Nodokļu vēstis. Februāris 2026

Latvijas tiesību akti

Grozījumi Grāmatvedības likumā

26. februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas virzītos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz būtiskus uzlabojumus informācijas aprites sistēmā, lai nodrošinātu tās pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP).

Šie grozījumi rada tiesisko ietvaru, kas no 2028. gada ļaus ESAP vidē publiskot virkni dokumentu, kurus iesniedz uzņēmumi, uz kuriem attiecas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kā arī likums “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”.

No 2028. gada ESAP vidē būs pieejami:

vadības ziņojumi un konsolidētie vadības ziņojumi,
finanšu pārskati un konsolidētie finanšu pārskati,
revīzijas ziņojumi,
ilgtspējas ziņojumi un to apliecinājumi, tostarp par trešo valstu uzņēmumiem,
paziņojumi par maksājumiem pārvaldes iestādēm.

Grozījumi sagatavoti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, kas nosaka Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību un groza vairākas saistītās direktīvas, tostarp Grāmatvedības direktīvu. Ar šīm izmaiņām tiek ieviests pienākums dalībvalstīm nodrošināt, ka noteikta veida informācija kļūst centralizēti pieejama ES mēroga datu telpā, sekmējot pārskatāmību, vienotu piekļuvi datiem un datu kvalitāti.

Papildu precizējumi Grāmatvedības likuma subjektu lokā

Skaidri noteikts, ka likuma subjekti ir arī citas publiskas personas, tostarp Latvijas Banka. Likums attiecas arī uz dzīvokļu īpašnieku kopībām, ja tās veic saimniecisko darbību. Tas nodrošina, ka uz minētajām personām turpmāk attieksies likumā noteiktais grāmatvedības kārtošanas regulējums.

Latgales SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050. gadam, tai pievieno arī Alūksnes novadu

Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 12. februārī, pieņēma grozījumus, ar kuriem pagarina Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņu līdz 2050. gada 31. decembrim un SEZ pievieno arī Alūksnes novadu.

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Tautsaimniecības komisija iepriekš uzsvērusi, ka Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšana nodrošinās uzņēmējiem ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību, kas ir būtiski jaunu investīciju piesaistei, ražošanas attīstībai un darba vietu radīšanai reģionos.

Savukārt Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ paplašinās atbalsta iespējas uzņēmējdarbībai Latvijas austrumu pierobežā, veicinās investīciju piesaisti un infrastruktūras attīstību, kā arī stiprinās reģiona un valsts drošību.

Vienlaikus Saeima atzina par steidzamu un konceptuāli atbalstīja ieceri līdz 2050.gada beigām pagarināt arī Liepājas SEZ un Rēzeknes SEZ darbības termiņu. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, Saeimai tās jāatbalsta arī otrajā – galīgajā – lasījumā.

Likums izsludināts 26. februārī un stājas spēkā 12. martā.

Raksta autors: Raivis Liberts

Saeima apstiprina Latvijas – Lihtenšteinas nodokļu konvenciju

2026. gada 12. februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”.

Konvencija paredz savstarpēju vienošanos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, nodokļu uzlikšanas tiesību sadalīšanu un noteikumiem, kas vērsti uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu.

Lai konvencija stātos spēkā, Latvijai un Lihtenšteinai pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski jāinformē viena otru par to, ka ir izpildītas to konstitucionālās prasības, lai šī konvencija stātos spēkā. Saskaņā ar konvencijas 30. pantu tā stājas spēkā 15 dienas pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas, savukārt tiek piemērota no nākamā kalendārā gada 1. janvāra. Līdz ar to, ja paziņojumu apmaiņa notiks 2026. gada laikā, konvencija būs piemērojama no 2027. gada 1. janvāra.

