Eiropas Savienības Tiesa

 

Līgums var būt rēķins, ja tajā ir visa rēķinam obligātā informācija

Raksta autore: Dace Everte

ES Tiesa nosprieda: pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā līgumu var uzskatīt par PVN rēķinu gadījumā, ja šajā līgumā ir ietverta visa vajadzīgā informācija, lai dalībvalsts nodokļu iestāde varētu noteikt, vai šajā gadījumā ir izpildīti PVN atskaitīšanas tiesību nosacījumi.

 

ES Tiesa: kad drīkst piemērot samazināto PVN sporta telpu lietošanai

Raksta autore: Dace Everte

PVN maksātāja piešķir personām tiesības piekļūt tās telpām, kurās šīs personas var izmantot aprīkojumu, lai uzlabotu savu fizisko stāvokli. Sporta aprīkojumu izmanto individuāli vai grupā ar daļēja atbalstu vai bez tā. Tā arī piedāvā personalizētu uzraudzību un kolektīvās nodarbības. Savas darbības ietvaros šī sabiedrība par piekļuvi telpām un aprīkojumam vienmēr ir deklarējusi PVN 21 % apmērā. Tomēr, ņemot vērā tiesu praksi, tā uzskatīja, ka visai tās darbībai ir piemērojama samazinātā PVN likme 6 % apmērā un tādēļ par iepriekšējiem 3 gadiem lūdza atmaksāt PVN starpību 15 % apmērā. Piemēram, Nīderlandes nodokļu administrācija atzīst, ka šādiem darījumiem var piemērot samazināto PVN likmi. Tāpēc iesniedzējtiesa nolēma, ka strīda risinājumam ir nepieciešama PVN direktīvas normu interpretācija.

ES Tiesa nosprieda, ka pakalpojumu sniegšanai, kas izpaužas kā sporta zāles sporta telpu un inventāra izmantošanas tiesību piešķiršana un atbalsta individuāli vai grupā nodrošināšana, var piemērot samazinātu PVN likmi, ja šis atbalsts ir saistīts ar šo telpu un inventāra izmantošanu un ir nepieciešams sporta praktizēšanai un fiziskajai audzināšanai vai ja šis atbalsts papildina tiesības uz minēto telpu un inventāra izmantošanu vai to faktisku izmantošanu.

 

ES Tiesai uzdots prejudiciālais jautājums par soda naudu samērīgumu

Raksta autore: Dace Everte

EST būs jāvērtē, vai samērīguma un neitralitātes principi pieļauj regulējumu, kur soda sankcijas tiek noteiktas kā procenti no aprēķinātās PVN summas, bet neņem vērā atskaitāmo priekšnodokli.

 

ES Tiesa: nedrīkst liegt atskaitīt PVN, kas maksāts maksātnespējīgam uzņēmumam

Raksta autore: Dace Everte

Lietuvas banka piešķīra aizdevumu kādai UAB (pārdevējs) nekustamā īpašuma attīstības darbību veikšanai. Pārdevējs ar līgumu kā nodrošinājumu nodeva bankai hipotēku uz zemes gabalu Viļņā, uz kura atrodas būvētā ēka. Ar cesijas līgumu UAB2 no bankas iegādājās visus finanšu prasījumus, kas izriet no kredītlīguma, kā arī visas tiesības, kas noteiktas saistību izpildes nodrošināšanai, tostarp iepriekš minēto līgumā noteikto hipotēku.

Tika izsludināta pārdevēja nekustamā īpašuma daļas izsole, bet neviens pircējs neizrādīja interesi par šo nekustamo īpašumu. Tā kā izsole nenotika, UAB2 izsoles procedūrā izteikts piedāvājums pārņemt nekustamo īpašumu, tādējādi apmierinot daļu no prasītāja prasījumiem. UAB2 izmantoja tiesības un pārņēma nekustamo īpašumu.

Pārdevējs izrakstīja PVN rēķinu, kurā bija norādīta summa par nekustamā īpašuma nodošanu un PVN. UAB2 vērsās Lietuvas VID ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto PVN summu. VID nolēma – tā kā UAB2 veica darījumus par nekustamā īpašuma iegādi brīdi, kad tas zināja vai tam vajadzēja zināt, ka pārdevējs nemaksās PVN par darījumu, UAB2 ir rīkojies negodīgi un ļaunprātīgi, un tāpēc tas nav ieguvis tiesības atskaitīt priekšnodokli.

ES Tiesa nosprieda, ka Lietuvas VID prakse, saskaņā ar kuru, pārdodot nekustamo īpašumu starp nodokļa maksātājiem, pircējam tiek liegtas tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN tikai tāpēc vien, ka tas zināja vai tam bija jāzina, ka pārdevējam ir finansiālas grūtības vai tas ir maksātnespējīgs un ka šī apstākļa sekas var būt tādas, ka tas nesamaksās vai nevarēs samaksāt PVN valsts kasei, neatbilst PVN direktīvai.

 

ES Tiesa nosaka kritērijus, kad par mantisko ieguldījumu PVN nav atskaitāms

Raksta autore: Dace Everte

W darbība ir nekustamā īpašuma iegāde, pārvaldīšana un ekspluatācija, kā arī būvprojektu projektēšana, renovēšana un īstenošana. W piederēja kapitāldaļas X un Y (W piederēja 94 % no X kapitāldaļām, bet atlikušie 6 % piederēja Z; W piederēja 89,64 % Y kapitāldaļu, bet pārējās kapitāldaļas piederēja P).

Z un W vienojās veikt ieguldījumus X. Z ieguldījums bija EUR 600 000; W ieguldījums proporcionāli tā daļai bija pakalpojumu nodošana vismaz EUR 9,4 miljonu vērtībā un bezmaksas arhitekta pakalpojumu, statikas aprēķinu, termiskās un skaņas izolācijas plānošanas, energoapgādes, kā arī pieslēgšanas tīkliem, ģenerāluzņēmēja, aprīkošanas un tirdzniecības pakalpojumu sniegšana diviem īpašumiem, kas jābūvē X. W sniedza šo pakalpojumus daļēji pats ar savu personālu vai savu aprīkojumu un daļēji – iegādājoties preces un pakalpojumus no citiem uzņēmumiem.

Ar citu tajā pašā dienā noslēgtu līgumu starp W un X nolīgts, ka W par atlīdzību sniegs grāmatvedības un pārvaldības pakalpojumus X saistībā ar divu iepriekšējā punktā minēto īpašumu būvniecību.

Attiecībā uz Y nolīgts, ka P un W kā dalībnieki veic ieguldījumus: P ieguldījums bija EUR 3,5 miljoni un W ieguldījums bija sniegt tāda paša veida pakalpojumus kā X proporcionāli tās līdzdalībai – EUR 30,29 miljonu apmērā saistībā ar trešā īpašuma būvniecību. W un Y vienojās, ka trešā īpašuma būvniecības projekta ietvaros W par atlīdzību sniegs Y grāmatvedības un pārvaldības pakalpojumus.

