Nodokļu vēstis. Decembris 2025

Latvijas tiesību akti

Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā

Šā gada 3. decembrī Saeima 2. lasījumā (beidzamajā) pieņēma grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta likumā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu valdības lēmumos noteikto pakāpenisko pāreju, ar kuru Valsts ieņēmumu dienests tiek atbrīvots no tam neraksturīgās funkcijas – rīcības ar valstij piekritīgo mantu.

No 2026. gada 1. janvāra VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu, kas realizējama pēc ES dalībvalstu vai ārvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma. VNĪ arī pārņem šādas mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas un realizāciju, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī noteiktos iznīcināmos mantas veidus (piem., alkohols, cigaretes, nevērtīga vai izplatīšanai aizliegta manta).

Savukārt VID turpina rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī noteiktu iznīcināmo kustamo mantu līdz tālākam valdības lēmumam. Turklāt noteikts, ka VNĪ veic darbības arī attiecībā uz mantu, kas atzīta par piekritīgu valstij līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ar 2027. gada 1. janvāri VID pilnībā pārstāj nodrošināt jebkādas darbības ar valstij piekritīgo mantu. Līdz šim datumam Finanšu ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā informācija par kompetentās iestādes noteikšanu pilnai procesa pārņemšanai, lai nodrošinātu nepārtrauktu un skaidri sadalītu kompetenci.

Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā

Šā gada 3. decembrī Saeima 2. lasījumā (beidzamajā) pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kas no 2026. gada 1. janvāra paredz šādas izmaiņas:

Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra (nevis finanšu ministra kā līdz šim bija paredzēts) pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde;
pārejas noteikumi papildināti ar kārtību, kas nodrošina Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību pakāpeniskas funkciju nodošanas laikā:
Valsts ieņēmumu dienests līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, turpina sniegt Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus lietotāju pārvaldības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras, kā arī informācijas sistēmu pārvaldības un uzturēšanas jomā;
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs līdz 2029. gada 1. janvārim turpina izmeklēt Nodokļu un muitas policijas amatpersonu korupcijas noziegumus, līdz šīs funkcijas pārņem Iekšējās drošības birojs;
Valsts kase saglabā grāmatvedības un personāla lietvedības sistēmu pakalpojumu nodrošināšanu, līdz tie tiek centralizēti valsts pārvaldes vienotajā pakalpojumu centrā.

Izsludināts budžets 2026. gadam

2025. gada 18. decembrī valsts prezidents izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, līdz ar ko ar 2026. gada sākumu spēkā stāsies virkne būtiskāko grozījumu arī nodokļu likumos:

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā – samazināta PVN likme daļai pārtikas produktu un literatūras izdevumiem;
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā – ieviests jauns nodokļa objekts “nepārstrādātā koksne” un celts nodoklis kūdrai, smiltij un smilts-grantij;
Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā – nosaka, ka Nodokļu un muitas policija tiks nodota iekšlietu ministra pārraudzībā, un kārtību kādā tiks īstenota iestādes pāreja;
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” – paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes jau no 2026. gada, nevis 2027. gada;
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” – pakāpeniski paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem (u.c. smēķēšanas ierīcēm un sastāvdaļām), cukuru saturošiem bezalkoholiskajiem dzērieniem un enerģijas dzērieniem; precizēti nodokļa atbrīvojumi attiecībā uz bezalkoholiskajiem dzērieniem un samazinātās nodokļa likmes piemērošana naftai;
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”:
- fiziskajai personai – kapitālsabiedrības dalībniekam izmaksātajām dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 % apmērā, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 6 % apmērā;
- nerezidentam – citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidentam – pensionāra neapliekamo minimumu piemēro, ja Latvijā gūti vairāk nekā 75 % no kopējiem ienākumiem vai ja ienākumi nepārsniedz rezidences valstī noteikto neapliekamā minimuma slieksni;
Grozījumi Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā:
- Noteikta iespēja UIN maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, piemērot alternatīvo UIN likmi (kopsakarā ar izmaiņām likumā “Par IIN”);
- Paplašināti izņēmumi palielinātu procentu maksājumu iekļaušanai ar UIN apliekamajā bāzē attiecībā uz finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem;
- Ar 2026.g. ostu pārvaldes ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā – likumprojekts par autoceļu lietošanas nodevas paaugstināšanu pēc valsts prezidenta lūguma nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada sākumā;
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā – izdarītas izmaiņas likuma tekstā atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apvienošanai ar Valsts ieņēmumu dienestu;
Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā – noteikts, ka rīcību ar valstij piekritīgo mantu pārņem VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Ar minētajām izmaiņām un citu pavadošo likumprojektu skaidrojumiem plašāk iespējams iepazīties Nodokļu vēstīs, Augusts, Septembris, Oktobris 2025, Novembris, 2024, un Tax Stories blogu ierakstos.

