Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Iveta Priedniece.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījums Azartspēļu un izložu likumā
Likumprojekts Nr.: 1081/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Paredzēts Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam, veidojot vienotu uzraudzības mehānismu, kas mazinās sadrumstalotību un paaugstinās pārvaldības kvalitāti.
Komerctiesības
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekts Nr.: 1104/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz paplašināt reģistrā uzkrājamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, iekļaujot ne tikai valstspiederību, bet arī valstspiederības (ja ir vairākas), kā arī kontroles apjomu, lai nodrošinātu atbilstību ES Direktīvas Nr. 2024/1640 prasībām. Tiek precizēta Uzņēmumu reģistra kompetence, paredzot, ka reģistrs vairs nepārbauda kapitālsabiedrību statūtos ietvertos noteikumus par dažādu daļu/akciju kategoriju tiesībām, bet turpina pārbaudīt ziņas par daļu/akciju skaitu un nominālvērtību. Grozījumi novērš pretrunas starp likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, nodrošinot vienotu un skaidru piemērošanu.
Transports un loģistika
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā
Likumprojekta Nr.: 1084/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz paaugstināt nodevas likmes smagajiem kravas transportlīdzekļiem un paplašināt to autoceļu posmu sarakstu, uz kuriem attiecas nodevas maksājums. Tiek ieviesti arī atbrīvojumi bezemisiju transportlīdzekļiem, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku autoparku. Grozījumu mērķis ir samazināt smagā autotransporta radīto slodzi uz valsts ceļiem, veicināt kravu pārvadājumu pārorientēšanu uz dzelzceļu un uzlabot ceļu infrastruktūras finansējumu.
Grozījumi Dzelzceļa likumā
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2320 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis ir nacionālā tiesiskā regulējuma pilnveidošana, nosakot vienu iestādi, Valsts dzelzceļa administrāciju, par iestādi, kas Latvijā atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, un šīs iestādes kompetenci, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu, kā arī lai sodi, kas piemērojami par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, būtu iedarbīgi, samērīgi un atturoši.
Finanses un apdrošināšana
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr.: 1079/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz, ka turpmāk preču un pakalpojumu loteriju uzraudzību un kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID), nevis Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), lai veidotu vienotu uzraudzības mehānismu, kas mazinās sadrumstalotību un paaugstinās pārvaldības kvalitāti.
Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā
Likumprojekta Nr.: 1082/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz samazināt minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci no -1,0% uz -1,5% no IKP, lai nodrošinātu papildu finansējumu aizsardzības un drošības vajadzībām. Vienlaikus tiek aktualizēta likuma terminoloģija, pārņemtas jaunās Eiropas Savienības direktīvas prasības un precizētas normas par budžeta sagatavošanu četru gadu periodam. Grozījumi arī pilnveido Fiskālās disciplīnas padomes darbību un uzraudzības mehānismus. Mērķis ir nodrošināt atbilstību ES fiskālās politikas prasībām, uzlabot budžeta plānošanas procesu un palielināt valsts finanšu ilgtspēju.
Nodokļi
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1121/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Likumprojekta mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Likumprojekts ar 2027.gada 1. janvāri ievieš jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta koksne (koksne, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Latvijas Republikas teritorijas).
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1124/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz PVN samazinātās likmes piemērošanu: grāmatām, preses izdevumiem un noteiktiem pārtikas produktiem (maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām). Grāmatām un preses izdevumiem piecu procentu PVN likme tiks piemērota, ja tie izdoti latviešu, latgaliešu, lībiešu vai noteiktās starptautiskās valodās, arī elektroniskā formātā un tiešsaistē. Pilotprojekta ietvaros no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām tiks piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotājiem.