Likums izsludināts 26. februārī un stājās spēkā 12. martā.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Šā gada 12. februārī Saeima 1. lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Grozījumi paredz sekojošas izmaiņas:

Šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.1 pants paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst sniegt informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu tikai kredītinformācijas birojam, lai birojs šo informāciju nodotu tālāk kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (vai tās filiālei), kas Latvijā ir tiesīga izsniegt kredītus vai ir saņēmusi patērētāju kreditēšanas licenci. Šādas informācijas izmantošanas mērķis ir konkrētās personas kredītspējas izvērtēšana vai kredītriska pārvaldība.

Ar grozījumiem paredzēts paplašināt kredītinformācijas lietotāju loku, iekļaujot tajā arī fizisku personu, proti, pašu datu subjektu. Tas nozīmē, ka turpmāk kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt un saņemt attiecīgo informāciju no VID arī pēc fiziskas personas pieprasījuma, lai nodotu to tieši šai personai vienkopus un pārskatāmā veidā, nevis tikai pēc kreditētāja pieprasījuma. Grozījumi neliegs personai vērsties pie kreditētāja ar pieprasījumu kā līdz šim, bet tie paredz “vienas pieturas aģentūras” principu, ļaujot visu savu kredītinformāciju saņemt vienuviet no viena kredītinformācijas biroja pārskatāmā struktūrā. Šādas apstrādes mērķis ir nodrošināt fiziskās personas tiesību aizsardzību, lai tai būtu pieejama patiesa un pilnīga informācija par savu kredītvēsturi un iespēja kontrolēt par sevi veikto kredītspējas vai kredītriska novērtējumu.

Šobrīd skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas uz kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Ar grozījumiem paredzēts šo izņēmumu paplašināt, iekļaujot arī licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus.

Rakstu autore: Inese Zladeja

Saeimā iesniegts likumprojekts “Ekonomiskās drošības nodokļa likums”

Šī gada 27. februārī Saeimā iesniegts likumprojekts “Ekonomiskās drošības nodokļa likums”. Likuma mērķis ir mazināt un novērst riskus Latvijas ekonomiskajai drošībai un politiskajai stabilitātei, mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no augsta riska valstīm, nodrošināt godīgu un taisnīgu konkurenci, novērst sabiedrības šķelšanu, kas tiek veicināta ar atkarību no noteiktām preču kategorijām, veicināt sabiedrības vienotību un solidaritāti, kā arī nodrošināt finanšu resursus Latvijas drošības stiprināšanai un Ukrainas atbalstam.

Likums nosaka ekonomiskās drošības nodokļa maksātājus, nodokļa objektu, likmi, nodokļa maksāšanas un administrēšanas kārtību un atbildību par likuma pārkāpumiem.

Nodokļa maksātājs ir jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, kurš Latvijas teritorijā pirmo reizi nodod patēriņam noteiktās preču kategorijas, kuru izcelsme ir augsta riska valsts vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Nodokli piemēro šādām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valsts vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē: pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība; graudi, eļļaugu sēklas, graudaugu produkti; dārzeņi; dzīvnieku vai augu tauki un eļļas; minerālprodukti, kuriem netiek piemērots akcīzes nodoklis; ķīmiskās nozares un tās saskarnozaru ražojumi; tekstils un tekstilizstrādājumi; metāli un metāla izstrādājumi.

Nodokļa likme ir 30%. Nodokļa likmi piemēro preču pārdošanas vērtībai (neskaitot PVN), ja prece tiek pirmo reizi pārdota Latvijas teritorijā.

Saskaņā ar pārejas noteikumiem līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiek apstiprināts augsta riska valstu saraksts, par augsta riska valsti uzskatāma Krievijas Federācija.

Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti pamatbudžetā un tiek izmantoti, lai stiprinātu valsts drošību, sniegtu atbalstu Ukrainai un īstenotu citus valsts drošības un aizsardzības mērķus. Pieņemot, ka 2026. gadā saglabāsies līdzīgs importa apjoms kā 2025. gadā, plānotie nodokļa ieņēmumi 8 mēnešos (no 2026. gada 1. maija) būs 28,08 milj. euro, bet 2027. gadā – 42,12 milj. euro.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Paredzēts, ka likums stātos spēkā 2026. gada 1. maijā.

