Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Patrīcija Utināne.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekts Nr.: 1246/Lp14. Iesniegts: 05.03.2026.

Grozījumu centrā ir pienākums elektronisko sakaru komersantiem obligāti identificēt visus priekšapmaksas sakaru un interneta pakalpojumu lietotājus, iegādājoties vai aktivizējot SIM karti, kā arī pienākums reģistrēt un saglabāt lietotāja identifikācijas datus. Tas nozīmē, ka turpmāk vairs nebūs iespējams anonīmi izmantot priekšapmaksas SIM kartes, jo komersants nevarēs sniegt pakalpojumu nereģistrētam lietotājam. Papildus tam likumprojekts paredz atteikties no vairākiem vēsturiskajiem speciālo dienestu numuriem (01, 02, 03, 04) un skaidri noteikt, ka visi ārkārtas zvani par noziedzīgiem nodarījumiem un drošības apdraudējumiem tiek novirzīti uz vienoto numuru 112, tādējādi sakārtojot līdzšinējo daudznumuru sistēmu.

Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā

Likumprojekta Nr.: 1234/Lp14. Nodots komisijai: 05.03.2026.

Likumprojekts paredz precizēt un sašaurināt likuma piemērošanas tvērumu, novēršot praksē konstatētās nepilnības, proti, vienādojot terminoloģiju, visur aizstājot “domēnu nosaukumus” ar “domēnu vārdiem”, izslēdz no likuma tvēruma privāto tiesību juridiskās personas, kas pilda valsts pārvaldes deleģētus uzdevumus, jo šādām organizācijām (biedrības, nodibinājumi, ārstu prakses u. c.) kiberdrošības prasību piemērošana ir nesamērīga, un ieviešot mehānismu, kas ļauj Digitālās drošības uzraudzības komitejai izslēgt noteiktas tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes (piem., muzejus, mākslas un mūzikas skolas, nelielas ārstniecības iestādes), ja to darbības traucējumi nevar būtiski ietekmēt sabiedrības vai valsts drošību.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 1064/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi būtiski modernizē un paplašina patērētāju kreditēšanas regulējumu, ieviešot Eiropas Savienības jaunās patērētāju kredītu direktīvas prasības un pielāgojot likumu mūsdienu digitālajai videi. Tie paredz stingrākus noteikumus patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanai, jaunus pienākumus kredīta devējiem un starpniekiem (tostarp prasību informēt par automatizētu lēmumu izmantošanu), ievieš aizliegumu piešķirt nepieprasītu kredītu, nosaka patērētāja tiesības vienkārši atteikties no kredīta, ievieš obligātu iecietības pasākumu piemērošanu maksājumu grūtību gadījumā, paplašina regulējumu uz “pērc tagad, maksā vēlāk” un atlikto maksājumu modeļiem, kā arī ievieš jaunu pienākumu reģistrēties atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kredīta starpniekiem.

Grozījumi Konkurences likumā

Likumprojekta Nr.: 1063/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi būtiski paplašina Konkurences likuma regulējumu, ieviešot personīgu atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par aizliegtām vienošanām publiskajos iepirkumos, kuros tiek izmantots publiskais finansējums. Likumprojekts paredz, ka Konkurences padome (KP) var amatpersonām piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt valdes, padomes un citus Komerclikuma 4.² panta amatus uz 1–3 gadiem, ja tās tieši piedalījušās pārkāpumā vai zinājušas par to un nav rīkojušās, lai to novērstu. Papildus grozījumi: (i) nostiprina iecietības programmas darbību, ļaujot amatpersonai arī pašai saņemt atbrīvojumu, ja tā sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu, (ii) precizē Konkurences padomes lēmumu sistēmu un pārsūdzības ietekmi, (iii) ievieš skaidru kārtību KP padomes priekšsēdētāja vai locekļa amata atstāšanas un pienākumu izpildītāja iecelšanai, tādējādi mazinot administratīvo slogu un nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību. Kopumā grozījumi stiprina konkurences uzraudzības efektivitāti un palielina individuālo prevenciju, novēršot amatpersonu iesaisti karteļos.

Grozījums Pasta likumā

Likumprojekta Nr.: 1044/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Grozījumi paredz pārejas periodu universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanai, nosakot, ka Regulators nerīko jaunu konkursu, bet pagarina esošajam UPP sniedzējam (Latvijas Pastam) saistības uz diviem gadiem – līdz 2028. gada 31. decembrim. Šāds risinājums nepieciešams, jo 2026. gadā gaidāmas būtiskas pārmaiņas ES pasta regulējumā un Latvijai nav lietderīgi uzreiz noteikt jaunas piecgades saistības, kas iesaldētu esošo, budžetam smago UPP modeli līdz 2031. gadam. Pagaidu pagarinājums ļauj sagatavot jaunu, ilgtspējīgāku UPP modeli, vienlaikus dodot Regulatoram tiesības šim divu gadu periodam noteikt elastīgākas kvalitātes prasības, lai mazinātu izmaksas un nepieprasītu jaunas investīcijas.

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”

Likumprojekts Nr.: 963/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi pielāgo likumu “Par atbilstības novērtēšanu” jaunajai Eiropas Savienības Regulai (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, pārnesot uz šo likumu tās normas, kas vairs nevar palikt Preču un pakalpojumu drošuma likumā (jo tas tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu). Grozījumi precizē tirgus uzraudzības sistēmu, ievieš Tirgus uzraudzības padomes statusu un funkcijas, nosaka komersantu pienākumus nedrošu preču atsaukšanā, ievieš ātrās brīdināšanas sistēmu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lomu tajā, kā arī būtiski paplašina administratīvo atbildību par pārkāpumiem preču drošuma jomā (piem., par riska analīzes neveikšanu, tehniskās dokumentācijas trūkumu, gāzes balonu nenovērtēšanu, iekšējās kontroles procesu neesamību u.c.).

Pakalpojumu drošuma likums

Likumprojekts Nr.: 962/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi izveido atsevišķu un modernizētu regulējumu, kas nodrošina, ka Latvijā sniegtie pakalpojumi (piemēram, atrakcijas, slēpošanas trases, rekreācijas un citi pakalpojumi ar ietekmi uz dzīvību un veselību) ir droši, nekaitīgi cilvēkam, mantai un videi. Likums aizstāj līdzšinējo Preču un pakalpojumu drošuma likumu, jo preču drošumu turpmāk pilnībā regulē ES Regula 2023/988, bet pakalpojumu drošums tiek nošķirts un nostiprināts nacionālā līmenī. Tas precizē pakalpojumu sniedzēju pienākumus, tostarp izstrādāt un regulāri atjaunot pakalpojuma drošuma aprakstu, informēt par riskiem, veikt korektīvus pasākumus, un paplašina tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras, ļaujot nekavējoties aizliegt bīstamus pakalpojumus, brīdināt patērētājus un nodrošināt kontroles efektivitāti.

Projekta ID: 25-TA-3112. Pieņemts: 10.03.2026.

Noteikumu projekts nosaka jaunu kārtību, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzraudzīs un kontrolēs preču un pakalpojumu loteriju atļauju saņēmējus, aizstājot līdzšinējo Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, kura no 2026. gada 1. aprīļa tiek likvidēta, tādēļ tiek izdoti jauni noteikumi, kas būtībā saglabā līdzšinējo uzraudzības sistēmu, bet pielāgo to institucionālajām izmaiņām un jaunajam deleģējumam Preču un pakalpojumu loteriju likumā. Līdz ar šo jauno kārtību tiek veikti virkne grozījumu arī vairākos citos Ministru kabineta noteikumos.

Transports un loģistika

Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi

Likumprojekts Nr.: 1148/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Likumprojekts paredz apstiprināt un ieviest Latvijas un Saūda Arābijas divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi, kas tika parakstīts 2025. gada 24. septembrī Monreālā, un ar kuru tiek izveidots tiesisks pamats regulāru starptautisko pasažieru un kravu lidojumu uzsākšanai starp abām valstīm. Nolīgums nosaka aviokompāniju tiesības un pienākumus, maršrutus, satiksmes un lidostu maksājumu režīmu, nodokļu un muitas atbrīvojumus, lidojumu un aviācijas drošības prasības, licenču savstarpēju atzīšanu, konkurences un cenu noteikšanas principus, kā arī procedūras strīdu risināšanai un sadarbībai drošības, dokumentu drošības un robežkontroles jautājumos. Likumprojekts nodrošina, ka Satiksmes ministrija koordinēs nolīgumā paredzēto saistību izpildi un ka nolīgums stāsies spēkā pēc diplomātiskās apstiprināšanas.

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Likumprojekta Nr.: 1074/Lp14. Izsludināts: 24.02.2026.

Grozījumi paredz stiprināt vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) profesionālās piemērotības novērtēšanas sistēmu, nosakot, ka mašīnista fiziskā un psihiskā atbilstība turpmāk obligāti jāapliecina psihofizioloģiskā pārbaudē, ko veic Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzīts psihologs, un piešķirot Inspekcijai skaidru likumā noteiktu kompetenci šādu psihologu atzīšanā. Grozījumi papildina arī Ministru kabinetam deleģēto regulējumu, lai tas varētu noteikt prasības pārbaudēm un psihologu statusa iegūšanai/anulēšanai. Papildu tam likumprojekts pagarina Rail Baltica projekta aizsargjoslu un atlīdzību regulējuma izstrādes termiņu līdz 2030. gada 31. decembrim, lai tas atbilstu ES noteiktajam projekta ieviešanas grafikam.

Enerģētika

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Likumprojekta Nr.: 1221/Lp14. Izsludināts: 27.02.2026.

Grozījumi paredz uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus, lai ziemas periodā sniegtu būtiski lielāku atbalstu mājsaimniecībām, kuras augsto apkures un komunālo rēķinu dēļ nespēj segt mājokļa uzturēšanas izmaksas. Likumprojekts nosaka paaugstinātus koeficientus dažādām mājsaimniecību grupām (piemēram, pensionāriem un personām ar invaliditāti – no 2,1 uz 2,5, citām mājsaimniecībām – no 1,3 uz 1,7), paredz automātisku pabalsta pārrēķinu bez papildu iesniegumiem, valsts mērķdotācijas pašvaldībām daļējai izmaksu kompensēšanai, kā arī iespēju sociālo dienestu darbiniekiem piešķirt piemaksas par intensīvo darbu.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekts Nr.: 1137/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Grozījumi paredz ieviest regulētu augšējo cenu jeb tarifu Rīgas siltumenerģijas tirgū neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, nosakot, ka gadījumos, kad ražotājs pārdod siltumu sistēmas operatoram ar vairāk nekā 2 000 000 MWh trīs gadu vidējo piegāžu apjomu, vienošanās cena nedrīkst pārsniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto ražošanas pakalpojuma tarifu. Papildu noteikts, ka, ja līdz 2026. gada 31. augustam ražotājam nav apstiprināts šāds tarifs, tas zaudē tiesības pārdot siltumenerģiju par vienošanās cenu, līdz tarifs tiek noteikts. Grozījumu mērķis ir novērst pārmērīgas peļņas situācijas slēgtā tirgū un nodrošināt iedzīvotājiem taisnīgu, ekonomiski pamatotu un prognozējamu siltumenerģijas cenu.

Projekta ID: 25-TA-2422. Pieņemts: 10.03.2026.

Grozījumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 664 6. pielikumu, lai tajā iekļautu aukstumapgādes komersantiem obligāti sniedzamo informāciju par plānotās darbības tehnisko nodrošinājumu, ko nepieciešams iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, piesakoties licencei. Šīs izmaiņas ir tehniskas un izriet no jau pieņemtajiem grozījumiem Enerģētikas likumā un noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, neradot jaunus pienākumus vai izmaksas, bet nodrošinot licencēšanas procesa piemērošanu arī centralizētās aukstumapgādes jomā.

Vide

Grozījums likumā “Par piesārņojumu”

Likumprojekta Nr.: 1222/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi paredz piešķirt pašvaldībām skaidru un tiešu kompetenci regulēt kaitīgu vai nevēlamu troksni, kas rodas pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā, ļaujot tām izdot saistošos noteikumus par atļaujām trokšņa radīšanai, skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanas kārtību, skaņas izolācijas prasībām un šo prasību uzraudzību. Mērķis ir uzlabot iedzīvotāju tiesības uz mieru, veselību un labvēlīgu dzīves vidi, vienlaikus radot skaidru un prognozējamu regulējumu uzņēmējiem un nodrošinot, ka tieši pašvaldības, kā teritorijai vistuvākā institūcija, var efektīvi risināt izklaides trokšņa problēmas savā administratīvajā teritorijā.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”

Likumprojekta Nr.: 1244/Lp14. Nodots komisijai: 05.03.2026.

Grozījumi paplašina kompensāciju sistēmu zemes īpašniekiem aizsargājamās teritorijās, ieviešot zemes maiņu kā jaunu kompensācijas veidu gadījumos, kad uz īpašumu attiecas stingrākie saimnieciskās darbības ierobežojumi (piemēram, pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās vai kopšanas cirtes aizliegums). Tie nosaka, ka zemes īpašnieks var izvēlēties saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu citviet, precizē kompensāciju piešķiršanas nosacījumus un ierobežojumus, nosaka AS “Latvijas valsts meži” par atbildīgo institūciju zemes maiņas organizēšanā, kā arī nosaka detalizētu maiņas kārtību, no pieteikuma iesniegšanas līdz vērtēšanai, maiņas variantiem un īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt taisnīgāku kompensāciju sistēmu, atvieglot dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu un mazināt konfliktus starp īpašniekiem un valsti.

Projekta ID: 25-TA-449. Pieņemts: 03.03.2026.

Grozījumu projekts paredz precizēt noteikumus, lai skaidri noteiktu, kādos gadījumos un kādā apjomā jāveic otrās un trešās grupas publisko un daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku tehniskā apsekošana, vienlaikus novēršot pašreizējās neskaidrības un pārmērīgu prasību dublēšanos. Grozījumi ievieš situācijas, kad periodiskā apsekošana nav nepieciešama (piemēram, neekspluatētas vai nesen atjaunotas ēkas), precizē tehniskās izpētes metodes un apsekošanas uzdevumus, sasaista apsekošanas ciklu ar ēkas energosertifikācijas veikšanu, kā arī saskaņo prasības ar ugunsdrošības regulējumu, lai apsekošana koncentrētos uz būtisku drošības risku identificēšanu ekspluatācijas laikā. Grozījumi nerada papildu izmaksas īpašniekiem, bet nodrošina efektīvāku un praktiskāku pieeju ēku tehniskās uzturēšanas un energoefektivitātes uzraudzībai.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Ārstniecības likumā

Likumprojekta Nr.: 1225/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi paredz ieviest īpašu, ārstniecības nozares vajadzībām pielāgotu virsstundu regulējumu, ļaujot ārstniecības personām ar savu piekrišanu strādāt līdz vidēji 16 virsstundām nedēļā (atsevišķās profesionāļu trūkuma situācijās), nodrošinot 100% piemaksu un aizsardzību pret negatīvām sekām par atteikšanos. Vienlaikus grozījumi precizē terminoloģiju un saskaņo to ar topošo Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu, kā arī paredz slimnīcu statusa maiņas (no kapitālsabiedrībām uz atvasinātām publiskām personām) atbilstošus pārejas noteikumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpi cilvēkresursu trūkuma apstākļos.

Strīdu risināšana

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1243/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 05.03.2026.

Likumprojekts paredz grozīt Kriminālprocesa likumu, lai dotu tiesai iespēju izņēmuma gadījumos atstāt noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja tā atņemšana un atdošana cietušajam konkrētajā situācijā neradītu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tiesai tas būtu īpaši jāpamato, un šī iespēja attiektos tikai uz mantu, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā. Grozījumi mērķē uz taisnīguma un samērīguma principu nodrošināšanu netipiskās situācijās, saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam, kā arī izslēdz pārejas noteikumu, kas paredzēja MK pienākumu izstrādāt atsevišķu regulējumu, jo labticīgā ieguvēja primārais aizsardzības veids jau ir zaudējumu piedziņa civilprocesa kārtībā.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekta Nr.:1233/Lp14. Nodots komisijai: 12.02.2026.

Likumprojekts paredz izveidot Civilprocesa likumā jaunu, detalizētu procesuālo regulējumu lietām par kopīpašuma dalīšanu, īpaši nekustamā īpašuma gadījumos, lai nodrošinātu skaidru, caurskatāmu un izpildāmu kopīpašuma sadales procesu. Tas nosaka jaunas prasības pieteikuma saturam, iesniedzamajiem dokumentiem (t.sk. Valsts zemes dienesta atzinumam), precizē lietu piekritību un pušu loku, ievieš mehānismu izdevumu samaksai Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā pirms sprieduma taisīšanas, kā arī regulē izdevumu sadali un paredz procesuālu risinājumu gadījumiem, kad kopīpašnieki nespēj vienoties, tādējādi veicinot vienveidīgu tiesu praksi un efektīvāku spriedumu izpildi.

Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai

Likumprojekta Nr.: 1204/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 05.03.2026.

Likumprojekts paredz apstiprināt un ieviest divpusējo nolīgumu starp Latviju un Šrilanku par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, lai Latvijas un Šrilankas valstspiederīgie varētu izciest brīvības atņemšanas sodus savā mītnes valstī, tādējādi uzlabojot viņu cilvēktiesību ievērošanu, saziņu ar tuviniekiem un resocializācijas iespējas. Likumprojekts nosaka, ka Tieslietu ministrija koordinēs nolīguma izpildi, reglamentē sadarbības procedūras starp valstīm (t.sk. lūgumu sagatavošanu, spriedumu atzīšanu, informācijas apmaiņu), kā arī praktiskos aspektus, piemēram, tranzītu, valodu un izmaksu sadalījumu.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 1035/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi pārveido sistēmu, lai tā kļūtu efektīvāka, elastīgāka un orientēta uz rezultātu (value for money). Tie paredz, ka iepirkuma procedūru piemērošana turpmāk tiks sasaistīta tikai ar ES līgumcenu robežvērtībām, iepirkumu uzraudzība pāries no ex ante uz ex post kontroli, būtiski paplašināsies caurskatāmības pienākumi par mazākiem iepirkumiem (plāni, līgumi, izpilde), tiks modernizēti un precizēti kandidātu izslēgšanas noteikumi, ieviesta centralizēta iepirkumu datu pārvaldība un veiktspējas rādītāji (KPI), nostiprināta IUB kā centrālās iepirkumu vadības iestādes loma, kā arī radīta iespēja veidot kompetences centrus iepirkumu standartizācijai un ilgtspējai.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1004/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi sašaurina Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci krimināllietās, nosakot, ka ELT turpmāk izskatīs tikai tādas vairāku noziedzīgu nodarījumu lietas, kurās smagākais no nodarījumiem ir piekritīgs ELT un pārējie nodarījumi veido likumā tieši noteiktu pantu kopību ar Krimināllikuma 195. pantu (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana). Mērķis ir novērst situācijas, kad ELT nonāk lietas, kas pēc sava rakstura tai nav piemērotas (piem., noziegumi pret tikumību, narkotiku aprite), un tādējādi līdzsvarot tiesas noslodzi, fokusējot tās kapacitāti uz ekonomiski sarežģītākām un ar uzņēmējdarbības vidi saistītām lietām. Vienlaikus tiek noteikta kārtība, kā jau saņemtās vai izskatīšanā esošās lietas tiks pabeigtas vai pārsūtītas uz citām tiesām.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1003/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi paplašina ELT kompetenci civillietās, tai nododot būtiski plašāku komerctiesisku strīdu loku, tostarp prasības par kapitālsabiedrību daļu vai akciju iegūšanu, valdes un padomes locekļu nodarītajiem zaudējumiem, sabiedrības darbības izbeigšanu, komersantu prasības par apdrošināšanas atlīdzību, informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem, finanšu instrumentu darījumiem un patērētāju kolektīvajām prasībām. Mērķis ir stiprināt specializāciju komercstrīdos, efektīvāk izmantot ELT tiesnešu ekspertīzi, uzlabot tiesu prakses vienveidību un padarīt komercstrīdu izskatīšanu ātrāku, prognozējamāku un kvalitatīvāku, vienlaikus pakāpeniski balansējot civillietu un krimināllietu slodzi tiesā.

