Dzīves laikā cilvēks pieņem dažādus svarīgus un pārdomātus lēmumus. Viens no tiem ir automobiļa iegāde, kas saistās ar rūpīgu un izsvērtu analīzi par to, kāds auto ir vispiemērotākais. Kas būtu jāņem vērā, lai iegādātos tiešām labu automašīnu? Kas būtu jānodrošina pārdevējam un kādas tiesības ir pircējam?

Raksta autore:  Hannelora Voiciša, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze

Līdzautore: Dace Everte, SIA “Sorainen ZAB” vecākā nodokļu menedžere

Lai arī turpmāk sniegtos padomus var ņemt vērā ikviens, kurš plāno iegādāties auto, raksts īpaši paredzēts uzņēmumiem, kuru vidū šī tēma kļuvusi aktuāla.

Ko apdomāt pirms auto iegādes?

Meklējot piemērotāko auto, katram pircējam ir jāsaprot, kādiem kritērijiem tam jāatbilst. Piemēram, kāda ir vēlamā krāsa, kādam jābūt dzinējam, virsbūves tipam un transmisijai. Jāsaprot, kādu auto – lietotu, mazlietotu vai jaunu – pircējs vēlas.

Jāņem vērā, ka katrai automašīnai ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, lai arī jauns auto var šķist lieliska izvēle, jāpiemin, ka arī jauniem automobiļiem, tāpat kā jebkurai citai tehnikai, agrāk vai vēlāk var rasties kāds defekts. Turklāt, izbraucot no autosalona, jaunajam transportlīdzeklim vērtība strauji kritīsies. Tāpēc, ja pircējs pēc tam gribēs to pārdot, jārēķinās, ka summa nebūs ne tuvu iegādes vērtībai.

Mazlietots auto, savukārt, pievilcīgs ir ar to, ka naudas izteiksmē ir lētāks nekā jauns automobilis. Ar mazlietotu auto saprot tādu automašīnu, no kuras izlaišanas brīža ir pagājuši divi līdz pieci gadi. Tomēr laika gaitā lētāka auto iegāde var neatmaksāties, jo kāds defekts var rasties daudz ātrāk, nekā tas būtu paredzams jaunai automašīnai. Tādēļ jau sākumā jāizvērtē, kāds budžets ir atvēlēts auto iegādei un tā defektu novēršanai.

Nosakot budžetu, būtu jāsaprot arī tas, kādām vajadzībām automobilis nepieciešams. Ar atbildi, ka tas tiks izmantots darba vajadzībām, vien nepietiek. Respektīvi, ir svarīgi, kāda ir uzņēmuma darba specifika, vai uzņēmums plāno ar auto pārvest mēbeles vai arī braukt uz darba tikšanos. Svarīgs aspekts ir arī tas, cik daudz automobili paredzēts izmantot. Ja auto ikdienā aktīvi tiks lietots no rīta līdz vakaram, ir būtiski apdomāt to, cik liela naudas summa varētu tikt iztērēta degvielai, un saprast, vai uzņēmumam ir pieņemams konkrētās automašīnas degvielas patēriņš. Ja uzņēmums vēlas iegādāties elektroauto, ieteicams padomāt par tā uzlādes iespējām un to, vai nevajadzētu nodrošināt tās veikšanu pašā uzņēmumā. Turklāt, ja dienas laikā elektroauto tiek plānots izmantot bieži, vajadzētu aplūkot, vai uzņēmuma tuvumā ir elektroauto uzlādes stacijas. Būtu arī jāizvērtē, kāds varētu būt aptuvenais budžets elektromobiļa uzlādei. Tās izmaksas ir atkarīgas no tā, kādā ātrumā auto tiek uzlādēts un kas ir elektroenerģijas tirgotājs.

Tātad, meklējot auto, kas atbilst vēlmēm, budžetam, darba specifikai, jāsāk ar plānošanu. Tādā veidā, saņemot auto piedāvājumu klāstu, to loks jau būs sašaurināts līdz tiem automobiļiem, ko potenciāli varētu iegādāties.

Izvēlēts auto, ko tālāk?

Situācijā, kad tiek atrasts auto par pieņemamu naudas summu un no publicētā apraksta šķiet, ka automašīna ir labā tehniskajā stāvoklī, tomēr nevajadzētu uzreiz to iegādāties.

Auto tirdzniecība lielā mērā ir atkarīga no katra tirgotāja godprātības. Viens no automašīnu pircēju stresa iemesliem ir tas, ka vēl joprojām pastāv risks saskarties ar krāpniecību.

Runājot par auto krāpniecības veidiem, sliktākais scenārijs būtu zagta automobiļa iegāde. Tomēr šādu krāpniecības veidu Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), visticamāk, spēs noteikt, jo tās rīcībā ir plaši resursi automašīnu un to datu pārbaudei citu valstu reģistros. Runājot par auto iegādi no Latvijas pārdevēja, šāds risks ir vēl mazāks, jo neatkarīgi no darījuma reģistrēšanas veida vienmēr tiek pārbaudīta pārdevēja identitāte.

