Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Herta Cēsniece
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr.: 1454/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 17.09.2026. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir noteikt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijas teritorijā sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, vai tiem, kuru mērķauditorija ir Latvijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, un tas paredz šo ieguldījumu 3,5 procentu apmērā no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem, izvēloties starp tiešu ieguldījumu darbu veidošanā, izrādīšanas tiesību iegādi vai iemaksām Nacionālā kino centra budžetā, kā arī pienākumu ik gadu deklarēt gūtos ieņēmumus, sniegt pārskatu par veikto ieguldījumu un piedzīt neveiktā ieguldījuma apmēru, ja tas nav izpildīts.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1477/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 24.09.2026.
Likumprojekts paredz elektronisko sakaru, domēnu vārdu reģistrācijas un IP adrešu piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu izpildīt ārvalstu tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumus un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumus, kā arī ievieš administratīvo naudas sodu līdz 2% no gada apgrozījuma par šo rīkojumu neizpildi vai ar tiem saistīto datu aizsardzības prasību neievērošanu.
Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums
Likumprojekta Nr.: 1450/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 24.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir ieviest skaidrus noteikumus par atbildību par precēm ar trūkumiem, kas atbilstu digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtībai un radītajam riskam, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām ir iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem. Tas paredz jaunu likumu, ar kuru tiek pārizdots līdzšinējais regulējums, nosakot terminus (prece, ražotājs, uzņēmējs, izplatītājs u.c.), preces un pakalpojuma trūkuma kritērijus, cietušās personas tiesības uz kaitējuma, kas nodarīts dzīvībai, veselībai vai mantai, atlīdzinājumu, pierādīšanas pienākuma atvieglojumus un prezumpcijas cietušās personas labā, kā arī trīs gadu subjektīvo un desmit gadu (atsevišķos gadījumos 25 gadu) objektīvo noilguma termiņu, vienlaikus atceļot spēkā esošo likumu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1579 Nosūtīts saskaņošanai: 08.09.2026. Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt patērētājam atteikuma funkciju tiešsaistes saskarnē, ja distances līgums (par jebkuru preci vai pakalpojumu, ne tikai finanšu) noslēgts, izmantojot šo saskarni. Tas paredz papildināt vispārējos distances līgumu noteikumus ar jaunu nodaļu par šīs atteikuma funkcijas un tās apstiprināšanas kārtību, kā arī precizēt informēšanas pienākumu par šīs funkcijas esamību un novietojumu.
Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1281 Nosūtīts saskaņošanai: 08.09.2026. Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt augstāku patērētāju aizsardzības pakāpi attālināti noslēgtu finanšu pakalpojumu līgumu jomā, īpaši tiešsaistes vidē, aizstājot spēkā esošo regulējumu ar jaunu noteikumu projektu. Tas paredz papildinātu pirmslīguma informācijas sarakstu, 14 dienu (personālo pensiju darījumiem 30 dienu) atteikuma tiesības, pienākumu nodrošināt atteikuma funkciju tiešsaistes saskarnē, pienākumu sniegt pienācīgus paskaidrojumus un aizliegumu izmantot maldinošus tiešsaistes saskarnes modeļus.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Ārstniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1519/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029. gadam mērķu izpildi un veselības nozares digitalizāciju. Tas uzliek ārstniecības iestādēm pienākumu nodot pacientu veselības datus veselības informācijas sistēmai, nosaka Nacionālajam veselības dienestam pienākumu uzraudzīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu līgumu izpildi ar iespēju piemērot līgumsodu, aizliedz uzņēmumiem lietot nosaukumus vai izkārtnes, kas var radīt maldīgu priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tie faktiski nav ārstniecības pakalpojumi, kā arī izveido vienotu slimnīcu informācijas sistēmu klīniskajām universitātes slimnīcām un Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi.