Rakstu autore: Aija Lasmane

Grozījumi MK noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”

2025.gada 22.decembrī publicēti grozījumi MK noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kuri sniedz skaidrojumus sekojošās jomās:

normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja elektrotransportlīdzekļa uzlādi;
precizēts darba devēja atbilstoši koplīgumam apmaksāto ēdināšanas, ārstniecības, pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumu tvērums;
pārskatīts kompensācijas apmērs, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos;
precizētas normas saistībā ar nodokļa progresīvo likmju apmēra un piemērošanas izmaiņām;
precizēta neapliekamā ienākuma piemērošana laimestam, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai arī tā paša laimesta izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados);
sniegti piemēri attiecībā uz nodokļa papildu likmes 3% piemērošanu kopējam taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro;
precizē nodokļu piemērošanu dzeramnaudām;
paredz informācijas sniegšanu par nerezidenta neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas;
vairāki citi tehniski precizējumi un piemērošanas piemēri.

Tiks paplašināta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp ES dalībvalstīm

Finanšu ministrija ziņo, ka 22. decembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi”. Ar grozījumiem tiks stiprināta administratīvā sadarbība starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodokļu administrācijām, tādējādi veicinot taisnīgāku nodokļu piemērošanu un godīgu konkurenci.

Noteikumu projektā paredzēts papildināt jau esošās informācijas apmaiņas sistēmas starp ES dalībvalstu nodokļu administrācijām. Informācijas apmaiņā par ES dalībvalsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem un kapitāla kategorijām turpmāk tiks iekļauts arī papildu ienākumu veids – dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem.

Tāpat grozījumi paplašina informācijas apmaiņu par ES dalībvalstu nodokļu administrāciju izdotajiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem. Turpmāk informācijas apmaiņā tiks iekļauti nolēmumi, ja tie attiecas uz darījumu vai darījumu virkni, kuras vērtība pārsniedz 1,5 miljonus eiro, kā arī nolēmumi, kas skar jautājumus par nodokļu rezidenci.

Grozījumi izstrādāti, lai Latvijas normatīvajos aktos pārņemtu Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (DAC8) prasības, kas paredz paplašināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā starp ES dalībvalstīm. Tas veicinās efektīvāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, stiprinās administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un uzlabos nodokļu uzraudzību.

Latvijas tiesu prakse

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

PVN neitralitātes princips un dubultās nodokļa samaksas novēršana (A420234424)

Administratīvās rajona tiesas 2025. gada 15. decembra spriedums lietā par SIA “IunA gultņi” (pieteicēja) tiesībām uz PVN atmaksu ir nozīmīgs ieguldījums PVN neitralitātes principa praktiskajā piemērošanā Latvijas nodokļu strīdos. Tiesa šajā lietā īstenoja Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprināto pieeju, novēršot situāciju, kurā valsts budžets nepamatoti gūst labumu no dubultas nodokļa iekasēšanas.

