešķir tad, kad jānoskaidro konkrēti pārbaudāmi fakti.

Savukārt 4.kritērija apakškritērijus un atsevišķus 1. un 5.kritērija apakškritērijus vērtē punktu skalā no 0 līdz 5.  Šajos gadījumos jāpārbauda noteikti apstākļi un to kopums. Visos gadījumos, kad novērtējumā jāizmanto punktu skala, ir dots aprakstošs skaidrojums tam, kad piešķirami 0, 3 vai 5 punkti. Vērtējot aprakstus apakškritēriju novērtēšanai, secināms, ka tie neaptver un nesagrupē visas iespējamās situācijas un tādējādi neizslēdz, ka var būt tāda situācija, kas neiekļaujas jeb neatbilst ne 0, ne 3, ne 5 punktu aprakstā norādītajam. Līdz ar to minēto noteikumu 2.pielikuma 4.kritērija novērtējumā var tikt izmantoti arī 1, 2 un 4 punkti.