Ar noteiktu regularitāti – gluži vai ik pēc pāris gadiem – būvniecības nozarē Latvijā parādās “nesmukumi” aizliegtas vienošanās veidā, “sarunāšanas” un tamlīdzīgi, ko ceļ gaismā konkurences uzraugi.

Skaļākais gadījums ir saistīts ar nozares līderu vienošanos, par ko Konkurences padome (KP) lēmumu pieņēma 2021. gadā; lietā vēl turpinās tiesvedība. Tad 2023. gadā pieķerti ceļu būvnieki; ar tiem iestāde noslēgusi mierizlīgumu.

Tagad negatīvā veidā ir izcēlušies uzņēmumi, kuri darbojas inženierkomunikāciju būvniecības laukā – “Adapteris”, “Alpex”, “Infrakom”, “Siltumtehserviss” un “Apkure IM”. Tomēr, kā stāsta KP priekšsēdētāja p.i. Ieva Šmite, arī šajā gadījumā četri no pieciem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem ir piekrituši izlīgumam, proti, ir sapratuši, atzinuši savu pārkāpumu. Tiem piemērotais sods ir samazināts.

Šāds gadījums parāda, ka ne visi tirgus dalībnieki ir guvuši mācību. Un ir skaidrs, ka pasūtītājiem ir jābūt daudz aktīvākiem iepirkumos, komentē zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris Jorens Jaunozols. Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) pauž pārliecību, ka nozare ir daudz mācījusies un ņēmusi vērā 2021. gada KP lēmumā norādītās atziņas.

Ne tikai zema cena

Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris Jorens Jaunozols:

“Kāpēc šādi karteļa gadījumi atkārtojas, ir droši vien miljons dolāru vērts jautājums. Pēc iepriekšējās reizes redzam, ka ir būvuzņēmumi, kuriem rūp godīga un laba uzņēmuma pārvaldība. Tajā pašā laikā ir citi, ar atšķirīgu attieksmi. Lai arī aizvien daudzi būvnieki mēģina visur vainot pasūtītājus, būvniecības nozares kultūras jautājums vispirms ir jārisina, būvniekiem godīgi paskatoties spogulī.

No pasūtītāju puses raugoties, ir jābūt proaktīviem iepirkumos, sekot līdzi, lai noteiktu uzvarētāju, izvirzīt vairāk kritēriju, ne tikai zemāko cenu, uzdot jautājumu “kā cena veidojas?”, lai saprastu, vai tiešām par to ir domāts vai arī kaut kas ierakstīts formalitātes pēc.

Konkrētajā gadījumā pasūtītājs Rīgā bija veicis “mājasdarbu”, meklējis risinājumu, lai veicinātu konkurenci. Savukārt, attiecībā uz reģioniem, grūti komentēt, iespējams, ir jādiskutē, vai reizēm nebūtu vērts lielākus iepirkumus centralizēt, lai katrā novadā nav savs iepircējs.

Šādas lietas būvnieku nozares reputācijai noteikti nepalīdz un nozari ietekmē negatīvi. Pēc iepriekšējā karteļa gadījumā daudzi gan publiskā sektora, gan privātie pasūtītāji ir kļuvuši daudz uzmanīgāki. Protams, privātā sektorā pasūtītājiem ir liela rīcības brīvība, tie var aicināt vai neaicināt noteiktus būvniekus piedalīties iepirkumos. Publiskajam sektoram ir jāmeklē risinājumi regulējuma ietvarā; to lēmumus var apstrīdēt. Šis gadījums nozarei noteikti ir solis atpakaļ, jo neuzticība droši vien atkal pieaugs. Līguma nosacījumi būs stingrāki. Pasūtītājiem gan ir jāatceras, ka šādos gadījumos ir iespēja piedzīt zaudējumus no kartelī iesaistītajiem uzņēmējiem.”

Kā pieķēra?

Aizliegtās vienošanās KP konstatējusi laikā no 2021. līdz 2024. gadam. Tās būtiski deformējušas konkurenci vairāk nekā 30 iepirkumos par inženierkomunikāciju tīklu būvniecības un remonta pakalpojumiem visā Latvijā, skaidro konkurences uzraugs.

KP izpēti bija sākusi, pamatojoties uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sniegtajām ziņām. RNP vēsta, ka uzņēmuma iepirkumu speciālisti bija saskatījuši pazīmes, ka starp iepirkuma pretendentiem varētu nepastāvēt godīga konkurence, jo RNP centieni atvērt tirgu plašākai konkurencei atsevišķos iepirkumos nedeva rezultātus.

Ar visu rakstu variet iepazīties šeit.