Valdība šogad sāka darbu pie nodokļu reformas. Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2024.-2027.gadam plānots apstiprināt nākamā gada aprīlī, taču vairākas nodokļu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pavisam drīz – no 2024.gada sākuma.

Par iecerēto reformu un konkrētām nodokļu izmaiņām lūdzām pastāstīt starptautiskā advokātu biroja “Sorainen” partneri, zvērinātu advokātu, nodokļu ekspertu Jāni Taukaču, kurš kā konsultants iesaistīts arī izmaiņu sagatavošanas procesā.

Kā jūs vērtējat iecerēto nodokļu reformu un arī tās nodokļu izmaiņas, kas attiecas uz 2024.gadu?

Nodokļu reformai redzu četrus blokus. Pirmais ir “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam“. Plāna projekts publicēts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā, patlaban vēl turpinās tā saskaņošanas process.

Otrs bloks ir ar 2024.gada valsts budžetu saistīti priekšlikumi, kas arī ir jau publiskoti un likumu grozījumu formā nonākuši Saeimā. Trešais ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūra un nodokļu strīdu sistēmas iespējamie uzlabojumi, kas tiek apspriesti Finanšu ministrijā (FM). Savukārt ceturtais un galvenais bloks ir “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam projekts“, kurā ir lielāki ilgtermiņa jautājumi, kas iezīmēti šim politiskajam ciklam.

2024.gada budžeta paketē iekļauti nodokļu grozījumi, par kuriem bija mazāk diskusiju un bija lielāka skaidrība par to nepieciešamību. Tiem jāstājas spēkā no 2024.gada 1.janvāra. Šajā paketē ir gan tā saucamais banku peļņas nodoklis, gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN), mikrouzņēmumu nodokļa (MUN), arī akcīzes un azartspēļu nodokļa grozījumi.

Vērā ņemamas izmaiņas IIN

Piemēram, vērā ņemamas izmaiņas notiks IIN jomā. No 426 eiro uz 750 eiro gadā palielināsies veselības apdrošināšanas limits, par kuru nav jāmaksā algas nodoklis. Bija jau pēdējais brīdis šo limitu mainīt, jo par 426 eiro darba devējs saviem darbiniekiem nekādu saprātīgu apdrošināšanas segumu vairs nevarēja nodrošināt, tas darbiniekiem radīja risku par papildu ar darbaspēka nodokļiem apliekamiem ienākumiem.

Tāpat nodokļu reforma paredz palielināt arī attālinātā darba kompensāciju no 30 uz 40 eiro mēnesī. Jaunums ir darba devēja veiktās mācību maksas par augstākās izglītības iegūšanu neaplikšana ar darbaspēka nodokļiem. Būs gan jāievēro vairāki nosacījumi – iegūtajai profesijai vai kvalifikācijai jābūt nepieciešamai uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, darbiniekam pašam jāveic 30% līdzmaksājums, kā arī pēc mācību pabeigšanas pie darba devēja jānostrādā vismaz trīs gadi.

Obligātā vispārējā ienākumu deklarēšana

Lielākās diskusijas, komentāri un pat sašutums pēdējā laikā bijis par vispārējo obligāto iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešanu. Oktobra vidū ministru prezidente Evika Siliņa gan paziņoja, ka uz 2024.gada budžeta paketi šos likuma grozījumus valdība nevirzīs, bet turpinās plašākas diskusijas un piedāvāto izmaiņu pilnveidošanu.

Manuprāt, ideja par vispārējo ienākumu deklarēšanu ir pareiza, jo VID uzrēķinu statistika rāda, ka nodokļu administrācija iekasē samērā niecīgu daļu no tiem uzrēķiniem, kas ir uz papīra. Tas nozīmē, ka process ir neefektīvs un ir jāmeklē citi uzsvari. FM ir izdarījusi pareizu secinājumu, ka nauda no divām lielākajām problēmām – aplokšņu algām un PVN shēmām – kaut kur “noguļas”. Lai neskrietu pakaļ vējam un neķertu tukšās “kastītes”, kas sazīmētas korporatīvajās struktūrās, kur neko nevar piedzīt, ir skaidrs, ka šie līdzekļi jāmeklē pie fiziskām personām. Jāskatās, vai cilvēki var pamatot savus tēriņus un naudas iegūšanas avotus un var parādīt, ka ir samaksāti nodokļi.