Pastāv arī tādi iespējamie krāpniecības veidi kā depozīta izkrāpšana, tas ir, potenciālais pircējs pārdevējam pirms auto iegādes iemaksā depozītu, bet tad pārdevējs pazūd.

Ir iespējams arī, ka tiek pārdots automobilis, kas ticis neatļauti pārbūvēts, saliekot vienu auto no diviem smagās avārijās cietušiem spēkratiem.

Joprojām izplatīts krāpšanas veids ir automašīnas odometra rādītāju viltošana. Tomēr jāpiemin, ka CSDD e-pakalpojumos jau kopš 2016.gada ir iespējams pārbaudīt odometru rādītājus vismaz 10 valstu reģistru datos, līdz ar to arī šī krāpniecības veida gadījumu skaits ir samazinājies.

Pirms iegādāties auto pie noteikta pārdevēja, piesardzības nolūkā ieteicams izpētīt atsauksmes par to gan internetā, gan, konsultējoties ar citiem pircējiem, kuriem bijusi pieredze ar konkrēto pārdevēju.

Pircējam būtu jābūt arī tiesībām prasīt šo auto nogādāt uz sevis izvēlētu autoservisu vai pie uzticama automehāniķa, kas objektīvi spētu to novērtēt un pateikt, vai un cik nopietni defekti tam ir. Varētu rasties jautājums par to, kurš – pircējs vai pārdevējs – segs izmaksas par autoservisa pakalpojumu, jo likumā šāda kārtība nav noteikta.

Auto tehniskā stāvokļa pārbaude

Situācijā, kad uzņēmums domā, ka varētu iegādāties automašīnu, un vēlas servisā pārliecināties, ka tā ir labā tehniskā stāvoklī, bet beigās tomēr izlemj to nepirkt, būtu godīgi, ja izmaksas segtu pircējs. Tomēr, ja autoserviss dod “zaļo gaismu”, apliecinot, ka spēkrats ir labā tehniskā stāvoklī, un pircējs izvēlas to iegādāties, tad būtu apsverama iespēja dalīt autoservisa pakalpojumu izmaksas uz pusēm. Taču praksē nereti pārdevējs pirms auto pārdošanas piedāvā iziet tehnisko apskati un, ja automašīnai tiek konstatēti kādi defekti, tos novērš. Tomēr arī šajā aspektā jāņem vērā, ka tehniskajā apskatē tiek vērtēti konkrēti ar braukšanas drošību saistīti defekti, nepārbaudot pilnīgi katru auto detaļu. Līdz ar to skates esamība nepierādīs, ka automašīna ir labā tehniskā stāvoklī vai ka nav sagaidāma nepieciešamība investēt tajā papildu līdzekļus.

Ja pārdevējs vispār atsaka iespēju automašīnu aizvest uz autoservisu, lai pircējs varētu pārliecināties, ka tā ir labā tehniskā stāvoklī, šāda auto iegādi vajadzētu kārtīgi apdomāt un izvērtēt, vai netiek veikta krāpniecība. Taču ir iespējams pie pārdevēja ierasties ar neatkarīgu ekspertu, kurš var novērtēt mašīnas tehnisko stāvokli un noteikt, vai kādā vietā ir bojājumi vai defekti, par kuriem pārdevējs klusē.

Pārdevējam būtu arī jāsniedz iespēja veikt izmēģinājuma braucienu, lai pircējs varētu saprast, kā ar konkrēto auto braukt, kā pārslēdzas pārnesumi, cik ātri auto var uzņemt ātrumu, vai stāvbremze spēj noturēt auto slīpumā, vai efektīvi darbojas bremžu sistēma un citus svarīgus aspektus.

Kā ar dokumentiem?

Pirms auto iegādes vienmēr ir jāpārliecinās, ka līdzi ir arī servisa grāmatiņa, kurā atspoguļota tā apkopju vēsture, bet diemžēl ir automašīnas, kurām tā nav pieejama.

Servisa grāmatiņā jābūt uzrādītam arī auto identifikācijas numuram (VIN numurs), kas sakrīt ar paša auto VIN numuru. Uz servisa grāmatiņas viltošanu varētu norādīt fakts, ka VIN numurs nav pareizs, tādā gadījumā automašīnu labāk neiegādāties. Turklāt vienmēr ir jālūko, vai auto vispār ir reģistrēts. To var saprast pēc tehniskās pases un tā, vai automobilis ir ar Latvijas numura zīmi.

Ja ir iegādāts nereģistrēts auto, jārēķinās ar to, ka tas būs jāreģistrē, jāiziet tehniskā apskate, kā arī jānopērk obligātā civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polise, taču tā būtu jāiegādājas arī tad, ja auto būtu reģistrēts Latvijā, bet notiktu īpašnieka maiņa. Jāuzmanās šo polisi pirkt Latvijā nereģistrētās apdrošināšanas sabiedrībās.