Saeimā iesniegts likumprojekts par IIN atvieglojumu daudzbērnu ģimeņu vecākiem

2026.gada 26. februārī Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts paredz pilnīgu atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par algota darba ienākumiem vecākam, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni. Atvieglojumu varēs piemērot vienam no bērnu vecākiem pēc viņu izvēles.

Likumprojekts paredz, ka par bērnu šā atvieglojuma izpratnē uzskatāms nepilngadīgs bērns, kā arī bērns līdz 24 gadu vecumam, kurš turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību pilna laika klātienē.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Paredzēts, ka likums stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.

ES tiesību akti

Raksta autore: Natālija Ķīse

Jauns pagaidu muitas nodoklis zemas vērtības preču sūtījumiem no trešajām valstīm

Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī ir publicēta 2026. gada 11. februāra Padomes regula 2026/382 ar ko groza Regulu 1186/2009 attiecībā uz robežvērtībā balstīta atbrīvojuma no muitas nodokļiem atcelšanu (skatīt šeit). Ar šo regulu tiek atcelts muitas nodokļa atbrīvojums sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, vienlaikus ieviešot pagaidu vienotu muitas nodokli 3 EUR apmērā par katru sūtījumā esošo preci (ar atšķirīgu tarifa pozīciju) zemas vērtības importam laikposmā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2028. gada 1. jūlijam.

Jaunā regula paredz grozīt Regulu 1186/2009, svītrojot tās II sadaļas V nodaļu un tādējādi atceļot līdzšinējo 150 EUR muitas nodokļa atbrīvojumu. Lai nodrošinātu funkcionējošu pārejas periodu līdz brīdim, kad tiks izveidota centralizēta Eiropas Savienības IT infrastruktūra, jaunā regula ievieš vienkāršotu pagaidu tarifu režīmu. Tas paredz fiksētu pagaidu muitas nodokli 3 EUR apmērā par katru vienību (preci) sūtījumā, kura vērtība kopumā nepārsniedz 150 EUR, ja:

imports ir atbrīvots no PVN, jo preču piegādātājs izmanto importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) režīmu, un ne vēlāk kā importa deklarācijas iesniegšanas brīdī importa dalībvalsts muitas iestādei ir norādīts piegādātāja vai tā starpnieka individuālais IOSS PVN identifikācijas numurs (PVN direktīvas 143. panta 1. daļa ca) punkts), vai;
ja preces tiek nosūtītas pasta sūtījumos.

Piemēram, sūtījumā ir 1 zīda kleita un 2 vilnas kleitas. Ņemot vērā to atšķirīgās tarifu pozīcijas, sūtījumā ir divi atšķirīgi priekšmeti, un ir jāmaksā 6 EUR muitas nodoklis.

Piegādātājiem, kuri nebūs reģistrējušies IOSS režīmā, tiks piemērots ES kopējais muitas tarifs.

Ja muitas nodokļus, kas aprēķināti, piemērojot pagaidu vienkāršoto tarifa režīmu, dalībvalstij nav iespējams iekasēt, piemēram, resursu trūkuma vai citu objektīvu apstākļu dēļ, šis apstāklis būs jāņem vērā, izvērtējot, vai dalībvalsts būtu atbrīvojama no pienākuma nodot attiecīgo summu Eiropas Komisijas rīcībā.

Vienlaikus regula paredz arī uzraudzības un izvērtēšanas mehānismus. No 2026. gada 1. oktobra Eiropas Komisijai būs pienākums ik mēnesi uzraudzīt, vai nenotiek tirdzniecības plūsmu novirzīšana prom no IOSS režīma, lai izvairītos no fiksētā muitas nodokļa piemērošanas. Ja šāda novirzīšana tiks konstatēta, Komisija var ierosināt paplašināt vienkāršotā režīma piemērošanas jomu.

