Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Annika Līze Valtere.

Komerctiesības

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Likumprojekta Nr.: 1104/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Izmaiņas tiek veiktas attiecībā uz reģistrējamās informācijas apjomu par patiesajiem labuma guvējiem, t.i., par patiesā labuma guvēja valstspiederībām, ja tās ir vairākas, jo šobrīd Uzņēmumu reģistrs atspoguļo tikai vienu pieteikumā norādīto valstspiederību. Papildus tiktu reģistrēts arī īstenotās kontroles apjoms. Tāpat Likumprojekta mērķis ir precizēt Uzņēmumu reģistra kompetenci, vērtējot kapitālsabiedrību statūtos ietverto noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem.

Transports un loģistika

Transporta enerģijas likums

Likumprojekta Nr.: 660/Lp14 Stadija: Pieņemts, Stājas spēkā 01.01.2026.

Tiek paplašināts regulējums, lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu transportā. Pieņemtais likums paredz, ka, sākot no 2030.gada transporta sektora emisijas būs jāsamazina vismaz par 16%. Degvielas piegādātājiem būs pienākums palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, kā arī nodrošināt degvielas kvalitātes prasību izpildi. Papildus, likums nosaka, ka pie Eiropas transporta tīkla valsts autoceļiem, nepārsniedzot 3km attālumu no tiem, tiks izbūvēti jauni lieljaudas elektroenerģijas uzlādes punkti, kā arī uzpildes vietas atjaunīgajām un nebioloģiskas izcelsmes degvielām, īpaši kravas transportlīdzekļu vajadzībām.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Likumprojekta Nr.: 1084/Lp14 Stadija: Nodots otrreizējai caurlūkošanai (pēc Valsts prezidenta iniciatīvas)

Valsts prezidenta ieskatā ir nepieciešams pārliecināties par minētā likuma lietderību un atbilstību iecerēto mērķu sasniegšanai, tādēļ likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Likumprojektā paredzētie grozījumi nosaka paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu un ieviest citas izmaiņas, kuru mērķis ir veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un pāreju uz dzelzceļu pārvadājumu īpatsvara pieaugumu. Nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs 3 tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Nodevas ieņēmumi tiek novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Likumprojekta Nr.: 1171/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Grozījumi ir būtiski kontekstā ar likumprojektu Nr. 1084/Lp14, kurš aprakstīts augstāk. Likumprojektā Nr. 1171/Lp14 paredzētās izmaiņas nosaka atgriezt iepriekšējās autoceļu lietošanas nodevas likmes, kā arī precizēt nodevas objektu, nosakot, ka nodeva ir maksājuma par kravas transportlīdzekļu sastāviem, kur pilna masa ir lielāka par 3500 kg, tādējādi nodrošinot samērību un atbilstību Eiropas standartos izmantotajai smagā autotransporta klasifikācijai.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Likumprojekta Nr.: 1172/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Likumprojekts paredz noteikt lauksaimniekiem, kas reģistrēti Lauku atbalsta dienesta (LAD), garāku atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas deviņu mēnešu periodā (pašlaik šāds periods ir noteikts no 10. jūlija līdz 30. septembrim). Papildus noteiktas izmaiņas nodevas nomaksai daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 442 “Kārtība, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1393 Stadija: Pieņemts, Stājies spēkā: 10.12.2025.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) atļaujas un to reģistrācijas žurnāli būs pieejami tikai digitālā formātā. Līdz ar to noteikumos ir mainīta atļauju izsniegšanas, izmantošanas un uzskaites procedūra, kas vienlaikus ievērojami samazina arī administratīvo slogu, kad atļaujas tika skaņotas un izsniegtas papīra formātā. Ieviešot atļauju izsniegšanu elektroniskā formātā tiks nodrošināta arī atļauju efektīvāka kontroles sistēma.

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumos Nr. 343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2025 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā 01.01.2026.

Grozījumi precizē lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu regulējumu, ieviešot beztermiņa atļauju lielgabarīta traktortehnikai un piekabēm vairākiem pārvadājumiem, bet vienlaikus saglabājot terminētu atļauju celšanas un citām speciālajām pašgājējmašīnām. Grozījumi nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu, saglabājot pienācīgu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūras aizsardzību..

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā

Likumprojekta Nr.: 1006/Lp14 Stadija: Pieņemts, Stājas spēkā: 25.12.2025.

Ar likumprojektu paredzēts veicināt un attīstīt alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, ļaujot tirgū ienākt jauniem licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Paredzēts precizēt vairākas normas, kas ļautu samazināt administratīvo slogu, noteiktu precīzākas un skaidrākas prasības attiecībā uz licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un reģistrēto alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieku uzraudzību, dotu iespēju veikt ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī precizētas normas saistībā ar publiskā apgrozības fonda pārvaldīšanu.

Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā

Likumprojekta Nr.: 998/Lp14 Stadija: Pieņemts, Stājies spēkā: 12.12.2025.

Likumprojekts paredz skaidrāku apdrošināšanas līguma definējumu, kas ietver apdrošināšanas polisi kopā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem šā līguma grozījumiem un papildinājumiem. Grozījumi arī paredz, ka apdrošināšanas polisē norāda visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, un ka apdrošināšanas līguma noteikumi turpmāk būs jāsagatavo vienkāršajā valodā, lai fiziskās personas labāk saprastu apdrošināšanas līguma saturu.

Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 999/Lp14 Stadija: Pieņemts, Stājies spēkā: 12.12.2025.

Likumprojekts paredz papildināt likumu, nosakot, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanas faktu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekta Nr.: 995/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 06.01.2026.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Kredītiestāžu likuma regulējumu, definējot specializēto kredītiestādi un nosakot tās atbilstības kritērijus, tādējādi veicinot finanšu tirgus attīstību un konkurētspēju kredītiestāžu sektorā kopumā, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Likumprojekta Nr.: 1163/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Likumprojekts izstrādāts, lai transponētu Direktīvas 2024/1619 prasības. Likumprojekts nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot šo iestāžu noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, vienlaikus uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus, kā arī nodrošinot efektīvāku ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.

Grozījumi Latvijas Bankas likumā

Likumprojekta Nr.: 1164/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Likuma grozījumu mērķis ir precizēt normas par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, interešu konflikta novēršanu padomes locekļu un darbinieku darbībā un sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu, nodrošinot regulējuma atbilstību Direktīvai 2024/1619.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekta Nr.: 1165/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Ar grozījumiem precizētas Latvijas Bankas pilnvaras kredītiestāžu reorganizācijas un nozīmīgas līdzdalības uzraudzībā. Savukārt ES līmenī tiek harmonizēts regulējums ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī noteikta to klasifikācija atbilstoši Direktīvas 2024/1619 prasībām un noteikumi par licences piešķiršanu, minimālajām regulatīvajām prasībām, pārskatu sniegšanas prasībām un uzraudzību. Tāpat noteikts, ka kredītiestādēm noteikts pienākums savā stratēģijā integrēt vides, sociālos un pārvaldības riskus, stiprinot pārskatāmību un atbildīgu ilgtermiņa ietekmi.

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-770 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Grozījumi paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus ar skaidrojumu, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, jāievēro, ja nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam. Vienlaikus grozījumu mērķis ir samazināt slogu gan finanšu iestādēm, gan valsts pārvaldei, efektivizējot iesaistīto valstu saraksta publicēšanas procedūru.

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1919 Stadija: Pieņemts, stājies spēkā: 13.12.2025.

Grozījumi paredz, ka, mainoties vismaz vienam kreditoram pārkreditācijas gadījumā vai refinansējot saistību pie tā paša kreditora, par jauno hipotēku, kuras darījums paredz iepriekšējās hipotēkas dzēšanu, nosaka nodevu 0,1 % apmērā no summas (euro), par kādu tiek palielināta jaunā aizdevuma līguma summa. Tādējādi šie grozījumi pozitīvi ietekmēs personas, kuras vēlēsies pārkreditēt vai refinansēt saistību šajos gadījumos, jo tām būs jātērē mazāk finanšu līdzekļu šo procesu īstenošanai.

Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1390 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Noteikumi nosaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientu darījumiem ar kriptoaktīviem. Tie paredz automātisku datu apmaiņu starp VID un citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai veicinātu nodokļu nomaksu. Noteikumos definēts ziņojuma saturs (piemēram, klientu identifikācijas dati, darījumu summas), termiņi un tehniskās prasības datu nodošanai, kā arī sadarbības kārtība saskaņā ar ES direktīvu DAC8.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-2105 Stadija: Nodots publiskai apspriešanai

Šis Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas kopīgi sagatavotais likumprojekti izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvas (ES) 2024/927 ar ko groza direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi prasības.

