Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Santija Veselova
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr.: 1283/Lp14. Iesniegts: 20.03.2026.
Likumprojekts paredz nodrošināt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas pārbaudi, precizēt trešo valstu transportlīdzekļu vadītāja apliecību izmantošanas kārtību Latvijā un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus transporta pakalpojumu tirgū.
Vide
Grozījums likumā “Par piesārņojumu”
Likumprojekta Nr.: 1222/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā. Vienlaikus likumprojekts noteic, ka pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu atsevišķos gadījumos, prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai un skaņas izolācijai.
No likumprojektu paketes, ar kuru tiek pielāgots regulējums Enerģētikas un vides aģentūrai pievienojoties Valsts vides dienestam
Likumprojektu paketes mērķis ir pielāgot tiesisko regulējumu pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam, samazinot birokrātiju un nosakot institūciju kompetences. Grozījumi paredz, ka Valsts vides dienests pārņems aģentūras funkcijas un aktualizē institūciju nosaukumus pēc reorganizācijas.
Grozījumi vides aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1269/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi paredz, ka Valsts vides dienests pārņems aģentūras funkcijas, tostarp ekomarķējuma un vides sistēmu uzraudzību, kā arī administratīvo aktu pārskatīšanu videi nodarītā kaitējuma lietās. Tiek precizēts, ka dienests darbojas klimata un enerģētikas ministra pārraudzībā.
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1275/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi paredz, ka Valsts vides dienests pārņems aģentūras funkcijas. tostarp administratīvo aktu pārskatīšanu par ūdens resursu lietošanas atļaujām un citiem ar ūdens stāvokļa aizsradzību saistītiem lēmumiem. Noteikts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumus un tehniskos noteikumus turpmāk izsniegs Valsts vides dienests.
Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1277/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumu mērķis ir noteikt atbildīgo institūciju par apstrīdēto lēmumu sugu introdukcijas jomā pārskatīšanu pēc Aģentūras likvidēšanas. Pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors.
Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”
Likumprojekta Nr.: 1271/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumu mērķis aktualizēt Valsts vides dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā un administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā. Augstākā iestāde par dienesta lēmumiem saistībā ar zemes dzīļu izmantošanu būs dienesta ģenerāldirektors.
Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”
Likumprojekta Nr.: 1272/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi paredz noteikt Valsts vides dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā. Tāpat arī paredzēta pilnvaru piešķiršana Ministru kabinetam izdot noteikumus radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanai.
Grozījumi likumā “par piesārņojumu”
Likumprojekta Nr.: 1274/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi nosaka Valsts vides dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Likumprojekta Nr.: 1276/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi nosaka Valsts vides dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.
Grozījumi Ķīmisko vielu likumā
Likumprojekta Nr.: 1273/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi nosaka Valsts vides dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1270/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir aktualizēt Valsts vides dienesta funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas, kā arī pārņemt Direktīvas 2024/884 un Bateriju regulas prasības un ieviest ESI depozīta sistēmu.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā
Likumprojekta Nr.: 1268/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi paredz nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrācijas un nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrēšanas uzdevuma deleģēšanu Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA, kura deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pildīs funkcijas, kas šobrīd noteiktas grozāmā likuma 14.pantā.
Strīdu risināšana
Grozījums Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1068/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts paredz kriminalizēt intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas.
Kriminālsodu izpildes likums
Likumprojekta Nr.: 25-TA-931. Saskaņošana.
Likumprojekts nosaka kriminālsodu izpildes kārtību, aizstājot šobrīd spēkā esošo sodu izpildi regulējošo likumu – Latvijas Sodu izpildes kodeksu.
Aizsardzība
Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā
Likumprojekta Nr.: 1267/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Likumprojekts paredz militārās bāzes, poligona ceļu infrastruktūru militārā poligona “Sēlija” teritorijā un ar to saistīto militārā nodrošinājuma noliktavu kompleksu Nīkrācē.
Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā
Likumprojekta Nr.: 1095/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Ar grozījumiem paredzēts dot iespēju pildīt dienestu Zemessardzē Latvijas pilsoņiem, kuri pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, valsts drošības iestādēs, pašvaldības policijā, ostas policijā, prokuratūrā, u.c. Tāpat arī likumprojekts paredz pienākumu darba devējam / mācību iestādei atbrīvot zemessargu no tiešo pienākumu pildīšanas vai mācībām uz pirmsmisijas apmācību laiku; iespēju štatu sarakstā iekļaut VAD karavīrus un rezerves karavīrus; ievieš ierobežojumu Latvijas pilsoņa ar dubulto pilsonību uzņemšanai dienestā Zemessardzē.
Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā
Likumprojekta Nr.: 1234/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir novērst esošā NKDL nepilnības, lai varētu sasniegt tajā ietvertos mērķus, nosakot prasības būtisko pakalpojumu un svarīgo pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Likumprojekts nodrošina, ka tiem subjektiem, kas tiek izslēgti no likuma tvēruma, likuma normas nav saistošas, lai izvairītos no lieka birokrātiskā sloga.
Grozījumi Valsts robežsardzes likumā
Likumprojekta Nr.: 1197/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts aktualizē un paplašina likumā noteiktās robežsarga tiesības Valsts robežsardzes funkciju izpildē, nosakot tiesības noteiktos gadījumos lietot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā
Likumprojekta Nr.: 1285/Lp14. Iesniegts: 24.03.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai atceltu jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā, noteiktu, kādu līmeni sasniedzot maksājumi noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, un precizētu prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai.
No likumprojektu paketes, ar kuru tiek pielāgots regulējums Maksātnespējas kontroles dienesta reformai
Likumprojektu pakete izstrādāta, lai pielāgotu esošo regulējumu plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta reformai, kuras ietvaros iestāde tiks likvidēta un tās funkcijas tiks sadalītas starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un centralizēt līdzīgas kompetences.
Grozījums Kontu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 1264/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Likumprojektā paredzētas un nodalītas Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, kuras pārņem Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija.
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Likumprojekta Nr.: 1260/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Likumprojektā paredzētas un nodalītas Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, kuras pārņem Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Likumprojekts papildina Maksātnespējas likumu atbilstoši Satversmes tiesas 2024.gada 24.oktobra spriedumam lietā Nr. 2023-44-01, kas nosaka, ka maksātnespējas administratoriem nav izvirzāmas tādas pašas prasības kā valsts dienestam un tiesu varai piederīgām personām, līdz ar ko iespējams mīkstināt amata kandidātam noteiktos ierobežojumus.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 1263/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi nodod Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas kā uzdevumus Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.
Nodokļi
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1253/Lp14. Nodots komisijai: 12.03.2026.
Grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājam, kurš līdz 2025.gada 1.jūlijam nav bijis reģistrēts PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā un no šā datuma reģistrējas īpašajā kārtībā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantu, par laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus pirms reģistrācijas, ievērojot attiecīgajam kalendārajam gadam noteikto PVN reģistrācijas slieksni, netiek piemērots pienākums aprēķināt un maksāt PVN par iekšzemē veiktajiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem.
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”
Likumprojekta Nr.: 1069/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā.
Grozījumi Muitas likumā
Likumprojekta Nr.: 1214/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 19.03.2026.
Ar likumprojektu paredzēts samazināt administratīvo slogu un nodrošināt ES prasību izpildi, ierobežot nelikumīgu tabakas apriti, stiprināt sankciju ievērošanu attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, regulēt oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un muitas pārstāvju darbību, kā arī precizēt institucionālos un informācijas sistēmu jautājumus.
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1280/Lp14. Iesniegts: 19.03.2026.
Likumprojekts paredz atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas par vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kur viņš ir deklarējies un ar to saistīto zemes platību līdz noteiktiem izmēriem.
Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1282/Lp14. Iesniegts: 20.03.2026.
Likumprojekts paredz 21 EUR/ 1000 l likmi biodīzeļdegvielai un biomasas parafinizētajai dīzeļdegvielai kā kurināmajam.
Korporatīvās tiesības
No likumprojektu paketes, ar kuru tiek pielāgots regulējums Maksātnespējas kontroles dienesta reformai
Likumprojektu pakete izstrādāta, lai pielāgotu esošo regulējumu plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta reformai, kuras ietvaros iestāde tiks likvidēta un tās funkcijas tiks sadalītas starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un centralizēt līdzīgas kompetences.
Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekta Nr.: 1265/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Paredzēts tehniski precizēt likuma normas, aizstājot atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru ar atsaucēm uz tieslietu ministru, nemainot regulējuma būtību.
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”
Likumprojekta Nr.: 1261/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi nodod Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas kā uzdevumus Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.
Citi
Grozījumi Administratīvās atbildības likumā
Likumprojekta Nr.: 1262/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Grozījumi nodod Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas kā uzdevumus Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.
Autoceļu fonda likums
Likumprojekta Nr.: 1255/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir izveidot stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu autoceļu finansēšanas sistēmu, atjaunojot mērķētu mehānismu – Autoceļu fondu, nodrošinot, ka nozares nodokļu ieņēmumi tiek ieguldīti atpakaļ infrastruktūrā.
Grozījums Operatīvās darbības likumā
Likumprojekta Nr.: 1252/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts paredz, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai, ciktāl attiecīgā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzību, un tās saturs un apjoms nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās. Tāpat arī tas paredz, ka operatīvo darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu”, Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”
Likumprojekta Nr.: 1155/Lp14. Izsludināts: 20.03.2026.
Likumprojekts paredz Regulatora tiesības saistībā ar speciālās regulatīvās vides izveidi un tajā piemērojamiem pasākumiem regulējamajās nozarēs, uzlabo tarifu noteikšanas procesa tiesisko regulējumu, ietverot precīzāku regulējumu gadījumos, kuros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt tarifus pats saskaņā ar Regulatora izdotu atļauju. Kā arī piešķir tiesības Regulatoram strīdu izskatīšanas procesa ietvaros atsevišķos gadījumos atstāt iesniegumu bez izskatīšanas.
Grozījumi Izglītības likumā
Likumprojekta Nr.: 1182/Lp14. Izsludināts: 20.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību konceptuālajam ziņojumam “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju”, aizvietojot ciklisku studiju virzienu akreditāciju ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, kā arī noteikt Akadēmiskās informācijas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci attiecībā uz profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu novērtēšanu.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Augstskolu likumā
Likumprojekta Nr.: 1181/Lp14. Izsludināts: 20.03.2026.
Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā
Likumprojekta Nr.: 1247/Lp14. Nodots komisijai: 12.03.2026.
Likumprojekts nosaka, ka fondu administrēšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma; Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noteikta kā atbildīgā iestāde elektroniskas datu apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanai.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1246/Lp14. Nodots komisijai: 12.03.2026.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka ārkārtas palīdzības izsaukumi tiek novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112” un vairs netiek izmantots Valsts policijas tālruņa numurs “110” un speciālā dienesta numuri “01”, “02”, “03” un “04”.
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1189/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir pielāgot likuma tekstu, lai tas atbilstu MK kontroles uzdevumam 23-UZ-534, kura ietvaros likums tiek papildināts ar norādēm uz jaunizstrādāto sociālo platformu funkcijām un procesiem.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 1187/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību nacionālajos tiesību aktos.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1017/Lp14. Izsludināts: 19.03.2026.
Ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīklu attīstībai, vienkāršojot saskaņošanas procedūras (dažos gadījumos aizstājot tās ar informēšanu), precizējot teritorijas plānošanas regulējumu un ieviešot prasības radiopārklājuma nodrošināšanai ēkās, kā arī precizējot terminoloģiju.
Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”
Likumprojekta Nr.: 1169/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts precizē regulējumu saistībā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” struktūrvienības “Metroloģijas birojs” likvidāciju.
Grozījumi Valsts civildienesta likumā
Likumprojekta Nr.: 1205/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu centrā Valsts kanceleja nodrošina cilvēkresursu pārvaldību un Valsts administrācijas skola – mācību un attīstības pakalpojumus, vienlaikus deleģējot Ministru kabinetam noteikt šo pakalpojumu sniegšanas un pievienošanās kārtību.
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 1183/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir grozīt Vēlētāju reģistrā un Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā iekļaujamo un aktualizējamo ziņu apjomu, kā arī veikt citus grozījumus.
Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1257/Lp14. Nodots komisijai: 19.03.2026.
Likumprojektā piedāvāts noteikt striktu liegumu pieaugušajam pamudināt jaunieti iesaistīties romantisku, intīmu attiecību veidošanā vai veikt seksuālas darbības ar tādu jaunieti, par ko pieaugušais ir vai ir bijis atbildīgs / atrodas vai atradās dominējošā ietekmes vai varas pozīcijā, kā arī nosaka pienākumu iestādes vadītājam, darba devējam vai citām kompetentajām amatpersonām rīkoties situācijās, kad atklājas šāda veida bērna tiesību pārkāpums.
Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums
Likumprojekta Nr.: 1186/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos tiesību aktos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību.
Grozījumi Izglītības likumā
Likumprojekta Nr.: 1278/Lp14. Iesniegts: 18.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt pedagogu amatā strādājošiem tiesības uz izdienas pensiju, kā arī sociālās garantijas.
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Likumprojekta Nr.: 1279/Lp14. Iesniegts: 19.03.2026.
Likumprojekts nosaka, ka vēlēšanu zīmes ir uzglabājamas sešus mēnešus pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas dienas un ir iznīcināmas tikai pēc šī termiņa beigām.
Augstākā tiesa
Administratīvo lietu departaments
Senāts negroza spriedumu lietā par sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumu
Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja kasācijas sūdzības lietā par septiņu VSIA “Autotransporta direkcija” noslēgto līgumu par reģionālo autobusu pārvadājumu pakalpojumiem atzīšanu par spēkā neesošiem un secināja, ka Administratīvā rajona tiesa pamatoti noraidījusi pieteikumus. Sūdzības bija iesniegušas komercsabiedrības, kas piedalījās iepirkumā, bet neuzvarēja, apgalvojot, ka pasūtītājs pēc iepirkuma mainījis līguma nosacījumus, paredzot ilgāku sagatavošanās termiņu pakalpojumu sniegšanai nekā iepriekšējā praksē. Senāts atzina, ka iepirkuma nolikuma formulējums bija skaidrs un ļāva pretendentiem paredzēt iespēju noteikt ilgāku sagatavošanās termiņu par 13 mēnešiem, turklāt pretendenti nebija lūguši papildu skaidrojumus un bija apliecinājuši gatavību uzsākt pakalpojumu sniegšanu pēc 13 mēnešiem. Tiesa arī uzsvēra, ka iepirkuma nolikuma interpretācija jāvērtē, ka pretendenti objektīvi varēja saprast pasūtītāja gribu, nevis jāpiemēro tiesību normu interpretācijas metodes, un secināja, ka rajona tiesas vērtējums ir pamatots, vienlaikus norādot, ka pasūtītāja prakse vienādi formulētus nolikuma punktus dažādos iepirkumos interpretēt atšķirīgi var radīt neskaidrības.
