IIN. Spriedums lietā SKA-7/2020
Šajā lietā VID IIN auditā par 2012.gadu nolēma koriģēt pieteicēja valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas, ka pieteicējs nodevis trasta pārvaldīšanā 1 200 000 latu. VID lēmumā atzīts, ka minētā trasta darījuma faktiska esība auditā nav pierādīta – pieteicējs nav sniedzis informāciju un dokumentus par trasta kompānijas pārvaldījumā nodotajiem līdzekļiem un VID rīcībā nav trasta kompānijas, kurai pieteicējs nodevis līdzekļus, identifikācijas datu.
Tiesa atzina, ka arī apstāklis, ka iestāde ir pieņēmusi (nav koriģējusi) pieteicēja iepriekš iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas, kurās bija norādīts trasta darījums, nenozīmē, ka tādā veidā iestāde atzinusi par faktiski notikušu šajās deklarācijās norādīto darījumu. Šāda situācija nav uztverama kā apsolījums, ka vēlāk iesniegtās deklarācijās norādītie dati par to pašu darījumu netiks pārbaudīti un koriģēti.
Atšķirīgi būtu aplūkojams gadījums, kad VID, pārbaudot pieteicēja iesniegto deklarāciju, būtu pieprasījis pieteicējam iesniegt papildu deklarāciju. Šāda pārbaude pēc savas satura un tiesiskās ietekmes ir nodokļa revīzija. Ja pēc papildu deklarācijas izvērtēšanas nodokļu maksātājam nebūtu noteikts papildu maksājamais nodoklis, nodokļu maksātājs varētu uzskatīt, ka dienests nav apšaubījis maksātāja ieņēmumu un izdevumu savstarpējo atbilstību, tostarp deklarācijā vai papildu deklarācijā norādītās ziņas par uzkrājumiem
Tādējādi tiesa ir pārbaudījusi tieši administratīvajā aktā ietverto pamatojumu, ka pieteicējs nav sniedzis pietiekamas ziņas par trasta darījumu, izvērtējot pierādījumus, kas attiecas uz šādu ziņu sniegšanu (nesniegšanu). Attiecīgi arī pieteicējam lietā bija jāargumentē par ziņu sniegšanu vai nesniegšanu saistībā ar trasta darījumu, nevis jākomentē citas administratīvās lietas materiāli kā tādi.
