Jaunumiem sekoja un informāciju sagatavoja jurista palīgs Krišjānis Knodze.

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Stājies spēkā: 24.09.2022

Likumprojekta mērķis ir stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību un aizsardzību un nodrošināt, ka Latvijas Republikas teritorijā netiek izsniegtas apraides atļaujas tādu televīzijas programmu apraidei, kuras izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta vai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – NEPLP) pēdējo piecu gadu laikā pieņēmusi lēmumu par šīs programmas retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā. Tāpat Likumprojektā ir paredzēts veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju lielāku caurskatāmību un novērst iespējamu slēptu ietekmi. Vienlaikus Likumprojekta mērķis ir veicināt latviešu valodas izmantošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, nosakot, ka tās programmas, kurām tiek veidots valodas celiņš, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt ar valodas celiņu valsts valodā.

Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums

Pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likuma mērķis, neskarot fizisko personu tiesības izvelēties savstarpējo saziņas valodu, ir nodrošināt, ka 2012.gada 18.februara tautas nobalsošanā pieņemtā lēmuma, ka krievu valoda nav otra valsts valoda, īstenošanu, mazinot ilggadējas rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā ari nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotajiem ikdiena lietot valsts valodu vai apgūt to.

Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums

Pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likuma mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.

 

Enerģētika

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Ņemot vērā, ka jau šobrīd valstī ir enerģijas krīze, ir nepieciešams, noteikt konkrētu cenu par vienu kilovatstundu. Nav pieļaujama situācija, ka pie mums saražota elektroenerģija, kuras pašizmaksas ir niecīgas, tiek pārdota birza un pēc tam mums tā ir jāiegādājas par desmitkārt lielāku maksu. Izstājoties no Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas «Nord Pool Spot» («Nord Pool») Latvija atgūs elektroenerģijas neatkarību un nebūs atkarīga no biržas svārstībām. Līdz ar to, tiks samazināta elektroenerģijas cena. Ir jānosaka konkrēta elektroenerģijas cena Latvija saražotajai elektroenerģijai, ja tā tiek izlietota Latvijā. Ieviešot grozījumus, ir iespēja pārtraukt ekonomikas lejupslīdi. Ar šiem grozījumiem varam panākt, ka samazinās elektrības rēķini, līdz ar to, pašvaldības neaizvērs kultūras namus un peldbaseinus, bērniem tiks nodrošinātas sporta aktivitātes, netiks samazināts ielu apgaismojums, neaizvērsies ražošanas uzņēmumi.

 

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Likumprojekts paredz pilnveidot un uzlabot publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku vai publiskas personas kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk – kapitālsabiedrība) dāvināšanas (ziedošanas) darījumu vērtēšanas procesu.

Tiek izskatīti steidzamā kārtībā, apstiprināti 1. lasījumā: 15.09.2022

Likumprojekti ir izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) Nr. 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP tiešu piemērošanu.

 

Transports un loģistika

Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekts paredz precizēt regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, kā arī uz bīstamo kravu pārvadājumiem ar gaisa transportu.

Likumprojekts paredz precizēt Bīstamo kravu aprites likuma (turpmāk – BKAL) 3.panta trešājā daļā ietverto ADR nolīguma nosaukumu.

Grozījums Autopārvadājumu likumā

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekts „Grozījums Autopārvadājumu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredz izslēgt  Autopārvadājuma likumā noteikto regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, nosakot šo regulējumu Bīstamo kravu aprites likumā.

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredz izslēgt Dzelzceļa pārvadājumu likumā noteikto regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, kas turpmāk tiks noteikti Bīstamo kravu aprites likumā, kā arī paredz iekļaut jaunu regulējumu par kravas iekraušanu.

Grozījumi likumā ‘Par aviāciju’

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Izslēgt terminu “aeronavigacijas informācija”, noteikt izņēmumu no normatīvajos aktos noteiktās zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanas kārtības, izslēgt regulējumu attiecībā uz licences par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus atzīšanu par spēkā neesošu, izslēgt regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā veicami bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumi, pagarināt Likuma pārejas noteikumu 34.punktā minēto noteikumu projekta paredzēto izstrādes termiņu, kā arī papildināt Likumu ar terminu “gaisa kuģu lidojumu drošumu ietekmējošs personāls.”