Papildus tam līdz 2027. gada 1. decembrim Eiropas Komisijai būs jāizvērtē, vai plānotā centralizētā Savienības IT infrastruktūra e-komercijas muitas nodokļu administrēšanai būs gatava darbībai līdz 2028. gada 1. jūlijam. Ja tā nebūs gatava, Komisija var ierosināt pagarināt pārejas vienkāršotā tarifa režīma piemērošanu arī pēc 2028. gada 1. jūlija.

Minētā regula tika publicēta 2026. gada 18. februārī. Tā stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas un būs piemērojama no 2026. gada 1. jūlija.

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Natālija Ķīse

EST: priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību pierādīšanā valsts var izmantot pierādījumus no pabeigtiem kriminālprocesiem pret citām personām

(EST rīkojums lietā C-475/24, publicēts 2026. gada 16. februārī (pieejams šeit))

Fakti: Rumānijas nodokļu administrācija pēc nodokļu audita konstatēja, ka uzņēmums Fashion TV, atskaitot PVN kā priekšnodokli, bija izmantojis rēķinus no piegādātājiem, kuri nebija reģistrēti kā PVN maksātāji, bija deklarēti kā neaktīvi vai kuru identifikācijas dati neatbilda nodokļu administrācijas datubāzēm. Uzņēmumam tika aprēķināts papildus PVN. Paralēli tika uzsākts kriminālprocess pret uzņēmuma vadītāju un grāmatvedi par iespējamu nodokļu krāpšanu, taču vēlāk tas tika izbeigts, jo netika pierādīts noziedzīgs nodarījums un bija iestājies noilgums. Tika uzsākta tiesvedība, kur apelācijas instances tiesai radās jautājums, vai nodokļu administrācija, drīkst izmantot pierādījumus, kas iegūti attiecīgajā kriminālprocesā, lai gan tas ir izbeigts.

Atziņas: Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka valsts tiesai, izskatot strīdu par PVN atskaitīšanas tiesībām, ir pienākums pārbaudīt, vai nodokļa maksātājs ir izpildījis PVN direktīvā paredzētos materiāltiesiskos un formālos nosacījumus šo tiesību izmantošanai. Šīs pārbaudes ietvaros tiesa var izmantot arī pierādījumus, kas iegūti citos procesos, tostarp kriminālprocesos pret citām personām, pat ja šie procesi ir izbeigti. Tomēr šāda pierādījumu izmantošana ir pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Savienības tiesībās (t.sk., ES Pamattiesību hartā) noteiktās procesuālās garantijas, tostarp tiesības uz aizstāvību, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tiesa arī norādīja, ka ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma) princips šajā situācijā nav piemērojams, jo kriminālprocess tika veikts pret fiziskām personām, savukārt nodokļu strīds attiecas uz juridisku personu.

EST ģenerāladvokāts: “pašpatēriņš” akcīzes nodokļa direktīvas izpratnē attiecas tikai uz paša pircēja personisko lietošanu un nav interpretējams plaši

(Apvienotajās lietās T-685/24 un T-686/24 (pieejams šeit))

Šā gada 4. februārī Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāte Maja Brkana sniedza viedokli par jēdziena “pašpatēriņš” (own use) interpretāciju ES akcīzes nodokļa direktīvu izpratnē, pārrobežu tabakas izstrādājumu pārvietošanas kontekstā, ko veic privātpersonas, it īpaši gadījumos, kad šie izstrādājumi paredzēti nodošanai trešajām personām bez atlīdzības.

Regulējums: Direktīvas 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu 32. pants nosaka, ka akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko privātpersonas iegādājušās personīgai lietošanai un ko šīs privātpersonas pārved no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju, iekasē tikai tajā dalībvalstī, kurā iegādātas minētās akcīzes preces.

Viedoklis: Ģenerāladvokāte uzskatīja, ka Direktīvu 2008/118 (akcīzes nodokļa direktīvas vecā redakcija) un 2020/262 (pārstrādātā redakcija) 32. pantā paredzētais jēdziens “pašpatēriņš” (t.i., personīgā lietošana) ir jāinterpretē šauri kā autonoms ES tiesību jēdziens, ierobežojot to tikai ar pircēja stingri personisko patēriņu. Tabakas izstrādājumi, kurus privātpersona iegādājusies vienā dalībvalstī ar nolūku tos bez maksas nodot citai privātpersonai citā dalībvalstī, šajā jēdzienā neietilpst neatkarīgi no to daudzuma.