Lieta SKA-85/2026 (A420173323)
Strīds par aizliegumu rīkot piketu Palestīnas atbalstam atgriežas Administratīvajā rajona tiesā
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumu aizliegt Palestīnas atbalsta piketu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, secinot, ka tiesa bija pārsniegusi savas kontroles robežas. Pašvaldība piketu aizliedza, norādot uz nepietiekamu informāciju par dalībnieku skaitu un izmantoto materiālu saturu, savukārt rajona tiesa papildus balstījās uz pieņēmumu, ka piketā varētu tikt lietots sauklis “No upes līdz jūrai Palestīna būs brīva!”, ko tā uzskatīja par iespējami nemiermīlīgu. Senāts uzsvēra, ka šāda saukļa izvērtēšanā jāņem vērā konkrētais sabiedriskais, politiskais un ģeopolitiskais konteksts, kā arī tā uztvere Latvijas sabiedrībā, taču pašvaldība savā sākotnējā lēmumā nebija sniegusi pietiekami konkrētu un izvērstu pamatojumu par to, kāpēc pikets būtu uzskatāms par nemiermīlīgu. Tā kā detalizētā argumentācija parādījās tikai vēlāk tiesas procesā, Senāts secināja, ka rajona tiesa faktiski bija mainījusi aizlieguma pamatojumu, un norādīja, ka lieta jāizskata no jauna, izvērtējot gan pulcēšanās brīvības un valsts pienākumu līdzsvaru, gan to, vai aizliegums vispār bijis pietiekami pamatots.
Lieta SKA-81/2026 (A420108224)
Senāts lietā par dižozola stumbra novākšanu nostiprina vides aizsardzības prioritāti
Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par SIA “Zeninvest” prasību, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru noraidīts lūgums atļaut novākt nozāģēta aizsargājama dižozola stumbru un dzēst tā statusu, uzsverot, ka arī nozāģēts koks saglabā dabas un kultūrvērtību, īpaši, ja tas ir aizsargājamu sugu dzīvotne, un vides aizsardzības intereses šādās lietās prevalē pār privātpersonas interesēm.
Lieta SKA-129/2026 (A420142823)
Krimināllietu departaments
Senāts atstāj spēkā notiesājošo spriedumu par datorkrāpšanas ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju
Senāta Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju, atzīstot, ka sūdzībās izteiktie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas veikto faktu vērtējuma pārvērtēšanu, nevis juridiskiem pamatiem sprieduma atcelšanai. Lietā tika konstatēts, ka personas pēc iepriekšējas vienošanās atvēra bankas kontu, uz kuru tika pārskaitīti datorkrāpšanas ceļā iegūti līdzekļi, centās tos izņemt vai pārskaitīt un vēlāk mēģināja maldināt banku par naudas izcelsmi. Lai gan pirmās instances tiesa apsūdzētos bija attaisnojusi, Rīgas apgabaltiesa atzina divus no viņiem par vainīgiem un piesprieda katram 180 stundas sabiedriskā darba, secinot, ka viņi apzināti piedalījušies līdzekļu legalizācijā, zinot to iespējamo noziedzīgo izcelsmi; Senāts atzina, ka šāds pierādījumu vērtējums ir pamatots.
Lieta SKK-123/2026 (11270009114)
Civillietu departaments
Lietā par mantojuma aizgādņa rīcību jānoskaidro mantojuma atstājēja patiesā griba
Senāta Civillietu departaments atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu lietā par mantinieku prasību pret bijušo mantojuma aizgādni par zaudējumu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, konstatējot būtiskus tiesas vērtējuma trūkumus. Mantinieki bija apstrīdējuši aizgādņa noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu ar īrnieci kā simulatīvu un nesamērīgi zemas īres maksas dēļ prasījuši zaudējumu atlīdzību. Senāts secināja, ka apgabaltiesa nepamatoti visu prasības summu uzskatījusi par atrauto peļņu, lai gan prasība ietvēra gan mantojuma masā saņemtos maksājumus par īpašuma lietošanu, gan starpību starp faktisko un tirgus īres maksu, kuru pierādīšanai nepieciešami atšķirīgi apstākļi.Tiesa arī nebija noskaidrojusi, vai aizgādnis faktiski saņemtos maksājumus nodevis mantiniekiem, un kāda bijusi mantojuma atstājējas griba attiecībā uz telpu izīrēšanu, jo īres attiecības pastāvēja jau viņas dzīves laikā. Senāts uzsvēra, ka mantojuma lietās primāri jānoskaidro mantojuma atstājēja patiesā griba un jāvērtē, vai aizgādnis saglabājis mantojumu ne sliktākā stāvoklī, kā tas bija mantojuma atklāšanas brīdī, kā arī norādīja, ka tiesa, aprēķinot iespējamo atrauto peļņu, nebija ņēmusi vērā ar īpašumu saistītos izdevumus, tādēļ lieta jāizskata no jauna.
