Kā norāda uzņēmēji, birokrātija bieži kavē inovācijas un ieguldījumus, kas ir būtiski uzņēmumu produktivitātes celšanai un Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Tāpēc šobrīd izstrādāts tā sauktais “Zaļā koridora” likumprojekts, paredzot atsevišķās nozarēs būtiski atvieglot administratīvos šķēršļus. Kādas izmaiņas sagaidāmas?

Raksta autore: Agita Sprūde, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāte
Līdzautore: Nikola Cīparsone, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze

“Zaļā koridora” likumprojekts – efektīvākai investoru piesaistei

Janvāra beigās Ministru kabinetā (MK) tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) virzītais likumprojekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” jeb “Zaļā koridora” likumprojekts, kas 15.februārī arī konceptuāli tika atbalstīts Saeimā.

Atbilstoši iecerei šis likumprojekts ieviestu “zaļo koridoru” jeb īpašu mehānismu investīciju projektu izskatīšanai paātrinātā kārtībā ar cerību, ka tā rezultātā vietējie un ārvalstu investori tiktu piesaistīti ātrāk un efektīvāk. Tādā veidā piesaistītas investīcijas inovācijām radīs vidi, kur jauni produkti, tehnoloģijas, idejas un pakalpojumi tiek plašāk un rezultatīvāk attīstīti un testēti, līdz ar to, potenciāli attīstot tautsaimniecību un šo produktu konkurētspēju tirgū.

“Zaļā koridora” likumprojekts nav gluži jauna ideja, jo līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos MK noteikumos. Tā kā līdzšinējā pieredze ir bijusi šķietami veiksmīga, proti, saskaņā ar EM sniegtajiem datiem kopš 2021.gada marta ir apstiprināti projekti ar kopējo pienesumu tautsaimniecībā vairāk nekā 308 milj. eiro apmērā, radot vairāk par 1150 darba vietām, valdība ir lēmusi, ka šī programma jāturpina, nodrošinot tai pastāvīgu regulējumu.

Lai veicinātu investīciju projektu īstenošanu, tiks ieviesti visdažādākie pasākumi administratīvo procesu saīsināšanai. Pats likumprojekts ir lakonisks un īss – vien piecus pantus garš. Galvenokārt tas satur deleģējumu MK pieņemt atbilstošus noteikumus un izstrādāt nepieciešamos mehānismus līdz 2024.gada 1.decembrim. Līdz tam piemērojama esošā kārtība, kas noteikta MK noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno regulējumu.

Prioritārās jomas

“Zaļā koridora” likumprojekts tapis, sadarbojoties EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, ar mērķi palīdzēt strauji augošajiem uzņēmumiem un piesaistīt starptautiskas investīcijas Latvijā. Ieklausoties uzņēmēju kritikā, jau Covid-19 laikā tika nolemts radīt “zaļo koridoru” birokrātijas un administratīvo procesu paātrināšanai noteiktās nozarēs. Līdz ar to tas attiecas tikai uz konkrētiem projektiem un jomām, kas noteiktas kā prioritāras atbilstoši valsts politikas plānošanas dokumentiem.

Likumprojekta 3.panta 1.daļā ir identificētas tās nozares un projektu jomas, ko valsts ir definējusi par prioritārām un īpaši atbalstāmām. Lai projekts atbilstu prioritārajai jomai, tam ir jāietilpst kādā no šīm kategorijām:

  • zināšanu ietilpīga bioekonomika;
  • biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
  • fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
  • viedā enerģētika, mobilitāte un neto nulles emisiju tehnoloģijas;
  • informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;
  • būvniecība, transports vai loģistika, ja projekts ir saistīts ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu likumprojekta 3.panta 1.daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajās jomās;
  • tūrisms un starptautiski pasākumi;
  • zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība;
  • drošība un aizsardzība;
  • starptautisko biznesa pakalpojumu centru darbības nodrošināšana un pakalpojumu sniegšana;
  • projekti, kuros iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums nav mazāks kā ES iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums.

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas attīstības plānošanas dokumentos definētās prioritātes, lai veicinātu to īstenošanu un sekmētu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Prioritātes aptver gan jomas ar augstu pievienoto vērtību, gan arī jomas, kuru mērķis ir stiprināt reģionu ekonomisko aktivitāti un konkurētspēju.

Neskaidrs pielietojums praksē

Šobrīd nevar atbildēt uz jautājumu par to, kā likumprojekts darbosies praksē, joprojām ir gana daudz neskaidrību par tā pielietojumu. Likumprojektā ir ietverts deleģējums MK pieņemt atbilstošus noteikumus un izstrādāt mehānismu projektu kvalifikācijas un atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Šobrīd MK rokās ir atstāta noteikumu izstrāde pieejamā finansējuma noteikšanai, projektu atlases kritērijiem, projektu īstenošanas un uzraudzības kārtībai, atbildīgās institūcijas noteikšanai, valsts pārvaldes sniegto saskaņojumu ilgumam un kārtībai, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumu noteikšanai un citi pienākumi.

Plānots MK noteikumus izstrādāt un pieņemt līdz 2024.gada 1.decembrim. Līdz tam darbosies līdzšinējā kārtība, kamēr vien tā nenonāk pretrunā ar likumā paredzēto.

Likumprojekta ieceres līmenī tā ir laba ideja, taču būtiskas detaļas būs redzamas tikai tad, kad tiks pieņemti atbilstošie noteikumi.

Regulatīvā smilškaste – vai tiesības spēlēties?

Nav noslēpums, ka atbilstošs un elastīgs regulējums veicina jaunu ideju ienākšanu uzņēmējdarbībā. Attiecīgi arī inovāciju attīstībai un ieviešanai tirgū ir nepieciešama vide, kas atbalsta jauninājumu ieviesējus un ļauj tiem iespējami ērti testēt jaunus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tos neapgrūtinot ar pārmērīgi sarežģītām prasībām un papīru kalniem. To apzinājusies arī EM un likumprojektā iestrādājusi konceptu par regulatīvo smilškasti kā vidi, kur ir samazināts administratīvais slogs un atviegloti saskaņošanas procesi.

Proti, regulatīvā smilškaste ir ierobežota teritorija ar nosacījumiem, kas atšķiras no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kurā komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt savus inovatīvos produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai. Tādā veidā uzņēmēji, kas darbojas konkrētajos projektos, savus jaunos risinājumus var pārbaudīt reālās pasaules apstākļos, pirms tie tiek laisti tirgū.

Tāpat regulatīvā smilškaste veicina sadarbību starp dažādiem jaunu produktu un risinājumu radītājiem, uzņēmumiem, regulatoriem un citiem interesentiem, tādējādi ļaujot ātrāk identificēt un laikus novērst gan potenciālās praktiskās problēmas, gan arī tiesiskā regulējuma nepilnības.

Arī regulatīvās smilškastes izveide ir atstāta MK pārziņā. Attiecīgi tas, kā praksē šis instruments izskatīsies un darbosies, vēl nav zināms.

Šis likumprojekts ir uzņēmēju ilgi gaidīts rīks, kas kopā ar pavadošajiem MK noteikumiem dos impulsu jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei, testēšanai un ieviešanai dzīvē. Sadarbība starp dažādām valsts iestādēm, īsāks un loģiskāks saskaņojumu laiks, kā arī iespēja testēt risinājumus “regulatīvajā smilškastē” ir lielisks risinājums tiem uzņēmumiem, kas investē inovācijās un rada pievienoto vērtību.