W pilnībā atskaitīja priekšnodoklī samaksāto PVN par attiecīgajiem darījumiem. Vācijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka W kā dalībnieka ieguldījums X un Y bija jākvalificē kā ar nodokli neapliekamas darbības – saistībā ar šīm darbībām samaksātā PVN priekšnodokļa summas neesot atskaitāmas.

EST spriedums: pārvaldītājsabiedrībai, kas iepriekš veic ar nodokli apliekamus darījumus par labu meitasuzņēmumiem, nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par pakalpojumiem, kurus tā ir saņēmusi no trešajām personām un kurus tā sniedz meitasuzņēmumiem apmaiņā pret dalību peļņā, ja:

(1) iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem ir tieša un tūlītēja saikne nevis ar pašas pārvaldītājsabiedrības pakalpojumiem, bet ar meitasuzņēmumu veiktajiem darījumiem, kas galvenokārt ir atbrīvoti no nodokļa,

(2) šie pakalpojumi neietilpst to ar nodokli apliekamo darījumu cenā, kas tiek veikti par labu meitasuzņēmumiem,

(3) minētie pakalpojumi neietilpst pārvaldītājsabiedrības saimnieciskās darbības vispārējos izdevumos.

 

ES Tiesa: a/m importa PVN maksājams, kur persona dzīvo un lieto a/m

Raksta autore: Dace Everte

R.T., ar dzīvesvietu Vācijā, iegādājās un reģistrēja automašīnu Gruzijā. 2019. gada martā R.T. ar šo Gruzijā reģistrēto automašīnu devās uz Vāciju, šķērsojot Turciju, Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Austriju, bet minēto automašīnu importa muitas pārvaldē nedeklarēja. Vācijā R.T. lietoja šo automašīnu un 2019. gada 28. martā tā tika pamanīta pārbaudē, ko veica muitas pārvaldes vienība. Turklāt šī automašīna tika pamanīta arī saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu 2020. gada oktobrī. 2019. gada 13. maijā muitas pārvalde ar paziņojumu par ievedmuitas nodokļa noteikšanu uzlika R.T. muitas nodokli EUR 4048 apmērā un importam piemērojamo PVN EUR 8460 apmērā. Vācijas tiesa vēlējās noskaidrot, vai Vācijas muitas pārvaldes kompetencē ir noteikt importam piemērojamā PVN summu. Citiem vārdiem – kura valsts ir importēšanas vieta?

EST spriedums: PVN piemērošanas nolūkā trešā valstī reģistrēta transportlīdzekļa, kas ievests ES, pārkāpjot muitas tiesisko regulējumu, importa vieta ir dalībvalstī, kurā persona, kas nav ievērojusi ar muitas tiesisko regulējumu noteiktos pienākumus, faktiski dzīvo un lieto transportlīdzekli (šajā gadījumā – Vācijā).

 

EST ĢA: ar PVN apliekams viss fanu maksājums autoriem, ne tikai 20% platformai

Raksta autore: Dace Everte

PVN maksātāja F Apvienotajā Karalistē pārvalda tiešsaistes platformu, kas veltīta sociālajam tīklam, kurš pazīstams ar nosaukumu “Only Fans”. Platforma ir paredzēta lietotājiem visā pasaulē un tie tiek iedalīti “autoros” un “fanos”. Autori, kuriem ir savi profili, attiecīgajos profilos augšupielādē un publicē saturu, piemēram, fotogrāfijas un videomateriālus. Viņi arī var veikt tiešsaistes video straumēšanu un sūtīt privātas ziņas saviem faniem. Fani var piekļūt augšupielādētajam saturam, veicot ad hoc maksājumus vai maksājot mēneša maksu par abonēšanu katram autoram, kura saturu viņi vēlas apskatīt un/vai ar kuru viņi vēlas izveidot interaktīvo komunikāciju. Fani arī var maksāt dzeramnaudu vai ziedojumus, nesaņemot pretī nekādu saturu. Autori nosaka sava profila mēneša maksu par abonēšanu, kaut arī F paredz minimālo summu gan abonēšanai, gan dzeramnaudai.

F atbild par fanu veikto maksājumu iekasēšanu un sadali, izmantojot trešo personu – maksājumu pakalpojumu sniedzēju. F iekasē no autoriem 20%, ieturot attiecīgo summu no summas, ko samaksājuši fani. Gan maksājumi no fana, gan maksājumi autoram tiek atspoguļoti lietotāja bankas izrakstā kā maksājums, kas veikts par labu F vai saņemts no F. F iekasēja PVN un uzskaitīja to ar likmi 20% apmērā no sava pakalpojuma nodokļa bāzes (ieturētajiem 20%).

Nodokļu administrācija nosūtīja F maksājamā PVN paziņojumus, uzskatot sabiedrība ir jāuzskata par tādu, kas darbojas savā vārdā. Tādējādi šīs administrācijas ieskatā F bija jāmaksā PVN nevis no 20% ieturējuma, bet gan no visām fanu samaksātajām summām.

ES tiesai tādēļ bija uzdots jautājums: vai šādā situācijā Regulai 282/2011 dodama priekšroka pār ES PVN direktīvu? Regula 282/2011 nosaka: ja elektroniski sniegtos pakalpojumus sniedz, izmantojot telekomunikāciju tīklu, saskarni vai portālu, prezumē, ka šis nodokļa maksātājs, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā, šos pakalpojumus sniedz savā vārdā, bet minēto pakalpojumu sniedzēja interesēs, izņemot gadījumus, kad nodokļa maksātājs minēto pakalpojuma sniedzēju ir skaidri uzrādījis kā pakalpojumu sniedzēju un tas ir atspoguļots starp pusēm noslēgtajos līgumos.

Ģenerāladvokāts uzskata, ka nav konstatēts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 282/2011 piemērojamību. Tas nozīmē, ka ar PVN apliekams viss fanu maksājums autoriem, ne vien platformas starpniecības maksa. ĢA viedoklim ir vien rekomendējoša nozīme, bet praksē lielākā daļā gadījumu tiesa seko ĢA viedoklim. Šis varētu būt ārkārtīgi svarīgs spriedums daudziem biznesiem, kas strādā dažādās online platformās! Sekosim līdz!

