Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.
Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Praktiskais skaidrojums
Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta padomu.
Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, – ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.
ES vidējās svārstības
2004. gadā nefinanšu korporāciju peļņas daļa ES bija 40,4%. 2007. gadā tā sasniedza 42,1%, bet drīz pēc tam sekoja vairāki lejupslīdes gadi, kas 2012. gadā noveda pie zemākā reģistrētā punkta divu desmitgažu laikā – 39,5%. Pēc tam tā ir uzrādījusi neregulāru modeli, pieaugot no 40,2% 2020. gadā līdz 42,1% 2021. gadā, kam sekoja neliels kritums turpmākajos gados līdz 41,9% 2022. gadā, 41,7% 2023. gadā un vēl lielāks kritums līdz 40,1% 2024. gadā.
“40,1% 2024. gadā ES nozīmē, ka no katriem 100 eiro, ko radīja ES nefinanšu uzņēmumi, aptuveni 40 eiro nonāca kapitālam (īpašniekiem, investoriem), bet pārējā daļa galvenokārt tika iztērēta darbaspēka izmaksām,” norāda J. Taukačs.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 16.decembra numurā.