Ģenerāladvokāte norādīja, ka plašāka šī jēdziena interpretācija apdraudētu akcīzes nodokļa regulējuma mērķus, jo īpaši nodokļu krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, ņemot vērā nodokļu iestāžu grūtības pārbaudīt tiešas vai netiešas atlīdzības neesamību. Tas vājinātu arī tabakas aplikšanas ar nodokli efektivitāti kā sabiedrības veselības aizsardzības instrumentu. Līdz ar to Direktīvu 2008/118 un 2020/262 32. pants neaizliedz dalībvalstīm noteikt, ka “pašpatēriņš” attiecas tikai uz paša pircēja kā privātpersonas vajadzībām.

EST: ja priekšnodokļa atskaitīšanas materiāltiesiskie nosacījumi ir izpildīti, priekšnodokļa atskaitīšana nav liedzama

(2026. gada 11. februāra prejudiciāls nolēmums lietā T-689/24 (pieejams šeit))

Fakti: Sabiedrība I., kas ir PVN maksātāja Polijā, savas nodarbošanās kontekstā tiek uzskatīta par biržā tirgotu preču pircēju un tālākpārdevēju un kā tāda ir norādīta rēķinos. Sabiedrība vērsās nodokļu iestādē ar lūgumu sniegt uzziņu par to, vai tai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli tajā taksācijas periodā, kurā darījums faktiski noticis, ja rēķins par attiecīgo darījumu saņemts nākamajā periodā, bet pirms PVN deklarācijas iesniegšanas. Nodokļu iestāde uzskatīja, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošana ir pakārtota formālu prasību izpildei, tostarp rēķina saņemšanai konkrētajā taksācijas periodā. Administratīvā tiesa Polijā šo pieeju apstiprināja, norādot, ka atskaitīšanas tiesības var tikt īstenotas tikai tad, ja nodokļa maksātāja rīcībā ir rēķins. Izskatot kasācijas sūdzību, Augstākā administratīvā tiesa pauda šaubas par to, vai situācija, kad pārdevējs jau ir iemaksājis valsts budžetā par darījumu maksājamo PVN, pircējam, lai tam rastos tiesības uz atskaitīšanu, jāgaida līdz tas fiziski saņem attiecīgo rēķinu, atbilst PVN direktīvas 167., 168. un 178. pantam, kā arī PVN neitralitātes, efektivitātes un samērīguma principiem.

Atziņas: Eiropas Savienības Tiesa uzsvēra, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir kopējās PVN sistēmas pamatprincips, kura mērķis ir nodrošināt nodokļa neitralitāti uzņēmējiem. Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad nodoklis kļūst iekasējams, proti, kad ir notikusi preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana.

Tiesa skaidri nošķīra materiāltiesiskos nosacījumus (darījuma esība, preču vai pakalpojumu izmantošana ar nodokli apliekamai darbībai) no formālajām prasībām (t.i., rēķina esība). Ja materiālie nosacījumi ir izpildīti, atskaitīšanas tiesības nevar tikt liegtas vienīgi formālu trūkumu dēļ, ja šie trūkumi ir novēršami.

Tiesa secināja, ka valsts tiesiskais regulējums, kas liedz nodokļa maksātājam izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības attiecīgajā taksācijas periodā tikai tādēļ, ka rēķins šajā periodā vēl nebija saņemts (lai gan tas bija saņemts pirms PVN deklarācijas iesniegšanas par darījuma periodu), ir pretrunā PVN direktīvai, kā arī neitralitātes un samērīguma principiem.