 

ĢA: lai varētu piemērot korektu PVN likmi, ir jākoriģē rēķinus

Raksta autore: Dace Everte

P uztur un apsaimnieko iekštelpās izvietotu bērnu rotaļu laukumu. P maksai par saviem pakalpojumiem (bērnu rotaļu laukuma ieejas maksai) piemēroja standarta PVN likmi 20 % apmērā. Tomēr faktiski šiem P pakalpojumiem bija jāpiemēro samazināta likme 13 % apmērā. P klienti 2019. gadā, par kuru ir strīds, ir galapatērētāji, kuriem nav tiesību atskaitīt priekšnodokli. Šajā gadā P kopumā izsniedza 22 557 rēķinus. P koriģēja savu deklarāciju par 2019. gadu, lai saņemtu pārmaksāto PVN. Finanšu pārvalde atteica koriģēšanu divu iemeslu dēļ: 1) P esot jāmaksā lielāks PVN, ja tā nekoriģē savus rēķinus; 2) nevis P, bet gan tās klienti ir nodokļa maksātāji; tāpēc, ja PVN tiktu koriģēts, P iedzīvotos.

Ģenerāladvokāta viedoklis bija sekojošs.

1) Ja pakalpojuma saņēmēji ir galapatērētāji, kuriem nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, tad rēķina izsniedzējam nav jāmaksā PVN. Šo rēķinu proporcija vajadzības gadījumā ir jānosaka, veicot aplēsi.

2) Samērīguma un PVN neitralitātes principi prasa, lai pastāvētu iespēja koriģēt PVN saistības. Pienākums atļaut veikt korekciju pastāv neatkarīgi no tā, vai tiek novērsts tādējādi radušais nodokļu ieņēmumu zaudējumu risks, ja rēķina izsniedzējs ir rīkojies labticīgi. Labticīga rīcība ir tad, ja nodokļa maksātājs ir pieļāvis tiesību kļūdu, kurā tas nav vainojams. Savukārt, ja viņš nav rīkojies labticīgi šajā izpratnē, nodokļu ieņēmumu zaudējumu riska novēršana ir obligāta prasība. Lai to izdarītu, rēķins principā ir jākoriģē. Ja rēķina izsniedzējs to nevar izdarīt, šī neiespējamība ietilpst viņa riska jomā.

3) Tas, ka galapatērētāji ir samaksājuši cenu, kas ir aprēķināta kļūdaini (jo tajā bija iekļauta pārāk liela PVN daļa un tādējādi pārāk maza peļņas daļa), neliedz koriģēt nodokļa saistības. Katrā ziņā nodokļa maksātāja nepamatota iedzīvošanās no tā neizriet tad, ja ir nolīgta tā dēvētā fiksētā summa (fiksēta cena).

 

Jautājums EST: Vai AS padomes loceklis veic saimniecisko darbību?

Raksta autore: Dace Everte

Vai akciju sabiedrības direktoru padomes loceklis veic saimniecisku darbību PVN maksāšanas nolūkā?

Jautājums EST: Vai elektrisko a/m uzlādes punktu darbība ir prece vai pakalpojums?

Vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu darbība ir jāklasificē kā preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

  • uzlādes ierīču nodrošināšana (tostarp lādētāja integrēšana transportlīdzekļa operētājsistēmā),
  • elektroenerģijas piegādi elektrotransportlīdzekļa akumulatoriem atbilstoši pielāgotiem parametriem,
  • nepieciešamo tehnisko atbalstu transportlīdzekļu lietotājiem,
  • īpašas platformas, tīmekļa vietnes vai lietojumprogrammas nodrošināšana, ar kuru lietotāji var rezervēt konkrētu savienotāju un skatīt savu darījumu un maksājumu vēsturi, kā arī iespēju izmantot “e-maku”, lai samaksātu atlikumu par atsevišķām uzlādes sesijām.

 

Latvijas tiesu prakse

 

Līdzīgus strīdus par apgrozījuma krituma atbalstu vienā tiesu namā izšķir dažādi

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

2022. gada septembrī Administratīvā rajona tiesa izskatīja strīdu par komersantam VID piešķirtā atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai atcelšanu. Atbalsta atcelšanu VID pamatoja ar to, ka periodā par kuru bija saņemts atbalsts pieteicēja bija uzskatāma par sodītu, jo tai tika piemērots administratīvais sods – EUR 700, kas pārsniedz MK noteikumu noteikto ierobežojumu EUR 500 apmērā. Pieteicēja iebilda, jo faktiski samaksātā administratīvā soda summa bija samazināta līdz EUR 350, piemērot nosacītu daļēju naudas soda samaksu.

Atšķirībā no 2022. gada aprīlī pieņemtā Administratīvās rajona tiesas komersantam labvēlīgā sprieduma, kur ir konstatējami pēc būtības identiski lietas apstākļi, izskatāmajā lietā šī paša tiesu nama tiesnese lēma par labu VID. Nelabvēlīgu spriedumu tiesa motivēja ar to, ka nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas nozīmē, ka pieteicēja naudas sodu izpilda paātrinātā kārtībā – 15 dienu laikā no lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanas dienas, maksājot 50% no piemērotā naudas soda apmēra. Taču, ja pieteicēja pārsūdz lēmumu par soda piemērošanu, pēc būtības tas nozīmē, ka pieteicēja nepiekrīt lēmumam par soda piemērošanu. Tādējādi nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda nav pieļaujama, un lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda zaudē spēku. Būs interesanti pasekot līdzi augstāko tiesu instanču viedoklim šī strīda jautājuma izšķiršanā.

 

VID atmaksāja PVN, bet nodokļu maksātājs turpināja tiesvedību!

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Izskatāmajā lietā strīds pastāvēja par to vai Pieteicēja ir tiesīga atskaitīt priekšnodokli par tās iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma renovāciju un remontdarbiem. VID sākotnēji uzskatīja, ka Pieteicēja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas ļautu pārliecināties par darījumu saistību ar Pieteicējas plānoto saimniecisko darbību. Pieteicējas iesniegtie dokumenti liecina vien par notikušu naudas kustību un nepierāda to, ka pēc remontdarbu pabeigšanas tiks gūti ar PVN apliekami ienākumi.

Tiesvedības laikā, izvērtējot Pieteicējas tiesā iesniegtos pierādījumus, VID atmaksāja Pieteicējai priekšnodokli par strīda periodu un iesniedza tiesai lūgumu par tiesvedības izbeigšanu. Pieteicēja nepiekrita izbeigt strīdu lūdzot tiesu atzīt pārsūdzēto VID lēmumu par prettiesisku. Pieteicēja norādīja, ka tiesvedības turpināšana nepieciešama iespējamā atlīdzinājuma pieprasīšanai, kā arī, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Pirmās instances tiesa atzina, ka, vērtējot VID lēmuma tiesiskumu, ir ņemami vērā vienīgi tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, t.sk., pierādījumi, kas bija VID rīcībā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Pirmajā instancē tiesa izšķīra strīdu par labu Pieteicējai nospriežot apmierināt pieteikumu un atzīstot VID lēmumu par prettiesisku. Interesants ir fakts, ka turpmāk VID bija iesniedzis apelācijas sūdzību apstrīdot pirmās instances spriedumu.