Attiecībā uz Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām tiek precizēti noteikumi par to darbību, darbību deleģēšanu, aktīvu glabāšanu, uzraudzības pārskatu sniegšanu un likviditātes riska pārvaldības jomām.

Arī šis Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas kopīgi sagatavotais likumprojekts ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvas (ES) 2024/927 ar ko groza direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi prasības.

Attiecībā uz Alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF) un to pārvaldniekiem (AIFP) tiek precizēti noteikumi attiecībā uz AIFP, kas pārvalda tādus AIF, kuri izsniedz aizdevumus, precizētas arī prasības, kas piemērojamas AIFP, kuri deleģē savas funkcijas, nodrošināti vienlīdzīgi regulējumi struktūrām, kuras sniedz turētājbanku pakalpojumus, uzlabota pārrobežu piekļuve turētājbanku pakalpojumiem, optimizēta uzraudzības datu vākšana, kā arī veicināta likviditātes pārvaldības instrumentu lietošana Eiropas Savienībā.

Nodokļi

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumprojekta Nr.: 1088/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Grozījumi paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dos iespēju izvēlēties sadalītajai peļņai piemērot samazinātu uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi 6% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 1124/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Grozījumi paredz samazinātu likmi 12% apmērā piemērot konkrētu pārtikas produktu piegādēm (svaigi augļi, ogas un dārzeņi, kas norādīti likuma 1.pielikumā). Šāda samazināta likme attiecībā uz maizes, piena, mājputnu gaļas un olu (atbilstoši likuma 2.pielikumam) piegādēm noteikta periodā no 2026.gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Grozījumi paredz arī PVN likmes diferencēšanu grāmatām un preses izdevumiem atkarībā no to valodas.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 1086/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paralēli jau pastāvošajai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmai, tiek ieviesta dalīta UIN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana sadalītajai peļņai. Šī alternatīvā UIN sistēma paredz nodokļa maksātājam, kura dalībnieki taksācijas periodā ir tikai fiziskās personas, iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu 15% UIN likmi dividenžu sadales brīdī (vispārējā likme ir 20%), vienlaikus, nosakot IIN ieturēšanu šādam dividenžu ienākumam 6% apmērā. Likumprojekts paredz, ka nodokļa maksātājs, kurš izdarījis šādu izvēli, to attiecina uz visām taksācijas periodā (mēnesis) aprēķinātajām dividendēm, tādējādi, taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiek aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu UIN likmju – gan vispārējas 20% likmes, gan 15% likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Likumprojekta Nr.: 1109/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Grozījumi paredz akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu periodā no 2026. gada līdz 2028. gadam vairākām produktu grupām, tai skaitā, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, enerģijas dzērieniem.

Jaunais regulējums arī paredz atteikšanos no samazinātās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Samazinātā likme tiks piemērota līdz 2028. gada 1. janvārim.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Likumprojekta Nr.: 1110/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Likumprojekts paredz turpmāk noteikt Valsts ieņēmumu dienestu kā atbildīgo iestādi, kurai azartspēļu organizētājs sniegs informāciju par ekspluatējamo azartspēļu automātu un spēļu galdu skaitu. Papildus ar grozījumiem vienu gadu ātrāk tiek uzsākta Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajos grozījumos likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” noteikto azartspēļu nodokļa likmju piemērošana, t.i., sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 1121/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Likumprojekts ar 2027.gada 1. janvāri ievieš jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta koksne (koksne, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Latvijas teritorijas) ar mērķi veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Grozījumos tiek noteikts arī dabas resursu nodoklis nepārstrādātai un ārpus ES teritorijas komerciālos nolūkos realizētai koksnei, kā arī kūdrai.

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-527 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 23.12.2025.

