Otrdien, 9. janvārī, kļuva zināmas dziesmas, kas iekļuvušas LTV konkursa “Supernova” pusfinālā. Tomēr jau drīz pēc skaņdarbu atklāšanas plašākai publikai sociālajos medijos izskanēja aizdomas, ka vienā no dziesmām, Edvarda Strazdiņa “Rock n’ Roll Supernova”, iespējams, ir rupjš autortiesību un blakustiesību pārkāpums. Pats autors “Delfi” saka, ka tapis oriģināldarbs un viņš ir gatavs savu pozīciju aizstāvēt arī tad, ja būs oficiālas pretenzijas.

Vai, precīzi atdarinot labi pazīstamu bungu partiju, tiek pārkāptas autortiesības?

Pazīstamais producents, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) vadītājs Rūdolfs Budze sarunā ar “Delfi” saka: “Manai ausij izklausās, ka Strazdiņa dziesmā ir izmantots Teilores Sviftas dziesmas “Shake It Off” (autori Teilore Svifta, Max Martin, Shellback) ievads kā bungu bīts.”
“Plaģiāts tas nav, tomēr bez saskaņošanas ar dziesmas autoriem un tās izdevējiem tas ir uzskatāms par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu. Parunājos ar savu kolēģi, Strazdiņa dziesmas producentu Gintu Stankeviču – viņš apgalvo, ka viņi ir iedvesmojušies no “Shake It Off”, bet semplēts šis ieraksts neesot,” saka LaIPA vadītājs.

“Plaģiāts ir tad, ja kāda cita autora darbu vai tā nozīmīgu fragmentu kāds pasludina par savu. Kopumā tas ir mīts, ka arī kā nelielu citātu vai ievadu trešās personas darbu drīkst izmantot bez saskaņošanas,” skaidro Budze.

“Vai, precīzi atdarinot labi pazīstamu bungu partiju, tiek pārkāptas autortiesības? Nezinu. To juristi pratīs labāk paskaidrot,” saka Budze.

Gan mūziķiem, gan citiem interesentiem viņš iesaka lietot LaIPA un AKKA/LAA izveidoto vietni “autorskola.lv”, kur var iepazīties ar dažādiem intelektuālā īpašuma izmantošanas jautājumiem.

Edvards Strazdiņš: “Tādus instrumentus un skaņas izmanto tūkstošiem dziesmu ierakstos”

“Es esmu dziesmas “Rock’n’Roll Supernova” oriģinālmūzikas autors, un tas ir pilnībā mans un dziesmas vārdu autores Kerijas Kalējas jaunrades darbs. Dziesmas aranžēšana un producēšana tika uzticēta pieredzējušam producentam Gintam Stankevičam. Noklausījos jūsu minēto Teilores Sviftas dziesmu un varu pateikt, ka ne melodija, ne dziesmas vārdi ne mazākajā mērā man nešķiet līdzīgi. Producēšanā izmantotais bungu ritms un skaņas ir līdzīgas,” skaidro autors.

“Sazinājos ar ieraksta producentu, kurš paskaidroja, ko es arī pats zināju – izmantotie sitamie instrumenti ir pilnīgi tradicionāli popmūzikai un atrodami ļoti daudzās skaņu krātuvēs visā pasaulē – akustiskā kājbunga, atvērts “hi-hats” un procesētas plaukstu skaņas. Tādus instrumentus un skaņas izmanto tūkstošiem dziesmu ierakstos un, cik man zināms, tās nav ar autortiesībām jebkādi ierobežotas,” “Delfi” raksta Strazdiņš.

Juriste: “Jāvērtē, vai tas ir autortiesību pārkāpums”

Advokātu biroja “Sorainen” vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Linda Sarāne-Reneslāce portālam “Delfi” norāda, ka plaģiāts nav juridisks jēdziens – to parasti izmanto akadēmiskajā vidē, lai pēc būtības apzīmētu autortiesību pārkāpumu, proti, to, ka persona ir bez autora atļaujas izmantojusi autora darbu vai tā fragmentu, un turklāt uzdevusi to par savu.

Viņa atzīmē, ka Autortiesību likums paredz vairākus izņēmumus, kad autora darba izmantošana bez autora atļaujas tomēr būtu pieļaujama, piemēram, ja darbs tiek parodēts.

“Tāpat katrā situācijā jāvērtē, vai konkrētajā gadījumā no juridiskā viedokļa tas, kas tiek izmantots, tiešām ir “autora darbs”, vai tomēr kas tāds, ko Autortiesību likums neaizsargā. Autortiesību likums arī uzskaita konkrētas darbības, kas ir autortiesību pārkāpums, tāpēc būtu jāvērtē, vai konkrētā izmantošana ir šāds pārkāpums,” atzīmē juriste.

Tāpat viņa norāda, ka tad, ja kāda persona bez atļaujas izmanto savā dziesmā citas personas dziesmas melodiju, vārdus vai citu dziesmas daļu, būtu jāvērtē, kas tieši ir šī konkrētā daļa, kas tiek izmantota, kā tā tiek izmantota un vai atbilstoši likumam un tiesu praksei tā veidos autortiesību pārkāpumu.
Cita autora dziesmas daļas izmantošana savā dziesmā bez autora atļaujas potenciāli var būt neatļauta autora darba kopēšana, kā arī tā var pārkāpt autora tiesības tikt atzītam par autoru, saka juriste.

“Tāpat mūzikas kontekstā aizsargāts tiek ne tikai dziesmas (vārdu, melodijas utt.) autors, bet arī blakustiesību īpašnieks, piemēram, dziesmas izpildītājs vai fonogrammas (skaņu fiksācijas jeb ieraksta) producents. Lai izmantotu dziesmas ierakstu vai tā fragmentu (semplu), ir jāsaņem atļauja no blakustiesību īpašnieka. Taču arī te var būt izņēmumi, piemēram, ja fragments tiek pārveidots tik tālu, ka to vairs nevar atpazīt kā konkrētās fonogrammas fragmentu, tad attiecīgi arī atļauja nav nepieciešama,” saka Sarāne-Reneslāce.

Visas 15 dziesmas, kas cīnīsies par iekļūšanu LTV konkursa “Supernova” finālā un pretendēs uz Eirovīzijas dziesmu konkursu, iespējams noklausīties šeit.

Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit.