Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Patrīcija Utināne.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 982/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Grozījums paredz ieviest pārtikas preču cenu monitoringa un salīdzināšanas sistēmu, lai veicinātu cenu caurredzamību un patērētāju informētību. Tas uzliek pienākumu lielajiem pārtikas mazumtirgotājiem (ar apgrozījumu virs 400 miljoniem eiro) sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei datus par pārtikas preču cenām un darījumiem. Šie dati tiks izmantoti statistikai, tirgus uzraudzībai un arī publiski pieejami, lai atbalstītu digitālo cenu salīdzināšanas rīku izstrādi.
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”
Likumprojekta Nr.: 910/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 12.06.2025.
Likumprojekts paredz Latvijas tiesību aktu saskaņošanu ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un tās paplašinājuma ETS2 prasībām. Grozījumi ievieš jaunu regulējumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujām, monitoringu un ziņošanu, kā arī nosaka pienākumus degvielas un kurināmā operatoriem, kuģošanas sabiedrībām un gaisa kuģu operatoriem. Tiek precizētas institucionālās atbildības, ieviestas sankcijas par saistību nepildīšanu un noteikta sabiedrības līdzdalība emisiju uzraudzībā.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 995/Lp14. Iesniegts: 25.06.2025.
Grozījumi likumā paredz ieviest jaunu kredītiestāžu kategoriju – specializētās kredītiestādes. Šīs iestādes varēs darboties ar zemāku sākotnējo kapitālu (vismaz 1 miljons eiro), ja tās atbildīs noteiktiem kritērijiem, piemēram, sniegs pakalpojumus tikai digitāli vai ierobežotam klientu lokam.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 868/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 12.06.2025.
Grozījumi paredzēti, lai paplašinātu to subjektu loku, kuriem kredītiestādes drīkst sniegt neizpaužamās ziņas par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu portfeli. Tas ļaus potenciālajiem kredītu pircējiem vai viņu pārstāvjiem iegūt nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu šādu portfeļu vērtību pirms iegādes. Grozījumi arī precizē, kāda veida informācija ir sniedzama uzņēmuma pārejas gadījumā.
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
Likumprojekta Nr.: 991/Lp14. Iesniegts: 25.06.2025.
Grozījumi precizē, ka arī apcietinātie, kas tiek nodarbināti izmeklēšanas cietumā, tiek pielīdzināti darba ņēmējiem un ir pakļauti sociālajai apdrošināšanai. Tiek atcelta iespēja pašnodarbināto laulātajiem brīvprātīgi apdrošināties plašākā apmērā nekā citām personām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Tāpat tiek atvieglota kārtība pašnodarbinātajiem, atceļot pienākumu iesniegt ienākumu prognozes, un tiek paplašinātas iespējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) maksājumus veikt uz kontiem ārvalstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē.
Grozījumi Kontu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 925/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 12.06.2025.
Likumprojekts paredz uzlabot informācijas pieejamību par slēgtajiem kontiem, nosakot, ka ziņu sniedzējiem jānorāda, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Tas ļaus tiesībaizsardzības iestādēm efektīvāk identificēt personas finanšu līdzekļus, kurus iespējams arestēt vai konfiscēt kriminālprocesa ietvaros. Grozījumi arī paplašina Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības piekļūt kontu reģistra datiem sankciju izpildes funkciju veikšanai. Papildus tiek noteikti pārejas periodi tehnisko izmaiņu ieviešanai un vēsturisko datu aktualizēšanai.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekta Nr.: 923/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz ieviest Eiropas Savienības regulas un direktīvas prasības par finanšu nozares digitālās darbības noturību. Grozījumi nosaka, ka maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestādēm jāizstrādā digitālās darbības noturības stratēģijas, informācijas drošības politikas un jānodrošina atbilstoši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi. Tāpat tiek precizēta terminoloģija, noteikts, ka soda naudas ieskaitāmas valsts budžetā, un izslēgtas normas, kas vairs nav aktuālas, jo tās regulē ES Regula Nr. 2022/2554. Lai ieviestu konkrēto Regulu tiks grozīti: Finanšu instrumentu tirgus likums un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums, Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums, Kredītiestāžu likums, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr. 922/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Konkrētais likumprojekts arī paredz ieviest Eiropas Savienības regulas un direktīvas prasības par finanšu nozares digitālās darbības noturību. Tas nosaka pienākumu regulētā tirgus organizētājiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm nodrošināt informācijas sistēmu, risku kontroles un darbības nepārtrauktības atbilstību Regulas Nr. 2022/2554 prasībām. Grozījumi arī ļauj privātiem klientiem saņemt ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentus angļu valodā, ja ir sniegta rakstiska piekrišana, tādējādi samazinot administratīvo slogu.