Izskatot lietu Administratīvās tiesas otrajā instancē, apgabaltiesa atzina VID argumentus par pretrunīgiem un nepamatotiem. VID arguments, ka lietā nav konstatējama Pieteicējas PVN deklarācijā uzrādīto darījumu tieša un tūlītēja saikne ar Pieteicējas ar PVN apliekamiem darījumiem, ir pretrunā ar VID tiesā iesniegto informāciju par konkrētās PVN pārmaksas VID apstiprināšanu un atmaksu. Par nepatiesu VID apelācijas sūdzības apgalvojumu apgabaltiesa uzskatīja to, ka VID rīcībā nebija informācijas par Pieteicējas nodomu nekustāmo īpašumu izmantot apliekamo darījumu veikšanai. Apgabaltiesa spriedumā norāda, ka Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā ir skaidri norādījusi, ka ēka atrodas sliktā stāvoklī, tai ir nepieciešama renovācija, tādēļ ēkā tiek veikti remontdarbi. Pēc remontdarbu pabeigšanas telpas ēkas 1.stāvā (restorāna telpas) tiks iznomātas, kas ir ar PVN apliekams darījums.

Kopumā vērtējot šis kategorijas lietas, ir konstatējama pēdējos gados izveidota stabila VID prakse strīdēties par priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem, kas ir saistīti ar saimnieciskajā darbībā vēl neizmantotu nekustamo īpašumu. Vēl viens interesants aspekts šai lietā ir jautājums par valsts pienākumu atlīdzināt privātpersonai reālus izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu, par ko lēma Satversmes tiesa šī gada martā. Jā, tie ir tagad atlīdzināmi, bet vai tie būs atlīdzināmi par tiesvedības daļu, kopš VID piedāvāja strīdu izbeigt? Šaubos. Un atlīdzinājumam būtu pieticis ar tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, šķiet. Tādēļ šī nodokļu maksātāja stratēģija lieki noslogot tiesu izskatās kļūdaina.

 

VID atteikums sniegt informāciju par kriminālprocesiem parādniekiem nav pamatots

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Šis Senāta spriedums ir interesants arī ar to, ka tajā ir apkopotas vairākas svarīgas atziņas attiecībā uz privātpersonas tiesībām saņemt valsts iestādes rīcībā esošo informāciju, kā arī atziņas par iestādes tiesībām atteikt sniegt šo informāciju.

Izskatāmajā lietā zvērināts advokāts ir pieprasījis VID informāciju par to, cik kriminālprocesu ir uzsākti pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas iekļautas VID publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā. VID atteica sniegt informāciju aizbildinoties ar to, ka VID nav apkopota informācija par šiem kriminālprocesiem, un ievērojot to, ka sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 4000 personas, tas no VID prasītu nesamērīgus resursus.

Kaut arī pirmās instances tiesa bija piekritusi VID pozīcijai, Senāts atzinis šādu pieeju par neatbilstošu tiesiskajam regulējumam, norādot uz sekojošām atziņām.

  • Personas tiesības uz valsts (vai pašvaldības) institūcijas rīcībā esošas informācijas pieejamību ir aplūkojamas Satversmes kontekstā, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver arī tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.
  • Minētās tiesības vispārīgi ir uzskatāmas par neierobežotām, ciktāl likums nenosaka pretējo. Tas arī nozīmē, ka ikviens ierobežojums saņemt informāciju ir iztulkojams iespējami šauri.
  • Ja iestāde uzskata, ka informācijas sniegšana ir atsakāma, jo tā izpilde no iestādes prasa nesamērīgus resursus, iestādei ir pienākums skaidri norādīt uz tiesību normā norādītajiem apstākļiem (piemēram, laika, darbaspēka un citiem resursiem, kas iestādei nepieciešami, lai izpildītu informācijas pieprasījumu) un sniegt pilnīgu informāciju par tiem. Savukārt tiesas uzdevums, ja par to ir strīds, ir novērtēt, vai iestādes norādītie apstākļi un iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka konkrētā informācijas pieprasījuma izpilde no iestādes prasītu nesamērīgus resursus. Turklāt, pat ja informācijas pieprasījuma izpilde patiešām prasītu apjomīgus resursus, tiesai ir jānovērtē, vai konkrētais informācijas pieprasījums tomēr nebūtu jāizpilda nozīmīgu sabiedrības vai citu interešu nodrošināšanas nolūkā.

Senāts ir atcēlis Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, kurā noraidīts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu VID sniegt informāciju, un nodevis lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai. Tādējādi, ja iestāde atteikumu sniegt informāciju ir pamatojusi ar kādu no izņēmuma gadījumiem, tad jebkuras personas norādes, ka konkrētais izņēmuma gadījums attiecīgajā situācijā tomēr nav piemērojams, ir jāaplūko kā nopietnas, lai tās izvērtētu detalizēti. Pretēja pieeja varētu radīt nepamatotu personas pamattiesību uz informācijas pieejamību aizskārumu.

 

Senāts nepiekrīt VID, ka IIN jāmaksā, pat ja ienākums netiks saņemts

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Tiesa: Personas interese nemaksāt IIN par tādiem ienākumiem, kas nav un nekad netiks gūti, nav ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu nomaksas, bet gan pašsaprotama un leģitīma vēlme pasargāt sevi no nepamatota un netaisnīga nodokļa maksāšanas pienākuma.

Šajā tiesu lietā strīds bijis par to, vai Pieteicējai ir pienākums maksāt IIN par tās atsavināto nekustāmo īpašumu, norēķinus par kuru puses ir vienojušās veikt pa daļām, septiņu gadu laikā. Pircējai mainoties finansiālajai situācijai (vēl pirms tika veikts pirmais maksājums) noslēgts atcēlēj-līgums un Pieteicēja faktiski nebija saņēmusi ienākumu. VID uzskatīja, ka Pieteicējai ir jāmaksā IIN no visas darījuma summas, jo nodokļa maksātājs ienākumu no atsavināšanas darījuma saņem vairāk nekā triju taksācijas periodu laikā. Tad uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju taksācijas periodu laikā. Šādā gadījumā trešajā taksācijas periodā ar IIN apliekamajā ienākumā iekļauj līgumā noteikto atlikušo, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.