Grozījumi paredz normu aktualizēšanu un salāgošanu saistībā ar veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2024. gada 11. decembrī, kā arī noteikumu papildināšanu ar normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja elektrotransportlīdzekļa uzlādi.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums

Likumprojekta Nr.: 1144/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā

Likumprojekts paredz, ka uz apbūves tiesības pamata varēs būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās īres mājas, kuras ir paredzēts izīrēt, ja zemes gabals piederēs valstij vai pašvaldībai. Apbūves tiesības termiņš ir paredzēts 70 gadi. Likumprojekts paredz, ka izbeidzoties apbūves tiesībai ar termiņa notecējumu, publiskā persona uz apbūves tiesības pamata uzcelto dzīvojamo īres māju iegūst īpašumā bez atlīdzības.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekta Nr.: 1153/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā

Ar grozījumiem piedāvāts ieviest jaunu tiesību institūtu – atsevišķās lietošanas tiesības. Tās attiektos, piemēram, uz autostāvvietām, noliktavām vai citiem objektiem pie dzīvojamajām mājām. Iecerēts, ka šādas tiesības varēs pārdot citiem dzīvokļu īpašniekiem un tās būs jānostiprina zemesgrāmatā kā apgrūtinājums.

Grozījumi Būvniecības likumā

Likumprojekta Nr.: 1159/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā

Izmaiņas paredz iespēju fiziskajām personām noteiktos gadījumos būvēt ēkas bez būvkomersanta iesaistes. Šādas tiesības paredzētas arī lauksaimniekiem un zivsaimniekiem neatkarīgi no juridiskās darbības formas, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām, ja būvniecība tiek veikta pašu spēkiem un paredzēta lauksaimnieciskajai darbībai nepieciešamām ēkām, piemēram, kūtīm vai šķūņiem, un šo ēku apbūves laukums nepārsniedz 800 kvadrātmetrus. Apbūves laukuma ierobežojums neattieksies uz rūpnieciski ražotām lauksaimniecības ēkām, piemēram, siltumnīcām vai nojumju konstrukcijām. Tāpat plānots, ka būvkomersanta piesaiste nebūs obligāta arī būvniecībai militārajos objektos.

Papildus, privātpersonām, kas būvē savām vajadzībām un pašas organizē būvdarbus, uzsākot būvniecību, vairs nebūs jānorāda finansējuma avots.

Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1162/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Grozījumu mērķis ir pilnveidot regulējumu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus sabiedrības iesaistei pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas, kā arī atcelt obligāto prasību detālplānojuma īstenošanā slēgt administratīvo līgumu.

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1273 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā 06.01.2026.

Ar projektu tiek ieviests vienots un secīgs būves reģistrācijas process no būvniecības informācijas sistēmas līdz Zemesgrāmatai, mazinot administratīvo slogu nekustamā īpašuma jomā, uzlabojot un paplašinot būvju datu ieguves un reģistrācijas procesu, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot alternatīvas būvju datu iegūšanai apvidū.

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-690 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā 01.01.2026.

Noteikumu projekts paplašina iespējas izmantot koka būvkonstrukcijas, paredzot samērīgus ugunsdrošības risinājumus, lai saglabātu ēku drošību. Turpmāk, ja tiks paredzēti atbilstoši drošības risinājumi – piemēram, automātiskā ugunsdzēsības jeb sprinkleru sistēma vai ugunsdroši aizsargsegumi nesošajām konstrukcijām un dūmaizsargātas kāpņu telpas, koku kā galveno nesošo konstrukciju materiālu varēs izmantot arī daudzstāvu un liela apjoma ēkās.

Pārbūvju gadījumos tiek paredzēta iespēja saglabāt esošās pārseguma konstrukcijas, ja ugunsdrošība tiek panākta ar citiem risinājumiem, piemēram, ugunsdrošiem aizsargsegumiem vai apšuvumiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumos Nr. 531 “Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1470 Stadija: Pieņemts, stājies spēkā 18.12.2025.

Noteikumu projekts precizē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un uzraudzības kārtību, svītrojot būvspeciālistu tiesības veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta. Paredz agrāku uzraudzības maksas samaksu, skaidru pārbaužu nodalīšanu, 10 gadu noilgumu sūdzībām, KPI lēmumu apstrīdēšanu EM, līdzekļu izmantošanu kompetences celšanai un maksas pakalpojumu cenu paaugstināšanu.

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1799 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 06.01.2026.