Strīda priekšvēsture un būtība

Strīda priekšvēsture meklējama iepriekšējā tiesvedībā, kurā tika galīgi izšķirts jautājums par pieteicējas darījuma partnera – cita Latvijas uzņēmuma (SIA “Ecofloor”) sniegto pakalpojumu kvalifikāciju. 2024. gada aprīlī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi apstiprinot, ka pieteicējas saņemtie pakalpojumi kvalificējami kā būvniecības pakalpojumi, kuriem piemērojama apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Vienlaikus Senāts norādīja uz būtisku principu – ja PVN par darījumu ir iemaksāts valsts budžetā pakalpojumu sniedzēja pusē, bet tā atmaksa no šī sniedzēja nav iespējama, pakalpojuma saņēmējam ir tiesības vērsties tieši pret nodokļu administrāciju.

Izskatāmajā lietā tieši šis aspekts kļuva izšķirošs. Pieteicēja bija samaksājusi PVN savam darījumu partnerim atbilstoši kļūdaini izrakstītiem rēķiniem, savukārt VID nodokļu audita rezultātā bija uzlicis pienākumu šo pašu nodokli samaksāt atkārtoti jau apgrieztās maksāšanas kārtības ietvaros. Rezultātā valsts budžetā par vieniem un tiem pašiem darījumiem PVN tika iemaksāts divas reizes – gan no pakalpojumu sniedzēja, gan no pakalpojumu saņēmēja – pieteicējas.

Tiesa īpaši uzsvēra, ka šāda situācija ir nesavienojama ar PVN neitralitātes principu. Nodokļa sistēmai ir jānodrošina, lai nodokļa slogs nepaliktu uzņēmējam, ja nav konstatējama krāpšana vai ļaunprātīga rīcība. Šajā gadījumā nebija strīda, ka SIA “Ecofloor” bija samaksājusi PVN budžetā un ka pieteicējai nebija iespējams šo summu atgūt darījumu partnera likvidācijas dēļ. Līdz ar to valsts saglabāja sev nepamatotu fiskālu labumu, kas, tiesas ieskatā, nav pieļaujams.

Procesuālais termiņš

Būtiska nozīme spriedumā piešķirta arī termiņu jautājumam. VID argumentēja, ka pieteicēja ir nokavējusi likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto trīs gadu termiņu, skaitot to no nodokļu summas iemaksas dienas. Tiesa šo pieeju noraidīja, primāri atzīstot, ka konkrētais termiņa regulējums ir attiecināms nevis uz pieteicēju, bet uz SIA “Ecofloor”. Otrkārt, tiesa atzina, ka tiesības vērsties pret nodokļu administrāciju nevar tikt vērtētas atrauti no ilgstošā strīda par pareizā PVN režīma piemērošanu. Par racionālu un taisnīgu atskaites punktu tiesa atzina brīdi, kad Senāts galīgi izšķīra šo strīdu, proti, 2024. gada 29. aprīli. Pieteicējas vēršanās VID dažus mēnešus pēc šī lēmuma tika atzīta par savlaicīgu.

Rezultāts

Tiesa uzlika VID pienākumu atmaksāt pieteicējai nepamatoti samaksāto PVN, skaidri norādot, ka dubulta nodokļa iekasēšana nav pieļaujama pat tad, ja normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikta procedūra šādas situācijas risināšanai. Tiesa šādi aizpildīja regulējuma robu, tieši piemērojot Eiropas Savienības tiesību principus.

Kopumā spriedums apliecina, ka PVN neitralitātes un efektivitātes principi Latvijas tiesu praksē nav deklaratīvi, bet tiek reāli piemēroti, aizsargājot nodokļu maksātājus no nesamērīga un nepamatota fiskālā sloga. Šī lieta kalpo kā būtisks atskaites punkts turpmākajiem strīdiem par PVN atmaksu situācijās, kurās nodokļa korekta iekasēšana ir novedusi pie tā dubultas samaksas.