Grozījumi Ārstniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1519/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts paredz likumā nostiprināt principu, ka pacientam ārstniecības laikā ir tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas alternatīvas ar zemākām izmaksām, jo pašlaik kompensējamo zāļu pieejamība bieži ir atkarīga no pieejamā finansējuma, nevis medicīniskās nepieciešamības un ārstēšanas efektivitātes, kā to, piemēram, ilustrē situācija ar olnīcu vēža pacientēm, kurām Latvijā (atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas) nav pieejama efektīvā PARP inhibitorus saturošā terapija, un uz ko norāda arī Valsts kontroles 2023. gada onkoloģijas revīzijā konstatētie sistemātiskie trūkumi zāļu kompensācijas sistēmā, kā rezultātā Satversmes tiesa 2026. gada 8. jūlijā ierosinājusi lietu par zāļu iegādes, kompensācijas un pieejamības regulējuma atbilstību Satversmei.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Likumprojekta Nr.: 1513/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Nodokļi
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekta Nr.: 1508/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu likumā ietverto normu piemērošanu praksē un papildinātu to ar jaunām normām atbilstoši ekonomiskajai situācijai, tostarp daļēji ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un birokrātiskā sloga mazināšanas pasākumus. Nozīmīgākās izmaiņas paredz precizēt algas nodokļa grāmatiņas regulējumu un nodokļa atvieglojumu pamatošanas termiņu, atbrīvot no aplikšanas ar nodokli klientu lojalitātes programmu atlaides, paplašināt dāvinājumu neaplikšanas ar nodokli loku uz tuviem radiniekiem, ieviest jaunu neapliekamu kompensāciju reliģisko organizāciju garīgajam personālam, kā arī precizēt ieguldījumu konta, kapitāla pieauguma un ārvalstīs gūtā ienākuma aplikšanas ar nodokli kārtību.
Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1552/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts saistībā ar 2026. gadā vērojamo strauju degvielas sadārdzinājumu pasaules tirgos, kura dēļ Latvijas tautsaimniecība par degvielu mēnesī maksā aptuveni 64 miljonus eiro vairāk nekā gada sākumā, un tas paredz laikposmā no 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi 12 procentu apmērā (vietā 21 procenta) tādiem naftas produktiem kā svinu saturošs un nesaturošs benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, naftas gāzes un degvieleļļa, ar mērķi mazināt degvielas cenu slogu mājsaimniecībām un ierobežot inflāciju, kā terminētu ārkārtas pasākumu enerģētiskās krīzes apstākļos.
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekta Nr.: 1540/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi radīt labvēlīgus apstākļus jauniešiem, kuri pirmo reizi uzsāk darba gaitas, un veicināt viņu iesaisti Latvijas darba tirgū, dodot darba devējiem stimulu legāli nodarbināt jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Tas paredz likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieviest jaunu nodokļa atvieglojumu personām, kas nodarbinātas savā pirmajā darbavietā uz vienu gadu, ar spēkā stāšanos 2027. gada 1. janvārī.
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekta Nr.: 1522/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts paplašina ieguldījumu konta režīmu, ļaujot tajā turēt kriptoaktīvus un veikt ar tiem darījumus, kā arī atzīstot par tiesīgiem šī pakalpojuma sniedzējiem arī komersantus, kas licencēti saskaņā ar ES Regulu 2023/1114 (MiCA). Tāpat tas ievieš pagaidu brīvprātīgas deklarēšanas mehānismu, ļaujot rezidentiem deklarēt 2026. gada 31. decembrī tiem piederošos kriptoaktīvus un par to tirgus vērtību samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 10 procentu apmērā (parastās 25,5 procentu likmes vietā), atbrīvojot šos nodokļu maksātājus no nokavējuma naudas, soda un kriminālatbildības par iepriekšējo periodu nedeklarēšanu, ja pret tiem jau nav uzsākts process par attiecīgo ienākumu nemaksāšanu.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1449/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus ar Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra, novēršot Eiropas Komisijas konstatētās neatbilstības EK Vadlīnijām un lietu praksei. Tas paredz precīzāku terminu regulējumu (attiecināmais jūras transporta kuģis, bagarkuģis, velkonis), jūras transporta un tā pamatdarbības un papilddarbības definīciju precizēšanu, kā arī nosacījumus kuģu fraktēšanai, vadīšanai un citām ar tonnāžas nodokļa piemērošanu saistītām darbībām, lai Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ietvertā tonnāžas nodokļa shēma atbilstu kopējam tirgum piemērojamām prasībām.
Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’
Likumprojekta Nr.: 1409/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir dot fiziskai personai iespēju sniegt pakalpojumu citai fiziskai personai, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, izmantojot vienkāršotu nodokļu samaksas risinājumu, atverot norēķinu kontu pakalpojuma sniegšanas iestādē, kur turpmāko nodokļa ieturēšanu un samaksu nodrošina pati iestāde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tas paredz likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikt, ka fiziska persona, kas atbilst Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam, drīkst nepiemērot vispārējo nodokļa maksātāja reģistrācijas kārtību, tiesības mainīt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu jauna taksācijas perioda sākumā, kā arī kārtību, kādā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošana tiek izbeigta, slēdzot attiecīgo kontu, un nosaka likuma spēkā stāšanos 2027. gada 1. janvārī.