Aizsardzība

Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā

Likumprojekta Nr.: 1145/Lp14. Izsludināts: 27.02.2026.

Grozījumi paplašina valsts aizsardzības mācības (VAM) obligātu īstenošanu arī neklātienes un tālmācības vidējās izglītības programmās, izslēdzot likumā līdzšinējo ierobežojumu, ka VAM ir obligāta tikai klātienes izglītībā. Likumprojekts precizē 4. panta formulējumu, lai turpmāk VAM būtu jāapgūst visiem vidusskolēniem neatkarīgi no mācību formas, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atbilstošu sagatavotību valsts aizsardzības un krīžu situāciju izpratnei. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī un paredz valdībai izstrādāt kārtību, kādā mācību saturs un praktiskās iemaņas tiks nodrošinātas arī attālinātajās programmās.

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Likumprojekta Nr.: 1170/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi paplašina Grāmatvedības likuma subjektu loku (iekļaujot arī citas publiskās personas, patstāvīgās iestādes un dzīvokļu īpašnieku kopības, kas veic saimniecisko darbību) un ievieš jaunu regulējumu par uzņēmumu publiskojamo finanšu un ilgtspējas dokumentu nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (ESAP), kā to prasa ES Direktīva 2023/2864 un ES Regula 2023/2859. Likumprojekts nosaka, ka noteiktām uzņēmumu grupām: Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un maksājumu pārvaldes iestādēm ziņošanas subjektiem, gada pārskati, vadības ziņojumi, ilgtspējas ziņojumi, revīzijas dokumenti un paziņojumi par maksājumiem būs tehniskā, mašīnlasāmā formātā jānodod ESAP, savukārt informācijas vākšanas struktūru noteiks Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. oktobrim, bet jaunā norma stāsies spēkā 2028. gada 10. janvārī.

Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā

Likumprojekta Nr.: 1066/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.02.2026.

Grozījumi stiprina fizisko personu aizsardzību pret krāpšanu un kreditēšanu bez personas gribas, ieviešot jaunu mehānismu, kas ļauj ikvienam patērētājam kredītinformācijas biroju datubāzē veikt atzīmi, ka persona nevēlas saņemt kredītu, un kura kļūst redzama visiem kredītdevējiem. Likumprojekts papildina kredītinformācijas apstrādes mērķus, piešķir fiziskām personām tiesības vienkopus iegūt pilnu informāciju par savu kredītvēsturi (“vienas pieturas aģentūras” princips), un nosaka, ka atzīmes dzēšana notiek tikai pēc trīs dienu “atdzišanas perioda”, mazinot impulsīvus lēmumus un ļaunprātīgu izmantošanu.

Nodokļi

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.:1251/Lp14. Iesniegts: 09.03.2026.

Likumprojekts paredz precizēt PVN īpašā režīma piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri līdz 2025. gada 1. jūlijam nav bijuši reģistrēti kā PVN maksātāji vispārējā kārtībā un nav pārsnieguši PVN reģistrācijas slieksni, bet vēlāk reģistrējas īpašajā kārtībā. Tas nosaka, ka par līdz trīs gadiem pirms reģistrācijas veiktajiem iekšzemes ar nodokli apliekamajiem darījumiem šiem uzņēmumiem netiks piemērots pienākums aprēķināt un maksāt PVN, ja līdz 2026. gada 1. novembrim būs iesniegts paziņojums Valsts ieņēmumu dienestam. Grozījuma mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību un vienveidīgu praksi, jo praksē bija radušās atšķirīgas interpretācijas par to, kā PVN būtu piemērojams periodiem pirms īpašā režīma ieviešanas, ja nodokļa maksātājs objektīvi nebija sasniedzis reģistrācijas slieksni. Tajā pašā laikā likumprojekts neparedz atbrīvojumu no PVN pienākumiem par pakalpojumiem, kas saņemti no citu dalībvalstu vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, un tas nemaina nodokļa maksātāja statusu vai iepriekš samaksātās PVN summas.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.:1240/Lp14. Nodots komisijai: 05.03.2026.

Grozījumi paredz būtiski pastiprināt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz maksājumiem uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm, palielinot ieturējuma nodokļa likmi no 20% līdz 50%, kā arī ieviešot stingrākus nosacījumus, kuros šāds nodoklis var netikt piemērots. Likumprojekta mērķis ir mazināt nodokļu apiešanu, novērst finanšu plūsmu nonākšanu nedrošās jurisdikcijās (īpaši Krievijā) un stiprināt Latvijas ekonomisko un nacionālo drošību, vienlaikus paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs piešķirt atļauju nepiemērot šo nodokli tikai tad, ja maksātājs spēs pierādīt, ka maksājums nav veikts nodokļu apiešanas nolūkā un nav saistīts ar attiecīgās zemu nodokļu valsts kontrolē esošu personu.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.:1239/Lp14. Nodots komisijai: 05.03.2026.

Grozījumi paredz papildināt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, iekļaujot tajā jaunu nodokļa veidu: ekonomiskās drošības nodokli,  un noteikt, ka tā administrēšana uzticama Valsts ieņēmumu dienestam. Grozījumi tiek veikti tādēļ, ka paralēli tiek ieviests jauns speciālais likums “Ekonomiskās drošības nodokļa likums”, kura mērķis ir mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no augsta riska valstīm, stiprināt valsts drošību un nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus, un grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. maijā.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.:1253/Lp14. Iesniegts: 10.03.2026.

Likumprojekts paredz precizēt PVN īpašā režīma piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri līdz 2025. gada 1. jūlijam nav bijuši reģistrēti PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā, bet reģistrējas īpašajā kārtībā saskaņā ar PVN likuma 139.² pantu, proti, tas nosaka, ka par līdz trim gadiem pirms reģistrācijas veiktajiem iekšzemes ar nodokli apliekamajiem darījumiem nebūs jāmaksā PVN, ja netika pārsniegts reģistrācijas slieksnis.

Ekonomiskās drošības nodokļa likums

Likumprojekta Nr.: 1238/Lp14. Nodots komisijai: 05.03.2026.