Raksta autore: Inese Zladeja

Par Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

2025. gada 22. decembrī Satversmes tiesā ierosināta lieta par Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Apstrīdētā norma paredz, ka gadījumos, kad dabas resursi tiek iegūti vai izmantoti, vai tiek veiktas piesārņojošas darbības bez nepieciešamās atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, dabas resursu nodoklis aprēķināms desmitkāršā apmērā.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma, izskatot strīdu par pieteicējai piemēroto desmitkāršo nodokļa likmi. Tiesa norāda, ka apstrīdētā norma paredz paaugstinātas likmes automātisku piemērošanu visos pārkāpumu gadījumos, neizvērtējot pārkāpuma raksturu, personas vainu vai ļaunprātību. Šāda pieeja pēc būtības var būt pielīdzināma sodam un neparedz iespēju samazināt nodokļa apmēru netipiskos gadījumos.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šāds regulējums nav samērīgs un neatbilst tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē.

Satversmes tiesa uzaicinājusi Saeimu līdz 2026. gada 23. februārim iesniegt atbildes rakstu. Lietas sagatavošanas termiņš noteikts līdz 2026. gada 22. maijam.

Lēmums par tiesas ierosināšanu skatāms šeit.

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Natālija Ķīse

EST: Solidāra atbildība par PVN samaksu pēc parādnieka likvidācijas ir pieļaujama, ja trešā persona zināja vai tai vajadzēja zināt, ka PVN netiks samaksāts

Faktiskie apstākļi: Lieta (C-121/24) ir par Bulgārijas uzņēmumu “Vaniz” Ltd., kam tika noteikta solidāra atbildība par PVN samaksu, ko bija deklarējis tās viens no piegādātājiem, kurš vēlāk bankrotēja un tika izslēgts no komercreģistra. Nodokļu administrācija uzskatīja, ka Vaniz ir jāsamaksā šis PVN, jo šo sabiedrība zināja vai tai vajadzēja zināt, ka piegādātājs šo nodokli nesamaksās.

Jautājumi EST: Bulgārijas tiesa uzdeva EST jautājumus – vai Direktīva 2006/112/EK (PVN direktīva) pieļauj solidārās atbildības piemērošanu personai arī pēc tam, kad galvenais parādnieks tiek likvidēts. Vienlaikus tiesa uzdeva jautājumu par solidāri atbildīgās personas pienākumiem pēc galvenā parādnieka izslēgšanas no komercreģistra, kā arī par to, vai nodokļu administrācijas prakse prasīt PVN samaksu šajā gadījumā atbilst tiesiskās noteiktības principam.

EST nolēmums (pasludināts 2025. gada 11. decembrī): PVN direktīvas 205. pants neliedz valsts tiesību normām paredzēt trešās personas solidāru atbildību par PVN samaksu arī pēc tam, kad galvenais parādnieks vairs nepastāv kā juridiska persona. Spriedumā uzsvērts, ka solidāro atbildību var piemērot, ja ir konstatēts, ka trešā persona, īstenojot savas tiesības uz PVN atskaitīšanu, zināja vai tai vajadzēja zināt, ka galvenais parādnieks neizpildīs savu nodokļa saistību. Šādas atbildības saglabāšana nodrošina efektīvu PVN piedziņu, īpaši gadījumos, kad galvenais parādnieks ir bankrotējis vai likvidēts.

EST: atbildību par PVN samaksu nevar uzlikt “partnerim” civiltiesiskā regulējuma sabiedrībā par darbībām, kuras tas nav patstāvīgi veicis

Faktiskie apstākļi: Lietā C-796/23 Čehijas nodokļu administrācija uzskatīja uzņēmumu (Česká síť s. r. o.) par “vadošo partneri” “neformālā sabiedrībā” ar filiālēm ASV, tādējādi padarot to atbildīgu par PVN samaksu par pakalpojumiem, kurus šīs filiāles sniedza saviem galapatērētājiem. Šīs filiāles darbojās patstāvīgi, slēdza līgumus savā vārdā un saņēma ienākumus, tomēr Česká síť piestādīja aprēķināto nesamaksāto PVN.