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1407/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekts groza likumu, nosakot, ka fiziska persona, kas sniedz pakalpojumus citai fiziskai personai un kuras apgrozījums taksācijas periodā nepārsniedz 25 000 euro, ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un piemērot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, ienākumus ieskaitot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā, kā arī paredz šādam maksātājam 10 procentu mikrouzņēmumu nodokļa likmi un atbrīvojumu no ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas, ja tam nav darbinieku, tas nesniedz pakalpojumus juridiskām personām un vienlaikus nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs parastajā kārtībā, kā arī nosaka kārtību, kādā šo vienkāršoto risinājumu var sākt, izbeigt vai atsākt izmantot, un likuma spēkā stāšanos 2027. gada 1. janvārī.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekta Nr.: 1408/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Krimināltiesības
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā
Likumprojekta Nr.: 1453/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir paplašināt apcietināto tiesības uz saziņu, noteikt detalizētāku apmeklējuma un satikšanās norises regulējumu un citādi pilnveidot apcietinājuma izpildes kārtību, tostarp mazinot ieslodzīto neformālo hierarhiju, neatļautu priekšmetu un vielu apriti, kā arī neatļautas saziņas iespējas. Tas paredz vārda “laulātais” papildināšanu ar vārdu “partneris” visā likumā, jaunu regulējumu par informācijas izsniegšanas ierobežojumiem un rīcību apcietinātā nāves gadījumā, izmaiņas neatļauto mantu un naudas atsavināšanas kārtībā, jaunu regulējumu par starpinstitūciju sadarbības sanāksmēm un personas datu apstrādi darbā ar nepilngadīgo apcietināto, plašākas tiesības uz personisko sadzīves tehniku un satikšanos videosaziņas veidā, kā arī jaunu regulējumu par apmeklējuma vai satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1502/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 18.09.2026.
Likumprojekts papildina Krimināllikumu ar diviem jauniem pantiem, kas paredz atbrīvot no kriminālatbildības personu (t.s. “balto hakeri”), kura labticīgi atklājusi ievainojamību automatizētā datu apstrādes sistēmā un ziņojusi par to sistēmas atbildīgajam, tostarp gadījumos, kad persona lūgusi par savu darbu samērīgu atalgojumu, ja vien tās darbības nav radījušas kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm un persona neizsaka draudus par ievainojamības ļaunprātīgu izmantošanu, jo pašreizējais regulējums neveicina labticīgu ekspertu iesaisti valsts informācijas sistēmu drošības uzlabošanā un ir novedis pie kriminālprocesu ierosināšanas pret personām, kuras brīdinājušas par konstatētajām nepilnībām.
Finanses un apdrošināšana
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums
Likumprojekta Nr.: 1509/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts izveido jaunu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu, ar kuru Latvijas tiesībās tiek pārņemta Eiropas Savienības direktīva (ES) 2025/1, ieviešot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām atveseļošanas un noregulējuma režīmu ar mērķi nodrošināt stabilu finanšu sistēmas darbību un aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju intereses. Tas nosaka sabiedrību pienākumu izstrādāt preventīvos darbības atjaunošanas plānus un piešķir Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei tiesības izstrādāt noregulējuma plānus un finansiālās grūtībās nonākušām sabiedrībām piemērot noregulējuma instrumentus, tostarp aktīvu nodošanu, uzņēmuma pārdošanu un saistību norakstīšanu vai konvertāciju.
Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā
Likumprojekta Nr.: 1510/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts, kas virzāms kopā ar prioritāro likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums”, groza Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2025/1 attiecīgās prasības. Tas ievieš likumā informācijas apmaiņas kārtību starp Latvijas Banku un apdrošināšanas uzraudzības un noregulējuma iestādēm gadījumos, kad kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai grupa ir daļa no finanšu konglomerāta, nosakot pienākumu tām nosūtīt darbības atjaunošanas un noregulējuma plānus un citu būtisku informāciju, kā arī iesaistīt tās noregulējuma kolēģiju darbā novērotāja statusā.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1381/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu, nodrošinot vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot finanšu pakalpojumu saņēmēju kā patērētāju tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas Latvijas Bankai. Tas paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai turpmāk izsniedz, aptur un anulē Latvijas Banka, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nosakot arī jaunu maksu kārtību par licences izsniegšanu un ikgadēju uzraudzību, nodod Latvijas Bankai kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību, paredz, ka patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli, tostarp negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, turpmāk veic Latvijas Banka, papildina likumu ar jaunu regulējumu par kārtību, kādā ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai par pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī vairākās likuma normās par ārpustiesas strīdu risināšanu iekļauj Latvijas Banku līdzās Patērētāju tiesību aizsardzības centram kā iestādi, kas kompetentu jautājumos par finanšu pakalpojumiem.