Tas ir galvenais vispārējās deklarēšanas mērķis. Uzskatu, ka tā sasniegšanā viss būs atkarīgs no VID izpildījuma. Ja tas būs pietiekami nesāpīgs un ieņēmumu dienests neskries pakaļ pensionāriem un radiniekiem vai draugiem, kas cits citam, iespējams, virs noteiktā limita, ir kaut ko dāvinājuši, bet viss būs automatizēts, arī ar e-kvītīm, un visa informācija automātiski nonāks VID un tiks apkopota deklarācijās, tad cilvēkiem, kuriem nav, ko slēpt, tas nevarētu radīt nekādu papildu slogu.

Nodokļu reformai vajadzētu mazināt ēnu ekonomiku

Tomēr viena no šī procesa izrietoša problēma ir tāda, ka vajadzētu padomāt par tiem cilvēkiem, kas, teiksim, uzturlīdzekļu vai ātro kredītu parādu dēļ strādā pelēkajā sektorā. Viņus vajadzētu mēģināt atgriezt legālā darba spēka kategorijā. Manuprāt, būtu jāsamazina parāda daļa, kuru no darba devēja legāli izmaksātās algas var paņemt parādu piedzinēji. Pašlaik pie maza atalgojuma šiem cilvēkiem dzīvošanai paliek samērā maz līdzekļu. Esmu pārliecināts, ka, samazinot piedzenamās parāda summas apjomu, apstākļos, kad trūkst darba spēka, ļoti daudzi šādi parādnieki legalizētos.

Nonākam pie tēmas par nodokļu ieņēmumiem, kurus varētu ieņemt, bet tas netiek darīts. Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir ap 25% no iekšzemes kopprodukta. Patlaban top jauns ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, plāni ir bijuši arī iepriekš, bet ēnu ekonomika būtiski nav mazinājusies. Vai ar jaunā plāna palīdzību tas izdosies?

Ikgadējās vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešana ir tikai viens no jaunā “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna” pasākumiem. Vairāki no iecerētajiem pasākumiem ir diezgan saprātīgi un faktiski nenovēršami.

Piemēram, Eiropas Savienība (ES) 2022.gada beigās publicēja PVN direktīvas projektu, kas paredz izmaiņas pārrobežu darījumu ietvaros tiešsaistes deklarēšanā, kur reālā laika režīmā būs redzami attiecīgie darījumi gan vienā, gan otrā robežas pusē. Mērķis ir panākt, lai nodokļu administrācijas abās darījuma pusēs šo darījumu pēc iespējas ātrāk ierauga. Tas ir loģiski, jo PVN izkrāpšana notiek pēc pārrobežu darījuma, vairumā gadījumu tieši iekšzemes darījumos.

Loģisks solis ir plānā paredzētie e-rēķini, kas nozīmē, ka reālā laika režīmā būtu deklarēti arī iekšzemes darījumi – tieši tad, kad tie notiek, nevis ar PVN deklarāciju. Tas palīdzēs redzēt visu bildi kopumā, un administrācijas iegūs laiku, līdz ar to izkrāpšana kļūs krietni sarežģītāka, nekā tā ir šobrīd. Ja tas ies komplektā ar ideju par e-čekiem un e-kvītīm, beidzot tiks likts punkts kases aparātu sertificētāju lobēšanai, tā vietā ikvienam sistēmas lietotājam pietiktu ar vienkāršu printeri, jo darījums ir reģistrēts reālajā laikā VID datu bāzē. Darījumu elektroniskā uzskaite būtiski uzlabotu konkurētspēju tiem, kuri strādā legālajā pusē.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz, ka bezskaidras naudas norēķinu iespēja saviem klientiem būs jāievieš uzņēmumiem, kam apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā. Tāpat paredzēts par primāro algas izmaksas veidu noteikt bezskaidras naudas maksājumu. Algas izmaksa skaidrā naudā būs iespējama, bet tā būs kā alternatīva, kas būs jāpiesaka VID, un jābūt gataviem pamatot iemeslus.