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījums Pacientu tiesību likumā

Nodots komisijai: 22.09.2022

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai paredzētu tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no ārstniecības iestādes arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.

Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Iesniegts Prezidijam: 26.09.2022

Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (turpmāk – Likumprojekts), lai atteiktos no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijā dzīvojošajiem, papildus balstoties uz deklarētās dzīvesvietas principa. Līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekta mērķis ir atvieglot būvniecības procesus – vienkāršot atsevišķu būvju (piemēram, pirmās grupas un otrās grupas palīgēkas) būvniecības procesu, kā ari neparedzēt šajos procesos saņemt ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu būvdarbu pabeigšanas apstiprināšanai. Lai šo ieceri īstenotu, nepieciešams noteikt reģistrācijai Nekustama īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā  nepieciešamās ziņas (strukturētu informāciju un dokumentus) saņemt no būvniecības informācijas sistēmas, neveicot būves kadastrālo uzmērīšanu.

Grozījumi Zemes pārvaldības likumā

Pieņemts 1. lasījuma: 22.09.2022

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisku regulējumu ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 718 “Par konceptuālo ziņojumu “Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā”” (turpmāk – rīkojums Nr. 718) atbalstītajam zemes konsolidācijas otrajam risinājumam – zemes konsolidāciju īsteno bez tiešas valsts līdzdalības un realizē, pārkārtojot zemes vienību robežas atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajam zemes ierīcības projektam. Likumprojekts stāsies spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Pieņemts 2. lasījumā: 15.09.2022

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, lai noteiktu iespēju būvniecības projektu īstenošanai aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, paredzot kārtību, kādā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi valsts aizsardzības objekta darbībai.

 

Imigrācija

Grozījumi Imigrācijas likumā

Stājies spēkā: 24.09.2022

Grozījumi paredz Krievijas Federācijas pilsoņiem un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas tikai noteiktos gadījumos. Ar šiem grozījumiem tiek apturēta termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēja Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Vienlaikus tiek noteikti izņēmumi, proti, iespēja izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta  ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.

 

Darba attiecības

Grozījumi Darba likumā

Nodots komisijai: 15.09.2022.

Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka  no 2023. Gada 1. Janvāra minimālā mēneša darba alga, normāla darba laika ietvaros nav mazāka par 620 EUR, bet no 2024. Gada 1. Janvāra nav mazāka par 700 EUR.

 

Nodokļi

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Šobrīd daudzi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, ka arī kultūras un sporta iestādes pārtrauc savu darbību, jo ir segusi visus Covid -19 pandēmijas laikā radušos zaudējumus, un nav guvuši peļņu, turklāt lielākā daļa nav spējīgi vairs norēķināties par energoresursiem. Energoresursu krīze skar ne tikai iedzīvotājus, bet art uzņēmumus Grozījumu, samazinot PVN par 5%, ieviešana pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo dos PVN maksātajiem papildu iespējas efektīvāk veikt uzņēmējdarbību, samazinot administratīvo slogu. Uzņēmējiem būs vieglāk pārvarēt krīzi.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Grozījumi paredz piemērot PVN likmi 0 procentu apmērā koksnes kurināmā piegādēm kā arī  siltumenerģijas piegādei.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Grozījumi paredz piemērot nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm kā arī visu pārtikas produktu piegādēm, tai skaitā termiski vai kā citādāk apstrādātiem produktiem.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Grozījumi paredz piemērot samazināto likmi piecu procentu apmērā recepšu, bezrecepšu un kompensējamajiem medikamentiem.

Grozījumi likumā ‘Par nekustamā īpašuma nodokli’

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022

Grozījumi paredz neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienu Latvijas fiziskās personas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kurā tā deklarējusi savu dzīves vietu, un dzīvo, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un ciemos līdz 1500m2, bet viensētās līdz 2ha, ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro.

Grozījumi likumā ‘Par akcīzes nodokli’

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 26.09.2022.

Grozījumi paredz nodokļu likmes samazināšanu svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem, komponentiem, svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem, komponentiem un dīzeļdegvielai, kā arī tās aizstājējproduktiem un komponentiem.