Saistītie likumprojekti:
Likumprojekta Nr.: 1392/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā
Likumprojekta Nr.: 1391/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekta Nr.: 1389/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekta Nr.: 1388/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.: 1393/Lp14; Pieņemts 3. lasījumā: 17.09.2026.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 1382/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1383/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 1384/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā
Likumprojekta Nr.: 1385/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Likumprojekta Nr.: 1386/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā
Likumprojekta Nr.: 1387/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekta Nr.: 1390/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 17.09.2026.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 1337/Lp14 Pieņemts 2.lasijumā: 24.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir mazināt esošo un potenciālo sociālo dienestu klientu, kuri saņem vai saņems sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, slogu dokumentu iesniegšanā, nosakot, ka sociālajiem dienestiem ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, pamatojoties uz pieprasījumu par fizisko personu Kontu reģistra likumā noteikto kontu izrakstu. Tas paredz Kredītiestāžu likumā noteikt kredītiestādes tiesības nodot sociālajiem dienestiem fiziskas personas konta izrakstu par pēdējiem no trim līdz divpadsmit pilniem kalendāra mēnešiem, kā arī konta atlikumu attiecīgā perioda sākumā un beigās, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības piešķiršanas funkciju īstenošanai, un nosaka, ka šī tiesību norma piemērojama ne vēlāk kā no 2027. gada 1. jūlija.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījums likumā ‘Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā’
Likumprojekta Nr.: 1528/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts pēc 2026. gada 2. janvārī notikušā sprādziena daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā Bauskas ielā 15, Rīgā, kas atklāja, ka likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktais viena gada maksimālais termiņš pagaidu dzīvojamās telpas nodrošināšanai var būt nepietiekams gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un tās atjaunošana objektīvi prasa ilgāku laiku. Tādēļ likumprojekts paredz šādos gadījumos personu nodrošināt ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz mājas vai tās daļas ekspluatācijas atjaunošanai, bet ne ilgāk par pieciem gadiem, tādējādi paplašinot līdzšinējo viena gada termiņu un nodrošinot nepārtrauktu pašvaldības palīdzību, kamēr atlīdzinājuma saņēmēji nevar atgriezties savā mājoklī.
Arhitektūras likums
Likumprojekta Nr.: 1549/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, nodrošinot ikvienam tiesības dzīvot labvēlīgā, klimatnoturīgā vidē. Tas nosaka arhitektūras pamatprincipus, izveido Nacionālo arhitektūras padomi kā konsultatīvu institūciju, uzliek pašvaldībām pienākumu ievērot arhitektūras principus teritorijas plānošanā un valstspilsētās iecelt pilsētas arhitektu, kā arī izveido Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju, kas nodrošina arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, profesionālās darbības uzraudzību un ētikas principu ievērošanu, un regulē arhitektūras konkursu rīkošanu un mākslas integrēšanu publiskās būvēs.
Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1543/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir mazināt birokrātiju, atsakoties no Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanas nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, tādējādi to paātrinot. Pašlaik pēc tam, kad institūcija noteikusi taisnīgo atlīdzību, Ministru kabinetam vai pašvaldībai vēl jāpieņem atsevišķs lēmums par atsavināšanu, lai gan tas vairs neietekmē procesa saturu, tāpēc likumprojekts šo posmu izslēdz, nosakot, ka institūcijas lēmums par atlīdzības apmēru vienlaikus ir arī lēmums ierosināt atsavināšanu. Ministru kabineta iesaiste saglabājas tikai gadījumos, kad ar īpašnieku nav iespējams panākt labprātīgu vienošanos un nepieciešams virzīt atsevišķu likumprojektu par piespiedu atsavināšanu.
Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā
Likumprojekta Nr.: 1537/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts groza drošības naudas regulējumu Dzīvojamo telpu īres likumā ar mērķi mazināt īrnieka finansiālo slogu, noslēdzot īres līgumu, un veicināt dzīvojamo telpu īres pieejamību. Tas paredz samazināt maksimālo pieļaujamo drošības naudas apmēru no divu mēnešu līdz vienas mēneša īres maksai, kā arī pirmoreiz likumā noteikt maksimālo termiņu, kādā izīrētājam pēc īres līguma izbeigšanās un dzīvojamās telpas atbrīvošanas jāatmaksā īrniekam neizmantotā drošības nauda vai tās daļa, – ne ilgāku par vienu mēnesi, ja vien puses līgumā nav vienojušās par īsāku termiņu. Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka šie grozījumi neattiecas uz jau noslēgtiem īres līgumiem, kuri paliek spēkā ar tajos nolīgtajiem noteikumiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1314. Nosūtīts saskaņošanai: 08.09.2026. Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir ieviest vienotā būves reģistrācijas procesa otro posmu Kadastra informācijas sistēmā attiecībā uz būvju reģistrācijas gadījumiem, kas netika iekļauti pirmajā posmā, tostarp uz būves īpašniekam nepiederošas zemes, un noteikt kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē atsevišķās lietošanas tiesību un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību servitūtus. Tas paredz visa veida būvju, tostarp apbūves tiesības un dalīta īpašuma gadījumu, reģistrāciju bez apsekošanas apvidū, iespēju jaunuzbūvētām daudzdzīvokļu ēkām veikt sadali dzīvokļu īpašumos, jaunu servitūtu veidu reģistrācijas kārtību, kā arī vairāku novecojušu vai dublējošu normu svītrošanu, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu kadastra datu kvalitāti.
Enerģētika
Grozījums Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 1550/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts nosaka moratoriju, līdz 2026. gada 31. decembrim nepiemērojot Enerģētikas likumā paredzēto drošības rezervju pakalpojuma maksu, ko komersanti līdz šim iekļāva degvielas gala cenā, ar mērķi nodrošināt stabilāku un pieejamāku degvielas cenu un mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pirms apkures sezonas, nesamazinot valsts obligātās naftas produktu drošības rezerves un neapdraudot enerģētisko drošību.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 1531/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts groza Enerģētikas likuma pārejas noteikumus, atsakoties no fiksētas ikgadējās (15 procentu) minimālās prasības naftas produktu drošības rezervju iegādei valsts īpašumā, kas pašlaik neļauj pietiekami elastīgi reaģēt uz mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un naftas tirgus svārstīgumu. Saglabājot pienākumu līdz 2028. gada 31. decembrim sasniegt pilnu (100 procentu) drošības rezervju apjomu valsts īpašumā, likumprojekts ļauj pārvaldītājam elastīgāk plānot iegādes apjomus atbilstoši tirgus situācijai, mazinot risku veikt iegādi neizdevīgos, augstu cenu apstākļos un finansiālo slogu drošības rezervju uzkrāšanas fondam.
Darba attiecības
Grozījumi likumā ‘Par valsts sociālo apdrošināšanu’
Likumprojekta Nr.: 1534/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts nosaka, ka gadījumos, kad darba devējam piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājums, bet darba ņēmējs šajā laikā izbeidz darba attiecības, sasniedz pensijas vecumu vai tam līdz tam atlikuši ne vairāk kā pieci gadi, darba devējam par šo periodu jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai pilnā apmērā, lai novērstu negatīvu ietekmi uz darbinieka pensiju, ja pats darbinieks par pagarinājumu nezina un nevar to segt brīvprātīgi. Papildus likumprojekts veic tehnisku labojumu, aizstājot novecojušo Nacionālās aplikācijas aizstājēja sistēmas nosaukumu “RINA” ar jauno nosaukumu “JINA”.
Migrācija
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1521/Lp14 Nodots komisijai: 10.09.2026.
Likumprojekts paredz no likuma izslēgt regulējumu, kas ārzemniekam ļāva pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret vismaz 150 000 eiro investīciju uz ne mazāk kā pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un 10 000 eiro maksājumu valsts budžetā. Likumprojekta iesniedzēju ieskatā šāds uzturēšanās tiesību piešķiršanas modelis, kas balstīts primāri uz personas finansiālajām iespējām, nevis darba tirgus vajadzību vai drošības izvērtējumu, rada nesamērīgus valsts drošības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, sankciju apiešanas un valsts reputācijas riskus, tāpēc tas izslēdzams no likuma kā neatbilstošs imigrācijas politikas mērķim un neatbilstošs kopējai Eiropas Savienības pieejai šādu ieguldījumu programmu vērtēšanā.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1536/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts paredz novērst augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai, konstatējot, ka atsevišķas augstskolas un koledžas neievēro ārvalstu studentu atlases un studiju procesa uzraudzības prasības. Tas nosaka iespēju liegt šādām institūcijām tiesības uzaicināt ārzemniekus studijām, ievieš naudas sodu no sešsimt līdz tūkstoš soda vienībām par uzaicinātāja informēšanas pienākuma nepildīšanu, kā arī paredz termiņuzturēšanās atļaujas atteikumu, ja tā pieprasīta pēc 31. oktobra vai 31. marta studiju uzsākšanas gadā.