Uzņēmumi un to darbinieki

Nekur nav pazudusi arī pirms ilgāka laika radusies ideja par nodokļu rēķinu izrakstīšanu uzņēmumiem, kuri maksā mazākas algas par vidējo nozarē vai attiecīgajā teritorijā. Šādos gadījumos VID būs tiesības vērtēt attiecīgo uzņēmumu, noskaidrot, vai zemākām algām ir kāds biznesa pamatojums. Ja uzņēmums nevarēs sniegt pamatojumu, VID varēs izrakstīt rēķinu par nenomaksāto algas nodokļu daļu. Uzņēmums pēc tam varēs strīdēties par šī uzrēķina pamatotību.

Vēl viens plānā paredzēts pasākums – reizi ceturksnī publicēt informāciju par uzņēmumu samaksāto nodokļu kopsummām, atsevišķi norādot IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. Tas ir labs mehānisms, kas strādā Igaunijā, un to sen esmu proponējis ieviešanai arī pie mums. Sevišķi attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, arī attiecībā uz darījumu partneru drošuma noteikšanu, it sevišķi saistībā ar PVN jautājumiem.

Visi ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumi ir pietiekami detalizēti un pārdomāti, lai liktu domāt, ka šoreiz tas nebūs tikai kārtējais ķeksīša plāns, bet arī reāli izdosies uzlabot biznesa vidi.

Nodokļu reformas Igaunijā un Lietuvā

FM norāda arī uz nodokļu harmonizācijas nepieciešamību reģionā. Kādas ir būtiskākās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nodokļu jomas atšķirības? Nodokļu pārskatīšana notiek arī kaimiņvalstīs.

FM gaiteņos esmu dzirdējis par domu aicināt sēsties pie galda abu pārējo Baltijas valstu kolēģus un kopīgi strādāt pie nodokļu sistēmas harmonizēšanas. Tas, protams, būtu ideālākais risinājums. Tomēr pie tik dažādām UIN sistēmām mūsu valstīs es to neredzu kā tuvākajā laikā īstenojamu mērķi.
Igaunijā ir notikusi nodokļu reforma un likumu izmaiņas praktiski ir pieņemtas. Lietuvā vēl norisinās pārmaiņu process. Pārmaiņu būtiskākie aspekti katrā kaimiņvalstī ir dažādi.

Igaunija mērķē uz likmju palielināšanu no 20% uz 22%, atceļot samazinātā UIN maksāšanas iespējas un ieviešot IIN neapliekamo minimumu 700 eiro apmērā. Tie ir vienkārši un saprotami grozījumi, kurus pirms vēlēšanām apsolīja valdošā partija. Latvijā retais darba ņēmējs prot aprēķināt savu algu un zina iepriekš, kādi nodokļi par viņu tiek maksāti un kādi izņēmumi tiek piemēroti. Tā, var teikt, ir konstitucionāla problēma, ka cilvēks Latvijā nespēj aprēķināt savu algu.