Senāts atzīst, ka VID minēto normu nevar interpretēt tādējādi, ka nodokļa maksāšanas pienākums iestājas arī tad, ja tiek konstatēts, ka atsavināšanas darījums ir atcelts un netiks īstenots. Proti, nodokļu maksātājs saistībā ar īpašuma atsavināšanu nekādus ienākumus nav guvis un negūs. Senāts norādījis, ka IIN jēga ir ar nodokli aplikt personas ienākumus. Ja konkrētu ienākumu nav un arī nevar vairs būt, tad nodokļa maksāšanas pienākuma noteikšana par šādiem neesošiem ienākumiem būtu pretēja ienākuma nodokļa objekta jēgai un likumdevēja gribai. Minēto apliecina arī likuma norma, kas regulē ienākuma no kapitāla noteikšanu. Gadījumā, kad darījums nenotiek vai netiek attiecīgi īstenots, par ienākumu no kapitāla pieauguma ir uzskatāms tāds ienākums, kuru maksātājs ir saņēmis un kurš viņam nav jāatmaksā. Senāts atzina, ka VID minētā norma attiecas uz tādiem gadījumiem, kad prezumējami joprojām pastāv ienākuma gūšanas iespēja. IIN piemērošanu nemaina arī jautājums vai atsavināšanas līgumu un atcēlēj-līgumu formāli var uzskatīt par diviem atsevišķiem darījumiem.

 

Latvijas tiesību akti

 

Top jaunumi depozīta sistēmas darbības noteikumos

Raksta autore: Kristīne Erele

Ministru kabinetā ir iesniegts projekts grozījumiem MK noteikumos “Depozīta sistēmas darbības noteikumi”. Noteikumu projekts paredz:

1) sadalīt atkārtoti lietojamu dzērienu iepakojumu kā universālo un individuāla dizaina, attiecīgi nosakot depozīta sistēmas operatoram tiesības nepieņemt nestandarta iepakojumu depozīta sistēmā, ja iepakojuma pieņemšana rada papildus riskus vai nozīmīgas papildus izmaksas;

2) depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas diferenciāciju attiecībā uz automātisko pieņemšanu – ar vai bez saspiešanas funkcijas, vienlaikus izslēdzot apsaimniekošanas maksas diferencēšanu pēc pieņemšanas daudzuma, kā arī precizējot apsaimniekošanas maksas pārskatīšanas biežumu reizi gadā, nevis kā tagad – reizi 2 gados;

3) precizēt prasības attiecībā uz manuālā veidā pieņemtā depozīta iepakojuma pieņemšanas laiku un informāciju (norādes) izvietošanu par depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas atrašanos;

4) precizēt un papildināt prasības attiecībā uz kupona izmantošanas termiņu;

5) papildināt noteikumu 1. pielikumu, iekļaujot visu veidu alkoholisko dzērienu plastmasas (PET) pudeles vai skārdenes, kā arī ar bezalkoholisko alu un papildināt iepakojumu tilpumus ar 1,5 l un 2 l PET pudelēm;

6) noteikt apvienoto mērķi depozīta iepakojuma pārstrādei un atkārtotai izmantošanai;

7) no pārskata svītroti materiāla veidi (polistirols un bioplastmasa), kas nav iekļauti depozīta sistēmā.

 

Paraksta Latvijas un Vācijas nodokļu līguma grozījumu protokolu

Raksta autore: Aijas Lasmane

29. septembrī parakstīts protokols, ar kuru groza Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Ar Protokolu tiks nodrošināta Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses (BEPS) novēršanas pasākumu plānā noteiktajam minimālajam standartam, proti – aktivitātēm Nr.6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr.14 (Strīdu izšķiršanas procesu uzlabošana).

Līguma preambula izteikta jaunā redakcijā, kas papildus dubultas nodokļu uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanai paredz arī novērst nodokļu līguma noteikumu neatbilstošu piemērošanu. Lai nodrošinātu atbilstību BEPS novēršanas pasākumu plānā noteiktajam, līgums papildināts ar normu par atbilstošo korekciju veikšanas pienākumu. Tāpat līgums tiek papildināts ar normu, kas novērš ļaunprātīgu līguma izmantošanu. Savukārt līgumā ietvertā norma par savstarpējās saskaņošanas procedūru papildināta ar kompetento iestāžu pienākumu sniegt paziņojumus viena otrai vai savstarpēji konsultēties par nodokļu maksātāju iesniegumiem, ko tās neuzskata par pamatotiem.

Papildus tam tiek paplašināta līguma 13.panta (kapitāla pieaugums) piemērošana, kas nosaka papildu kritērijus, atbilstoši kuriem līgumslēdzēju jurisdikcijām ir tiesības uzlikt nodokli ienākumam no nekustamā īpašuma sabiedrību akciju atsavināšanas.

 

Iesniegti Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Raksta autore: Elza Gusāre

Nelieli grozījumi saistīti ar nepieciešamību noteikt, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta finanšu stabilitātes nodevas. FSN ir izņēmums valsts nodevām, kuras jāiemaksā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos kontos.

Latvijas Bankas likums, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Līdz ar to līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz FSN administrēšanu plānots nodot VID, nevis Latvijas Bankai. 

Stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

 

Raksta autore: Elza Gusāre

Caur MK koridoriem sācis ceļot plašs likumprojekts – paralēli uz Saeimu klīst vismaz 3 dažādi šī likuma grozījumu projekti. Paredzēts ieviest jaunu reitinga risinājumu, kura mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta, t.i. VID redzējumu par nodokļu maksātāju. Jaunais reitinga risinājums ietvers gan iepriekšējās reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus, un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām.

Lai neizveidotos situācija, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs spēkā divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas, ir nolemts atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka gadījumā, ja juridisks veidojums, kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, un šo juridisko veidojumu pārvalda vai viens no tiem, kas pārvalda, ir cita finanšu iestāde, šāds juridisks veidojums ir ieguldījumu iestāde. Precizēta informācija, kas finanšu iestādei jāgūst, veicot konta atvēršanu un tiesības. Gadījumā, ja finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas neiegūst tādu apliecinājumu, uz kuru var paļauties, konts tiek slēgts.

Lai risinātu problēmas saistībā ar būvdarbu līgumu summas mākslīgu sadalīšanu,  ir nosakāms pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma. Pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 EUR vai vairāk, vai arī noslēgtais līgums neparedz līguma summu.

Attiecībā uz muitas maksājumiem ir nepieciešams atlikt šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā līdz 2025.gada 1.janvārim, jo minētās sistēmas izveide vēl nav īstenota un tā prasa vairāk laika kā sākotnēji bija plānots.

Minētais stāsies spēkā vispārējā kārtībā, izņemot regulējumu saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Par nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu un atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības normas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Par citiem šī likuma grozījumiem J.Taukačs arī ieskicēja jaunākajā blogā ŠEIT.