Jautājumi EST: nacionālā tiesa uzdeva jautājumu EST – vai Direktīva 2006/112/EK (PVN direktīva) liedz valsts tiesību normām noteikt “vadošā partnera” atbildību par PVN par pakalpojumiem, ko snieguši citi partneri, kuri tieši darbojās ar galapatērētājiem. Vienlaikus tiesa uzdeva jautājumu, vai ir nozīme tam, ka šie citi partneri darbojās savā vārdā, iespējams, atkāpjoties no civiltiesiskā regulējuma normām, kas regulē filiāļu un Čehijas uzņēmuma izveidoto “sabiedrību”.

EST nolēmums (pasludināts 2025. gada 11. decembrī): PVN direktīvas 9. panta 1. punkts un 193. pants nepieļauj valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām “vadošais partneris” būtu atbildīgs par PVN samaksu par pakalpojumiem, ko citi partneri snieguši saviem galapatērētājiem. EST paskaidroja, ka nav nozīmes, vai šie citi partneri ir atkāpušies no nacionālām civiltiesību normām, darbojoties savā vārdā.

EST ģenerāladvokāts: starptautisko preču pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jāinformē patērētāji par iespējamām muitas izmaksām pārrobežu pārvadājumos

2025. gada 11. decembrī EST ģenerāladvokāte Ćapeta sniedza savu viedokli lietā C-488/24.

Faktiskie apstākļi: patērētājs no Lietuvas noslēdza līgumu ar preču pārvadājumu uzņēmumu Kigas MB par personīgo mantu transportēšanu no Norvēģijas uz Lietuvu par 450 EUR. Kad preces nonāca ES (Zviedrijā), muitas iestāde piemēroja muitas nodevu 3 890,59 EUR apmērā, kuras samaksāja pārvadātāja uzņēmums. Pēc tam Kigas MB izrakstīja rēķinu preču īpašniekam, iekļaujot muitas nodevu samaksu. Klients attiecās apmaksāt šīs nodevas, norādot, ka pirms līguma noslēgšanas Kigas MB nebija viņu informējis par piemērojamiem muitas maksājumiem. Lietuvas nacionālā tiesa sākotnēji lēma par labu Kigas, atsaucoties uz patērētāja pienākumu saskaņā ar CMR konvenciju nodrošināt muitas formalitātēm nepieciešamos dokumentus.

Jautājumi EST: Lietuvas Augstākā tiesa uzdeva EST jautājumus par to, vai Patērētāju tiesību direktīva prasa pārvadātājam pirms līguma noslēgšanas informēt patērētāju par muitas procedūrām un nodevām, un vai pietiek ar vispārīgu brīdinājumu, vai tomēr jāsniedz arī konkrēta informācija par piemērojamajām nodevām (likmēm/summām).

Ģenerāladvokāta viedoklis:

Saskaņā ar [..] Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu tirgotājam, kas patērētājam sniedz starptautisko preču pārvadājumu pakalpojumus, pirms līguma noslēgšanas ir pienākums sniegt informāciju par pakalpojuma galvenajām īpašībām, tostarp informēt, ka pārvadātajām precēm var tikt piemērotas muitas nodevas, kā arī skaidri norādīt, vai līguma ietvaros tiek sniegts muitas starpniecības pakalpojums un attiecīgi — vai par muitas formalitātēm nepieciešamās dokumentācijas kārtošanu ir atbildīgs tirgotājs vai patērētājs;
Ja starptautisko preču pārvadājumu līgums ietver arī muitas starpniecības pakalpojumu, Direktīvas 2011/83/ES 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts paredz tirgotāja pienākumu sniegt patērētājam detalizētu informāciju par konkrētajiem dokumentiem, kas nepieciešami muitas formalitāšu veikšanai, kā arī detalizētu informāciju par piemērojamajām muitas nodevu likmēm un summām, tostarp par vispārējiem faktoriem, kuri var ietekmēt sniegtā pakalpojuma kopējo cenu;
Savukārt gadījumā, ja līgums attiecas tikai uz preču pārvadājumu un neietver muitas starpniecības pakalpojumu, Direktīvas 2011/83/ES 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts prasa, lai tirgotājs informētu patērētāju par pienākumu atlīdzināt tirgotājam patērētāja vārdā samaksātās muitas nodevas un sniegtu vispārīgu informāciju par dokumentu veidiem, kas nepieciešami muitas procedūrām, tomēr neuzliek pienākumu sniegt detalizētu informāciju par konkrētajiem muitas formalitāšu dokumentiem vai par muitas nodevu likmēm un summām.