Lieta SKC-154/2026 (C771086723)
Strīdu par aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu neskatīs kasācijas kārtībā
Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, tādējādi spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru SIA “VELVE” prasība pret izdevniecību “Dienas bizness” un laikraksta galveno redaktoru tika pilnībā noraidīta. Prasītāja apgalvoja, ka vairākās publikācijās izplatītas nepatiesas un reputāciju aizskarošas ziņas par tās saistību ar tā saukto “būvnieku karteļa” lietu, taču apgabaltiesa secināja, ka publikācijās paustais lielākoties ir viedoklis, kas balstīts pietiekamā faktu bāzē un saistīts ar sabiedrībā apspriestiem notikumiem un Konkurences padomes lēmumu. Tiesa arī atzina, ka izmantotie valodas izteiksmes līdzekļi nepārsniedz pieļaujamās kritikas robežas un ka atsauces uz iepriekšējām publiskām intervijām nav uzskatāmas par aizskarošām, turklāt prasītāja nebija pierādījusi, ka publikācijas būtu radījušas tai nelabvēlīgas sekas komercdarbībā, tādēļ nebija pamata ne ziņu atsaukšanai, ne kaitējuma atlīdzināšanai.
Lieta SKC-240/2026 (C771069623)
Senāts apmierina ģenerālprokurora protestu par priekšlaicīgi pasludinātu maksātnespēju
Senāta Civillietu departaments apmierināja ģenerālprokurora protestu par Rīgas pilsētas tiesas spriedumu, ar kuru tika pasludināta SIA “W-Studio” maksātnespēja, un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka maksātnespējas process tika pasludināts pēc SIA “Capital Partners” pieteikuma, lai gan starp pusēm vēl notika tiesvedība par parāda piedziņu, kas nozīmē, ka parāda pastāvēšana nebija galīgi noskaidrota. Senāts uzsvēra, ka pastāvošs strīds par parādu izslēdz maksātnespējas prezumpcijas piemērošanu un šaubas jāinterpretē par labu parādniekam, tādēļ tiesai pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas bija pienācīgi jāvērtē šis apstāklis. Tā kā tas netika izdarīts, Senāts atzina, ka pieļauti būtiski tiesību normu pārkāpumi, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.
Lieta SPC-6/2026 (C771501325)
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos
Satversmes tiesa 12. martā sāka izskatīt lietu par valdības noteikumu normu atbilstību Satversmei, kas nosaka atbalsta apmēru meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka noteiktais atbalsts ir nesamērīgi mazs un vienāds visiem īpašniekiem, tādējādi pārkāpjot īpašuma tiesības un vienlīdzības principu; lieta tiek skatīta rakstveida procesā.
Lieta 2025-09-03
Satversmes tiesa sāks izskatīt lietu par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu
Satversmes tiesa 17. martā sāka izskatīt lietu par valdības noteikumu par trokšņa novērtēšanu atbilstību Satversmei, vērtējot, vai regulējums, kas neparedz atsevišķus noteikumus izklaides radītam troksnim (piemēram, no naktsklubiem un bāriem), pietiekami aizsargā cilvēku tiesības uz mājokļa neaizskaramību, veselību un labvēlīgu vidi.
Lieta 2025-18-03