 

Likumprojekts Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Raksta autore: Kristīne Erele

Likumprojekts ir sagatavots, ņemot vērā, ka: 1) ir pieņemta (jaunā akcīzes) direktīva 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, kas ar 2023.gada 13.februāri aizstās direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu; 2) ES Tiesa 2022. gada 13. janvārī pasludināja spriedumu lietā “SIA MONO/VID”.

Likumā paredzētās šādas galvenās izmaiņas:

  1. precizēs vispārīgo principu, kad akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli un, kad ir uzskatāms, ka akcīzes preces ir nodotas patēriņam;
  2. atļaus ārējo tranzīta procedūru piemērot arī ES akcīzes precēm;
  3. noteiks atsevišķu kārtību par patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā un atsevišķu kārtību par akcīzes preču tālpārdošanu un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā;
  4. likumu papildināts ar jauniem pantiem, kuros ir noteiktas prasības jaunajiem terminiem “sertificētam nosūtītājam” un “īslaicīgi sertificētam nosūtītājam” un “sertificētam saņēmējam” un “īslaicīgi sertificētam saņēmējam”;
  5. nosacījumu, ka ar akcīzes nodokļa markām nevajadzēs marķēt alkoholiskos dzērienus, kurus fiziskā persona saņem no citas dalībvalsts sertificēta nosūtītāja vai īslaicīgi sertificēta nosūtītāja ar mērķi papildināt savu privāto alkoholisko dzērienu kolekciju;
  6. paredzēts noteikt atsevišķu regulējumu par akcīzes preču tālpārdošanu (attiecībā uz alkoholisko dzērienu un bezalkoholisko dzērienu un kafijas tālpārdošanu);
  7. precizējumi saistībā ar darbībām ar dabasgāzi;
  8. precizējumi saistībā ar elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem;
  9. Saistībā ar EST spriedumu SIA MONO/VID lietā, izslēgs no likuma nosacījumu, ka diplomātiem un starptautiskām organizācijām par akcīzes preču iegādi jāveic bezskaidras naudas norēķini.

Grozījumu spēkā stāšanās termiņš ir noteikts 13.02.2023.

 

Grozījumi noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību

Raksta autore: Kristīne Erele

2022.gada 9.septembrī publicēti grozījumi MK noteikumos “Akcīzes preču aprites kārtība”, un tajos ir paredzētas sekojošas izmaiņas:

  • nelicencēts komersants ir tiesīgs realizēt no cita komersanta akcīzes preču noliktavas viņam piederošās akcīzes preces citam akcīzes preču noliktavas turētājam Latvijā (līdz šim tas nebija atļauts),
  • degvielas mazumtirgotāji, kuriem piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss, var saņemt degvielas piegādes degvielas uzpildes stacijās ārpus licencē norādītajam darba laikam un nakts stundās, neinformējot VID (līdz šim 2 dienas iepriekš pirms gaidāmās darba laika maiņas bija jāinformē par šo faktu VID),
  • degvielas vairumtirgotājs, tai skaitā apstiprināts noliktavas turētājs un reģistrēts saņēmējs, ir tiesīgs realizēt fasētu sporta benzīnu fiziskām personām – autosporta sacīkšu dalībniekiem (līdz šim sacīkšu dalībnieki (arī citu valstu dalībnieki) bija spiesti sacīkstēm nepieciešamo degvielu uz sacīkstēm vest paši),
  • lai visi naftas produktu apritē iesaistītie komersanti būtu vienlīdzīgā situācijā, noteiktas uzglabāšanas un pārvietošanas zuduma normas biodīzeļdegvielai (iepriekš zudumu normas biodīzeļdegvielai netika noteiktas, jo biodīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likme bija 0 euro par 1000 litriem);
  • licencē apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai tiks norādīta informācija par tīmekļvietni vai mobilo lietoti, kuru izmantojot tiek realizēti alkoholiskie dzērieni ar distances līgumu.
  • komersanti, kas saņēmuši licences alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu mazumtirdzniecībai un vairumtirdzniecībai ir tiesīgi realizēt šīs akcīzes preces, kuras paši ieveduši no citas ES dalībvalsts un importējuši; u.c.

 

Ārzemju tiesību akti

 

ES PVN direktīvas grozījumi

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Parlaments ir apstiprinājis PVN direktīvas grozījumus attiecībā uz PVN likmju izmaiņām. Direktīvas grozījumu mērķis ir ļaut dalībvalstīm baudīt lielāku elastību PVN likmju noteikšanā. Dažas no izmaiņām ir sekojošas.

Ir būtiski mainīts un papildināts PVN direktīvas III pielikums – šīm precēm un pakalpojumiem ir atļauts piemērot samazinātās PVN likmes.

Dalībvalstīm ir atļauts noteikt ne vairāk kā 2 samazinātās PVN likmes un ar samazināto likmi apliekamo piegāžu veidi nevar pārsniegt 24 no III pielikumā uzskaitītajiem.

Papildus šim, ir atļauts arī noteikt līdz 7 piegāžu veidiem tādas likmes, kas ir mazākas par 5%.

 

Jauna ES direktīva akcīzes nodokļa jomā

Raksta autore: Kristīne Erele

Sākot ar 2023.gada 13.februāri stāsies spēkā jauna Direktīva 2020/262/ES, kas faktiski ir Direktīvas 2008/118/EK pārstrādāta redakcija. Minētās direktīvas attiecas uz akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem.

Pamatā jaunajā direktīvā ir saglabāti tie paši principi akcīzes nodokļa piemērošanā un akcīzes preču apritē, kādi bija noteikti līdzšinējā direktīvā. Direktīva būs skaidrāk noteiks, kad akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli – brīdī, kad preces ražo vai iegūst ES teritorijā, vai arī kad importē vai nelikumīgi ieved ES.

Savukārt, akcīzes nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad preces nodod patēriņam dalībvalstī, kurā to veic. Direktīvā būs uzskaitītas situācijas, kad akcīzes preces ir uzskatāmas, ka ir nodotas patēriņam.

Pārkāpuma gadījumā, kas noticis, pārvietojot preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, akcīzes nodoklis būs jāmaksā dalībvalstī, kuras teritorijā ir izdarīts pārkāpums, kas ir bijis par iemeslu preču nodošanai patēriņam. Ja nav iespējams noteikt – tajā dalībvalstī, kur pārkāpums konstatēts. Ja akcīzes preces nesasniedz galamērķi, bet nav konstatēts neviens pārkāpums, ir jāuzskata, ka pārkāpums ir izdarīts nosūtītājā dalībvalstī.

Mums klientam tieši bija līdzīga situācija – bija pierādāms, ka preces nesasniedza galamērķi Polijā, bet tās atstāja Latvijas teritoriju un nonāca Polijā. Diemžēl, pretēji veselajam saprātam, Latvijas tiesa nosprieda, ka akcīze maksājama Latvijā. Ar šo jauno direktīvu varētu pavērties lietai jauna interesanta perspektīva par sūdzību Eiropas Komisijai, ja izdotos pierādīt, ka jaunā direktīva tik paskaidro precīzāk, kāds līdzšinējā direktīvā ir bijis nodoms to piemērot.