Līdz ar to dalībvalsts nedrīkst paredzēt papildu nosacījumu, kas atliek atskaitīšanas tiesību īstenošanu, ja materiāltiesiskie nosacījumi ir izpildīti un nodokļa maksātāja rīcībā ir rēķins deklarācijas iesniegšanas brīdī.

Raksta autors Edgars Hercenbergs

EST: ierosināta lieta par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanas regulējuma Vācijā atbilstību Eiropas Savienības tiesībām

(Prejudiciālais jautājums lietā C-738/25 (pieejams šeit))

Vācijas Augstākā Finanšu lietu tiesa (Bundesfinanzhof) uzdevusi prejudiciālo jautājumu EST: Vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma – EKL – 43. pants (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pants) jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kā Außensteuergesetz [Likuma par nodokļiem ārvalstu darījumos] 20. panta 2. punkts, kas, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas, noteiktiem ienākumiem no ārvalstu pastāvīgās darījumdarbības vietas vienpusēji nosaka ieskaitīšanas metodi (sett-off method), nevis konvencijā paredzēto atbrīvojuma metodi (excemption method), nedodot nodokļu maksātājam iespēju pierādīt, ka viņš pastāvīgo darbības vietu patiešām ir izveidojis uzņemošajā dalībvalstī un tur veic reālu saimniecisko darbību, bet šāda iespēja pastāv ārvalstu kapitālsabiedrībai, kas atrodas ekonomiskā un nodokļu ziņā salīdzināmā situācijā?

Latvijā un ārzemēs

Rakstu autore: Aija Lasmane

UIN deklarēšana ar 15% likmi

Kā jau ziņots iepriekš – ar 2026.gada 1.janvāri uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, kura dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties piemērot alternatīvu 15% UIN likmi dividendēm, vienlaikus piemērojot šādam dividenžu ienākumam iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā.

Arī 2026. gadā UIN likme dividendēm ir 20%, un šādu likmi dividendēm var piemērot visi nodokļa maksātāji, t. sk. tie, kuriem ir tiesības izvēlēties, bet kuri neizvēlas par labu alternatīvajai UIN likmei – 15% par dividendēm. Tātad nodokļa maksātājs patstāvīgi var izvēlēties, kuru likmi piemērot. Ja nodokļa maksātājs izvēlas alternatīvo 15% UIN likmi, to attiecina uz visām taksācijas periodā aprēķinātajām dividendēm. Tādējādi taksācijas periodā (mēnesī), kurā aprēķinātas dividendes, nav pieļaujama abu UIN likmju – gan vispārējās 20% likmes, gan 15 % likmes – piemērošana dividendēm, bet drīkst piemērot tikai vienu likmi, proti, 15 vai 20%. Izvēloties no 2026. gada piemērot alternatīvo UIN 15% likmi, nav ierobežojumu, kura pārskata gada (no 2018. gada līdz 2025. gadam) gūtā peļņa tiek sadalīta dividendēs. Alternatīvā UIN 15% likme netiek attiecināta uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā (piemēram, izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību), to piemēro tikai dividendēm. Piemērojot UIN 15% likmi, UIN aprēķināšanā piemēro nodokļa bāzi koriģējošo koeficientu 0,85.

Kā nodeklarēt UIN ar 15% likmes piemērošanu? Tā kā pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nav pieejama strukturēta datu forma, kurā būtu iespējams norādīt un automātiski aprēķināt UIN par dividendēm 15% apmērā, nodokļa maksātājs, kurš izvēlējies maksāt UIN par dividendēm alternatīvajā kārtībā, aizpilda EDS UIN deklarāciju tāpat kā līdz šim, ievērojot turpmāko:

1) norāda aprēķinātās dividendes UIN deklarācijas 1. rindā, un no tām tiek izrēķināts UIN 20% apmērā, piemērojot koeficientu 0,8;

2) patstāvīgi manuāli aprēķina UIN par dividendēm – piemēro 15% likmi ar koeficientu 0,85, kā arī patstāvīgi aprēķina nodokļa starpību, kāda veidojas, ja dividendēm piemēro alternatīvo likmi;

3) aprēķināto nodokļa starpību norāda UIN deklarācijas 25. rindā “Citas nodokli samazinošas summas”, t. sk. atšifrē norādāmo summu 25.1. rindā – ar tekstu “UIN samazinājums par dividendēm saskaņā ar UIN likuma 4.2 pantu”.