Transports un loģistika
Grozījums Transporta enerģijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1551/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts novērš Transporta enerģijas likumā radušos regulatīvo nekonsekvenci, nosakot, ka obligātā biodegvielas piejaukuma prasība neattiecas uz marķēto lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielu, kā arī atjauno izņēmumu arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai bez biodegvielas piejaukuma, ko visu gadu izmanto Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas rezervēm, jo iepriekšējais izņēmums zaudēja spēku, apdraudot degvielas kvalitāti un kaujas gatavību ziemas periodā.
Grozījums Dzelzceļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1548/Lp14 Izsludināts: 21.09.2026.
Likumprojekts paredz līdz 2026. gada 31. decembrim paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanas kārtību labības tranzīta pārvadājumiem, kuru kravas nosūtīšanas stacija atrodas Krievijas Federācijā, tostarp pārvadājumiem uz Latvijas ostām tālākai izvešanai. Tas ļauj šādos gadījumos saīsināt maksas izmaiņu publicēšanas termiņu no diviem mēnešiem līdz divām nedēļām un vienlaikus pieņemt lēmumu par paaugstinātu maksu un ar to saistītos maksas shēmas grozījumus, saglabājot konsultēšanās pienākumu, bet pieļaujot to veikt rakstveidā vienlaikus ar publicēšanu.
Strīdu risināšana
Grozījumi Administratīvā procesa likumā
Likumprojekta Nr.: 1535/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ar mērķi samazināt administratīvo slogu privātpersonām, kas piedalās administratīvajā procesā, stiprināt to tiesību aizsardzību, kā arī vienkāršot un efektivizēt administratīvo procesu iestādē un tiesā. Būtiskākie grozījumi paredz: atteikties no valsts apmaksāta tulka nodrošināšanas administratīvā procesa dalībniekiem (izņemot lieciniekus un noteiktus gadījumus), ieviest jaunu regulējumu par Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesībām lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai konsultatīvu atzinumu, paplašināt tiesības lūgt atbrīvojumu no valsts nodevas un drošības naudas arī uz juridiskajām personām, ieviest sankcijas (piespiedu naudu līdz 300 vai 500 eiro) par negodprātīgu tiesību izmantošanu un necieņu pret tiesu, atteikties no obligātas nelabvēlīgu administratīvo aktu nosūtīšanas ierakstītā pasta sūtījumā, kā arī noteikt procesa dalībnieku pienākumu iesniegt pierādījumus un lūgumus ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes.
Citi
Grozījumi Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.: 1320/Lp14 Izsludināts: 16.09.2026.
Likumprojekts paredz vairākus grozījumus zvērinātu notāru un to palīgu darbības regulējumā, tostarp nosakot, ka juristam, kurš strādājis pie zvērināta notāra, pretendēšanai uz notāra amatu nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze līdzšinējo septiņu gadu vietā, kā arī vienkāršojot notāru eksāmenu komisijas sastāva un notariālo aktu grāmatu noformēšanas prasības. Paplašinātas zvērināta notāra iespējas personas identitātes pārbaudei, paredzot biometrijas datu un pirkstu nospiedumu pārbaudi arī ārpus darījumiem ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad persona nevar uzrādīt pasi vai personas apliecību vai pastāv aizdomas par svešas identitātes izmantošanu. Grozījumi precizē arī zvērinātu notāru palīgu amata tiesisko regulējumu, tostarp paredzot atbrīvojumu no atkārtota palīga eksāmena, ja septiņu mēnešu laikā tiek atsākts darbs pie cita notāra, un nosakot palīga atstādināšanas un atbrīvošanas no amata pamatus.
Grozījums Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr.: 1541/Lp14 Nodots komisijai: 17.09.2026.
Likumprojekts izstrādāts saistībā ar 2026. gada augustā notikušo kiberuzbrukumu CSDD pārziņā esošajam Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, kura rezultātā tika izgūti aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu dati (vārds, uzvārds, personas kods, adrese un transportlīdzekļa reģistrācijas numurs), un tas paredz šīm skartajām fiziskajām personām kā vismaz daļēju kompensāciju par nodarīto kaitējumu tiesības vienu reizi bez maksas veikt viena transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates pamatpārbaudi, nosakot, ka šo tiesību izmantošana neierobežo personas iespēju arī turpmāk prasīt cita veida kaitējuma atlīdzinājumu vai izmantot citus tiesību aizsardzības līdzekļus.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1524/Lp14 Pieņemts 1.lasijumā: 24.09.2026. (steidzams)
Likumprojekts izstrādāts saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju no 2026. gada 30. septembra un tā funkciju pievienošanu Tieslietu ministrijai, ņemot vērā, ka maksātnespējas sektora risku novērtējumā konstatēts vidēji zems risks. Tādēļ likumprojekts izslēdz maksātnespējas procesa administratorus no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu loka, atceļot tiem noteikto preventīvo pienākumu kopumu un ar to saistīto uzraudzības kompetenci, vienlaikus paredzot, ka jau uzsāktajos, bet nepabeigtajos pārsūdzības procesos par administratoriem piemērotajām sankcijām attiecīgās tiesības un pienākumus no 2026. gada 1. oktobra pārņems Tieslietu ministrija.