Noteikumu projekts nosaka būves vienotā reģistrācijas procesa īstenošanai nepieciešamo regulējumu, lai kadastra datu reģistrācija varētu notikt bez Valsts zemes dienesta veiktas apsekošanas.

Enerģētika

Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums

Likumprojekta Nr. 1007/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājies spēkā 12.12.2025.

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un inovācijas Latvijai stratēģiski svarīgās nozarēs. Likumā iekļautas normas, kas nepieciešamas gan emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbībai, gan finansējuma izmantošanai no jaunā Eiropas Savienības Sociālā klimata fonda. Latvijai šī fonda ietvaros būs pieejami 462,7 milj. eiro. Fonda finansējums paredzēts, ēku rekonstrukcijai un energoefektivitātes uzlabošanai, sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanai, kā arī sociālās izmitināšanas vietu un patvertņu attīstībai, tādējādi atbalstot mazaizsargātās iedzīvotāju grupas.

Krimināltiesības

Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā

Likumprojekta Nr.: 1000/Lp14 Stadija: Pieņemts 3. lasījumā

Likumprojekts paredz papildināt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu (NIMKIL) ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz pilnveidot NIMKIL noteiktās izpildes procedūras.

Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā

Likumprojekta Nr.: 1016/Lp14 Stadija: Pieņemts 3. lasījumā

Izmaiņas paredz, ka izņēmuma gadījumos apcietinātas vai notiesātas personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai uz laiku līdz septiņām darba dienām. Pirmstiesas procesā tas iespējams tikai ar uzraugošā vai amata augstāka prokurora rakstveida piekrišanu.

Grozījumi Tiesu ekspertu likumā

Likumprojekta Nr.: 1021/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījums

Izstrādāts regulējums, kurā, ievērojot Satversmes tiesas 2024. gada 17. decembra spriedumā dotos norādījumus, ir pārskatīti ierobežojumi personai, kas liedz būt par tiesu eksperta kandidātu, un mazināts līdz šim regulējumā ietvertais absolūtā aizlieguma koncepts.

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Likumprojekta Nr.: 1156/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Grozījumi noteic, ka personas nāves gadījumā valsts kompensācija turpmāk katram cietušajam tiks izmaksāta pilnā apmērā, nevis proporcionāli sadalīta starp vairākiem kompensācijas saņēmējiem, kā tas ir patlaban.

Civiltiesības

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1093/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Tiek precizētas institūcijas, kurām noteikta kompetence izpildu lietās par kustamas mantas un nekustamo īpašumu konfiskācijas izpildi.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1157/Lp14 Stadija: Nodots komisijai

Turpmāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 461 “Medicīnisko ierīču noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-2503 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 24.12.2025.

Grozījumi precizē prasības par medicīnisko ierīču reģistrāciju, uzraudzību un atbilstības novērtēšanu, nosaka papildu pienākumus ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem, kā arī uzlabo informācijas apmaiņu ar Veselības inspekciju, lai stiprinātu pacientu drošību un atbilstību ES regulējumam. Tiek ieviestas arī prasības sakarā ar medicīniskajām ierīcēm, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu.

Aizsardzība

Valsts aizsardzības un drošības fonda likums

Likumprojekta Nr.: 1078/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, tiks izveidots Valsts aizsardzības un drošības fonds. Plānots, ka fonda finansējumu veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība un citi ieņēmumi. Valsts aizsardzības un drošības fonda līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai atbilstoši NATO attīstības mērķiem, kā arī, lai stiprinātu aizsardzības industriju un atbalstītu militāras nozīmes un divējāda lietojuma aizsardzības jomas projektus, attīstītu civilo aizsardzību, krīzes vadības sistēmu, stiprinātu valsts iekšējo un ārējo drošību, kiberdrošību un valsts robežas drošību. Tāpat fonda līdzekļi būs paredzēti militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektu īstenošanai, militārā atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, Latvijas diplomātisko pārstāvniecību drošības sistēmu uzlabošanai, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības pasākumiem.

Likuma projekts paredz, ka fonda pārvaldību koordinēs Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas, Iekšlietu, Ārlietu un Satiksmes ministrijām.