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 39/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.
Grozījumi attiecas uz likuma precizēšanu ar mērķi stiprināt klientu aizsardzību un sabiedrību finansiālo stabilitāti. Tie ievieš jaunu tiesību subjektu – “klients”, lai aizsargātu arī tos, kas nav biedri, bet saņem pakalpojumus. Tiek noteikts aizliegums finansēt paju iegādi no izsniegtajiem kredītiem, precizēti kapitāla pietiekamības nosacījumi un obligāta revīzijas komisijas izveide kā daļa no iekšējās kontroles sistēmas. Tāpat paredzēta iespēja anulēt licenci, ja sabiedrība ilgstoši neveic darbību.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr.: 973/Lp14. Nodots komisijā: 19.06.2025.
Grozījumi paredz ieviest Eiropas Savienības direktīvas DAC8 prasības, lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Tie nosaka pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par klientu darījumiem, kā arī precizē informācijas apmaiņas kārtību starp ES dalībvalstīm. Likumā tiek ieviesti jauni termini, piemēram, “elektroniskā nauda” un “centrālās bankas digitālā valūta”, un paplašināts ziņojamās informācijas apjoms, lai uzlabotu nodokļu administrēšanas efektivitāti un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr.: 912/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 12.06.2025.
Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas nodokļu administrēšanas regulējumā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu. Tiek ieviesta vienkāršota nokavējuma naudas aprēķina kārtība — divas reizes mēnesī — un noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzsāks parādu piedziņu, ja izmaksas pārsniedz parāda summu. Tāpat paplašinātas VID pilnvaras e-komercijas uzraudzībā, ļaujot ierobežot piekļuvi domēniem un IP adresēm, un precizēts elektroniskās informācijas uzskaites regulējums būvlaukumos, uzlabojot datu pieejamību darba ņēmējiem un apakšuzņēmējiem.
Nekustamie īpašumi un būvniecība
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Likumprojekta Nr.: 937/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz izveidot dzīvokļu īpašnieku kopību reģistru, piešķirot katrai kopībai unikālu identifikatoru un nosaukumu, kā arī nosakot pārvaldnieku kā likumisko pārstāvi. Grozījumi stiprina kopību kā tiesību subjektu, ļaujot tai vieglāk iesaistīties civiltiesiskajā apritē, piemēram, atvērt kontu kredītiestādē vai saņemt aizdevumus. Tiek noteikts pienākums reģistrēties kā nodokļu maksātājam, ja ieņēmumi pārsniedz divas minimālās algas, un jāatklāj patiesais labuma guvējs.
Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā
Likumprojekts Nr.: 934/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz deleģēt valsts militāro objektu būvniecības organizēšanu un apsaimniekošanu valsts akciju sabiedrībām “Valsts nekustamie īpašumi” un “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, lai paātrinātu infrastruktūras izbūvi un uzlabotu apsaimniekošanas efektivitāti. Grozījumi arī precizē, ka uzbūvētie objekti tiks reģistrēti uz Aizsardzības ministrijas vārda, neatkarīgi no būvniecības organizētāja.
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 901/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Grozījumi paredz būtiskus uzlabojumus, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu sabiedrības līdzdalību būvniecības procesos. Tie precizē tehnisko un īpašo noteikumu saturu, nosaka to derīguma termiņu (divi gadi), kā arī ievieš skaidrāku regulējumu par publiskās apspriešanas kārtību, nosakot, kad tā ir vai nav nepieciešama. Tāpat tiek precizētas prasības attiecībā uz būvtāfeles izvietošanu un atbildību par pazemes inženiertīklu bojājumiem, kā arī vienkāršota kārtība kopīpašumā esošu būvju nodošanai ekspluatācijā.
Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 872/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz grozījumus likumā, galvenokārt pagarinot maksimālo termiņu publiskas personas nekustamā īpašuma nomai un apbūves tiesībām no 30 līdz 70 gadiem. Šīs izmaiņas mērķētas uz investīciju piesaisti un ilgtermiņa attīstības projektu veicināšanu, īpaši gadījumos, kad nepieciešami būtiski ieguldījumi. Vienlaikus paredzēts deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus, pēc kuriem izvērtēt šādu ilgtermiņa līgumu lietderību. Grozījumi arī nosaka, ka lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu ar iespēju ierosināt zemesgabala atsavināšanu pieņem Ministru kabinets vai pašvaldības dome, nodrošinot caurspīdīgu un vienlīdzīgu piekļuvi šādām iespējām.
Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 871/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz grozījumus likumā ar mērķi veicināt investīcijas un vienkāršot publiskās mantas atsavināšanas procesu. Galvenās izmaiņas ietver iespēju apbūves tiesīgajam ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala iegādi bez izsoles, ja tas paredzēts līgumā un izsoles noteikumos. Tāpat tiek precizēta “zemes starpgabala” definīcija, izslēdzot kritēriju par pieslēguma iespējamību koplietošanas ielai, un paplašināts personu loks, kam šādus gabalus var atsavināt. Turklāt tiek paaugstināts kadastrālās vērtības slieksnis no 5000 uz 10 000 eiro, līdz kuram mantu var atsavināt bez Ministru kabineta atļaujas.
Korporatīvās tiesības
Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā
Likumprojekts Nr.: 909/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 12.06.2025.
Grozījumi paredz stiprināt jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā, piešķirot Ekonomikas ministrijai tiesības pilnvarot jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas īstenot aktivitātes, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti. Vienlaikus tiek dzēstas atsauces uz novecojušo “de minimis” atbalsta regulējumu, tā vietā paredzot, ka atbalsta piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 904/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.06.2025.
Grozījumi likumā paredz ieviest iespēju publiskām personām izmantot tām piederošās kapitāla daļas akciju cenas papildu stabilizācijai vērtspapīru publiskā piedāvājuma ietvaros. Šī stabilizācija ir būtiska, lai mazinātu akciju cenas svārstības pēc to kotēšanas uzsākšanas regulētajā tirgū, tādējādi aizsargājot emitenta reputāciju un investoru intereses. Likumprojekts nosaka, ka šādi darījumi tiks veikti par cenu, kas noteikta publiskajā piedāvājumā, un tiem netiks piemēroti citi likuma ierobežojumi.
Grozījumi Grāmatvedības likumā
Likumprojekts Nr.: 967/Lp14. Izsludināts: 11.06.2025.
Grozījumi attiecas uz Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu precizēšanu, pagarinot termiņu, līdz kuram uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, obligāti jāievieš strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) lietošana un datu nodošana VID — no 2026. gada uz 2028. gada 1. janvāri. Šis pagarinājums ļaus uzņēmumiem, īpaši mazajiem, ilgāk sagatavoties tehnoloģiski un organizatoriski. Savukārt uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, pienākums lietot e-rēķinus un nodot to datus VID stāsies spēkā jau no 2026. gada.
Noteikumi par valdes un padomes locekļu skaita un atalgojuma noteikšanas kārtība publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-728. Pieņemts: 11.06.2025.
Noteikumu projekts paredz jaunu regulējumu publiskas personas kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaita un atlīdzības noteikšanai. Tā mērķis ir precizēt atlīdzības politikas kritērijus, tostarp prēmiju un atsaukšanas pabalstu apmēru, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību lielumu, finansējuma avotus un privātā sektora atlīdzības līmeni. Projekts arī nosaka maksimālās atlīdzības aprēķina koeficientus un paredz pārejas regulējumu līdz 2026. gada beigām. Tas balstīts uz grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Ministru prezidenta rezolūciju.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā
Likumprojekta Nr.: 22-TA-435. Pieņemts: 18.06.2025.
Likumprojekts paredz būtiskus uzlabojumus publisko iepirkumu regulējumā. Tas ietver precizējumus interešu konflikta novēršanā, tostarp tiesības pasūtītājiem apstrādāt fizisko personu datus, lai pārbaudītu ieinteresētību iepirkumos. Tāpat tiek pārskatīts izšķirošā piedāvājuma izvēles kritēriju regulējums, lai tas atbilstu ES direktīvām un neradītu nevienlīdzīgu attieksmi. Likumprojekts arī ievieš priekšrocības “A” klases nodokļu maksātājiem, atceļ pienākumu iesniegt statistikas pārskatus un paplašina iespējas rezervēt iepirkumus sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti.
Aizsardzība
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums
Likumprojekta Nr.: 983/Lp14. Nodots komisijā: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz īpašu tiesisko regulējumu, lai paātrinātu militārās infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu Latvijas austrumu pierobežā. Tā mērķis ir stiprināt valsts aizsardzību, īpaši reaģējot uz iespējamu bruņotu agresiju, veidojot šķēršļus pretinieka pārvietošanās kavēšanai un nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku un NATO spēku mobilitāti. Likumprojekts paredz arī nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, izņēmumus no būvniecības un vides prasībām, kā arī publisko iepirkumu regulējuma nepiemērošanu, lai nodrošinātu operatīvu rīcību. Tas ir daļa no plašāka Baltijas Aizsardzības līnijas plāna, kas izstrādāts reģionālās drošības apdraudējuma kontekstā.
Grozījumi Apsardzes darbības likumā
Likumprojekta Nr.: 971/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 12.06.2025.
Grozījumi attiecas uz likuma papildināšanu, piešķirot apsardzes darbiniekiem tiesības pārtraukt attālināti vadāmu ierīču (piemēram, dronu) pārvietošanos A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu teritorijās, to aizsargjoslās vai noteiktās ģeogrāfiskajās zonās. Tas ietver tiesības šīs ierīces notvert, nosēdināt, bojāt vai iznīcināt, ja tās rada apdraudējumu. Grozījumi arī nosaka, ka šādas darbības jāveic, minimizējot kaitējumu un nodrošinot ziņošanu atbildīgajām institūcijām.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Likumprojekta Nr.: 884/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 12.06.2025.
Grozījumi paredz stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību, pārņemot ES Direktīvas 2022/2557 prasības. Tie nosaka jaunas prasības attiecībā uz infrastruktūras īpašniekiem, tostarp aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būt par īpašniekiem vai darbiniekiem, ja viņiem ir piekļuve būtiskai informācijai vai tehnoloģijām. Tāpat tiek ieviesta valsts līmeņa stratēģija un riska novērtējums, kā arī paredzēta administratīvā atbildība par incidentu neziņošanu.
Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums
Likumprojekta Nr.: 876/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 12.06.2025.
Likumprojekts paredz noteikt izbraukšanas aizliegumu uz Krieviju un Baltkrieviju noteiktām Latvijas valstspiederīgo grupām, piemēram, personām ar pieeju valsts noslēpumam, kritiskās infrastruktūras drošības atbildīgajiem, kā arī valsts pārvaldē, tiesu un diplomātiskajā dienestā nodarbinātajiem. Mērķis ir mazināt riskus, kas saistīti ar šo personu iespējamu pakļaušanu ārvalstu specdienestu ietekmei, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un hibrīdkara draudus. Izņēmumi paredzēti gadījumiem, kad izbraukšana nepieciešama amata pienākumu veikšanai vai humānu apsvērumu dēļ. Par aizlieguma pārkāpumu var tikt izbeigtas nodarbinātības attiecības, izvērtējot katru gadījumu individuāli.
Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 861/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.