Esmu ilgi domājis, bet pagaidām neesmu noformulējis savu viedokli par to, kuru sistēmu atbalstu. No vienas puses, igauņu sistēma ir labvēlīga arī turīgākiem cilvēkiem, jo arī tiem piemēro neapliekamo minimumu. Cepuri nost, igauņi nodokļu jomā visu laiku iet vienkāršošanas virzienā, līdz ar to viss ir prognozējami un ir jāpatērē mazāks administratīvais resurss. Arī nodokļu likmes tiek palielinātas vienlaicīgi – gan IIN, gan UIN, gan PVN. Tas nozīmē, ka nevienam nav iespējas “shēmot”, nodokļos nav arī progresivitāte, visiem ir vienādas iespējas attīstīties un strādāt. Igaunijas nodokļu sistēma kā labs piemērs minēta pat Lielbritānijas parlamentā. Atcerēsimies arī, ka starptautiskā organizācija “Tax Foundation” Igaunijas nodokļu sistēmu novērtējusi kā labāko pasaulē. Tas liek arī mums aizdomāties un izdarīt secinājumus.

Lietuvā izmaiņas vairāk vērstas uz pašnodarbināto personu nodokļiem un to celšanu. Ir arī citas nianses. Mūsu dienvidu kaimiņvalstī ir 5% UIN modelis mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 300 000 eiro gadā. Līdz šim bija arī 10 darbinieku ierobežojums, to plānots atcelt, līdz ar to šis modelis strādās plašāk nekā līdz šim.

Otra lielā sadaļa ir IIN progresivitātes apmēri un sliekšņi. Tiek plānots, ka 20% nodoklis Lietuvā būs piemērojams ienākumiem līdz 100 000 eiro gadā, ienākumiem no 100 000 līdz 200 000 eiro būs 25%, virs 200 000 eiro – 27% nodoklis. Ja salīdzinām ar Latviju, tad veidosies ļoti liela plaisa. Piemēram, mēs 20% nodokli piemērojam tikai līdz 20 000 eiro ienākumiem gadā, savukārt no 78 000 eiro nodokļa likme ir 31%. Tās ir milzīgas atšķirības. Un tādas veidojas arī ar Igauniju, ja vērtējam augsti apmaksāta personāla nodokļus. Igaunijā būs 22% IIN, bet tas ir viss, ko nodokļos noņem no bruto darba algas, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekam ir niecīgas – 1,5-3%. Bet, piemēram, Latvijā, maksājot 31% IIN, klāt vēl ir 10,5% VSAOI, un tie jau ir vairāk nekā 40%.

Šīs atšķirības ir vēl viens aspekts, kas liek domāt par Latvijas ilgtermiņa stratēģiju un to, kā mēs varam kļūt konkurētspējīgāki Baltijas valstu vidū. Tomēr neaizmirsīsim arī “Tax Foundation” vērtējumu mūsu nodokļu sistēmai kā otrajai labākajai pasaulē tūlīt aiz Igaunijas. Tas ir labs sasniegums, tādēļ nevajag plēst matus, ka mums viss ir slikti. Ja abstrahējamies no darbaspēka nodokļiem, tad kopumā nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši zems. Mums ir pamats lepoties un par to stāstīt ārvalstu investoriem, līdz ar to piesaistīt arī jaunas investīcijas.

Vēlamās IIN un UIN izmaiņas

Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina IIN un UIN jomā?

Intuitīvi es teiktu, ka nepieciešams mainīt akcentus, mazliet vairāk novirzot nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa nodokļiem. Šāda uzsvaru pārcelšana varētu veicināt produktivitātes attīstīšanos un, iespējams, darba spēka atplūšanu kopā ar investīcijām.

Neapliekamā minimuma progresivitātes jautājums arī ir visai neviennozīmīgs, par to FM būtu nepieciešams plašāk diskutēt.

Publiski maz apspriests, bet, manuprāt, svarīgs jautājums, kuru varētu risināt nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā, ir tā sauktā plānā kapitalizācija. Regulējums liek uzņēmumiem maksāt UIN par virslimita aizņēmuma procentiem, ievērojot proporciju viens pret četri – pašu kapitāls pret aizņēmumu. Ja šī proporcija tiek pārsniegta, uzreiz veidojas UIN maksājums budžetā. Pašu kapitāla struktūra ir problemātiska ļoti daudziem Latvijas uzņēmumiem, bieži tas ir neliels vai negatīvs.