Likumprojekts ievieš jaunu nodokli, ekonomiskās drošības nodokli, kura mērķis ir mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no augsta riska valstīm, pastiprināt valsts un sabiedrības drošību, radīt ekonomisku spiedienu uz valstīm, kas apdraud Latvijas un tās partneru (īpaši Ukrainas) drošību, kā arī nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus. Likums nosaka nodokļa mērķi, maksātājus, objektu, likmi (30%), piemērošanas un administrēšanas kārtību, un tas attiecas uz konkrētām preču kategorijām, kuru izcelsme vai piegādes ķēde saistīta ar augsta riska valstīm, piemērojot nodokli brīdī, kad šīs preces pirmo reizi tiek nodotas patēriņam Latvijā.

Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu

Likumprojekta Nr.: 1152/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Likumprojekts paredz apstiprināt Latvijas un Lihtenšteinas jauno divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas/izvairīšanās novēršanu, kas nosaka skaidrus nodokļu uzlikšanas noteikumus starp abām valstīm, paredz maksimālās nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem (piemēram, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām), regulē pastāvīgās pārstāvniecības peļņas aplikšanu un citus ienākumu veidus, kā arī nodrošina plašu informācijas apmaiņu atbilstoši OECD standartiem (t.sk. BEPS) un izveido mehānismus strīdu risināšanai. Šī konvencija nodrošina investoram stabilu un prognozējamu nodokļu režīmu, novērš dubulto aplikšanu un stiprina abu valstu administratīvo sadarbību nodokļu jomā.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 1065/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 05.03.2026.

Grozījumi paredz paplašināt fizisko personu iespējas vienuviet iegūt pilnu un patiesu informāciju par saviem ienākumiem un kredītspēju, atļaujot Valsts ieņēmumu dienestam sniegt tā rīcībā esošos datus arī kredītinformācijas birojiem, ja informāciju pieprasa pati fiziskā persona. Tas ļaus patērētājiem izmantot “vienas pieturas aģentūras” principu, saņemot vienkopus datus savai kredītspējas vai kredītriska izvērtēšanai, tostarp parādu konsultāciju vajadzībām. Tāpat grozījumi precizē skaidras naudas darījumu ierobežojumu izņēmumus, vienādojot regulējumu un paredzot, ka tie neattiecas arī uz licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem, līdzīgi kā tas jau ir kreditēšanas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Korporatīvās tiesības

Projekta ID: 25-TA-1566. Pieņemts: 03.03.2026.

Projekts paredz izveidot un noteikt kārtību, kādā jaunuzņēmumus pārstāvošas organizācijas var saņemt valsts finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumiem, tostarp apmācībām, mentoringam, investoru piesaistei, inovāciju attīstībai un starptautiskai atpazīstamībai. Tas nosaka atbalstāmos pasākumus, to kvalifikācijas kritērijus, finansējuma sadali un de minimis atbalsta piemērošanu, lai veicinātu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi Latvijā.

Citi

Sporta likums

Likumprojekta Nr.: 1228/Lp14. Nodots komisijai: 26.02.2026.

Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu, noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pilnveidojot sporta nozares regulējumu, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā

Likumprojekta Nr.:1051/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts pāries uz KNAB, kas uzraudzīs ziņojumu izskatīšanu, nodrošinās mācības un koordinēs institūciju darbu. Grozījumi paredz skaidrākas ziņošanas iespējas, lielāku aizsardzību pret draudiem un nelabvēlīgām sekām, kā arī kriminālatbildību par ziņotāja identitātes izpaušanu. Tāpat precizētas definīcijas, noteikts pienākums regulāri pārskatīt procedūras un nodrošināt viegli pieejamu informāciju par trauksmes celšanu un iesaistīto personu tiesībām.

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

Likumprojekta Nr.: 1008/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Grozījumi būtiski stiprina KNAB darbības modeli, ieviešot taktiskās un stratēģiskās analīzes funkcijas, kā arī izveidojot jaunu Biroja risku analīzes informācijas sistēmu (BRAIS), kas ļaus automatizēti analizēt dažādos valsts reģistros esošos datus, lai ātrāk identificētu korupcijas riskus, pārkāpumus partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Likumprojekts arī nostiprina resoriskās pārbaudes regulējumu, nosakot tās mērķi, termiņus un amatpersonu pilnvaras, kā arī precizē prasības KNAB amatpersonām, paredzot, ka amata kandidātiem aizliegums ieņemt amatu attiecas tikai uz tīšu noziedzīgu nodarījumu, vienlaikus ieviešot individuālu izvērtēšanu ārkārtas gadījumos.

Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Likumprojekta Nr.: 1248/Lp14. Iesniegts: 05.03.2026.

Grozījumi paredz pagarināt līdz 2027. gada 1. jūlijam spēkā esošo nacionālo aizliegumu ievest Latvijā lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šīs izcelsmes produktus, kas tiek importēti caur citām trešajām valstīm. Pagarinājums ir pamatots ar valsts drošības, sabiedrības morāles un ekonomiskās drošības apsvērumiem, jo importa aizliegums būtiski samazina Latvijas atkarību no agresorvalstu precēm, mazina Krievijas un Baltkrievijas iespējas gūt ienākumus kara finansēšanai un papildina ES īstenotos muitas tarifu palielināšanas pasākumus. Grozījums tehniski maina tikai datumu pārejas noteikumos, bet būtībā nodrošina aizlieguma darbības turpināšanos vēl vienu gadu.

Augstākā tiesa

Administratīvo lietu departaments

Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude neregulētajā iepirkumā

Lietas atbildētājs rīkoja neregulētu sarunu procedūru par biokurināmā katlumājas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu. Piegādātāju apvienības (pieteicēju) piedāvājums tika atzīts par nepamatoti lētu un izslēgts no turpmākās vērtēšanas, pamatojoties uz pasūtītāja šaubām par cenu pamatotību un risku, ka piedāvājums praksē nebūs izpildāms. Līdzpieteicējas vērsās tiesā, lūdzot atzīt šo lēmumu par prettiesisku un atlīdzināt negūto peļņu, bet Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.

Senāts konstatēja, ka šis iepirkums kvalificējams kā neregulēts, līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 59. pants par nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudi nav obligāti piemērojams. Tiesa ir tiesīgi vērtēt, vai pasūtītāja šaubas ir pietiekami pamatotas un nav patvaļīgas, un Senāts secināja, ka līdzpieteicējas nav sniegušas objektīvus pierādījumus, kas spētu kliedēt šīs šaubas. Senāts atzina, ka pasūtītāja lēmums bijis objektīvi pamatots, bet tiesa, rīkojusies savas kompetences ietvaros.

Senāts noraidīja pieteicēju kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Attiecīgi, atbildētāja lēmums par piedāvājuma izslēgšanu saglabā spēku, un spriedums nav pārsūdzams.

