LR Aizsardzības ministrijas izveidotā portāla Sargs.lv podkāsta “Droši ir zināt” epizodes viešņa bija mūsu kolēģe, valsts aizsardzības dienestu pabeigusī jurista palīdze Hannelora Voiciša.

Sievietes veido aptuveni 18 procentus no Latvijas bruņoto spēku personāla, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO. Viņas dien dažādās Nacionālo bruņoto spēku vienībās un specialitātēs, piedalās starptautiskajās operācijās, ieņem vadošus amatus un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā. Arī valsts aizsardzības dienestam jaunietes var pieteikties brīvprātīgi.

Raidījumā mūsu kolēģe dalās iespaidos par savu lēmumu pieteikties dienestam, pirmajām dienām militārajā vidē, grūtākajiem pārbaudījumiem un attiecībām ar dienesta biedriem.

  • Mans lēmums pieteikties dienestam nebija nejaušs, jo izvēli starp militāro dienestu un jurisprudenci apsvēru jau vidusskolas laikā. Kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, es studēju bakalaura programmā. Sekoju līdzi notikumiem, un pamanīju, ka arī tur diezgan daudz sieviešu piesakās armijā. Pēc tam jau Latvijā tika izveidots VAD, un es izlēmu, ka vēlos iesaistīties. Tā bija laba iespēja koncentrētā periodā 11 mēnešos iegūt ļoti lielu zināšanu apjomu. Arī kolēģi no Sorainen pret šo manu lēmumu paņemt pauzi bija ļoti atsaucīgi.
  • Varbūt atšķirībā no daudziem citiem, pirmās nedēļas militārā vidē lielus pārsteigumus nesagādāja. Droši vien sava loma tajā bija ģimenei – arī mans tētis ilgus gadus ir dienējis armijā, bijis misijā Irākā, mēs esam daudz par armijas lietām runājuši. Biju aprunājusies arī ar cilvēku, kurš jau izgājis šo dienestu. Aptuveni jau zināju, kas mani sagaida, bet zināms stress tas protams arī bija.
  • Mācības nebija vieglas, taču es teiktu, ka labi pielāgotas dažādiem cilvēkiem. Sākumā bija adaptācijas nedēļas, un vēlāk slodze tika palielināta ļoti pakāpeniski. Tiku galā, man ļoti palīdzēja arī tas, ka jau kopš bērnības esmu daudz nodarbojusies ar sportu.
  • Dienestā es uz sevi neskatījos kaut kā savādāk tāpēc, ka esmu meitene, ka man varētu būt mazāka slodze vai tamlīdzīgi. Bet kopumā integrēšanās problēmas nesagādāja, mani kolēģi puiši bija ļoti atsaucīgi, izturējās cieņpilni. Arī no praktiskā viedokļa – bija pieejamas atsevišķas dušas; formas tērpi, lai arī veidoti vīriešiem, bija pietiekami ērti un funkcionāli.

Epizodes ierakstu aicinām noskatīties šeit.