Grozījumi likumā ‘Par akcīzes nodokli’

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības direktīvas 2020/262/ES pārņemšanu un panākt Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Minētās direktīvas attiecas uz akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Minētās akcīzes preces tiek sauktas par harmonizējamām akcīzes precēm. Direktīva 2020/262/ES ir vērsta uz šobrīd esošo normu uzlabojumiem, lai saskaņotu akcīzes un muitas procedūras un informācijas sistēmu par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu ES daļēju vai pilnīgu automatizēšanu.

Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekts ir izstrādāts, lai veiktu grozījumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta pirmajā daļā, papildinot, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta FSN, un minētā panta septītajā daļā, norādot FSN kā izņēmumu valsts nodevām, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.

Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā

Likumprojekts tiek izskatīts steidzamā kārtībā, pieņemts 1. lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekta  mērķis ir izslēgt no spēkā esošā Finanšu stabilitātes nodevas likuma FKTK kā FSN administrāciju un līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz FSN administrēšanu nodot VID. Turpmāk plānots FSN administrēšanu veikt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un FSN nomaksu veikt vienotajā nodokļu kontā. Tāpat paredzēts pagarināt termiņu, līdz kuram FSN maksātājs var izveidot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDIK), līdz 2022. gada 1. oktobrim, lai būtu tiesīgs samazināt FSN maksājumus.

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Nodots komisijai: 15.09.2022.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

1) nodokļu maksātājiem mazinātu administratīvo slogu, ko rada atbildes sniegšana uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem;

2) nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, riska informācijas identificēšanai par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.

 

Strīdu risināšana

Grozījums Tiesu izpildītāju likumā

Pieņemts 2. Lasījumā: 22.09.2022

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot bezmantinieku mantas tiesību institūtu, nosakot, ka mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Likumprojekts stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

 

Augstākā tiesa

Atstāj spēkā Pilsētas zemes dienestam noteikto soda naudu piecu procentu apmērā samazinātajai uzņēmumu ienākumu nodokļa summai

Senāta Administratīvo lietu departaments 21.septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā par soda naudas piecu procentu apmērā piemērošanu samazinātajai uzņēmumu ienākuma nodokļa summai. Senāts nekonstatēja kļūdas tiesas veiktajā pierādījumu novērtēšanā un tiesas izdarītos secinājumus atzina par atbilstošiem šiem pierādījumiem.

Stājas spēkā spriedums par preču zīmi “Dzintars”

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 19.septembrī pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību AS „Dzintars” prasībā par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm. Senāts šādu lēmumu pieņēma, jo, izvērtējot atbildētāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senātam nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 10. jūnija spriedums, ar kuru apmierināta maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Dzintars” prasība pret atbildētāju, bijušo AS “Dzintars” īpašnieku un valdes priekšsēdētāju, par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Senāts uzsver tiesneša goda un cieņas aizsardzības nozīmi

15. septembrī Senāts pasludināja spriedumu lietā, kas ierosināta pēc tiesneses prasības pret masu informācijas līdzekli un žurnālisti un kurā tiesnese bija lūgusi piedzīt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu, ko izraisījusi viņas vārda pieminēšana publikācijās par vairāku tiesnešu iespējamo ļaunprātību un likumpārkāpumiem, izlemjot maksātnespējas procesa lietas. Izskatāmās lietas tiesību jautājums bija saistīts ar divu pamattiesību – vārda brīvības un privātās dzīves neaizskaramības – līdzsvarošanu. Konkrētajā gadījumā tas nozīmēja, ka Senātam bija jāpārbauda, vai tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, bija pareizi novērtējusi prasītājas kā tiesneses pieļaujamās kritikas robežas.

Senāts atzina, ka pārsūdzētajā tiesas spriedumā gan katrs raksts, gan visa rakstu sērija bija aplūkota kopumā, kā arī bija novērtēti atsevišķi teikumi un izteiksmes līdzekļi, secinot, ka ne raksti kopumā, ne atsevišķas to daļas nesatur konkrēti prasītājas godu un cieņu aizskarošas ziņas un nesniedz pārmērīgi aizskarošu viedokli par prasītāju.