Ja personas iepriekšējā māja tika atsavināta sabiedrības vajadzībām, taisnīga kompensācija var būt arī vairāki dzīvokļi

Pieteicēja ģimenei savulaik piederējusī māja tika nojaukta sabiedrības vajadzībām, un kā kompensācija viņiem piešķirts sešistabu dzīvoklis. Pēc šī dzīvokļa denacionalizācijas pašvaldība kā līdzvērtīgu kompensāciju izīrēja trīs dzīvokļus, no kuriem divi vēlāk nodoti īpašumā bez atlīdzības. Trešais (strīdus dzīvoklis), netika privatizēts, jo pašvaldība uzskatīja, ka termiņš ir nokavēts un pieteicējs jau esot saņēmis kompensāciju. Pieteicējs uzskatīja, ka atsavinātais īpašums vēl nav līdzvērtīgi kompensēts un viņam ir tiesības pieprasīt arī trešā dzīvokļa nodošanu īpašumā.

Senāts atzina, ka pieteicējs ir Privatizācijas likuma 47. panta piektās daļas subjekts, un šīs normas mērķis ir nodrošināt taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu. Taisnīga kompensācija var būt arī vairāki dzīvokļi, ja to kopējā vērtība atbilst atsavinātajam īpašumam. Tā kā pašvaldība pati bija atzinusi trīs dzīvokļu kopumu par līdzvērtīgu kompensāciju, bet pieteicējs privatizējis tikai divus, Senāts secināja, ka kompensācija vēl nav pilnīga. Turklāt nebija pamata liegt pieteicējam privatizēt trešo dzīvokli, jo meita tam neiebilda un pieteicējs nebija atteicies no savām tiesībām.

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, atzīstot, ka tiesa bija nepareizi interpretējusi tiesību normu un nepamatoti ierobežojusi pieteicēja tiesības saņemt līdzvērtīgu kompensāciju.

Teleoloģiskās redukcijas piemērošanas nosacījumi; Saeimas Juridiskā biroja atzinums kā tiesību palīgavots; Neizpildītu saistību nodokļu jomā veidu nošķiršana; Pretendentu izslēgšanas pienākums

Pieteicēja pārsūdzēja Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par Ķekavas novada pašvaldības ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma rezultātiem, norādot, ka uzvarētāja patiesajam labuma guvējam pieteikuma iesniegšanas brīdī bija neizpildītas saistības nodokļu jomā, jo nebija iesniegta gada ienākumu deklarācija. Rajona tiesa noraidīja lūgumu piemērot pagaidu aizsardzību, pamatojot, ka deklarācijas neiesniegšana nav pietiekams pamats pretendenta izslēgšanai un varētu būt tikai formāls process, kas pēc deklarācijas iesniegšanas nerada riskus.

Senāts norādīja, ka nodokļu deklarācijas neiesniegšana pati par sevi ir “neizpildīta saistība nodokļu jomā”, kas likumā skaidri atzīta par izslēgšanas pamatu un nav pielīdzināma situācijai, kad nodokļu parāds ir kļūdaini uzrādīts datubāzē. Tādējādi rajona tiesa kļūdaini piemēroja teleoloģisko redukciju un nepamatoti paplašināja izņēmumus attiecībā uz pretendenta izslēgšanu. Turklāt tiesai nebija pamata pati vērtēt, vai pretendenta rīcība bijusi “negodprātīga” vai “manipulatīva”, jo šāds tests nav balstāms ne tiesību normās, ne pierādījumos lietā.

Senāts atzina, ka rajona tiesas lēmums ir pirmšķietami prettiesisks, tādēļ to atcēla un piemēroja pagaidu aizsardzību, aizliedzot pašvaldībai slēgt līgumu ar uzvarētāju līdz galīgā sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Tāpat Senāts noteica, ka pieteicējas samaksātā drošības nauda atmaksājama.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu norādīšana pašnodarbinātas personas gada ienākumu deklarācijā

Pašnodarbinātā persona deklarācijā par 2020. gadu bija norādījusi visas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas faktiski samaksātas 2020. gadā, tostarp tās, kas attiecās uz 2019. gada ceturksni. VID uzskatīja, ka deklarācijā drīkst norādīt tikai tās iemaksas, kas attiecas uz konkrēto taksācijas gadu, nevis tās, kas vienkārši samaksātas gadā, un pieņēma lēmumu par nodokļa piemaksu. Apgabaltiesa sprieda pretēji un atzina, ka pašnodarbinātajam, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, esot piemērojams kases princips.

Senāts norādīja, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir attaisnotie izdevumi, un to norādīšana deklarācijā ir saistīta ar taksācijas gadu, par kuru šīs iemaksas faktiski veiktas, nevis ar samaksas brīdi. Lai nodrošinātu pareizu ienākuma nodokļa aprēķinu, deklarācijā jānorāda tieši par attiecīgo gadu veiktās iemaksas, un kases princips šajā gadījumā nav piemērojams. Līdz ar to apgabaltiesa bija nepareizi interpretējusi tiesību normas.

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, uzsverot, ka deklarācijā nav drīkstamas norādīt iemaksas, kas attiecas uz citu taksācijas gadu.

Aizliegums ikvienai personai izmantot būvi līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā

Rīgas valstspilsētas būvinspektors, pamatojoties uz Būvniecības likuma 21. panta 2. daļu, noteica pieteicējai pienākumu nekavējoties pārtraukt nojumju izmantošanu, jo tās nebija nodotas ekspluatācijā. Pieteicēja atzinumu apstrīdēja, bet departaments lēmumu atstāja spēkā. Vēršoties tiesā, pieteicēja uzskatīja, ka ar atzinumu tai nepamatoti uzlikts pienākums pārtraukt būvju lietošanu un ka tai nav zināms, vai nojumes vispār ir vai nav pieņemtas ekspluatācijā. Rajona tiesa atteicās pieņemt pieteikumu, secinot, ka atzinums nerada jaunas tiesiskas sekas, jo aizliegums izmantot būvi pirms ekspluatācijas akta jau izriet tieši no likuma.

Senāts konstatēja, ka pieteicējas arguments par to, ka uz to neattiecas Būvniecības likuma 21. panta 2. daļa, ir acīmredzami nepamatots. Aizliegums ekspluatēt būvi līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā ir vispārīgs un saistošs ikvienai personai, neatkarīgi no tās saistības ar būvniecības procesu. Kamēr būve nav pieņemta ekspluatācijā kompetentajā iestādē, nevar pastāvēt pārliecība par tās drošumu, tāpēc nevienam nav tiesību to izmantot. Tādējādi pieteikumu tik un tā būtu jāatsaka kā acīmredzami nepamatotu.