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1110/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) funkciju nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai optimizētu valsts pārvaldes resursus, samazinātu administratīvos izdevumus un veidotu vienotu uzraudzības mehānismu. Tiek paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes dažādām azartspēļu formām (automātiem, galdiem, totalizatoriem, bingo, interaktīvajām azartspēlēm) un šīs izmaiņas stāsies spēkā jau no 2026. gada 1. janvāra, nevis 2027. gada. Grozījumi novērš tiesību normu dublēšanos un precizē administratīvos procesus, kas saistīti ar azartspēļu organizētāju pienākumiem.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1109/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru un enerģijas dzērieniem, kā arī atcelt samazināto akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tiek precizēti akcīzes nodokļa atbrīvojumi bezalkoholiskajiem dzērieniem, nosakot, ka atbrīvojums attiecas tikai uz negāzētiem dzērieniem, kas ir nefasēti un izgatavoti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā vai tirdzniecības vietā. Izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski no 2026. līdz 2028. gadam, un tās ietekmēs gan fiziskās, gan juridiskās personas, kas darbojas ar minētajiem produktiem.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1088/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu modeli dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.2 pantu. Šajā gadījumā dividendēm piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 6% apmērā, savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būs 15%. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru – fizisko personu – nodokļu slogu ar Latvijas investoriem, kā arī veicināt pašvaldību ieņēmumu pieaugumu un investīciju piesaisti. Šī sistēma attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1086/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Likumprojektā paredzēts ieviest alternatīvu nodokļa modeli uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas – šie uzņēmumi varēs izvēlēties piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā dividendēm, vienlaikus ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā no dividendēm. Grozījumi arī paplašina izņēmumus procentu maksājumiem par aizņēmumiem, lai veicinātu alternatīvo finanšu pakalpojumu attīstību un samazinātu finansējuma piesaistes izmaksas uzņēmumiem.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums
Likumprojekta Nr.: 1144/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir atkāpties no līdzšinējas nostājas, kas paredz uz apbūves tiesības pamata būvēt tikai nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves, vienlaikus novēršot iespēju radīt jaunus dalītos īpašumus. Likumprojekts paredz, ka uz apbūves tiesības pamata varēs būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās īres mājas, kuras ir paredzēts izīrēt, ja zemes gabals piederēs valstij vai pašvaldībai. Likumprojekta risinājums ar apbūves tiesības institūtu dzīvojamām īres mājām nodrošina potenciālajiem attīstītājiem iespēju realizēt šādu ieceri, vienlaikus spējot piedāvāt dzīvojamās telpas par atbilstošu īres maksu, kas šobrīd esošajā tirgus situācijā potenciālajam attīstītājam nav ekonomiski izdevīgi.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1093/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pārņem daļu funkciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kļūstot par kompetento institūciju, kas rīkojas ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu. Civilprocesa likumā precizētas institūcijas, kurām ir tiesības un pienākumi izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi, kā arī ieviests jēdziens “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu”, lai terminoloģija būtu vienota ar citiem normatīvajiem aktiem.
Enerģētika
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-499 Stadija: Pieņemts
Precizēt MK noteikumos Nr. 561 iekļautās normas saistībā ar elektroenerģijas tirdzniecības intervāla maiņu, harmonizēt termina “atjaunīgie energoresursi” lietošanu enerģētikas nozares tiesību aktos un, pamatojoties uz MK rīkojumu Nr. 533, noteikt Valsts vides dienestu kā atbildīgo institūciju par MK noteikumu Nr. 561 īstenošanu.
Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-406 Stadija: Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumos Nr.1227 ietvertos regulējamos sabiedrisko pakalpojumu veidus ar aukstumapgādi, elektroenerģijas apgādē ar elektroenerģijas uzkrāšanu, dabasgāzes apgādē ar dabasgāzes ieguvi un sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanu, izkraušanu, uzglabāšanu un pārvēršanu gāzveida stāvoklī turpmākai piegādei uz dabasgāzes sadales sistēmu, kā arī ūdenssaimniecības nozarē ar notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai.
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-498 Stadija: Pieņemts
Precizēt MK noteikumos Nr. 560 iekļautās normas saistībā ar elektroenerģijas tirdzniecības intervāla maiņu, harmonizēt termina “atjaunīgie energoresursi” lietošanu enerģētikas nozares tiesību aktos un, pamatojoties uz MK rīkojumu Nr. 533, noteikt Valsts vides dienestu kā atbildīgo institūciju par MK noteikumu Nr. 560 īstenošanu.