Tas nozīmē, ka tie nevar aizņemties nekur citur, izņemot bankās, jo uz bankām plānās kapitalizācijas ierobežojumi neattiecas. Ļoti pamatots ir jautājums, vai šis ierobežojums Latvijā nav par šauru. Igaunijā šāda ierobežojuma nav, tāpēc daudz investīciju aizplūst uz turieni. Lietuvā tāds pastāv, bet tas attiecas tikai uz saistītajiem uzņēmumiem, līdz ar to ietekmē ievērojami šaurāku uzņēmumu loku.

Vai tuvākajā laikā varētu mainīties arī PVN likme?

Domāju, ka par to vēl pāragri runāt. Topošo nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros nekādu lēmumu par šo jautājumu nav bijis.

Banku virspeļņas nodoklis

Kā vērtējat ieceri ieviest tā saucamo banku peļņas nodokli? Vai tas risinās kreditēšanas pieejamības problēmu?

Šis ir politiski piesātināts jautājums, es kā nodokļu eksperts neesmu īstais adresāts. Konceptuāli tas ir arī plašāks jautājums. Kādēļ šādu nodokli neuzlikt arī citiem, kuri nebaltā dienā daudz nopelnījuši, piemēram, farmācijas uzņēmumiem vai medicīniskajām laboratorijām Covid-19 pandēmijas laikā, vai enerģētikas uzņēmumiem?

Jāsaka, ka iecerētais banku nodoklis nav virspeļņas nodoklis, tas vienkārši ir UIN avanss. Igaunijā tas ir pastāvējis bez jebkādas virspeļņas bankām. Līdzīgi nodokļi ir bijuši Anglijā pagājušā gadsimta 80.gados. Šādus nodokļus ievieš situācijās, kad uzņēmumi ārējo apstākļu rezultātā ir guvuši ārkārtīgi augstu peļņu, tādēļ valsts palūdz padalīties. Turklāt parasti ir nosacījums šo nodokli nepārlikt uz patērētājiem. Tam notiekot, seko diezgan drastiski sodi.

Runājot par kreditēšanu, atbalstu FM nostāju par sēšanos pie galda ar finanšu nozares dalībniekiem un risinājumu meklēšanu. Iespējams, ir jāveicina vēl citu banku ienākšana tirgū, lai palielinātu konkurenci un esošās bankas nejustos tik komfortabli.

Kas būtu jāmaina NĪN politikā

Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa (NIN) politikā, lai to padarītu saprotamāku?

Manuprāt, šajā jomā ātru risinājumu nav, jo ir divas galvenās problēmas. Investoriem virs galvas ir Dāmokla zobens – kadastrālās vērtības var iet uz augšu un sasniegt 85% no tirgus vērtības. Pie dažādiem aprēķinu modeļiem daļai investoru tas var “noēst” visu peļņu, attiecīgi novedot pie lēmuma neinvestēt vispār. Šī problēma ir steidzami jārisina, jo neveicina ne tikai nekustamā īpašuma tirgus attīstību, bet arī investoru ienākšanu Latvijā.

Otra problēma ir kadastrālās vērtības, kas Rīgā viena kvartāla ietvaros salīdzināmiem īpašumiem var atšķirties divas, trīs reizes. Manuprāt, saprātīgākais risinājums būtu ieviest Igaunijas modeli un ar NIN aplikt tikai zemi. Tad visi jautājumi varētu kļūt par kārtu vienkāršāki.

Kā palielināt atbalstu sportam un ilgstspējai

Nodokļu izmaiņas paredz arī nepiemērot PVN sporta nodarbību un sacensību organizēšanai. Kādas vēl nodokļu izmaiņas būtu nepieciešamas, lai veicinātu sportošanu, kā arī finansējuma piesaisti sportam?