Senāts atstāja spēkā Administratīvās rajona tiesas lēmumu un noraidīja pieteicējas blakus sūdzību.

Senāts aptur tiesvedību konkurences lietā, uzdod prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai

Senāts, izskatot pieteicēja un otra pakalpojumu sniedzēja pieteikumu par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, secināja, ka lietas atrisināšanai nepieciešama Eiropas Savienības konkurences tiesību interpretācija. Jānoskaidro, vai situācijā, kad sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti uz piešķirtu ekskluzīvu tiesību pamata, konkurence tirgū ir iespējama un vai pieteicējs un atbildētājs, slēdzot apakšuzņēmuma līgumu, var tikt uzskatīti par faktiskiem konkurentiem, kuriem cenas jānosaka neatkarīgi.

Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai divus prejudiciālos jautājumus, lai noskaidrotu, vai konkrētajā tirgū konkurence ir iespējama un kādi kritēriji jāvērtē, lai konstatētu, vai pieteicējs un atbildētājs ir savstarpēji konkurējoši pakalpojumu sniedzēji. Tiesvedība turpināsies pēc ES Tiesas nolēmuma.

Krimināllietu departaments

Senāts negroza notiesājošo spriedumu lietā par starptautisko sankciju pārkāpšanu

Konkrētā lieta bijusi par ceļojumu aģenti, kura, ignorējot Eiropas Savienības noteikto aizliegumu sniegt tūrisma pakalpojumus Krimā un Sevastopolē, 2015. gadā organizēja vairākus ceļojumus uz Krimu, tādējādi tīši pārkāpjot starptautiskās sankcijas, lai gan pirmā instancē viņa tika attaisnota, Latgales apgabaltiesa šo spriedumu atcēla un atzina viņu par vainīgu, un Senāts, izskatot apsūdzētās un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērotās juridiskās personas kasācijas sūdzības, atstāja apgabaltiesas spriedumu negrozītu, secinot, ka izmeklēšanas eksperiments veikts likumīgi, iegūtie pierādījumi ir pieļaujami, sankciju normām ir vispārsaistošs raksturs, rīkojuma izpilde neatbrīvo no atbildības, ja persona apzinās tā noziedzīgo raksturu, un apsūdzētā rīkojusies ar vienotu un tiešu nodomu, kas ļauj kvalificēt notikušo kā pabeigtu vienu noziedzīgu nodarījumu.

Senāts uzdod atkārtoti izskatīt muitnieka krimināllietu, pieņem blakus lēmumu par juridisko kvalifikāciju

Konkrētajā lietā VID vecākais muitas uzraugs tika apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, proti, lai atvieglotu nedeklarētu kontrabandas cigarešu ievešanu, viņš kravu skenera sistēmā aizvietoja īstos attēlus ar citiem, kuros cigaretes nebija redzamas. Vēlāk puspiekabē tika atrasti vairāk nekā 15 miljoni cigarešu, radot valstij 1,84 miljonu EUR zaudējumus. Daugavpils tiesa un vēlāk arī Latgales apgabaltiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda trīs gadu cietumsodu, taču Senāts abus nolēmumus atcēla, jo tiesas nepamatoti izmantojušas pirmstiesas liecības, kuras prokurors nebija iekļāvis pierādījumu sarakstā, un nebija nopratinājušas liecinieku, kā arī nepietiekami pamatojušas tehniskās iespējas attiecināšanu uz apsūdzēto. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai un ar blakus lēmumu norādīja prokuratūrai uz nepieciešamību izvērtēt smagāku kvalifikāciju, tostarp kontrabandu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uz kuriem tiesa pati nedrīkst pāriet, lai nepasliktinātu apsūdzētā stāvokli.

Jaunatklāts apstāklis procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanai – Satversmes tiesas spriedums, kam noteikts atpakaļejošs spēks un kas attiecināts uz konkrēto personu

Lietā sākotnēji tika uzsākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru ietvaros AS “A” piederošie finanšu līdzekļi tika arestēti un vēlāk atzīti par noziedzīgi iegūtiem, tos konfiscējot valsts labā. Ekonomisko lietu tiesas lēmumu 2022. gadā apelācijas kārtībā apstiprināja Rīgas apgabaltiesa, vienlaikus atteikdamās pieņemt AS “A” iesniegtos papildpierādījumus, pamatojoties uz tolaik spēkā esošo Kriminālprocesa likuma 629. panta 4. daļu. Šis lēmums stājās spēkā un tika izpildīts. Vēlāk Satversmes tiesa 2025. gadā atzina, ka minētā norma aizskārusi AS “A” tiesības uz taisnīgu tiesu, un pasludināja to par spēkā neesošu ar atpakaļejošu spēku tieši attiecībā uz AS “A”.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma AS “A” iesniedza pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, un prokurors nodeva materiālus Augstākajai tiesai, atzīstot, ka konstatēts Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 4. punktā paredzētais jaunatklātais apstāklis, proti, Satversmes tiesas spriedums, kas attiecas uz konkrēto personu un kuram ir atpakaļejošs spēks. Gan prokurors, gan AS “A” norādīja, ka tas ir pietiekams pamats apelācijas instances lēmuma atcelšanai un lietas jaunai izskatīšanai.

Senāts, izvērtējot Satversmes tiesas spriedumu un tā saistošo atpakaļejošo piemērošanu attiecībā uz AS “A”, atzina, ka apelācijas instances tiesas 2023. gada 9. maija lēmums ir nelikumīgs, jo pieņemts, pamatojoties uz normu, kas vēlāk atzīta par Satversmei neatbilstošu tieši attiecībā uz šo personu. Tas konstituē būtisku kriminālprocesa pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma. Līdz ar to Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu pilnībā, atjaunoja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Civillietu departaments

Prekluzīvā termiņa sabiedrības prasības celšanai pret valdes locekli piemērošana

Senāts skaidroja, ka dalībnieku sapulces lēmumam, ar kuru sabiedrība nolemj celt prasību pret valdes locekli (Komerclikuma 172. panta 1. daļa), jābūt pietiekami konkrētam. Tajā jau sākotnēji jānorāda faktiskie apstākļi, kas liecina par valdes locekļa iespējamo prettiesisko rīcību un sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, tādā apjomā, lai būtu iespējams sagatavot prasības pieteikumu: skaidri formulēt prasījumu, prasības summu un prasības pamatu. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai valdes loceklis zinātu, par ko tieši pret viņu tiek vērsta prasība, un varētu sevi pienācīgi aizstāvēt.