Likumprojekts paredz grozījumus likumā, ieviešot tiesisko regulējumu par patvertņu izveidi un uzturēšanu. Tas nosaka trīs patvertņu kategorijas (I, II un III) atkarībā no aizsardzības līmeņa un paredz obligātu patvertņu izbūvi noteiktos jaunbūvju projektos, piemēram, daudzdzīvokļu mājās un publiskās ēkās. Pašvaldībām tiek piešķirtas tiesības piedalīties patvertņu izbūvē, kā arī organizēt vides sakārtošanas pasākumus pēc katastrofām, tostarp arī privātpersonu īpašumos, ja tas nepieciešams sabiedrības drošībai. Grozījumi arī paredz, ka pašvaldības izstrādā saistošos noteikumus par atbalsta piešķiršanas kārtību un kritērijiem.
Enerģētika
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Likumprojekta Nr.: 947/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 12.06.2025.
Turpmāk ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) akcepta lēmumu pieņems tikai kompetentā institūcija – Enerģētikas un vides aģentūra, nevis pašvaldības vai Ministru kabinets, kā tas bija līdz šim. Likumprojekts arī precizē sabiedrības informēšanas un līdzdalības posmus, nosakot skaidrākas prasības par informatīvo tāfeļu izvietošanu, paziņojumu publicēšanu un sabiedrības priekšlikumu iesniegšanu. Tiek ieviests izņēmums, ka IVN nav jāpiemēro projektiem, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība vai nacionālās drošības interešu aizsardzība, ja to īstenošanu var nelabvēlīgi ietekmēt IVN piemērošana. Šādos gadījumos Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus, nosakot minimālās vides aizsardzības prasības īpaši svarīgu sabiedrības veselības interešu nodrošināšanai.
Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 812/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Grozījumi paredz iespēju licences laukumu jūrā atkrastes vēja parku attīstībai piešķirt ne tikai konkursa, bet arī izsoles kārtībā. Tāpat tiek pagarināts licences termiņš atjaunīgās enerģijas ražošanai līdz 70 gadiem, lai nodrošinātu investīciju atdevi un stabilitāti. Grozījumi arī precizē, ka piekrastes ūdeņu izmantošanai piemērojama publiskas personas mantas iznomāšanas kārtība, nevis publisko ūdeņu noma.
Grozījumi noteikumos par ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi
Likumprojekta Nr.: 25-TA-268. Pieņemts: 16.06.2025.
Noteikumu projekta mērķis ir vienkāršot ēku energosertifikācijas procesu, īpaši daudzdzīvokļu ēkām, ļaujot izsniegt sertifikātus, balstoties tikai uz apkures patēriņa datiem. Grozījumi arī precizē izņēmuma gadījumus, kad nav nepieciešama atkārtota sertifikācija pēc ēkas pārbūves vai atjaunošanas. Šīs izmaiņas veicinās plašāku ēku fonda sertificēšanu un uzlabos datu pieejamību klimata politikas mērķiem.
Citi
Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā
Likumprojekta Nr.: 989/Lp14. Iesniegts: 25.06.2025.
Grozījumi paredz, ka Latvijā tiks atzīti elektroniskie dokumenti, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstiem, ja tie ir iekļauti Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā. Valsts un pašvaldību iestādēm būs pienākums pieņemt šādus dokumentus līdz brīdim, kad Eiropas Komisija pieņems citu lēmumu. Tāpat tiek noteikts, ka uzraudzības iestādei Latvijā jāpublicē un jāaktualizē informācija par šiem pakalpojumu sniedzējiem savā tīmekļvietnē.
Grozījumi Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.: 986/Lp14. Iesniegts: 25.06.2025.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, kas noslēgta pie zvērināta notāra, kļūtu juridiski saistoša un tieši izpildāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi novēršot nepieciešamību vērsties tiesā gadījumos, kad puse pārkāpj panākto vienošanos.
Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu
Likumprojekta Nr.: 926/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 12.06.2025.
Likumprojekts paredz Latvijā ratificēt OTIF 12. Ģenerālajā asamblejā pieņemtos grozījumus, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu tiesisko regulējumu starptautiskajā satiksmē. Grozījumi precizē terminoloģiju, budžeta un norēķinu kārtību, kā arī tehniskos noteikumus par transportlīdzekļu izmantošanu, uzturēšanu un atzīšanu starptautiskajā satiksmē. Tie ir būtiski, lai Latvija varētu pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos, īpaši saistībā ar Rail Baltica projektu.
Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums
Likumprojekta Nr.: 885/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Tiek ieviests jauns likums, kas nosaka skaidrākas prasības ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem, tostarp precizē atbildīgo personu pienākumus dažādos objektos (t.sk. mežos, būvobjektos, derīgo izrakteņu ieguves vietās). Tiek ieviesta vienota digitāla platforma ugunsdrošības uzraudzībai un pašnovērtējumam, kā arī noteiktas kvalifikācijas prasības pakalpojumu sniedzējiem. Likumā iekļauti arī jauni administratīvie sodi par pārkāpumiem, piemēram, evakuācijas ceļu bloķēšanu vai kūlas dedzināšanu.
Transporta enerģijas likums
Likumprojekta Nr.: 660/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.06.2025.
Tiks ieviests likums, kura mērķis ir veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu transporta sektorā, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti. Likums nosaka prasības transporta enerģijas kvalitātei, tās atbilstības novērtēšanai, alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības informēšanai. Tāpat tas paredz pienākumus degvielas piegādātājiem attiecībā uz emisiju samazināšanu un modernās biodegvielas īpatsvara palielināšanu, kā arī nosaka uzraudzības un ziņošanas kārtību. Likums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī un aizstās līdzšinējo Biodegvielas likumu.
Grozījumi likumā “Par aviāciju”
Likumprojekta Nr.: 993/Lp14. Iesniegts: 25.06.2025.
Grozījumi galvenokārt attiecas uz bezpilota gaisa kuģu (dronu) regulējuma pilnveidošanu. Tie paredz ieviest detalizētākas prasības par ģeogrāfiskajām zonām, kurās dronu lidojumi ir ierobežoti vai aizliegti, kā arī izveidot valsts informācijas sistēmu šo lidojumu pārvaldībai. Tāpat tiek noteikta administratīvā atbildība par lidojumiem bez atbilstošas kvalifikācijas vai atļaujām, kā arī par atrašanos apreibinošo vielu ietekmē. Vienlaikus tiek būtiski paaugstināti sodi civilās aviācijas pārkāpumu gadījumos, nosakot tos procentos no uzņēmuma apgrozījuma, lai nodrošinātu efektīvu lidojumu drošības uzraudzību.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu
17. jūnijā, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. pantam”.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu satversmību, ciktāl tās neparedz izklaides trokšņa regulējumu.
Tiesībsargs norāda, ka Ministru kabinetam piešķirts likumdevēja pilnvarojums noteikt visa veida trokšņa, tostarp izklaides trokšņa, rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes. Lai gan valsts ir veikusi pasākumus, ar kuriem ir iespējams regulēt izklaides trokšņa jomu, šie pasākumi nav veikti pienācīgā kārtībā un tie nenodrošina personu tiesību uz mājokļa neaizskaramību efektīvu aizsardzību, nepasargā personas no kaitīgās trokšņa ietekmes uz veselību, kā arī neveicina vides kvalitātes uzlabošanu šajā jomā. Apstrīdētais regulējums neesot atbilstošs izklaides trokšņa specifikai un paredz vienīgi ar mūzikas atskaņošanu un cita ar sabiedrisko kārtību saistītā trokšņa kontroli. Nepilnveidojot apstrīdētajās normās ietverto regulējumu, valsts radījusi situāciju, ka izklaides vietu radītā trokšņa dēļ personas ilgstoši nespēj baudīt mieru savā mājoklī. Neesot nodrošināts arī taisnīgs līdzsvars starp šo personu un izklaides vietu īpašnieku pamattiesībām.
Satversmes tiesa uzaicināja Ministru kabinetu līdz 2025. gada 17. augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 17. novembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu.
Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos atsāks izskatīt lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu
Satversmes tiesa 2025. gada 30. septembrī atsāks izskatīt lietu Nr. 2024-21-01 “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.
Lietā jautājums ir par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēra atbilstību Satversmei. Apstrīdētās normas nosaka 4% maksu no zemes kadastrālās vērtības un ierobežojumus tās pieaugumam līdz 2028. gadam. Zemes īpašnieki uzskata, ka šī maksa nav taisnīga atlīdzība un pārkāpj viņu īpašuma tiesības.
