Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un Atbilstības prakses advokāti un juristi tupina sekot līdzi krimināltiesību jomas aktivitātēm Latvijā un ārvalstīs.

Novembra aktualitātes skārušas tādus jautājumus, kā tiesas procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī raksti, kas veltīti tieši šim tematam sakarā ar žurnālā “Jurista Vārds” publicēto grāmatžurnālu “Noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes”, kur publicēts arī Sorainen zvērināta advokāta palīdzes Ērikas Gribonikas raksts – “Iesaldēšana, arests un konfiskācija – jēdziens, izpratne un nošķīrums”.

Būtiski grozījumi iesniegti arīdzan likumprojektos ar vēlmi reformēt tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. Kā arī par KNAB, Ģenerālprokuratūras un Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbību u.c.

Mūsu ievērību guva ziņas par EPPO uzsākto kriminālprocesu, ko nodeva KNAB par iespējamu vismaz 776 tūkstošu eiro izkrāpšanu Valkas novada pašvaldībā un citviet Latvijā. Šobrīd gan vēl turpinās pirmstiesas izmeklēšana, tādēļ šiem notikumiem vēl varēs sekot līdzi. Taču jāatgādina, ka, protams, kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un nodrošināma nevainīguma prezumpcija, kamēr kriminālprocesā iesaistīto personu vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta.

Svarīgi pieminēt, ka 2023. gada 30. novembrī Saeima pēc ilgām debatēm ar 51 balsi galīgajā lasījumā apstiprināja Stambulas konvenciju. Jāpiemin, ka viens no galvenajiem mītiem, kas sabiedrībā radies, ir tieši par to, ka Stambulas konvencija Latvijā ieviesīšot viendzimuma laulības. Tomēr jāvērš uzmanība, ka Stambulas konvencija neregulē un nedefinē laulību un kopdzīvi un nenosaka prasības likumos noteikt viendzimuma pāru juridisko atzīšanu. Tāpat arī Stambulas konvencija nenosaka prasības likumos definēt dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju. Stambulas konvencijas galvenais mērķis ir tieši vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana.

Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase un jurista palīdze Hannelora Voiciša.

 

Tiesiskais regulējums

 

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr. 353/LP14. Pieņemts 2. lasījumā 23.11.2023.

Likumprojekts kopumā vērsts uz to, lai par tādiem noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt būtisku kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri būtu nosakāma tikai brīvības atņemšana, iespējami atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.

Likumprojekts paredz no Krimināllikuma (KL) 80.1 panta, kas paredz kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku (LR) vērstā darbībā, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedriskais darbs, un paredzēt kā sodu – probācijas uzraudzību. Likumprojekta izstrādes gaitā, saņemot no tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, kas apliecināja, ka mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt noziegumus pret valsti, tad kā papildsodu paredzēts noteikt mantas konfiskāciju.

Tiek paredzēts palielināt KL 81.1 panta sankcijā noteikto brīvības atņemšanas sodu līdz 10 gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads. Kā arī tiek paredzēta iespējama mantas konfiskācija, un probācijas uzraudzība līdz trim gadiem. Tādējādi no šā panta sankcijas paredzēts izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodus – sabiedrisko darbu un naudas sodu. Vienlaikus šo pantu paredzēts papildināt ar otro daļu, kurā tiks ietverta kvalificējoša pazīme – ja palīdzība ārvalstij pret LR vērstā darbībā sniegta personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona.

Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu, KL 85. panta pirmās daļas sankcijā paredzot noteikt minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, bet saglabājot šo sodu līdz 10 gadiem. Kā arī šā panta pirmo un otro daļu paredzēts papildināt ar papildsodu – mantas konfiskāciju. Turklāt pantu paredzēts papildināt ar jaunu daļu, kurā cita starpā tiktu noteikta atbildība par pirmajā un otrajā daļā paredzēto darbību organizēšanu vai vadīšanu.

Likumprojektā norādīts, ka Nacionālās drošības likuma 3.2 pantā strikti noteiktais aizliegums organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, kā arī piedalīties tajās, nepiedāvā skaidrus līdzekļus pret personām, kuras šo aizliegumu vēlas un ir gatavas pārkāpt. Tamdēļ tiek paredzēts, ka šo aizliegumu jāiekļauj KL ar jaunu 95.2 pantu – militāru un taktisku uzdevumu apmācības.