Nodokļa maksātājam jāņem vērā: tā kā samazinās aprēķinātā nodokļa summa par dividendēm, tad, piemērojot, piemēram, nodokļa atlaides par ārvalstī samaksāto nodokli (UIN deklarācijas 8. rinda), atlaidē ziedotājiem (UIN deklarācijas 9.1. rinda) u. c. arī varēs norādīt mazākas summas nekā tad, ja UIN par dividendēm aprēķinātu pēc 20% likmes. Tātad, ja nodokļa maksātājs izvēlas dividendēm piemērot alternatīvo UIN 15% likmi, tam manuāli jāaprēķina UIN pirms UIN deklarācijas aizpildīšanas un atbilstoši aprēķinam summas jānorāda UIN deklarācijā. Aizpildot UIN deklarāciju, tajā norādāmās summas tiek aprēķinātas automātiski tikai tad, ja piemēro UIN 20% likmi, kā tas bijis līdz šim.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Igaunija pievienojas Pamatnolīgumam sociālajā jomā par pārrobežu attālināto darbu

Šā gada 1. februārī attiecībā uz Igauniju stājās spēkā Pamatnolīgums sociālajā jomā par pārrobežu attālināto darbu. Igaunija šo nolīgumu parakstīja 2026. gada 13. janvārī Tallinā.

Pamatnolīgums attiecas uz darbiniekiem pārrobežu situācijās, kuri bieži strādā attālināti no savas dzīvesvietas valsts darba devējam, kas atrodas citā valstī. Tas ir instruments, kam pateicoties, darba ņēmēji var palikt sociāli apdrošināti valstī, kurā ir reģistrēts viņu darba devējs, ja viņi savā rezidences valstī strādā mazāk nekā 50 % no darba laika un lielāko daļu darba laika pavada darba devēja valstī.

Uz doto brīdi divas no trīs Baltijas valstīm – Lietuva un Igaunija – ir pievienojušās Pamatnolīgumam, izņemot Latviju.

Plašāka informācija par Pamatnolīguma piemērošanu pieejama šeit.

Raksta autors Edgars Hercenbergs

OECD / ESAO publicē jaunu rokas grāmatu savstarpējām saskaņošanas procedūrām (jeb MAP – mutual agreement procudure) – MEMAP (jeb Manual of Effective MAPs)

MEMAP tika publicēta ar mērķi uzlabot nodokļu noteiktību, palīdzot nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem atrisināt pārrobežu nodokļu līgumu strīdus efektīvā, rezultatīvā un savlaicīgā veidā.

Pašreizējais izdevums ietver 59 nesaistošas labākās prakses, kas aptver dažādus sarežģītā MAP procesa aspektus. Tās tika izstrādātas tieši kompetento iestāžu, pamatojoties uz visu ieinteresēto pušu ieguldījumu un balstītas uz vairāk nekā desmit gadu pieredzi, apspriežot praktiskus jautājumus un administrējot BEPS 14. darbības minimālā standarta salīdzinošos novērtējumus.

2026. gada MEMAP ir strukturēta četrās galvenajās jomās: (i) strīdu novēršana un kompetentas iestādes organizācija; (ii) piekļuve MAP un vienpusējam dubultās nodokļu aplikšanas atbrīvojumam; (iii) divpusējas diskusijas un MAP arbitrāža; un (iv) kapacitātes veidošana un praktiski ieteikumi. Rokasgrāmatā pirmo reizi ir iekļautas detalizētas vadlīnijas un labākā prakse attiecībā uz MAP arbitrāžu.

MEMAP angļu valodā pieejama šeit: Manual on Effective Mutual Agreement Procedures (2026 Edition) | OECD

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!