Satversmes tiesa
Atjaunota tiesvedība lietā par akcionāru personas datu publiskošanu
Satversmes tiesa 08.09.2026. atjaunoja tiesvedību lietā Nr. 2024-01-01 par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta pirmās daļas 2. punkta “b” apakšpunkta atbilstību Satversmes 96. pantam, kurā tā bija apturējusi procesu un vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu skaidrot, vai ES tiesības prasa publiskot ziņas par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, un vai Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj piekļuvi šiem datiem bez leģitīmas intereses pierādīšanas; Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembra spriedumā lietā C-798/24 “Jautiva” atzina, ka ES tiesības šādu vispārēju publiskošanu neprasa un ka regulai ir pretrunā valsts regulējums, kas ikvienai personai bez pienākuma pierādīt leģitīmu interesi nodrošina piekļuvi visu akcionāru personas datiem, un līdz ar to Satversmes tiesa lietu, kas ierosināta pēc kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) pieteikuma par nesamērīgu iejaukšanos Satversmes 96. pantā garantētajās tiesībās uz personas datu aizsardzību, izskatīs rakstveida procesā 2026. gada 13. oktobrī.
Sāk izskatīt lietu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Daugavpils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā
Satversmes tiesa 18.09.2026. sāka izskatīt lietu Nr. 2025-22-03 par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 “Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” 2. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kur apstrīdētā norma aizliedz azartspēles organizēt vietās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no pašvaldības iestāžu vai kapitālsabiedrību, baznīcu, lūgšanu namu, izglītības iestāžu, pasta struktūrvienību, kredītiestāžu, sociālo pakalpojumu vietu, dienesta viesnīcu, sporta izglītības iestāžu, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tuvākās ieejas; pieteikumu iesniegušas trīs licencētas azartspēļu organizētājas komercsabiedrības, kuru ieskatā šis ierobežojums būtiski aizskar to iespējas organizēt azartspēles Daugavpils pašvaldības teritorijā un tādējādi ierobežo tiesības veikt komercdarbību un aizskar Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos garantētās tiesības uz īpašumu; lietu izskata rakstveida procesā, un nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.
Augstākā tiesa
Senāts atstāj spēkā spriedumu lietā par ēkas nojaukšanu un vasarnīcas novietošanu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija 10.09.2026. atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā SKA-540/2026 (A420218020), kurā Jūrmalas pilsētas būvvaldei uzlikts pienākums pieņemt paskaidrojuma rakstu par kultūrvēsturiski vērtīgas dzīvojamās ēkas nojaukšanu vasarnīcu rajonā un atkārtoti izskatīt paskaidrojuma rakstu par vasarnīcas novietošanu tās vietā, kā arī atzīti par prettiesiskiem domes un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atteikumi to saskaņot; Administratīvā apgabaltiesa bija atzinusi īpašuma tiesību ierobežojumu par nesamērīgu un nepamatotu, kā arī pārvaldes lēmumu par prettiesisku, jo ēka pati par sevi par kultūras pieminekli nav atzīta; senatoru kolēģija secināja, ka lietas gaitā mainījies tiesiskais regulējums – piemineklim statuss pazemināts no valsts uz vietējo nozīmi, tāpēc pārvaldes saskaņojums vairs nav vajadzīgs un jautājumi ir vienīgi pašvaldības kompetencē, kā rezultātā pārvaldei nav tiesību pārsūdzēt spriedumu šajā daļā, bet daļā par atteikuma prettiesiskumu kasācijas sūdzībā trūka pietiekama pamatojuma, tāpēc kasācija netika ierosināta un apgabaltiesas spriedums atstāts spēkā.