Nodokļi ir viens no veidiem, kā veicināt sportu. Pasaules Veselības organizācijas vērtējumā Latvijā ir diezgan bēdīga situācija, jo salīdzinājumā ar Rietumvalstīm sporto ļoti maz pieaugušo cilvēku. Tādēļ valstij sabiedrības veselības uzlabošanas vārdā būtu jārīkojas. Paldies Dievam, 2024.gada budžeta paketē sagatavotās likumu izmaiņas paredz ar PVN neaplikt biedrību un nodibinājumu organizētās sporta aktivitātes un nodarbības, sporta nometnes – un ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tā ir laba ziņa, kas diezgan droši varētu stāties spēkā ar 2024.gada 1.janvāri.

Tomēr ne tik labas ziņas ir daudziem, kas strādā sporta jomā. Manuprāt, FM kopīgi ar VID ir jāpārdomā, vai VID aktivitātes ir virzītas pareizā virzienā, jo ir vesela virkne biedrību, kurām ir PVN uzrēķini par sporta pasākumiem bērniem, ir pat kriminālprocesi. Sanāk tāpat kā ar Ukrainu, no vienas puses, mēs atbalstām, ziedojam, sniedzam palīdzību, arī caur mūsu fondu “Uzņēmēji mieram”, bet, no otras puses, ir uzņēmumi, kas turpina sadarboties ar Krieviju, un nauda aiziet arī uz turieni. Sporta jomā ir līdzīgi, kur valsts saka – mēs sportu atbalstīsim –, bet tajā pašā laikā ir VID ar uzrēķiniem, tiesām un kriminālprocesiem. Nemaz nerunājot par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanas mēģinājumiem.

Būtu jādomā arī par iespēju piemērot samazinātās PVN likmes sporta telpu lietošanai, piemēram, fitnesa zālēm. Tāpat par sporta pasākumu ieejas biļetēm. 20 no 27 ES valstīm to ir samazinājušas gan vienā, gan otrā gadījumā. Latvija ilgi turas nesamazinot.

Sabiedrība vairāk sportos, ja būs vairāk atbilstošas infrastruktūras. Ja būs vairāk, piemēram, golfa laukumu. Latvijā ir tikai divi 18 bedrīšu golfa laukumi, Somijā tādu ir 350. Nav veloceļu, citas sporta infrastruktūras. Domāju infrastruktūra ir atslēga. Ļoti daudz ir atkarīgs arī no pašvaldībām un darba devēju esošo resursu izmantošanas. Darba devēji bieži nezina, ka līdz pat 30% no dividenžu UIN ir iespējams ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Tāpat darba devēji var, izmantojot esošo regulējumu, iekārtot sporta zāles savos birojos. Līdz 5% no algu fonda personāla ilgtspējas izdevumiem ar nodokļiem vispār netiek aplikti. Ļoti daudz ir atkarīgs arī no pašiem cilvēkiem, nav jāgaida tikai debesmanna no valdības.

Bez mazā biznesa nebūs arī lielā

Man sirds sāp par mazajiem. Mazie ir tie, no kuriem veidojas mūsu sabiedrība. Bez sakārtotas sporta struktūras bērniem nebūs pieaugušo izlases. Tāpat arī bez labas un pievilcīgas sistēmas mazajam biznesam nebūs lielā biznesa, vai tas būs daudz mazāks nekā varētu būt. Latvijā ir izveidota saimnieciskās darbības ieņēmumu konta sistēma, kas ar bankas starpniecību paredz automātisku nodokļu nomaksu mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šādā gadījumā cilvēks var darboties bez grāmatvežu algošanas un speciālām zināšanām. Sistēma ir ļoti laba, vienīgi to gandrīz neviens nelieto. Tas notiek tikai tāpēc, ka 25% nodokļa likme ir pārāk liela. 5–10% likme būtu optimāla ieejas maksa, lai cilvēki sāktu lietot šo sistēmu un darbotos legālajā pusē. Kad sistēmā būtu pietiekami daudz cilvēku, varētu sākt domāt par likmes celšanu.