-
Jurista Vārds: Eiropas Komisijas vadlīnijas par aizliegtām mākslīgā intelekta praksēm
Vai pavērtas durvis papildu riskiem investīciju un inovāciju ienākšanai Eiropas Savienībā? Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir publicējusi “Vadlīnijas par aizliegtajām mākslīgā intelekta praksēm, kas noteiktas MI aktā” (turpmāk – Vadlīnijas), kas izstrādātas saskaņā ar 2024. gada 1. augustā spēkā stājušos Mākslīgā intelekta aktu (Regula (ES) 2024/1689) (turpmāk – MI akts). Raksta autores: Santa Prauliņa, […]
-
Krimināltiesību aktualitātes. Februāris 2025
Februārī ir ieviesti būtiski grozījumi Krimināllikumā, kas nošķir kriminālatbildību un administratīvo atbildību par Eiropas Savienības sankciju pārkāpumiem. Ar citiem grozījumiem tiks precizēta noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kārtība, lai efektīvāk izpildītu tiesas nolēmumus gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Satversmes tiesa izskatīja lietu par ierobežojumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesai procesā par noziedzīgi […]
-
Pieņemts Mākslīgā Intelekta Centra Likums
Latvijas Saeima 2025. gada 6. martā galējā lasījumā apstiprinājusi jauno Mākslīgā Intelekta Centra likumu, kas iepriekš bija pazīstams kā Mākslīgā Intelekta Attīstības likums. Šis likums izveido skaidru regulējumu mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstības veicināšanai Latvijā, kā arī noteic konkrētu iestādi, kas par to būs atbildīga – Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centrs (Centrs). Kā jau iepriekš […]
-
Delfi.lv: Mākslīgā intelekta attīstības likums – ceļā uz inovāciju un drošību
Mākslīgais intelekts (MI) ir tehnoloģiju joma, kas strauji attīstās un jau šobrīd būtiski maina ekonomiku un sabiedrību. Lai veicinātu MI tehnoloģiju attīstību un nodrošinātu to ētisku, atbildīgu un drošu izmantošanu, Latvijā ir izstrādāts jauns likumprojekts – Mākslīgā intelekta attīstības likums, kas Saeimā 2025. gada 23. janvārī tika pieņemts 1. lasījumā. Viens no šī likuma mērķiem […]
-
iTiesibas.lv: Deleģēšanas līguma būtība un nosacījumi
Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos. Raksta autors: Reinis Papulis, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināts advokāts līdzautore: Patrīcija Utināne, SIA “Sorainen […]