Citi

Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā

Likumprojekta Nr.: 1077/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Grozījumu mērķis ir noteikt VID kompetenci un laika nogriezni rīcībai ar valstij piekritīgo mantu. Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, paredzēts, ka VID atteiktos no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Likumprojekta Nr.: 946/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā

Likumprojektā ietverti arī vairāki tehniska rakstura grozījumi, kā arī grozījumi, kas vērsti, piemēram, uz tiesneša atsevišķo domu institūta un lietas izskatīšanas stadijas noregulējuma pilnveidošanu, kā arī uz tiesnešu disciplināratbildības regulējuma precizēšanu.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1115/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.04.2026.

Likumprojekts paredz, ka izložu un azartspēļu jomā uzraudzības un kontroles  funkcijas, īstenojot pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, turpmāk veiks VID. Papildus paredzēts papildināt Reģistra vestajos reģistros reģistrējamās informācijas par patieso labuma guvēju apjomu. Proti, papildus esošajai informācijai tiek noteikts, ka Reģistrs reģistrēs visas patiesā labuma guvēja valstspiederības, ja tādas ir vairākas. Tāpat ir paredzēts, ka papildus informācijai par īstenotās kontroles veidu tiks reģistrēta arī informācija par īstenotās kontroles  apjomu. Grozījumi paredz arī citas izmaiņas sakarā ar patiesā labuma guvējiem.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Likumprojekta Nr.: 1085/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.04.2026.

Grozījumi paredz, ka turpmāk starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi, kā arī riska novērtējumu izložu un azartspēļu organizētāju darbā īstenos VID.

Grozījumi Darba likumā

Likumprojekta Nr.: 1022/Lp14 Stadija Pieņemts 1. lasījumā

Darbinieku aizsardzības stiprināšanai likumprojekts paredz tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums pārsniedz divas nedēļas pēc noteiktā izmaksas datuma. Šis nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad uzņēmumā ir dīkstāve un atlīdzība tiek samazināta saskaņā ar likumu. Papildus paredzēti grozījumi sakarā ar koplīgumu, dīkstāves negatīvo seku mazināšanu, kā arī ieviests darba devēja aizliegums uzteikt darba līgumu ilgstošas darbinieka darbnespējas dēļ, ja darbnespēja saistīta ar smagi slima bērna (līdz 18 gadu vecumam) kopšanu. Tāpat likumprojekts paredz iespēju pagarināt darba dienas ilgumu par divām stundām (nevis tikai vienu, kā tas ir šobrīd), vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Tāpat paredzēta iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi ar iespēju vēlāk atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam

Likumprojekta Nr.: 1130/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Par budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem noteikta drošība, demogrāfija un izglītība. Šīm jomām nākamgad paredzēts lielāks finansējums – kopumā papildu 693,5 miljoni eiro.

Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā

Likumprojekta Nr.: 1117/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Līdz šim VID sastāvā esošā Nodokļu un muitas policijas pārvalde ar 2026. gada 1. janvāri kļūst par jaunu tiešās pārvaldes iestādi – Nodokļu un muitas policiju (NMP), kura darbosies Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

NMP no 2026. gada 1. janvāra pārņem visus līdzšinējos VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes uzdevumus un funkcijas, kā arī citas tiesības un saistības, kas nepieciešamas izmeklēšanai un operatīvo darbību īstenošanai.

Arī jaunās iestādes galvenie uzdevumi būs noziedzīgu nodarījumu atklāšana un novēršana valsts ieņēmumu un muitas jomā, aizsargājot Latvija un Eiropas Savienības drošību un ekonomiskās intereses.

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā

Likumprojekta Nr.: 989/Lp14 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā 06.01.2026.

Grozījumi paredz ieviest EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu izmantošanu Latvijā, lai noformētu e-dokumentus ar juridisku spēku un saņemtu e-pakalpojumus. Papildus likumprojektā paredzēts nodrošināt aktuālās informācijas pieejamību par EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2807 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Ar grozījumiem tiek samazināti iepirkumu līgumcenu robežvērtību sliekšņi, no kāda pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, publiskajam partnerim vai publiskā partnera pārstāvim ir pienākums veikt publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena organizēšanas un saraksta kārtošanas noteikumi

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2566 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā: 01.01.2026.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota profesionālo patentpilnvarnieku eksaminācijas organizēšana, profesionālo patentpilnvarnieku saraksta veidošana un uzturēšana, tai skaitā attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem eksāmenācijas organizēšanā.

Atbalsta noteikumi par tirgus dalības aktivitātēm

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-867 Stadija: Pieņemts, stājies spēkā: 18.12.2025.

Fokusējot valsts intervenci un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā un eksportspējas stiprināšanā, t.sk. reģionos, kas bremzē inovāciju attīstību, komersantu ieiešanu jaunos ārvalstu tirgos, ar Noteikumu projektu plānots nodrošināt finansējuma pieejamību lielajiem komersantiem, pašvaldības kapitālsabiedrībām, privātām kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai, valsts kapitālsabiedrībām, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētām valsts vai pašvaldības dibinātām biedrībām vai nodibinājumiem, pašvaldībām, SEZ, ostu pārvaldēm, plānošanas reģioniem vai zinātniskām institūcijām.

Augstākā tiesa

Ieguldījums otra laulātā mantā atlīdzināms arī tad, ja tas veikts no kopīgās mantas

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret bijušo laulāto par bijušā laulātā atsevišķajā mantā veiktā ieguldījuma atlīdzināšanu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.

Senāts vērsa uzmanību uz to, ka apgabaltiesas secinājums par to, ka ieguldījums otrā laulātā atsevišķajā mantā var tikt izdarīts vienīgi no laulātā personīgajiem naudas līdzekļiem jeb atsevišķās mantas, bet ne no laulāto kopīgās mantas, neatbilst Senāta līdzšinējai judikatūrai un tiesību zinātnes atziņām. Laulības šķiršanas gadījumā gan tad, ja laulātais ieguldījis savu atsevišķo mantu otra laulātā atsevišķajā mantā, gan arī tad, ja viena laulātā atsevišķajā mantā ir ieguldīta abu laulāto kopīgā manta, ieguldījuma veicējam ir tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību, ņemot vērā otra laulātā mantas vērtības pieaugumu.

Domes atteikums izdot telekomunikāciju sakaru torņa būvatļauju ir bijis prettiesisks

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā Administratīvā apgabaltiesa atzinusi Ogres novada pašvaldības domes lēmumu, ar kuru atteikts izdot būvatļauju telekomunikāciju sakaru torņa būvniecībai, par prettiesisku.

Pieteikumu lietā bija iesniegusi SIA “TeleTower”, kas bija vērsusies Ogres novada būvvaldē ar būvniecības ieceri 60 m augsta telekomunikāciju sakaru torņa būvniecībai, bet būvvalde bija atteikusi izsniegt būvatļauju, galvenokārt atsaucoties uz ieceres publiskajā apspriešanā paustajiem iedzīvotāju iebildumiem. Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi pieteikumu, konstatējot, ka pārsūdzētais lēmums nav tiesisks, jo tajā nav minēts neviens pamatots apstāklis, kas liegtu īstenot būvniecības ieceri, kā arī ticis sašaurināts apstiprinātais teritorijas plānojums, liedzot zemes gabalā izvietot šim plānojumam atbilstošu infrastruktūras objektu. Administratīvā apgabaltiesa pievienojās šī sprieduma motivācijai un atzina, ka nav saskatāmi šķēršļi būvatļaujas izdošanai, papildus norādot, ka šādas sakaru būves ir raksturīgas un nepieciešamas pilsētvidē un ka būvvalde subjektīvas iedzīvotāju bažas par sakaru torņa ietekmi uz veselību un vispārējo nepatiku pret projektu nostādījusi augstāk par pieteicējas interesēm, neizvērtējot tās pēc būtības.

Operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nevar izmantot karteļa lietā

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts norādīja, ka gan Konkurences padome, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. Senāts uzsvēra, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju. Senāts atzina, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem.

Valdes locekļa pienākumu veikšana bez atlīdzības nav dāvinājums komercsabiedrībai

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu, kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.

Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību.

Satversmes tiesa

Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību

Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Satversmes tiesa secināja, ka ir tādi zemes īpašnieki, kuriem zemes likumiskās lietošanas maksa samazinās tādēļ, ka zemes universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Proti, šīs personas no 2025. gada 1. janvāra pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas saņem mazāku atlīdzību nekā iepriekš. Minēto situāciju ietekmē arī standartplatības un tās korekcijas koeficienta piemērošana daudzdzīvokļu māju apbūves zemes universālās kadastrālās vērtības aprēķināšanā. Ja zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi vai ir vienāda ar to, vai ja pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes īpašniekam, ir nesamērīgi maza, tad šādu zemes likumiskās lietošanas maksu nevar uzskatīt par tādu, kas pilda atlīdzības funkciju.

Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka īpašniekiem, kuru zemes universālā kadastrālā vērtība ir palielinājusies, likumiskās lietošanas maksu daudzos gadījumos samazina arī tās pieauguma ierobežojums 30% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maksājumu attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem. Arī pieņemot šo normu likumdevējs ne visos gadījumos ir samērojis dzīvojamo ēku īpašnieku un zemes īpašnieku tiesības.

Ierosināta lieta par dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju valsts metroloģiskās kontroles izbeigšanu

Ierosinātajā lietā apstrīdētās normas valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauj mehāniskos, elektromagnētiskos un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājus. Saskaņā ar apstrīdētajām normām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji vairs netiek pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei. Paļaujoties uz daudzus gadus pastāvējušo tiesisko regulējumu, pieteikuma iesniedzēja ir veikusi finanšu ieguldījumus savā komercdarbībā. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas aizskarot tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo Ministru kabinets neesot paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, piemēram, nosakot pārejas periodu vai paredzot kompensāciju. Turklāt Ministru kabinets neesot pienācīgi izvērtējis apstrīdēto normu nepieciešamību un pamatojis sabiedrības ieguvumu, kā arī neesot uzklausījis nozares viedokli.

Satversmei neatbilst norma, kas bez individuāla izvērtējuma liedz sodītai personai tiesības adoptēt bērnu

Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina normu, kas bez individuāla izvērtējuma liedz tiesības laulātajiem, no kuriem viens ir par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu sodīta persona, adoptēt bērnu, kas dzīvo viņu ģimenē ārpusģimenes aprūpē. Tiesa norādīja, ka tas, vai konkrētā adopcijas procesā personas sodāmība ir apstāklis, kas apdraud bērna tiesības, var tikt noskaidrots, katrā gadījumā individuāli izvērtējot iespējamos riskus. Likumdevējs, vērtējot iespējas pasargāt bērnus no vardarbības, nav apsvēris, vai arī tādos gadījumos, kad personai sodāmība ir dzēsta, šī persona ir veiksmīgi resocializējusies un spēj radīt bērnam drošu un labvēlīgu ģimenisku vidi, apstrīdētā norma nodrošina bērna intereses iespējami labākajā veidā.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkts neatbilst samērīguma principam. Tādējādi apstrīdētā norma attiecībā uz laulātajiem, kuri kopīgi iesniedz pieteikumu par tāda bērna adopciju, kurš, dzīvojot viņu ģimenē, atrodas ārpusģimenes aprūpē un ar kuru tiem abiem ir izveidojušās faktiskas ģimenes attiecības, neatbilst Satversmes 110. pantam.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām

Satversmes tiesā ierosināta lieta par to, vai Satversmes 105. pantam atbilst likums, ar kuru atsavināts nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām – veselības pakalpojumu nodrošināšanai. Apstrīdētais likums noteic nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā atsavināšanu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu

Ierosinātajā lietā apstrīdētā norma, Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrā daļa, paredz, ka gadījumā, ja persona dabas resursus iegūst vai izmanto vai veic piesārņojošas darbības bez nepieciešamās atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts desmitkāršā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma paredz paaugstinātas nodokļa likmes piemērošanu visos pārkāpumu gadījumos, neveicot katra pārkāpuma individuālu izvērtējumu. Šāda likme pēc būtības ir pielīdzināma kriminālsodam. Apstrīdētā norma vienādi attiecas gan uz gadījumiem, kad var konstatēt personas ļaunprātīgu rīcību, gan uz gadījumiem, kad to nevar konstatēt. Turklāt apstrīdētā norma neparedzot iespēju samazināt aprēķināto nodokli netipiskos gadījumos. Tādēļ vienīgais risinājums esot šīs normas nepiemērošana. Tomēr tas ne vienmēr atbilstot vienlīdzības principam un valsts budžeta interesēm. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma nav samērīga un neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.