Latvijā un ārzemēs

Rakstu autore: Aija Lasmane

Informācijas apmaiņa par nefinanšu aktīviem

2025. gada 4. decembrī 25 jurisdikcijas paziņoja par savu nodomu līdz 2030. gadam pievienoties jaunai ESAO nodokļu pārraudzības iniciatīvai – Daudzpusējam kompetento iestāžu nolīgumam par viegli pieejamas informācijas par nekustamo īpašumu automātisku apmaiņu (The Multilateral Competent Authority Agreement on the Automatic Exchange of Readily Available Information on Immovable Property (IPI MCAA)).

Kopīgā paziņojumā jurisdikcijas atzina pēdējos gados panākto progresu starptautiskās nodokļu pārredzamības uzlabošanā, jo īpaši izmantojot finanšu kontu informācijas automātisku apmaiņu saskaņā ar Kopējo ziņošanas standartu (Common Reporting Standard (CRS)) un kriptoaktīvu informācijas automātisku apmaiņu saskaņā ar Kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu (Crypto-Asset Reporting Framework (CARF)). Tomēr jurisdikcijas atzīst, ka trūkst mehānisma informācijas apmaiņai par nefinanšu aktīviem, piemēram, nekustamo īpašumu, un tāpēc atzinīgi vērtē ESAO izstrādāto jauno IPI MCAA.

Jurisdikcijas, kas paudušas savu nodomu pievienoties IPI MCAA, ir Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kostarika, Somija, Francija, Vācija, Gibraltārs, Grieķija, Islande, Īrija, Itālija, Koreja (Republika), Lietuva, Malta, Jaunzēlande, Norvēģija, Peru, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Dienvidāfrika, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

Globālā minimālā nodokļa nākotne uz jautājuma zīmes

2025. gada 12. decembrī Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas un Slovākijas finanšu ministri iesniedza kopīgu paziņojumu ES dalībvalstu finanšu ministriem, cenšoties nodrošināt taisnīgu nodokļu uzlikšanu un samazinātu administratīvo slogu starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī kritizējot globālo minimālo nodokli.

Īpaši kritiska nostāja ir Igaunijas Finanšu ministram, kurš paziņoja, ka globālā minimālā nodokļa ieviešanai Igaunijai un citām dalībvalstīm ar nelielu skaitu galīgo mātesuzņēmumu vajadzētu būt brīvprātīgai. Viņš uzskata, ka būtu izdevīgāk, ja šis jautājums tiktu atrisināts kā kopīga pieeja visām ES dalībvalstīm vai vismaz mazajām ES dalībvalstīm. Igaunija ierosina

vai nu apturēt direktīvas 2022/2523 īstenošanu, līdz ESAO noteikumi būs stabili un skaidri;
vai atcelt direktīvu pavisam;
vai grozīt direktīvas 50. pantu, lai nodrošinātu pastāvīgu atkāpi dalībvalstīm ar nelielu skaitu lielo uzņēmumu grupu.

Trešais variants respektētu dažu dalībvalstu vēlmi turpināt piemērot direktīvu, vienlaikus ļaujot mazākām dalībvalstīm izvairīties no pārmērīgām ieviešanas un grozījumu izmaksām, ņemot vērā to ierobežotos resursus.

