Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.
“Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji – maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,” skaidro ZAB partneris nodokļu un muitas jautājumos .
Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimene kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesniedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, savukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstīs, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē, darbojas individuālā – ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. “Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kur tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,” uz jautājumu par izņēmumiem atbild J. Taukačs.
Ģimenes nodokļu deklarācija ir iespēja Latvijai
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā pēdējos gados noslēgto laulību skaits svārstījies 10 000–12 000 robežās, kas bija ik gadu laikā no 1996. līdz 2003. gadam, bet recesijas gados – 2009.–2010. – to skaits bija mazāks par 10 000. Vienlaikus no 1984. gada līdz 1992. gadam noslēgto laulību skaits pārsniedza 20 000 (1988. gadā – 25 477). Jārēķinās, ka Latvijā pēdējo 35 gadu laikā ir noticis iedzīvotāju skaita sarukums, un līdz ar to arī cilvēku, kuri varētu slēgt laulību, ir mazāk.
“Ik gadu nomirst vairāk, nekā piedzimst, vēl kāda daļa cilvēku dodas meklēt laimi ārzemēs, vēl daļa dzīvo kopā un ir kopīga saimniecība, taču juridiski nav noslēgta laulība, tāpēc šādos apstākļos būtu loģiski, ja Latvija izvērtētu un ieviestu ģimeni kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju, kas nozīmētu vienu ikgadējo deklarāciju pašreizējo divu vietā,” skaidro J. Taukačs. Viņš atzīst, ka šādai idejai ir vairākas šķautnes un klupšanas akmeņi, kas noteikti uzpeldēs diskusijās. “Vai šāda pieeja neveicinās fiktīvas laulības, jo īpaši, ja jau pašlaik šajā kontekstā runā par laulībām ar trešo valstu pilsoņiem, taču par fiktīvām laulībām jau pašlaik ir paredzēta kriminālatbildība,” skaidro J. Taukačs.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 9. septembra numurā.