Likumprojekta teksts un anotācija pieejama šeit.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr. 426/Lp14. Izsludināts 29.11.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – Direktīva 2018/843) 31.panta 1. punkta otrās daļas d) un e) apakšpunktu un 31. panta 3.a punkta pirmo, otro un trešo daļu.

Direktīva 2015/849 ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai novērstu Eiropas Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Tomēr ir iezīmējušās jaunas tendences, jo īpaši attiecībā uz to, kādā veidā teroristu grupas finansē un īsteno savas operācijas. Arī Apvienoto Nāciju Organizācija, Interpols un Eiropols ir ziņojuši par aizvien pieaugušo organizētās noziedzības un terorisma konverģenci. Tādēļ ir svarīgi paplašināt Direktīvas 2015/849 darbības jomu, lai iekļautu pakalpojumu sniedzējus, kas nodarbojas ar virtuālo un papīra valūtu apmaiņu, kā arī digitālo maku pakalpojumu sniedzējus.

Vienlaikus ar likumprojektu noteikta ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu LR Uzņēmumu Reģistrs, izveide un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.

Paredzēts, ka regulējums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.

Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

Likumprojekts Nr. 429/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā 30.11.2023.

Konvencija ir pirmais Eiropas tiesību akts vispusīga tiesiskā regulējuma radīšanai, kura mērķis ir aizsargāt sievietes, bērnus, vīriešus un seniorus no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību.

Likumprojekts paredz ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Stambulas konvencija attiecas uz jebkādu vardarbības aizliegumu pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kas skar sievietes. Vienlaikus Stambulas konvencija mudina dalībvalstis piemērot regulējumu arī attiecībā uz ģimenē izdarītu vardarbību, kura vērsta pret vīriešiem un bērniem.

Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr. 463/LP14. Iesniegts 30.11.2023.

Likumprojekts izstrādāts nolūkā:

  • atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
  • reformēt tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
  • precizēt terorisma definīciju.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr. 464/LP14. Iesniegts 30.11.2023.

Likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minēto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas izstrādāts nolūkā atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas un reformēt tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.

Likumprojekts paredz izslēgt vairākās Kriminālprocesa likuma (KPL) normās ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu un arī norādi par galīgā soda noteikšanu, kā arī precizēt citas attiecīgās procesuālās normas.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likumprojekta teksts un anotācija pieejami šeit.

 

Augstākā tiesa

 

Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: oktobrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienots septiņi Krimināllietu departamenta nolēmumi.

SKK-61/2023 “Kriminālatbildība par datorprogrammas neatļautu reproducēšanu”

Lemjot par personas saukšanu pie kriminālatbildības pēc KL 148. panta par datorprogrammas autora tiesību pārkāpšanu, tiesai ir jāizvērtē, vai persona ar datorprogrammu ir veikusi tādas darbības, kuru veikšanai saskaņā ar Autortiesību likumu ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Bez autortiesību subjekta atļaujas nav veicama datorprogrammas reproducēšana, ar ko jāsaprot arī darba fiksēšana (ietveršana) elektroniskā datu nesējā. Datorprogrammas glabāšana datorā, arī tās izmēģinājuma versijas nedzēšana no datorsistēmas pēc licences līgumā noteiktā termiņa beigām, pati par sevi nav datorprogrammas reproducēšana, tāpēc nav atzīstama par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu KL 148. panta izpratnē.

Senāta nolēmums pieejams šeit.

SKK-220/2023 “Jautājuma par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu izskatīšanas apjoms apelācijas instances tiesā”

KPL 562. panta pirmajā daļā noteiktās prasības par lietas izskatīšanas apjomu un ietvariem, ievērojot tiesas spriešanas funkciju, attiecas arī uz apelācijas protestā ietvertajiem prasījumiem par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Tas nozīmē, ka tiesai, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir saistošs apmērs, kādā prokurors uzturējis prasījumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pirmās instances tiesā un arī apelācijas protestā.

Senāta nolēmums pieejams šeit.