Igaunijas Finanšu ministrijas preses relīzē ministrs papildus paskaidro:

“Mēs jau no paša sākuma neesam uzskatījuši šo iniciatīvu par piemērotu Igaunijai, un vēl jo mazāk tagad, kad Amerikas Savienotās Valstis, kas uzsāka šīs pūles, ir atteikušās to pašas īstenot. Tas nenodrošinātu ieņēmumus budžetā, bet radītu ievērojamas birokrātiskas izmaksas. Es savam ASV kolēģim, kad man jautāja, teicu, ka mēs nevēlamies neko citu kā vien to, ko viņi vēlas sev.”

Raksta autore: Natālija Ķīse

Lietuvas nodokļu administrācija publicē komentārus par finanšu pakalpojumu atbrīvojumiem no PVN

Lietuvas nodokļu administrācija ir publicējusi atjaunotu skaidrojumu par Lietuvas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 28. pantu, kas regulē PVN atbrīvojumu piemērošanu finanšu pakalpojumiem un būs piemērojama no 2026. gada 1. janvāra.

Atbilstoši minētajam par no PVN atbrīvotiem uzskatāmi šādi ieņēmumi/darījumi:

atlīdzība par aizdevuma piešķiršanu neatkarīgi no aizdevēja statusa;
maksa par aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, kas tiek uzskatīta par atbrīvotu atlīdzību par ar aizdevumu saistītiem pakalpojumiem, nevis par soda naudu/līgumsodu);
aizdevuma administrēšanas pakalpojumi, ja tos sniedz sākotnējais aizdevējs (trešo personu sniegtie administrēšanas pakalpojumi ir apliekami ar PVN);
finanšu garantijas, galvojumi un līdzvērtīgi nodrošinājuma darījumi neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.

Raksta autore: Inese Zladeja

Lietuva ievieš nodokļu reformu no 2026. gada 1. janvāra

Lietuva tika pieņemta plaša nodokļu reformas paketi, kuras būtiskākās izmaiņas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī (atsevišķas pārejas normas turpinās līdz 2027. gadam). Reforma iezīmē pāreju no “vienkāršas, vienotas un saudzīgas” pieejas (īpaši attiecībā uz pašnodarbinātajiem) uz Eiropai raksturīgu sistēmu, kur līdzīgi ienākumi tiek aplikti līdzīgā veidā, ieņēmumi kļūst stabilāki un diversificētāki, bet administrēšana – digitāli pārvaldāma.

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

Jaunā progresīvā skala (no 2026. gada):

20% līdz 36 VDU (vidējā alga),
25% no 36 līdz 60 VDU,
32% virs 60 VDU.

Sliekšņi ir indeksēti pret vidējo algu (VDU), tādēļ robežas automātiski pielāgojas laika gaitā.

Pašnodarbinātās personas, kuru individuālās darbības ienākumi nepārsniedz 50 000 EUR, var izvēlēties fiksētas summas IIN režīmu.

Atsevišķām ienākumu kategorijām saglabājas īpašas fiksētās likmes, tostarp 15% likme lauksaimniecības ienākumiem, peļņas sadales izmaksām (dividendēm), ilgtermiņa akciju atsavināšanai, atsevišķām dzīvības apdrošināšanas un pensiju fondu izmaksāmbun ieguldījumu konta ienākumiem.

Uzņēmumu ienākumu nodoklis

UIN likme no 16% uz 17%;
mazajiem/jaunajiem uzņēmumiem – paredzēti atvieglojumi: 0% pirmajos divos gados noteiktos apstākļos; pēc tam samazināta likme.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Primārais mājoklis: pašvaldības nosaka neapliekamu slieksni (vismaz 450 000 EUR) un 0,1–1% likmi par pārsniegumu (ja likme nav noteikta – noklusējums 0,1%).
Otrie un papildu nekustamie īpašumi: nacionāla progresīvā skala (t.sk. augstākas likmes novārtā pamestiem nekustamajiem īpašumiem).