Direktīvā būs definēti arī jauni subjekti – sertificēti nosūtītāji, īslaicīgi sertificēti nosūtītāji, sertificēti saņēmēji un īslaicīgi sertificēti saņēmēji, kas tiek reģistrēti ES vienotajā reģistrā.

Direktīva precizēs arī normas par akcīzes preču tālpārdošanu, paredzot, ka akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī un tiek pārdotas, piemēram, fiziskai personai uz citu dalībvalsti, tad preci ar akcīzes nodokli apliek galamērķa valstī un nodoklis kļūst iekasējams piegādes brīdī. Par nodokļa maksāšanu ir atbildīgs nosūtītājs vai tā ieceltais nodokļa maksātāja pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību preču saņemšanas valstī. Savukārt, akcīzes nodokli, kas sākotnēji samaksāts nosūtītāja valstī, varēs atprasīt atpakaļ no valsts budžeta.

Direktīva būs vērsta uz šobrīd esošo normu uzlabojumiem, lai saskaņotu akcīzes un muitas procedūras un informācijas sistēmu par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu ES daļēju vai pilnīgu automatizēšanu. Piemēram, ja akcīzes preces ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī, bet uzņēmējs pārvieto tās uz citu dalībvalsti, lai tās tur piegādātu komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām, akcīzes preču pārvietošanai būs jāsagatavo elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments.

Saistībā ar jaunās direktīvas normu pārņemšanu, šobrīd steidzamības kārtībā valdībā tiek izskatīts likuma “Par akcīzes nodokli” grozījumu projekts, par kuriem informējām Jūs š.g. augusta ziņās.

 

Vienojas par solidaritātes iemaksu par fosilā kurināmā nozares virspeļņas nodokli

Raksta autore: Aijas Lasmane

2022. gada 30. septembrī ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca politisku vienošanos par priekšlikumu ES Padomes regulai par ārkārtas intervenci, lai risinātu augstās enerģijas cenas. Cita starpā regula nosaka obligātu pagaidu solidaritātes iemaksu par fosilā kurināmā nozares peļņas pārpalikumu.

Solidaritātes iemaksa tiks aprēķināta no 2022. un/vai 2023. gada ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz 20% pieaugumu no vidējās gada apliekamās peļņas, kas gūta iepriekšējos 3 vai 4 gados. Dalībvalstis var saglabāt līdzvērtīgus valsts pasākumus, ciktāl tie ir saderīgi ar regulas mērķiem un rada vismaz salīdzināmus ieņēmumus.

Dalībvalstis izmantos ieņēmumus, lai sniegtu finansiālu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un lai mazinātu augsto elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu ietekmi.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, regula tiks pieņemta rakstiskā balsojumā 2022. gada oktobrī, pēc tam tā tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā.

Partnera Jāņa Taukača blogs par šo tēmu atrodams ŠEIT.

 

Pagarināts ievedmuitas un PVN atbrīvojums Covid-19 preču importam

Raksta autore: Elza Gusāre

Eiropas Komisija 7.septembrī lēma no 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim pagarināt ievedmuitas nodokļu un PVN atbrīvojumu precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Iepriekš noteiktais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tika piešķirts līdz 2022.gada 30.jūnijam.

 

Ārzemēs

 

OECD pētījums par elektroniskajiem rēķiniem

Raksta autore: Dace Everte

OECD ir publicējusi “Nodokļu administrācijas 3.0 un elektronisko rēķinu” sākotnējo secinājumu apkopojumu kā daļu no projekta, kurā tiek pētītas valstu dažādās prakses, ieviešot un izmantojot elektroniskos rēķinus.

Te nav runa par rēķinu elektronisko formu, bet gan to pieejamību nodokļu administrācijām reālā laika režīmā – tiklīdz darījums ir noticis. No ES puses šāda prasība jau top un drīz to ieviesīs visā ES teritorijā, lai mazinātu PVN izkrāpšanas iespējas.

Globālā aptauja tika izplatīta nodokļu administrācijām 2021. gadā (kopā ar plašāku aptauju par nodokļu administrāciju ieviestajiem tehnoloģiju rīkiem un digitalizācijas risinājumiem), un tika apkopotas atbildes no 71 nodokļu administrācijas.

Projekta sākotnējais mērķis bija aplūkot iespējas, kur un kā esošos e-rēķinu standartus varētu apvienot kā mēģinājumu globāli standartizēt elektroniskos rēķinus. Tomēr secināts, ka standartizāciju starp visām valstīm, kas ieviesa e-rēķinus, tuvākajā laikā nevarēs panākt.

Pārskatā ir raksturoti dažādie e-rēķinu veidi, galvenie iemesli, kāpēc nodokļu administrācijas ieviesa e-rēķinus; sniegti iespējamie risinājumi e-rēķinu ieviešanai un problēmu risinājumi un izklāstīts apsvērumu kopums, ko nodokļu administrācijas varētu vēlēties apsvērt, pētot iespējamo e-rēķinu ieviešanu vai reformu.

 

Lietuvā ierosināts ieviest DAC7 direktīvu un citas būtiskas izmaiņas nodokļu likumos

Raksta autore: Aijas Lasmane

2022. gada 7. septembrī Lietuvas valdība ierosināja vairākas izmaiņas Nodokļu administrēšanas likumā.

Digitālo platformu operatoru pienākums, transponējot DAC7 direktīvu

Valdība rosina ieviest pienākumu digitālo platformu operatoriem sniegt nodokļu iestādēm informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus no darbībām, kas veicinātas ar digitālo platformu starpniecību.

Tiesību akta projektā jēdzieni “platformas operators”, “ziņošanas operators”, “platforma”, “pārdevējs”, “attiecīgā darbība” un “personīgais pakalpojums” ir definēti tāpat kā 2011. gada ES direktīvas par administratīvo sadarbību grozījumu direktīvā (2021/514). Likumprojektā vienība plaši definēta kā juridiska persona vai jebkura cita juridiskās un/vai darbības formas persona, izņemot fizisku personu.

Tiek ierosināts, ka ārvalstu digitālo platformu operatoriem būs jāreģistrējas Lietuvas nodokļu iestādēs. Ja tas netiks darīts, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam var izdot rīkojumu atcelt interneta piekļuvi ārvalstu digitālās platformas operatora vietnei.