SKK-57/2023 “Ierobežojums apstrīdēt tiesas atzinumu par apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu”

Ja prokurors nav noprotestējis pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpuma konstatēšanu un KL 49.1 panta piemērošanu, tiesas atzinuma par apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu apstrīdēšana un prasība par bargāka soda noteikšanu, pamatojoties uz šo argumentu, turpmākajā kriminālprocesa gaitā nav pieļaujama.

Senāta nolēmums pieejams šeit.

SKK-[I]/2023 “Notiesātās personas laulātā tiesības apstrīdēt piedziņas pamatotību, ja mantas konfiskācijai pakļauts laulības laikā iegādāts nekustamais īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz notiesātās personas vārda”

Mantas konfiskācija kā soda veids pēc būtības ir līdzīga naudas sodam, proti, tās mērķis nav atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto mantu, bet gan sodīt personu ar mantisko piedziņu. Šādā situācijā mantas konfiskāciju var vērst tikai uz notiesātā mantu.

Gadījumā, ja konfiskācijai pakļauts laulības laikā iegādāts nekustamais īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz notiesātās personas vārda, jautājumi par laulāto mantiskajām attiecībām un par piedziņas pamatotību nav izvērtējami kriminālprocesā, bet savas tiesības notiesātās personas laulātais var aizsargāt civiltiesiskā kārtībā.

Senāta nolēmums pieejams šeit.

SKK-131/2023 “Krimināllikuma 318. panta otrās daļas intertemporālā piemērošana”

Senāta nolēmums pieejams šeit.

SKK-[H]/2023 “Noziedzīgā nodarījuma rakstura izvērtējums, nosakot sodu par spiegošanu”

Senāta nolēmums pieejams šeit.

SKK-93/2023 “Personas nodrošināšanas ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā (Krimināllikuma 285.1 pants) objektīvās puses izpausmes veidi”

Senāta nolēmums pieejams šeit.

Relīze pieejama šeit.

 

Satversmes tiesa

 

Ierosināta lieta par tiesībām iesniegt pierādījumus apelācijas instances tiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

Satversmes tiesā 2023. gada 1. novembrī ierosināta lieta “Par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu “rajona (pilsētas) tiesai” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam”.

Pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā KPL 629. panta ceturtā daļa nenodrošina viņam Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošas tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, kā arī ierobežo Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzību.

KPL 629. pants regulē tiesas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar 2022. gada 6. oktobrī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” cita starpā noteiktas lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī paredzēts, ka tiesas procesā iesaistītās personas var iesniegt pierādījumu rajona tiesai, bet ne apgabaltiesai.

No pieteikuma izriet, ka ir noslēdzies tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu saistībā ar pieteikuma iesniedzējam piederošiem finanšu līdzekļiem. Ar pirmās instances tiesas lēmumu, kas taisīts pirms grozījumu spēkā stāšanās, pieteikuma iesniedzējam piederošie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Tiesvedības procesa laikā apelācijas instances tiesā stājās spēkā iepriekš minētie grozījumi, kas cita starpā ļāva pieteikuma iesniedzējam iepazīties ar lietas materiāliem. Šīs tiesības pieteikuma iesniedzējam tika nodrošinātas. Tomēr, kad pieteikuma iesniedzējs lūdza apelācijas instances tiesu pievienot pierādījumus lietas materiāliem, tiesa lūgumu noraidīja, pamatojoties uz KPL 629. panta ceturto daļu. Apelācijas instances tiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ar grozījumiem kopumā esot ieviestas izmaiņas procesuālajā regulējumā, kas, no vienas puses, ļauj personai iepazīties ar visiem lietas materiāliem, bet, no otras puses, neļauj iesniegt lūgumus par pierādījumu pievienošanu apelācijas instances tiesā. Likumdevējam esot bijis jāparedz saudzējošs pārejas periods, kas attiecas uz tiem procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ir uzsākti pirms grozījumu spēkā stāšanās, bet noslēgušies vēlāk. Iespējas efektīvi aizsargāt savas tiesības taisnīgā tiesā ietverot arī iespēju iepazīties ar otras puses argumentiem un savāktajiem pierādījumiem, tos atspēkot, kā arī iesniegt savus pierādījumus.

