Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības praskes Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Andīna Brīvule.

 

Augstākā tiesa

Stājas spēkā 8 gadus ilgs cietumsods spiegošanā apsūdzētam Baltkrievijas pilsonim

Senāta Krimināllietu departaments 3. augustā, izskatot apsūdzētā un viņa aizstāves kasācijas sūdzības, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par spiegošanu Baltkrievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā. Senāts konstatēja, ka pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam zemāko instanču tiesas ir rūpīgi izvērtējušas izdarītā nozieguma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un par nozieguma izdarīšanu noteikušas apsūdzētajam tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 20. aprīļa lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu spiegošanā, proti, nelikumīgu ziņu vākšanā ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Senāts atzina, ka gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa tiesa argumentēti secinājušas, ka apsūdzētais ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu ar augstu kaitīguma pakāpi. Tiesa atzinusi, ka apsūdzētais ir sistemātiski spiegojis vairāku gadu garumā. Tiesa norādījusi, ka ģeopolitiskās situācijas apstākļos, kad attiecīgā izlūkdienesta valsts no konstruktīva partnera kļuvusi par draudu un nestabilitātes avotu reģionā, ziņu ievākšana, fotografējot un fiksējot video ierakstos Latvijas un NATO kritiskās infrastruktūras objektus, kas attiecas uz valsts darbību aizsardzības, enerģētikas, satiksmes jomās, un to nodošana agresorvalsts izlūkdienestam rada iespēju izmantot šīs ziņas darbībai, kas ir pretēja Latvijas Republikas drošības, ekonomiskajām un politiskajām interesēm.

Senāts lēmumā atzina par pamatotu zemāko instanču tiesu secinājumu, ka ziņu vākšanas un nodošanas ārvalsts izlūkdienestam kaitīgumu nosaka ne tik daudz nodoto ziņu raksturs, kā sadarbības fakts ar ārvalstu izlūkdienestu, tāpēc, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par šāda veida noziegumiem, kaitīgo seku iestāšanās nav nepieciešama. Lietai ir slēgtas lietas statuss.

Relīze pieejama šeit.

 

Stājas spēkā spriedums par EUR 15 000 naudas sodu un nosacītu cietumsodu apsūdzētajam par viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanas mēģinājumu

Senāta Krimināllietu departaments 4. augustā, izskatot apsūdzētā aizstāves kasācijas sūdzību, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanas mēģinājumu. Senāts lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa ir atkārtoti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un argumentēti atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums viltota dokumenta izmantošanā mantkārīgā nolūkā un mēģinājumā ar viltu iegūt svešu mantu lielā apmērā ir pierādīts. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2022. gada 19. oktobra spriedums, ar kuru apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, EUR 15 000 un nosacītu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 4 mēnešiem.

Senāts konstatēja, ka apsūdzētā aizstāves kasācijas sūdzības argumenti faktiski pauž sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.

Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti secinājusi, ka izlīgumā par 27 000 latu parādsaistību, lietojuma procentu un līgumsoda piedziņu no lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības „Ēdoles Druvas” zemnieku saimniecības „Ezernieki” un apsūdzētā labā atdarināti lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības „Ēdoles Druvas” un zemnieku saimniecības „Ezernieki” pārstāvju paraksti un atspoguļotas patiesībai neatbilstošas ziņas par saistību esību un šķīrējtiesas līgumu. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētais, apzinoties, ka izlīgums ir viltots, izmantoja to sava un zemnieku saimniecības „Ezernieki” mantiskā stāvokļa uzlabošanai, ar pilnvarotās personas starpniecību iesniedzot izlīgumu Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā kā pamatojumu prasības pieteikumam par parāda piedziņu no SIA „Ēdoles Druvas”.

Tāpat Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesa, nosakot sodu naudas soda veidā, ir izvērtējusi apsūdzētā mantisko stāvokli, un savus atzinumus šajā daļā pamatojusi ar paša apsūdzētā liecībām.

Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.

 

Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas

 

Valsts policija sadarbībā ar Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm atkārtoti aptur telefonkrāpnieku grupas darbību

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (VP GKrPP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde kopā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2023. gada 4. augustam turpināja darbu pie starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbības apturēšanas, kas izmantoja zvanu centru tīklu, lai veiktu krāpniecību. Iepriekš ziņots, ka noziedzīgās grupas darbība tika pārtraukta 2023. gada 15. martā, aizturot desmit grupas dalībniekus Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā. Tomēr, turpinot izmeklēšanu, tika konstatēts, ka organizētas noziedzīgas grupas apmērs bija lielāks un līdz šim neaizturētie tās dalībnieki bija vienojušies atjaunot zvana centra darbību, tādējādi turpinot iesākto noziegumu. Latvijā un Ukrainā tika veiktas personu aizturēšanas – Ukrainā aizturēti vēl pieci organizētās grupas dalībnieki, kuru dzīvesvietās veiktas kratīšanas, un Latvijā aizturētas tās personas, kuras bija iesaistītas krāpšanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu tālākā legalizācijā un nodošanā Ukrainā esošiem organizētās grupas dalībniekiem.

Sākotnēji VP GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas konstatēja pēdējā laika telefonkrāpšanu tendenci, kad krāpnieki arvien biežāk uzdevās par Valsts policijas vai bankas drošības dienestu darbiniekiem, lai tādējādi iegūtu personu pieejas datus bankas kontiem. Krāpnieki izdomāja dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības. Zvana saņēmēja telefona ekrānā bija redzama maldīga informācija, respektīvi, ka ienākošais zvans tiek veikts no Latvijā reģistrēta abonenta numura, t.i. no policijas vai bankas, taču patiesībā krāpnieki atradās Ukrainā. Ar numuru viltošanas tehnoloģiju krāpnieki var atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru, arī jebkuras privātpersonas vai uzņēmuma numuru. Zvanu centru operatori zvanīja Latvijas iedzīvotajiem un sarunājās krievu valodā. Sarunas laikā viltus operators, norādot par it kā notiekošām krāpnieciskām darbībām Latvijas valstspiederīgā bankas kontā, ieguva personu kontu pieejas datus. Pēc tam naudas līdzekļi tika pārvirzīti no sazvanīto Latvijas valstspiederīgo kontiem uz citiem ar noziegumu saistīto personu kontiem, kas tika kontrolēti no organizētās noziedzīgas grupas dalībnieku puses.

VP GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde izveidoja apvienotu izmeklēšanas grupu (JIT) ar Ukrainu, un intensīvas sadarbības rezultātā izdevās pārtraukt šīs noziedzīgās grupas darbību. Veiksmīga starptautiska sadarbība, kuras rezultātā ir izdevies gan pārtraukt starptautiskas noziedzīgas grupas darbību, gan iegūt būtiskus pierādījumus ārpus Latvijas Republikas robežām, izdevās pateicoties Eirojust (Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās) atbalstam.

VP GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei kopīgo izmeklēšanas darbību laikā ir arī izdevies identificēt tās personas, kas noziedzīgo mantu ir glabājušas virtuālajā valūtā makos. Ir iesaldētas un arestētas dažādas virtuālās valūtas, kuru kopējo summa ir EUR 229 000.

Relīze pieejama šeit.

 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu par divu Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu kukuļošanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus, ka divas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) amatpersonas ar starpnieku palīdzību pieprasīja un pieņēma kukuļus apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka PVD inspektore, veicot Latvijas Republikā ievesto preču kravas pārbaudi, konstatēja kravas trūkumus. PVD inspektore pārbaudāmā uzņēmuma, kas nodarbojas ar saldumu, cepumu u.tml. produkcijas izplatīšanu, pārstāvei ar starpnieku palīdzību pieprasīja un pieņēma kukuli. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka arī cita PVD inspektore preču kravas pārbaudē, konstatējot kravas trūkumus, ar starpniekiem pieprasīja un pieņēma kukuli no izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas. Kukuļdevēji kukuļošanu veica kopsummā EUR 480, izmantojot divus starpniekus. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai valsts amatpersonas attiecībā uz pārbaudāmajām kravām pieņemtu labvēlīgus PVD lēmumus. Proti, neskatoties uz pārbaužu laikā konstatētajiem kravu trūkumiem, atļautu kravu tālāku virzību – tranzītu un importu.

KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret divām valsts amatpersonām un trim fiziskām personām, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu, kuras interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2023. gada 22. martā un izmeklēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma (KL) 320. panta trešajā daļā un 323. panta pirmajā daļā, t.i., kukuļa pieņemšanu pēc tā pieprasīšanas un kukuļa došanu valsts amatpersonai. KNAB, 14. augustā nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdza attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.

Relīze pieejama šeit.

 

Personas vēlme piekukuļot būvvaldes vadītāju rezultējas ar bargu naudas sodu

Stājies spēkā notiesājošs spriedums KNAB sekmīgi izmeklētā kriminālprocesā par fiziskās personas kukuļa došanu pašvaldības būvvaldes vadītājam, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļdevēja interesēs. Tiesa atzinusi fizisko personu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piemērojusi tai EUR 7440 naudas sodu.

Iztiesātā kriminālprocesa materiāli satur ziņas par to, ka fiziska persona deva valsts amatpersonai kukuli – konjaka pudeli gandrīz EUR 150 vērtībā. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, bez tiesiska pamata akceptētu fiziskās personas būvniecības ieceri par atpūtas ēku novietošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu darbību īstenošana ir aizliegta.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2022. gada 15. jūlijā un izskatīja vienas dienas laikā paātrinātā procesa kārtībā aizdomās par iespējamu KL 323. panta pirmajā daļā noteikto noziedzīgo nodarījumu – kukuļa došanu valsts amatpersonai.

Relīze pieejama šeit.

 

Prokurori iesniedz kasācijas protestu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā

2023. gada 31. jūlijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurori, saskatot apelācijas instances tiesas spriedumā būtiskus KL un KPL pārkāpumus, iesniedza kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 24. janvāra spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un tiesas pieņemto blakus lēmumu.

Iesniegtajā kasācijas protestā prokurori lūdz atcelt spriedumu daļā par atsevišķu apsūdzības sadaļu izslēgšanu no apsūdzētā būvinženiera apsūdzības, kā arī par sodu, uzskatot, ka apsūdzētajam piemērojams maksimālais soda mērs, kāds paredzēts likumā. Tāpat prokurori lūdz atcelt spriedumu daļā par četru apsūdzēto attaisnošanu par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja šo pārkāpumu rezultātā sabrukusi celtne vai tās daļa, un par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas. Prokurori lūdz atcelt spriedumu arī daļā par divu personu attaisnošanu apsūdzībā par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, kā arī vienas personas attaisnošanu apsūdzībā par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem. Iesniegtajā kasācijas protestā tāpat tiek lūgts atcelt tiesas spriedumu arī daļā par kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu četrām juridiskām personām un daļā par procesuālo izdevumu segšanu saistībā ar advokāta piedalīšanos apelācijas instances tiesā pēc norīkojuma.

Minētajās daļās valsts apsūdzības uzturētājs lūdz nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai  apelācijas instances tiesai.

Relīze pieejama šeit.

 

Krāpnieki no iedzīvotājiem ar viltu iegūst 20 tūkstošus eiro

Valsts policijā pēdējās nedēļas laikā tiek saņemti iesniegumi par jaunu krāpšanas veidu – iedzīvotāji saņem īsziņas no nepazīstamiem numuriem, kur rakstītājs, uzdodoties par īsziņas saņēmēja bērnu, lūdz pārskaitīt naudu telefona remontam. Prasītās summas ir dažādas un kopumā nedēļas laikā no iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni EUR 20 000.