Tāpat ierosināts, ka, ja ziņojošais operators nepilda pienākumu sniegt informāciju par pārdevējiem, pēc diviem secīgiem atgādinājumiem (ne vēlāk kā 90 dienu laikā, bet ne agrāk kā 30 dienu laikā pēc otrā atgādinājuma) var tikt pieprasīts atcelt interneta piekļuvi digitālās platformas operatora vietnei.

Gadījumā, ja pārdevējs pēc ziņojošā operatora informācijas sniegšanas pieprasījuma saņemšanas un divas reizes pēc kārtas brīdinājuma 60 dienu laikā pēc pirmā brīdinājuma saņemšanas nesniedz prasīto informāciju, ziņojošajam operatoram ir jādzēš pārdevēja kontu un nedrīkst atļaut pārdevējam pārreģistrēties platformā vai jāaptur atlīdzības izmaksu pārdevējam līdz brīdim, kad pārdevējs sniedz pieprasīto informāciju.

Saskaņā ar likumprojektu platformas operatori informācijas vākšanu sāktu no 2023.gada 1.janvāra un līdz 2024.gada 31.janvārim ziņotu nodokļu iestādēm pirmo informāciju par pārdevējiem.

Naudas sodi par nodokļu likumu pārkāpumiem

Piedāvāts palielināt soda apmērus par nodokļu likumu pārkāpšanu. Piedāvātie naudas sodi būtu robežās no 20% līdz 100% no aprēķinātās nodokļa summas. Šobrīd soda likmes svārstās no 10% līdz 50% no aprēķinātās nodokļa summas. Turklāt, ja personas kopīgi pārkāpušas muitas likumus, muitas iestādes katram pārkāpējam uzliks individuālu naudas sodu, kura apmērs ir 60% no vidējā aprēķinātā naudas soda apmēra, dalot ar to personu skaitu, kuras ir pārkāpušas muitas likumus.

Procenti aprēķināti par nodokļu pārmaksu

Par nodokļu pārmaksu aprēķinātā procentu likme būtu tāda pati kā saskaņā ar nodokļu aizdevuma līgumiem samaksātajiem procentiem.

Nodokļu maksātāju informācijas konfidencialitāte

Ierosināts, ka informācija par nodokļu izmeklēšanas un/vai nodokļu maksātāja nodokļu audita faktiem netiktu uzskatīta par konfidenciālu.

Personas definīcija

Piedāvāts paplašināt personas definīciju nodokļu administrēšanas vajadzībām, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus un pensiju fondus.

Noteikumi nodokļu likumu stāšanās spēkā

Valdība arī rosina, ka noteikums par nodokļu likumu spēkā stāšanos ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem neattiektos uz nodokļu likumiem, kas būtiski nemaina noteikta nodokļa iekasēšanas kārtību vai nodokļu tiesiskā regulējuma un piemērošanas principus.

Nodokļu administratora tiesības saņemt informāciju no Aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto reģistra

Nodokļu administratoram būtu tiesības no Aizdomās turamo, apsūdzēto un notiesāto reģistra saņemt informāciju par pirmstiesas izmeklēšanu, kas uzsākta pret fiziskajām un juridiskajām personām, fizisko un juridisko personu notiesāšanu par krāpšanu, prettiesisku iedzīvošanos, noziedzīgiem nodarījumiem pret fiziskām un juridiskām personām.

Grozījumi stāsies spēkā dažādos datumos 2023. gadā.

 

Latvijā

FM pētījums par apgrieztās PVN maksāšanas paplašināšanu

Raksta autore: Dace Everte

FM būtiskākie secinājumi:

1) gan VID, gan EK aprēķini kopumā norāda uz PVN plaisas samazinājumu Latvijā un nav indikāciju, ka šobrīd Latvijā plaši būtu izmantotas PVN krāpniecisku darījumu shēmas;

2) EK apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu vērtē kā galējo līdzekli, kad dalībvalsts ir izmantojusi visus citus iespējamos instrumentus krāpšanās mazināšanai PVN jomā konkrētajā nozarē; krāpšanās riskam ir jābūt būtiskam un tā novērtējumam ir jābūt balstītam uz statistisko datu analīzes rezultātiem. EK kritiski vērtē katru atkāpi no vispārējās PVN sistēmas darbības.

3) Lai ieviestu apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību, VID rīcībā nav pietiekoši no nozaru asociācijām saņemtie argumenti, ka problemātika kādā no nozarēm ir tieši saistīta ar PVN krāpniecību. Līdz ar to secināms, ka nav pietiekoša pamatojuma apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības plašināšanai vēl kādā no nozarēm, tajā skaitā arī visās lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas jomās tādā apmērā un pamatojumā, kā to pieprasa EK.

4) Nodokļu tiesiskais regulējums tiek pilnveidots, lai mazinātu iespējamo krāpniecību PVN jomā.

 

 

VID komentāri

 

No 1.oktobra preču izvešanai uz Ukrainu un ievešanai no Ukrainas varēs piemērot Kopīgā tranzīta procedūru

Raksta autore: Elza Gusāre

2022. gada 1. oktobrī Ukraina pievienojās Konvencijai par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu, kā arī Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru. Tādējādi preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai ES no Ukrainas teritorijas būs iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru.

Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp ES un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1). Savukārt, lai izvestu ES preces no ES muitas teritorijas un ievestu Ukrainā, ES būs iespējams secīgi piemērot eksporta un ES iekšējā tranzīta procedūru (T2).

VID metodiskais materiāls:

https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/vid_skaidrojumi_par_tranzita_proceduras_piemerosanu_un_pabeigsanu_2022-10-01.pdf

 

VID publicē atbildi uz jautājumu

Raksta autore: Elza Gusāre

Vai redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) kompensācija tiek aplikta ar IIN?

Atmetot visu lieko (daudzās atsauces uz tiesību aktu pantiem), izfiltrējām šādu VID atbildi. Ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma noteikto darba aizsardzības prasību izpildei. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Tādēļ, ja brilles nepieciešamas darbam, piemēram, ar datoru, un to norādījis oftalmalogs darbinieka obligātās veselības pārbaudes kartē, tad darba devējs, kompensējot darbiniekiem optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādi, ir tiesīgs piemērot normatīvajos aktos paredzēto IIN un līdz ar to arī VSAOI atbrīvojumu.

 

VID informatīvais materiāls

Raksta autore: Aijas Lasmane

01.09.2022 publicēts informatīvais materiāls “Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem”. Materiāls sniedz informāciju par IIN, VSAOI un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas pārskatu aizpildīšanu un iesniegšanu, ja ar kapitālsabiedrības valdes locekli ir:

  • darba tiesiskās attiecības,
  • valdes loceklim ir noteikta atlīdzība ar citu civiltiesisku līgumu,
  • jāmaksā nodokļi no valdes locekļa domājamā ienākuma.

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Facebook: https://www.facebook.com/BalticTaxes

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/