Satversmes tiesa uzaicinājusi Saeimu līdz 2024. gada 2. janvārim iesniegt atbildes rakstu par lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 1. aprīlis.

Satversmes tiesas lēmums par ierosināšanu pieejams šeit. Relīze pieejama šeit.

 

Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas

Ģenerālprokuratūra lūdz Augstāko tiesu vērtēt iespējamu sankciju apiešanu parāda piedziņas lietā

Ģenerālprokuratūrā, vērtējot spēkā stājušos tiesas sprieduma likumību, ar kuru apmierināta prasība par parāda un aizdevuma lietošanas procentu piedziņu vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā, konstatēts, ka atbildētājs ir juridiska persona, uz kuru attiecas Eiropas Savienības Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, noteiktās sankcijas.

Sankcijas paredz liegumu jebkādai līdzekļu kustībai, pārvedumiem, grozījumiem, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos jebkādas citas izmaiņas, kas varētu darīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

Konkrētajā spriedumā rajona līmeņa tiesa, apmierinot prasību, vērtējusi vienīgi pierādījumus par aizdevuma izsniegšanas faktu, bet atstājusi bez ievērības jautājumu par to, vai patiesais prasības celšanas mērķis nav sankciju apiešana un iesaldēto finanšu līdzekļu atbrīvošana, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Prokuratūras ieskatā minētie apstākļi nav atstājami bez ievērības civillietas izskatīšanas laikā, tādēļ lieta skatāma no jauna.

Ievērojot minēto, Civilprocesa likuma kārtībā Augstākajai tiesai iesniegts ģenerālprokurora protests, kurā lūgts apturēt tiesas sprieduma izpildi, atcelt minēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Relīze pieejama šeit.

Eirojusts atbalsta starptautisko operāciju pret personām, kas noslēgušas krāpnieciskus līgumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas

Eirojusts atbalstīja kompetentās iestādes Vācijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, lai izveidotu tīklu, kas koordinētu rīcību pret aizdomās turētajiem, kas, iespējams, ir iesaistīti nodokļu nemaksāšanā, noslēdzot krāpnieciskus līgumus ar ārvalstu apakšuzņēmējiem.

2023. gada 10. oktobrī operācijas laikā visās iesaistītajās valstīs vienlaikus tika pārmeklētas 39 biznesa telpas un dzīvokļi un nopratināti vairāki liecinieki.

Aizdomās turamie noslēguši līgumus ar apakšuzņēmējiem Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, lai slēptu nodarbinātības faktus Vācijā. Iespējamie krāpnieki daļēji izmantojuši dažādas minimālās algas normas attiecīgajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai izvairītos no miljoniem eiro nodokļu nomaksas.

Eirojusts krāpšanas lietu uzsāka 2023. gada maijā pēc Vācijas tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma. Eirojusts nodrošināja informācijas apmaiņu un koordinēja sadarbību starp valstu iestādēm, kā arī rīkoja trīs koordinācijas sanāksmes un atviegloja vairāku Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpildi.

Relīze pieejama šeit.

Bijušajām Valsts policijas amatpersonām par kukuļu un tā piedāvājuma pieņemšanu – reāli brīvības atņemšanas sodi

2023. gada 31. oktobrī Rīgas apgabaltiesa, apmierinot prokuratūras apelācijas protestu par Ekonomisko lietu tiesas sprieduma atcelšanu, kukuļņemšanā par vainīgām atzina divas bijušās Valsts policijas amatpersonas.

Atbilstoši apsūdzībai policisti, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēma kukuli un tā piedāvājumu, proti, bijušie policijas darbinieki piekrita kāda vīrieša piedāvājumam reizi mēnesī saņemt 150 eiro par to, ka policija neaizturēs un nesodīs viņu par to, ka Jelgavas tirgū nelikumīgi tiek realizēti tabakas izstrādājumi.

Rīgas apgabaltiesa atzina apsūdzētos par vainīgiem minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piemēroja viņiem brīvības atņemšanas sodu – attiecīgi vienam no apsūdzētajiem uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem un otram apsūdzētajam uz diviem gadiem un pieciem mēnešiem. Tāpat tiesa lēma aizliegt abiem apsūdzētajiem ieņemt amatus Valsts policijā uz četriem gadiem.

