Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
14.nodaļa. Hūte.
“Ko darām ar to spītīgo āzi Blūmu? Viņš kaut ko perina kopā ar to advokātu,” lēnām uz sava X6 aizmugurējā sēdekļa blakussēdētājam pajautāja Edvīns, izstiepjot ārā roku ar aizsmēķēto cigareti un izsmalcināti ar pirkstu uzsitot pa to.
“Viņu jātur ciešā pavadiņā, Vērdiņ, kaut arī viņš ir solījis sadarboties,” atbildēja blakussēdētājs ar melnu hūti galvā. Patiesībā reti kurš zināja viņa vārdu, tādēļ visi viņu sauca par Hūti.
“Ko tu ar to domā? Pat Fiša iekaustīšana viņu nenobiedēja. Aizskrēja momentā pie tā sava advokāta.”
“Jā, viņš ir cietāks rieksts, kā domāju. Turpinām spiest. Mums tā nauda šobrīd ļoti vajadzīga. Tuvojas vēlēšanas.”
“Ir kādi ieteikumi?”
“Dari to, ko parasti dariet ar nepaklausīgajiem – uztaisiet VID auditu, ierosiniet krimināllietu un sāciet vazāt pa policiju. Gan jau kaut ko interesantu vai nu auditori, vai policisti arī uzraks.”
“Ok, loģiski. To varam. Un ko ar to advokātu – neaiztiekam vai liekam manīt, ka mēs te esam?”
“Es mazliet parakņājos internetā. Izskatās, ka viņš bieži publiski izsakās par dažādu lietu kārtību, kā būtu pareizāk. Pagaidām neaiztiekam viņu – sāks vēl ko publiski pļāpāt. Bet pieskatiet. Viņš jau darīs tik to, ko liks darīt viņa klients – Blūms. Mums jātiek galā ar Blūmu. Turklāt visus advokātus jau neapstrādāsim. Šis paies malā, nāks nākamais.”
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
