Nesen klajā nācis A.Saukas un T.Putniņa ikgada pētījums par ēnu ekonomikas apmēriem. Ko no tā varam izsecināt?

Cipari

Rezultāti 2022.gadā palikuši bez būtiskām izmaiņām – 26,5% no IKP. Ja 22.gada IKP bija 39,1 miljards, tad mēs runājam par nedaudz virs 10 miljardiem. Lietuvas rādītāji ir līdzīgi – 25,8%, bet Igaunijas – krietni labāki – 18%.

3 ēnu ekonomikas komponentes

Aplokšņu algās no tā ir ap 47%, neuzrādītie darbinieki – ap 24% (ap 2,4 miljardi), bet neuzrādītie ienākumi – ap 29%, tātad, attiecīgi – 5, 2 un 3 miljardi.

Kukuļi

Interesants ir arī cipars par kukuļos samaksātām summām – ap 10%, bez būtiskām izmaiņām pret iepriekšējiem gadiem, ar nelielu pieaugošu tendenci. Procenti no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu arī saglabājās diezgan augsti – ap 8%.

Pa nozarēm

Skatījumā pa nozarēm arī maz pārsteigumu – būvniecībā ēnu ekonomika ir augstāka par valstī vidējo – 35% no nozares IKP, tālāk seko mazumtirdzniecība – 31%, pakalpojumi – 29%, ražošana – 24%, vairumtirdzniecība – 21%.

VID vērtējums – pozitīvs

Nav pārsteigums, ka pie galvenajiem iemesliem pāriešanai ēnās uzņēmēji min:

  • salīdzinoši nelielo risku tikt pieķertiem un kādas par to būs sekas,
  • neapmierinātību ar nodokļu politiku un
  • neapmierinātību ar VID darbu.

No otras puses – VID darba vērtējums ir salīdzinoši pozitīvs – uzņēmēji ielikuši pārsvarā 4 balles no 5 (3,61). Nodokļu politikai jau krietni zemāks vērtējums – 2,8. Starp citu, VID ĢD I.Jaunzeme vakar attiecīgajā ēnu ekonomikas datu prezentēšanas pasākumā nokomentēja, ka VID redzot, ka nodokļu problēmas esot ap 1/3 uzņēmumu!

Ko darīt?

VID rēķini iestrēguši

VID ideja par nodokļu rēķiniem tiem uzņēmumiem, kam darbinieku atalgojums ir zemāks par 80% no nozarē vidējā ir iestrēdzis Saeimā un uz priekšu nevirzās. Iespējams, šis koncepts gaida nodokļu pamatnostādņu projekta rezultātu.

Vispārējā deklarēšanās

Jēdzīga šķiet ideja par vispārīgo deklarēšanos, ja tā būs pietiekoši automatizēta tiem, par kuru ienākumiem VID jau ir informācija. Uz to norādīja svaigākajā Tax Stories sarunā arī nodokļu guru Kārlis Ketners – nav nepieciešams skriet pēc katra uzņēmuma, kam vajadzēja zināt par krāpniekiem. Tad arī esam situācijā ar uzrēķiniem virs miljarda, no kuriem iespējams iekasēt labi ja 1% (sk. OECD statistiku – tabulā – daudz uzrēķinām, maz iekasējam). Kā Kārlis teica “pēc naudas nezūdamības likuma” tiem PVN izkrāpējiem vai aplokšņu algu saņēmējiem kaut kur arī to naudu jātērē. Līdzīgās domās bija arī ekonomists Jānis Ošlejs.

Online rēķini

Daudzās ES valstīs notiek aktīva pāreja uz e-rēķiniem, kas deklarēti nodokļu administrācijai reālā laikā, un PVN deklarācijām, kas jau sagatavotas automātiski, balstoties uz iesniegtajiem rēķiniem. To visu vēl ietērpsim pagājušā gada nogalē EK izsludinātā ViDA (VAT in the Digital Age) mērcē un varbūt tiešām PVN plaisas apkarošana pilnībā (kā to paveikuši zviedri) vairs nebūs utopija. Latvijai PVN plaisā katru gadu joprojām pazūd vismaz ap EUR 100 milj. un īsti nav saprotams, kāpēc tā neparādās minētajā ēnu ekonomikas pētījumā.

Online čeki

Arī kases aparātus citas ES valstis nomaina uz tādiem, kuru čeki reģistrēti nodokļu administrācijā brīdī, kad tos izsit patērētājam. Grieķijā un Portugālē jebkurš iedzīvotājs ar aplikāciju var pārbaudīt uz čeka obligāto QR kodu – vai čeks reģistrēts administrācijas sistēmā – tādējādi šīs valstis ieguvušas miljoniem nodokļu inspektoru.

IIN attaisnotie izdevumi

Papildus tam, par tiem biznesiem, kas bieži ir ēnās (frizieri, dzīvokļu remontētāji, santehniķi, utt), iedzīvotāji var nelielu summu atskaitīt IIN izdevumos. Šim pasākumam būtu jāiet roku rokā ar mazo biznesu nodokļu nomaksas vienkāršību, ideālā gadījumā – automatizēšanu, paplašinot SDI konta darbību un samazinot šī mehānisma likmes.

Publiskošana

Īrija, Grieķija, Portugāle ieviesusi principu, ka publiskojami pārkāpēju vārdi un viņu parāda valstij apmēri.

Atkal Igaunijas piemērs, ko izceļ OECD

Labāks piemērs minēts par Igauniju šajā OECD pētījumā. Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde ir izstrādājusi jaunu e-pakalpojumu – Tax Behavior Ratings, kas uzņēmumiem ir pieejams kopš 2020. gada vasaras. Šajā pakalpojumā kā ievade tiek izmantoti dažādi dati, lai izveidotu uzņēmuma riska novērtējumu. Tas ietver datus par ik ceturkšņa apgrozījumu, darbinieku skaitu, vidējo algu, darbaspēka nodokļiem, nodokļu parādiem, nodokļu saistību izpildi un uzņēmumu vadītājiem. Pēc tam tiek aprēķināts nodokļu atbilstības uzvedības reitings, kas ietver nodokļu audita risku katrai Igaunijā reģistrētai juridiskai personai. Tad nodokļu maksātāji var redzēt sevi un savus biznesa partnerus ar administrācijas acīm, kā arī salīdzināt sevi ar saviem vienaudžiem.