Apsūdzētajam būs jāizcieš brīvības atņemšanas sods par piecu personu pārvietošanu pāri valsts ārējai robežai
Senāta Krimināllietu departaments 14.09.2026. atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā SKK-432/2026 (18230002725), kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu piecu nelegālo imigrantu nelikumīgā pārvietošanā pāri valsts ārējai robežai organizētā grupā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem; apsūdzētais saskaņā ar dotu uzdevumu bija uzņēmis transportlīdzeklī piecus imigrantus, ko citi grupas dalībnieki jau bija pārvietojuši pāri robežai, un ar vienu no viņiem tika aizturēts; Senāts atzina, ka kasācijas sūdzības argumenti vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu, kas nav kasācijas instances uzdevums, un norādīja, ka organizētas grupas pazīmju konstatēšanai nav nozīmes tam, vai noskaidrota pārējo dalībnieku identitāte, kā arī nav nozīmes, ka imigranti nesasniedza iecerēto galamērķi Vācijā, jo nelikumīgā pārvietošana pāri robežai jau bija notikusi, tāpēc apgabaltiesas spriedums atstāts spēkā.
Senāts atceļ apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par viltotu preču zīmju izmantošanu un nodod lietu jaunai izskatīšanai
Senāta Krimināllietu departaments 16.09.2026. atcēla Latgales apgabaltiesas lēmumu lietā SKK-166/2026 (11517000821) par viltotas preču zīmes apzinātu izmantošanu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai; apsūdzētā bija iegādājusies un glabājusi piecas jakas ar viltotām preču zīmēm, no kurām divas realizētas kontrolpirkumu laikā, un pirmās un apelācijas instances tiesas apsūdzēto bija sodījušas ar sabiedrisko darbu, bet juridisko personu – ar naudas piedziņu; Senāts konstatēja, ka tiesa nebija izvērtējusi, vai pierādīšanā drīkst izmantot tāda speciālista atzinumu, kurš vienlaikus bijis cietušā pārstāvis un varēja būt ieinteresēts iznākumā, kā arī nebija pamatojusi viltoto preču zīmju vērtības aprēķinu, atšķirības fiziskās un juridiskās personas atbildībā un cietušajam nodarīto kaitējumu, tostarp cēloņsakarību starp nodarījumu un negūto peļņu; atkārtoti izskatot lietu, tiesai jāvērtē arī, vai apsūdzētā faktiski apzinājusies preču viltojuma faktu.
Maksātnespējas procesa administrators nav tiesīgs mantinieka vietā izlemt, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu
Senāta Civillietu departaments 17.09.2026. noraidīja maksātnespējas procesa administratora blakus sūdzību lietā SKC-646/2026, apstiprinot, ka prasības pieteikums nav pieņemams, jo to cēlusi persona bez prasības tiesībām; administrators bija cēlis parādnieka vārdā mantojuma prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu parādnieka nepieteikšanos uz mirušās mātes atstāto mantojumu, uzskatot, ka tā aizskārusi kreditoru intereses, taču zemākas instances tiesas atzina, ka mantojuma pieņemšana vai atraidīšana ir personiska tiesība, kuru var īstenot tikai pats mantinieks; Senāts to apstiprināja, norādot, ka šī brīvā griba ir Civillikumā nostiprināta fundamentāla vērtība un ka izņēmums, kad mantojumu drīkst pieņemt vai atraidīt citas personas vietā, attiecas tikai uz gadījumiem, kad vietniecība obligāti nepieciešama objektīvu iemeslu dēļ, kas šajā lietā nepastāv, jo mantot aicināta pilngadīga persona bez rīcībspējas ierobežojumiem.
Senāts skaidro likumam pretēja darījuma izpratni un atgādina, ka mantojuma aizgādnības mērķis nav peļņas gūšana
Senāta Civillietu departaments 18.09.2026. atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu lietā SKC-22/2026 (C30751421), ar kuru par spēkā neesošu bija atzīts mantojuma aizgādņa noslēgtais nomas līgums par mantojuma masā ietilpstošām telpām un no aizgādņa piedzīti zaudējumi par labu pārējiem diviem līdzmantiniekiem; Senāts norādīja, ka nomas līguma projekta nesaskaņošana ar bāriņtiesu nepadara līgumu par spēkā neesošu kā likumam pretēju, jo noteicošā ir darbības un tās mērķa, nevis dalībnieku motīvu juridiskā kvalifikācija, ka mantojumā ietilpstoša īpašuma iznomāšana pati par sevi nav prettiesiska, ka termiņš ir tikai līguma blakus noteikums un nevar padarīt visu līgumu par spēkā neesošu, un ka mantojuma aizgādņa pienākums ir rūpēties par mantojuma saglabāšanu, nevis gūt no tā peļņu; Senāts arī atzina, ka tiesa nav pienācīgi nošķīrusi un pamatojusi prasītāju ciesto zaudējumu apmēru, jo atrautās peļņas konstatēšanai nepieciešama aizgādņa prettiesiska rīcība, kas nav pierādīta.