Minēto spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Relīze pieejama šeit.

Tiesā nodota krimināllieta Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes augsta ranga amatpersonas apsūdzībā

2023. gada 1. novembrī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes augsta ranga amatpersona par to, ka savā dienesta pienākumu pildīšanas laikā acīmredzami pārsniedza viņam ar likumu noteiktās policijas darbinieka tiesības un pilnvaras fiziska spēka pielietošanai un pielietoja nepamatotu vardarbību pret kādu vīrieti, nodarot viņam fiziskas sāpes. Tāpat apsūdzētais pie kriminālatbildības saukts par to, ka sniedza nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret iepriekš minēto vīrieti, kas saistīts ar apsūdzību smaga nozieguma izdarīšanā.

Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore Rīgas domes priekšsēdētājam nosūtīja prokurora iesniegumu ar prasību izvērtēt Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka rīcību saistībā ar neveikto dienesta pārbaudi par konkrēto gadījumu.

Relīze pieejama šeit.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesuālās darbības Valkas novada pašvaldībā saistītas ar iespējamu vismaz 776 tūkst. eiro izkrāpšanu

7.novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar EPPO veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā. Kriminālprocesuālās darbības veiktas aizdomās par iespējamu vismaz 776 tūkst. eiro izkrāpšanu.

2023. gada 27. februārī EPPO uzsāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB kriminālprocesā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta KL 318. panta otrajā daļā un 177. panta trešajā daļā, t.i., dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu lielā apmērā.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka divas esošās un viena bijusī Valkas novada pašvaldības amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopā ar kāda uzņēmuma pārstāvi veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldības projekta īstenošanai prettiesiski iegūtu vismaz 744 tūkst. eiro Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma un 32 tūkst. eiro Latvijas valsts budžeta dotācijas. Projekts saistīts ar ražošanas ēkas un ar to saistītās infrastruktūras izveidi. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka attiecīgā infrastruktūra varētu būt būvēta konkrēta uzņēmuma interesēs, pārkāpjot projekta īstenošanas nosacījumus. Pašlaik četrām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai personai šajā kriminālprocesā nav piemēroti drošības līdzekļi.

Relīze pieejama šeit (var lasīt arī šeit).

Izmeklēšana “Goliāts”: Eiropas Prokuratūra vēršas pret starptautisko grupu, kas tiek turēta aizdomās par 85 miljonu eiro PVN krāpšanu

2023. gada 22. novembrī astoņās valstīs tika veiktas 59 kratīšanas un citi izmeklēšanas pasākumi saistībā ar EPPO Hamburgā (Vācijā) vadīto darbību, kas vērsta pret noziedzīgām grupām, kas tiek turētas aizdomās par 85 miljonu eiro PVN krāpšanu. Viens no iespējamajiem izmeklējamo noziedzīgo grupējumu vadītājiem tika arestēts.

Saskaņā ar izmeklēšanā pieejamo informāciju, aizdomās turamās personas nodibināja uzņēmumus Vācijā un citās ES dalībvalstīs, kā arī ārpus ES, lai tirgojot preces tirgotāji pazustu, tādējādi nepildot nodokļu saistības. Savukārt citi uzņēmumi pēc tam pieprasītu PVN atmaksu no valsts nodokļu iestādēm.

EPPO veiktā izmeklēšana atklāja saikni starp aizdomās turamajiem un daudziem uzņēmumiem, kas izmantoti krāpnieciskās shēmās.

Relīze pieejama šeit.

 

Sorainen norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Aktualitātes

 

14. novembra žurnāls “Jurista Vārds” veltīts noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršanas jautājumiem, apkopojot 30 autoru rakstus 150 žurnāla lappusēs, tai skaitā arī Sorainen zvērināta advokāta palīdzes Ērikas Gribonikas raksts “Iesaldēšana, arests un konfiskācija – jēdziens, izpratne un nošķīrums”.

Žurnāla “Jurista Vārds” 2023. gada 14. novembra numurs Nr. 46/47 (1312/1313) pieejams šeit.