Ja ir iegādāts nereģistrēts mazlietots automobilis, tad uz to attiecas Valsts ieņēmumu dienesta liegums, proti, 30 dienu atsavināšanas liegums, kas saistīts ar ēnu ekonomikas apkarošanu lietotu auto tirgū. Tāpat atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam ikvienam, kurš pirmo reizi Latvijā reģistrē transportlīdzekli, jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Civillikuma (CL) 1511.pantā noteikts, ka uzņēmumiem, iegādājoties automašīnu, vajadzētu noslēgt līgumu. Lai arī praksē tāds līgums tiek noslēgts reti, uzņēmumam šis dokuments var būt ļoti noderīgs. Līgumā var atrunāt noteikumus par pieņemšanas un nodošanas aktu, norēķināšanās kārtību, auto kvalitāti, garantiju un strīdu risināšanu. Ar tā noslēgšanu tiks nodrošināts, ka pārdevējs izpilda uzņemtās saistības, turklāt līgums noderēs arī kā pierādījums, ja būs radies strīds par to izpildi. Neskaidrību gadījumā ieteicams vērsties pie jurista, kurš iepazīsies ar līgumu un spēs sniegt atbildes uz jautājumiem.

Tiesības saņemt kvalitatīvu preci

Ikviens vēlas saņemt kvalitatīvu un līgumam vai konkrētam standartam atbilstošu preci. Ar līgumu uzņemto saistību un atbilstību kvalitatīvas preces standartam regulē gan CL, gan Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL), kas aizsargā patērētāju.

Atbilstoši PTAL 1.panta 3.punktam patērētājs ir fiziska persona, kas izteikusi vēlmi iegādāties vai iegādājusies preci, kas nav saistīta ar personas saimniecisko vai profesionālo darbību. Tas nozīmē, ka uzņēmums PTAL izpratnē netiek atzīts par patērētāju un tam nav paredzēta PTAL noteiktā aizsardzība. Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumam aizsardzība nepienākas vispār. Šajā situācijā uzņēmumam būtu jālūkojas CL normās. Piemēram, CL 1593.pantā paredzēts, ka pārdevējam ir jāuzņemas atbildība pret pircēju par to, ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās labās īpašības, kādas tai piedēvētas, proti, ka auto atbilst pārdevēja norādītajai kvalitātei. Tāpat savu tiesību aizsardzībai var atsaukties uz CL 1612.–1634.pantiem, kuros paredzēta pārdevēja atbildība, tās apmērs un pircēja tiesību aizsardzības līdzekļi.

Auto iegāde un nodokļi

Pirms auto iegādes noderīgi ir konsultēties ar grāmatvedi vai nodokļu ekspertu, jo no izvēlētā automobiļa var būt atkarīga arī nodokļu samaksa.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 1.panta 17.punktā ir noteikts, kas ir reprezentatīvs auto, vienlaikus nosakot, ka reprezentatīva auto slieksnis bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir 75 000 eiro. UIN likuma 8.panta 2.daļas 8.punktā noteikts, ka ar reprezentatīvu auto saistīti izdevumi uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību. Turklāt šobrīd UIN likums neparedz to, cik ilgi auto var tikt uzskatīts par reprezentatīvu, tādējādi prezumējot, ka transportlīdzeklis šādu statusu saglabā visu tā lietošanas laiku. Līdz ar to uzņēmums, iegādājoties auto, kas bez PVN pārsniedz noteikto 75 000 eiro slieksni, nevarēs saistīt ar saimniecisko darbību tādus izdevumus kā degvielas un remonta izmaksas. Tas nozīmē, ka var rasties pārmērīgs nodokļu slogs.

Pirms automobiļa iegādes uzņēmumam vajadzētu pievērst uzmanību arī tam, kāds ir tā CO2 izmešu līmenis. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā kopš 2021.gada 1.janvāra noteikts, ka mazāks nodoklis jāmaksā par tām automašīnām, kurām CO2 izmešu līmenis ir mazāks. Savukārt tiem auto, kuriem CO2 līmenis būs liels, kāps arī nodokļu likmes. Taču, piemēram, par elektroauto nodoklis nav jāmaksā vispār, lai arī tieši elektromobiļu ražošanas procesā rodas visvairāk CO2 izmešu. Vienlaikus samazinātā nodokļu likme būs piemērojama arī hibrīdauto.

Tas nozīmē, ka pirms auto iegādes, jāapsver vairāki aspekti un izvēle jāveic pārdomāti. Nobeigumā noteikti svarīgi saprast, kāda ir uzņēmuma iekšējā politika. Ja uzņēmums cenšas būt videi draudzīgs, atbalsta ilgtspējīgu vides attīstību, tad, meklējot piemērotāko transportlīdzekli, ieteicams apdomāt, vai tiešām auto ar lielu CO2 izmešu līmeni būs vispiemērotākais un labākais. Būtiski atcerēties, ka līgums šķiet nevajadzīgs tikai līdz brīdim, kad rodas strīds.