Tā kā šī lieta ir cieši saistīta ar citu – Nr. 2025-16-01 – par kadastrālās vērtības noteikšanu, abas tiks vērtētas kopsakarā, lai nodrošinātu vispusīgu izskatīšanu.
Lēmums par lietas ierosināšanu.
Satversmei neatbilst normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību
Satversmes tiesa 2025. gada 12. jūnijā atzina par Satversmei neatbilstošām normas, kas paredzēja, ka visa ūdens patēriņa starpība daudzdzīvokļu mājā jāsedz tikai tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nav uzstādīti ūdens skaitītāji. Tiesa norādīja, ka personai, kura savā dzīvokļa īpašumā nav uzstādījusi ūdens patēriņa skaitītāju, ir jāmaksā par tās patērēto ūdeni.
Proti, nav pieļaujama tāda situācija, ka persona, neuzstādot skaitītāju, varētu izvairīties no attiecīgās samaksas veikšanas un pienākumu maksāt par tās patērēto ūdeni pārlikt uz citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr apstrīdētajās normās noteiktā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga, jo nav ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt šo starpību, kā arī nav noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Ja ūdens patēriņa starpības cēlonis ir, piemēram, sliktais ūdensapgādes sistēmas tehniskais stāvoklis, avārija vai remontdarbi, tad par to ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki kopumā un nav ne taisnīgi, ne samērīgi negatīvās tiesiskās sekas attiecināt tikai uz atsevišķu dzīvokļa īpašnieku.
Tādēļ šīs normas atzītas par spēkā neesošām no brīža, kad tās aizskārušas konkrētu personu pamattiesības. Spriedums ir galīgs un stājas spēkā ar publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”.
Augstākā tiesa
Apgabaltiesai vēlreiz būs jāvērtē daļa prasības par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā
Senāts ir atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā tika noraidīta prasība par 5540,38 EUR apdrošināšanas atlīdzības piedziņu no AAS “BTA Baltic Insurance Company” un advokāta izmaksu atlīdzināšanu. Lietu šajās daļās nosūtīja atkārtotai izskatīšanai. Tiesa arī atzina par spēkā neesošu līguma nosacījumu, kas paredzēja trešajai personai (cietušajam) pienākumu pieteikt zaudējumus 30 dienu laikā, uzskatot šo termiņu par nesamērīgi īsu.
Savukārt spēkā tika atstāta sprieduma daļa, kurā prasītājai tika piešķirti 3260,16 EUR, pamatojoties uz cietušās personas darba devēja pretenziju. Senāts uzsvēra, ka apgabaltiesai bija jāvērtē, vai Vācijas apdrošinātāja prasītā summa ietilpst civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumā, ņemot vērā, ka negadījums notika slēpošanas kūrortā Austrijā un prasītāja par to nekavējoties informēja apdrošinātāju.
Lieta Nr.: SKC-42/2025
Atceļ tiesas lēmumu par īpašuma tiesībām uz 80,77 miljoniem ASV dolāru
Senāts ir atcēlis Rīgas pilsētas tiesas lēmumu, ar kuru tika atzīts Ukrainas pirmās instances tiesas spriedums par privātpersonas tiesībām uz 80,77 miljoniem ASV dolāru, kas glabājas ārvalstu uzņēmumu kontos Latvijas bankās. Ģenerālprokurors bija iesniedzis protestu, norādot, ka tiesa ir kļūdaini piemērojusi Lugāno konvenciju, lai gan Ukraina nav tās dalībvalsts, tādējādi sprieduma atzīšanai nebija tiesiska pamata.
Turklāt Senāts uzsvēra, ka Ukrainas spriedums ir pretrunā ar iepriekš Latvijā pieņemtu kriminālprocesa nolēmumu, kurā šie paši līdzekļi tika atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti Latvijas valstij. Šī pretruna kalpo kā patstāvīgs šķērslis ārvalsts sprieduma atzīšanai Latvijā.
Lietas Nr.: SPC-7/2025