Krimināltiesības
Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekta Nr.: 1000/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Likumprojekts paredz papildināt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu (turpmāk – NIMKIL) ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz pilnveidot NIMKIL noteiktās izpildes procedūras.
Grozījumi likumā “Par policiju”
Likumprojekta Nr.: 1076/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Lai nodrošinātu Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto institūciju rīcību ar valstij piekritīgo mantu, likumprojekta mērķis ir precizēt likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 35.punkta “a” apakšpunktu, aizstājot institūciju – Valsts ieņēmumu dienestu, ar vispārīgu norādi uz kompetento institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un papildināt ar Valsts policijas tiesībām atrastos naudas līdzekļus skaidras naudas veidā pašai pārskaitīt valsts budžetā.
Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekta Nr.: 1087/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz uz četriem gadiem (no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim) apturēt likuma 45. panta darbību, kas nosaka līdzekļu novirzīšanu Tieslietu ministrijas budžeta programmai “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds”. Šajā periodā Tieslietu ministrijai būs iespēja pagarināt jau uzsākto pasākumu īstenošanas termiņu un sagatavot ziņojumus par līdz 2026. gadam piešķirtajiem līdzekļiem. Grozījumu mērķis ir samazināt valsts izdevumus, kā arī nodrošināt iespēju pabeigt iepriekš uzsāktos projektus un atskaitīties par izmantotajiem līdzekļiem.
Grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1115/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
- Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, nepieciešams pārskatīt iestāžu organizatorisko modeli, nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu un izmaksu optimizāciju. Tādēļ paredzēts Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam.
- Nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTPFNL) ietverto noteikumu par informācijas par patiesajiem labuma guvējiem publisko pieejamību atbilstību Direktīvas Nr. 2024/1640 11., 12., 13. un 15. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1117/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, paredzēts mainīt Nodokļu un muitas policijas institucionālo padotību, nosakot, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā. Mainot institucionālo padotību, tiek stiprināta iestādes institucionālā saikne ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, kas darbojas iekšlietu resorā, kā arī nodrošināta skaidrāka atbildības sadale starp Finanšu ministriju kā nodokļu un muitas politikas veidotāju un Iekšlietu ministriju kā politikas veidotāju noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-588 Stadija: Saskaņošana
Lai veicinātu zāļu pieejamību un mazinātu zāļu nepieejamības riskus, Likumprojekts paredz stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptieku (“slimnīcas aptieku”) un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas tiesības iegādāties zāles (arī nereģistrētās zāles) Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kāda ir arī citu dalībvalstu prakse.
Aizsardzība
Valsts aizsardzības un drošības fonda likums
Likumprojekts Nr.: 1078/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Ir paredzēts izveidot Valsts aizsardzības un drošības fondu, kas nodrošinās papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai. Fonds tiks finansēts no valsts budžeta, ziedojumiem, ārvalstu palīdzības un citiem avotiem, un līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, aizsardzības industrijas projektiem, civilās aizsardzības stiprināšanai, militārajam atbalstam Ukrainai, kā arī citām drošības vajadzībām.
Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā
Likumprojekts Nr.: 1103/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu ārējās robežas apsardzībai nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpstošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) darbību pēc to izbūves pabeigšanas, paredzot, ka to darbību nodrošina Valsts robežsardze. Vienlaikus likumprojekts paredz Valsts robežsardzes tiesības noslēgt ar akciju sabiedrību “Latvijas radio un televīzijas centrs” deleģēšanas līgumu par izbūvētās infrastruktūras uzturēšanu.
Citi
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 985/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju Notariāta likuma D1 sadaļā “Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā” taisītu notariālo aktu par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām izpildīt Civilprocesa likuma 74.4 un 74.5 nodaļā paredzētajā kārtībā.
Grozījumi Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.: 986/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Likumprojekta mērķis ir sekmēt vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem noslēgšanu bezstrīdus procesā, piešķirot šai vienošanās saistošu spēku un nodrošinot tās tiešas izpildāmības iespēju bez nepieciešamības vērsties tiesā, ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk tomēr nepilda.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1017/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 23 2. punktā Satiksmes ministrijai dotajam uzdevumam sagatavot grozījumus Elektronisko sakaru likumā, tādējādi mazinot administratīvo slogu elektronisko skaru tīklu attīstībai, lai veicinātu nacionālo un Eiropas Savienības stratēģisko mērķu digitalizācijas jomā sasniegšanu.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1083/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Paredzēts Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam, veidojot vienotu uzraudzības mehānismu, kas mazinās sadrumstalotību un paaugstinās pārvaldības kvalitāti.