Senāts arī uzsvēra, ka prekluzīvais termiņš sabiedrības prasības celšanai (Komerclikuma 172. panta 6. daļa) ir stingrs: ja tas ir nokavēts, tiesības celt prasību izbeidzas neatgriezeniski. Tas nozīmē, ka konkrētais dalībnieku vairākums vai mazākums vairs nevarēs celt šo prasību par tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un pamatu, kas norādīts lēmumā vai mazākuma pieprasījumā.

Prasība par dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšanu parādu dēļ; Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana, ja atbildētājs pēc prasības par dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšanu celšanas ir samaksājis parādu, kura dēļ celta prasība

Senāts uzsvēra, ka dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšana ir ļoti intensīva iejaukšanās personas tiesībās un tāpēc ir pieļaujama tikai īpaši nopietnu pārkāpumu gadījumā. Tas nozīmē: ja dzīvokļa īpašnieka rīcība tik būtiski pārkāpj pienākumus, ka pārējo dzīvokļu īpašnieku leģitīmās intereses ir svarīgākas par konkrētā īpašnieka un viņa ģimenes interesēm turpināt dzīvot dzīvoklī.

Senāts noteica, ka, lemjot par to, vai maksājumu parāds var būt pamats piespiedu atsavināšanai, tiesai obligāti jāizvērtē divi savstarpēji saistīti kritēriji:

  • 1) parāda apmērs,
  • 2) atkārtota vai sistemātiska maksājumu neizpilde.

Kā vispārējs orientieris: pārvaldīšanas izdevumu un uzkrājuma parādam vajadzētu sasniegt vismaz trīs mēnešu apmēru, taču tiesa drīkst atkāpties no šī sliekšņa, ja konkrētie apstākļi to pamatoti attaisno. Turklāt arī komunālo maksājumu nesegšana var būt nozīmīgs papildu faktors. Lai prasība būtu apmierināma, jābūt skaidri konstatētai atkārtotai saistību neizpildei, nevis vienreizējam vai nejaušam kavējumam.

Attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem, ja īpašnieks parādu samaksā tikai pēc prasības celšanas, Senāts norādīja: tiesai jāvērtē ne tikai tas, ka parāds ir samaksāts, bet arī tas, vai prasītājs sapratīgi varēja secināt, ka īpašnieks turpmāk savus pienākumus tiešām pildīs. Ja nav pārliecības par turpmāku saistību pildīšanu, tiesāšanās izdevumus var nākties segt atbildētājam.

Līguma puses līgumā par komunālo pakalpojumu sniegšanu dzīvojamās mājas īpašniekiem; Komunālo pakalpojumu sniedzēja pienākums samazināt parādsaistības neatgūstamo parādu gadījumā dzīvokļu īpašumu mājā

Senāts skaidri noteica, ka komunālo pakalpojumu līgumi dzīvokļu īpašumu mājās var tikt slēgti tikai ar dzīvokļu īpašnieku kopību, nevis ar pārvaldnieku. Tas izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma speciālā regulējuma, kas ierobežo līgumu slēgšanas brīvību: komunālo pakalpojumu sniedzējam jāslēdz līgums ar dzīvojamās mājas īpašnieku, t. i., ar kopību, un pārvaldnieks ir tikai tās pārstāvis, nevis pakalpojuma lietotājs.

Otrkārt, Senāts skaidroja, ka komunālo pakalpojumu sniedzēja pienākums samazināt parādsaistības attiecas tikai uz neatgūstamiem parādiem par individuālo patēriņu – piemēram, par dzīvoklī patērēto siltumu, elektroenerģiju, ūdeni utt. Ja parāds ir veidojies par koplietošanas vajadzībām (piem., koplietošanas telpu elektrību, liftu, siltummezglu), tas ir kopības parāds, par kuru atbild visi dzīvokļu īpašnieki kopīgi, un komunālo pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma šādu parādu norakstīt neatgūstamā parāda statusā.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļaujamā saistība, kas nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu; Pārējo solidāro parādnieku statuss izpildu lietā, kas ievesta lēmumam par saistības nodošanu piespiedu izpildīšanai pret vienu no solidārajiem parādniekiem, kas bijis ieķīlātājs; Otra laulātā statuss izpildu lietā, ja piedziņa tiek vērsta uz laulības laikā iegādātu un hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda

Senāts precizēja, kā jāpiemēro Civilprocesa likuma 400. panta 1. punkts, proti, ja saistība ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu, tiesa, nododot to bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, rezolutīvajā daļā norāda visus piedzenamos maksājumus, galveno parādu, līgumsodu, procentus (līgumiskos un likumiskos). Savukārt, ja parādnieks nav ieķīlātājs, tiesa papildus atzīst kreditora tiesības vērst piedziņu uz ieķīlāto īpašumu. Ar šo Senāts mainīja līdzšinējo judikatūru, precizējot rezolutīvās daļas saturu.

Senāts arī noteica, ka visi solidārie parādnieki saglabā parādnieka procesuālo statusu izpildu lietā, pat ja piespiedu izpilde sākta tikai pret vienu no viņiem. Tas nozīmē, ka viņiem ir tiesības, piemēram, sūdzēties par tiesu izpildītāja darbībām, jo izpilde pret vienu solidāro parādnieku var ietekmēt arī pārējo savstarpējos norēķinus.

Procesuālo tiesību normu par pilnvarojumu piemērošana, ja prasības pieteikumu nav iespējams iesniegt atkārtoti prekluzīvā termiņa dēļ

Senāts atzina, ka apelācijas instance nepamatoti izbeidza tiesvedību, pamatojoties uz Darba likuma 110. panta prekluzīvā termiņa nokavējumu, jo neņēma vērā būtisku apstākli, darba devējs prasību bija iesniedzis termiņā, bet pirmās instances tiesa to nepamatoti atteica pieņemt tikai formāla trūkuma dēļ, kuru pati tiesa varēja pārbaudīt publiskajā komercreģistrā. Šāda pārmērīga formalitāte, Senāta ieskatā, neattaisnojami ierobežoja prasītāja tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tādēļ Senāts atcēla apelācijas instances lēmumu un nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai pēc būtības, uzsverot, ka tiesām, piemērojot procesuālās normas, jāizvairās no pārmērīga formālisma, ja tas faktiski liedz personai pieeju tiesai.

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā

Satversmes tiesa 2026. gada 2. martā ierosināja lietu par Rīgas domes saistošo noteikumu normām, kas nosaka plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pilsētas teritorijā, tostarp aizliegumus noteiktās zonās, izglītības iestāžu tuvumā un vairākās sabiedriskā transporta infrastruktūras vietās. Pieteicēja apgalvo, ka šo ierobežojumu praktiskā piemērošana faktiski liedzot veikt azartspēļu komercdarbību visā Rīgā, tādējādi aizskarot Satversmes 105. pantā garantētās īpašuma tiesības. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 2. augusts.