Netiešie nodokļi (PVN/akcīze)

“Cukura nodoklis” saldinātiem bezalkoholiskiem dzērieniem (atbrīvojumi medicīnas un zīdaiņu produktiem).
Atcelta samazinātā PVN 9% likme siltumam un karstajam ūdenim (turpmāk 21%), un pagarināta samazinātās PVN likmes piemērošana drukātām un elektroniskām grāmatām, kā arī neperiodiskiem informatīviem izdevumiem.
Reforma precizē, ka administratīvas vai tehniskas darbības, kas nemaina pušu tiesisko vai finanšu stāvokli, neietilpst finanšu pakalpojumu PVN atbrīvojuma tvērumā, tādējādi veicinot neitralitāti, tiesisko noteiktību un nozaru konsekvenci.

Aizsardzības finansējums

10% drošības iemaksa ne-dzīvības apdrošināšanas prēmijām; iemaksu iekasē apdrošinātāji, līdzekļi novirzīti Valsts aizsardzības fondam.

Reformas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, ar pārejas normām, kas piemērojamas 2027. gadā.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Lietuvas nodokļu administrācija izdod komentārus par akcīzes nodokļa atbrīvojumiem alkoholam Lietuvā

Lietuvas nodokļu administrācija ir izdevusi komentārus par Lietuvas Akcīzes nodokļa likuma 27. pantu, sniedzot detalizētas praktiskas norādes par to, kā praksē jāpiemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumi etilspirtam un alkoholiskajiem dzērieniem.

Kopumā komentāri uzsver, ka, importējot vai laižot brīvā apritē alkoholiskos produktus, uz kuriem attiecas atbrīvojumi, akcīzes nodoklis netiek aprēķināts, un piemērošanai ir jāievēro detalizētas reģistrācijas, verifikācijas un ziņošanas prasības. Konkrētāk:

Denaturēts spirts un mājražošana – Denaturēts etilspirts saglabā pilnu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, un tā atzīšanas kārtību regulē atsevišķi noteikumi. Mājsaimniecībā ražots alus, vīns un citi fermentētie dzērieni ir atbrīvoti no akcīzes, un šiem produktiem nepastāv noteikti maksimālie apjomi.
Veselības un kontroles iestādes – Iestādes, kas iekļautas Veselības ministrijas vai PVD apstiprinātajos sarakstos, drīkst iegādāties spirtu bez akcīzes nodokļa, ja tās ik gadu iesniedz pieteikumu un ievēro žurnālu uzturēšanas, datu iesniegšanas un dokumentu uzrādīšanas prasības. Šie nosacījumi attiecas arī uz gadījumiem, kad spirts tiek iegādāts no nodokļu noliktavām vai importēts no citām ES dalībvalstīm.
Pārtikas un aromatizētāju ražošana – Atbrīvojums ir piemērojams etiķa, šokolādes un citu pārtikas produktu ražotājiem, ja netiek pārsniegtas noteiktās alkohola patēriņa robežvērtības, un ražotāji ir reģistrēti un nepieciešamības gadījumā muitai spēj uzrādīt attiecīgo dokumentāciju. Līdzīgi atbrīvojuma nosacījumi attiecas uz alkoholu, kas izmantots aromatizētāju ražošanā pārtikai un dzērieniem ar alkohola saturu zem 1,2 %, un importētām precēm tas tiek piemērots, ja tiek pierādīta atbilstība izmantotā spirta daudzumam.
Medicīnas ierīču ražošana – Spirts, ko izmanto medicīnisko ierīču ražošanā, ir atbrīvots no akcīzes nodokļa ar nosacījumu, ka gala produktā alkohols nav sastopams un iestāde ir saņēmusi speciālu atļauju tā iegādei.

Komentāri publicēti šā gada 7. decembrī un ir pieejami šeit (tikai lietuviešu valodā).

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!