Augstākā tiesa
Tiesai no jauna jāizskata lieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā
Apsūdzētais, būdams maksātnespējas administrators un vienīgā amatpersona ar paraksta tiesībām, noslēdza līgumu par maksātnespējīgā uzņēmuma “OGRES TRIKOTĀŽA” mantas pārdošanu par 785 290 euro, no kuriem 136 290 euro veidoja pievienotās vērtības nodoklis, taču šo nodokli nenomaksāja un vairākkārt maldināja Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku par to, ka tas ticis vai tiks izdarīts.
Tā kā apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums, nosacīta soda piemērošana Apelācijas tiesai bija īpaši jāmotivē un jāņem vērā arī vispārējās prevencijas mērķis. Apelācijas instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz ierobežojumiem uzlikt arestu apsūdzētā mantai ar argumentu, ka viņa nekustamais īpašums nav pakļaujams mantas konfiskācijai, jo likums nepieļauj konfiscēt personas vienīgo mājokli, kurā tā dzīvo ikdienā. Atkārtoti izskatot lietu, vispusīgi jāizvērtē gan tie apstākļi, kas var pamatot reāla brīvības atņemšanas soda piemērošanu, gan tie, kas var būt pamats citu alternatīvu piemērošanai.
Kļūdaini vienā tiesvedībā izskatīti prasījumi ar atšķirīgu pārsūdzības kārtību
Prasītājs bija cēlis prasību Ekonomisko lietu tiesā par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī prasību par informācijas pieprasīšanu, lūdzot uzlikt atbildētājai pienākumu sniegt prasītājam ziņas par atbildētājas pamatkapitāla palielināšanu un noslēgtajiem darījumiem.
Ekonomisko lietu tiesa bija pieņēmusi prasības pieteikumu, kurā apvienoti visi šie prasījumi, un atzinusi par lietderīgu tos izskatīt vienā tiesvedībā, lai sekmētu tiesisko attiecību ātrāku noregulēšanu. Senāts norādīja, ka šāda prasījumu apvienošana un to izskatīšana vienā tiesvedībā nav bijusi juridiski pareiza, jo ir tikuši pārkāpti Civilprocesa likuma noteikumi par speciālas procesuālās kārtības piemērošanu kapitālsabiedrību dalībnieku iekšējiem strīdiem par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas nepieļauj šādās prasībās ietvert cita veida prasījumus, kas nav savstarpēji cieši saistīti ar galveno prasījumu.
Apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē pirkuma līguma izpildes nokavējuma sekas
Prasītāja bija noslēgusi līgumu par nekustamā īpašuma pirkšanu no citas personas, kas dažus mēnešus vēlāk bija nomirusi. Šīs personas mantinieks bija paziņojis prasītājai, ka zaudējis interesi par izpildījumu, tomēr nedz prasītāja, nedz viņas pilnvarniece uz to nereaģēja un pat nepiedāvāja mantiniekam pirkuma maksas samaksu. Prasītāja nebija piedāvājusi mantiniekam pirkuma maksas samaksu arī pēc mantojuma atklāšanās.
Apgabaltiesa nebija noskaidrojusi darījuma dalībnieku patieso gribu, proti, situāciju, ko tie vēlējušies panākt, slēdzot līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumā līdzēji ir vienojušies par pirkuma maksu un tās samaksas termiņiem, kā arī par to, ka tie savā starpā noslēgs atsevišķu uztura līgumu, taču šīs darbības līdz pārdevēja nāvei netika veiktas. Apgabaltiesa nav arī vērtējusi, vai un kā prasītājai iespējams pienācīgi izpildīt no līguma izrietošās saistības kopumā un vai līguma izpilde, samaksājot līgumā noteikto pirkuma maksu, pēc nokavējuma sasniegs sākotnējo mērķi un taisnīgu lietas atrisinājumu