Valsts policijā tiek saņemti iesniegumi par krāpšanām, kad iedzīvotājs saņem īsziņu it kā no sava bērna ar tekstu “Čau, mammu! Man pilnīgi salūza telefons.. Šis būs man jaunais nr., saglabā un uzraksti man WhatsApp lūdzu” un tad īsziņā tiek norādīts jaunais numurs. Sarakste turpinās saziņas lietotnē WhatsApp un latviešu valodā. Vienā gadījumā krāpnieks, uzdodoties par cietušās dēlu, saraksti turpina, sakot, ka telefons nokritis zemē un sašķīdis un, ņemot vērā, ka telefonā glabājas svarīga informācija, nepieciešams remonts, lūdzot pārskaitīt naudu. Visā valstī iedzīvotājiem izkrāptas dažādas summas – no EUR 1200 līdz pat EUR 6650. Valsts policijā par notikušo uzsākti kriminālprocesi.

Relīze pieejama šeit.

 

Sorainen norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Aktualitātes

 

E-lietas portālā sabiedrībai pieejami anonimizēti prokuratūras nolēmumi

Portālā www.elieta.lv jebkuram tā lietotājam ir iespēja iepazīties ar anonimizētajiem prokuroru gala nolēmumiem kriminālprocesos, kas pieņemti, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nepārkāptu fizisko personu datu un likumos noteiktās citas informācijas aizsardzības prasības, nolēmumi tiek anonimizēti. Prokuratūras nolēmumus e-lietas portāla sadaļā “Pakalpojumi” var atrast, izvēloties pakalpojumu “Anonimizētie nolēmumi” un tā paplašināto atlases kritēriju ievades laukā “Institūcija” izvēloties norādi “Prokuratūra”. Nolēmuma meklēšanu atvieglo tas, ka var meklēt gan pēc prokuratūras struktūrvienības nosaukuma, gan kāda atslēgas vārda, gan arī pēc konkrētā KL panta vai pat lietas numura. Gadījumā, ja meklētais nolēmums, kas pieņemts, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, sistēmā netiek atrasts, ir iespējams sazināties ar attiecīgo prokuratūras struktūrvienību.

Relīze pieejama šeit.

 

Pakavējoties pie soda noteikšanas principiem

15.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts “Jurista Vārda” galvenā redaktora vietnieces Sannijas Matules raksts par sodu noteikšanas principiem.

Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 15. augusta numurā Nr. 33 (1299) šeit.

 

Cietsirdība pret dzīvnieku un atbildība par to

15.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores Valentijas Liholajas raksts par atbildību par cietsirdību pret dzīvniekiem.

Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 15. augusta numurā Nr. 33 (1299) šeit.

 

Interešu apdraudējums noziedzīgos nodarījumos pret dabas vidi

22.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Dienvidkurzemes prokuratūras prokurores Lienes Eglājas raksts par interešu apdraudējumu noziedzīgos nodarījumos pret dabas vidi.

Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 22. augusta numurā Nr. 34 (1300) šeit.

 

Mantas izcelsmes pierādīšana kriminālprocesā

22.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērināta advokāta Dmitrija Skačkova raksts par mantas izcelsmes pierādīšanu kriminālprocesā.

Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 22. augusta numurā Nr. 34 (1300) šeit.

 

Tiešuma principa ierobežojumu kompensējošie mehānismi pirmstiesas kriminālprocesā

29.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantes Ērikas Gribonikas raksts par tiešuma principa ierobežojumu kompensējošiem mehānismiem pirmstiesas kriminālprocesā.

Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 29. augusta numurā Nr. 35 (1301) šeit.

 

Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu konstitucionālā uzraudzība

29.augustā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranta Vadima Reinfelda raksts par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu konstitucionālo uzraudzību.

Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2023. gada 29. augusta numurā Nr. 35 (1301) šeit.