Šo ziņu izlaidumu apkopojusi un sagatavojusi vecākā prakses grupas koordinatore Aija Karlsone.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Likumprojekta Nr.: 31/Lp14. Pieņemts: 16.03.2023.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kas noteic atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveidošanas kārtību un funkcijas.

Pašreiz Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Grozījumi paredz īstenot institucionālu reformu, pārejot uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas reģionālos centrus. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri būs publiskas personas publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veiks attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā

Likumprojekta Nr.: 15/Lp14. Pieņemts: 23.03.2023.

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā”.

Likumprojekts un ar to saistītais likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (22-TA-585) izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK.

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr.: 199/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.03.2023 (Steidzams)

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izstrādājusi Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324.punkts atbalsta apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam.

Grozījumi Farmācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 194/Lp14. Nodots izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā: 16.03.2023.

Plānotās izmaiņas izstrādātas pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu reglamentāciju zāļu klīnisko pētījumu attīstībā saistībā ar pētāmām zālēm, klīnisko pētījumu pieteikuma iesniegšanu, novērtēšanu, procesu uzraudzību un pētījuma personu tiesisko aizsardzības nodrošināšanu. Grozījumi nepieciešami arī tāpēc, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 536/20141 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm noteikumus nacionālajā regulējumā.

Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem

Likumprojekta Nr.: 149/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir sekmēt Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Izpildinstitūcijas 31. sanāksmē, kas norisinājās 2012. gada 11.-13. decembrī, ar lēmumu Nr. 2012/5 pieņemto grozījumu 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem grozījumu (turpmāk – Protokola grozījumi) spēkā stāšanos attiecībā uz Protokola grozījumus neratificējušajām valstīm un reģionālām organizācijām.

Protokola grozījumi, galvenokārt, paredz stingrākas smago metālu emisiju robežvērtības putekļu emisijām no konkrētiem lielajiem stacionāriem piesārņojuma avotiem.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Likumprojekta Nr.: 25/Lp14. Pieņemts: 16.03.2023.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Civilprocesa likumā (Likumprojekta nr. 26/Lp14)

Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-494. Stājies spēkā: 24.03.2023.

Ar noteikumu projektu Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” tiek noteikta amata atlīdzības takses darbībām, kas saistītas ar lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vešanu.

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru

Likumprojekta Nr.: 144/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem:

1) par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošināt gan Latvijā, gan dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildi Latvijā un atbalsta sniegšanu citām dalībvalstīm Latvijā noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei tajās;

2) par dalībvalstīs reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju un nodrošināt pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.

Grozījumi Komerclikumā

Likumprojekta Nr.: 143/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 23.03.2023.

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Likumprojekta mērķi ir:

  1. pārskatīt pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana
  2. uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu;
  3. izslēgt no komercdarbības vides citās ES dalībvalstīs sodītas personas;
  4. pārskatīt padomes lomu un funkcijas;
  5. pilnveidot dividenžu sadales kārtību;
  6. mazināt slogu biržā kotētajām sabiedrībām.

 

Darba tiesības

Grozījumi likumā par Reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Likumprojekta Nr.: 128/Lp14. Stājies spēkā: 22.03.2023.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Grozījumi paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas regulējumu un noteikt, ka tiek veikta profesionālās darbības prasību samērīguma regulāra novērtēšana ne retāk kā reizi piecos gados. Novērst neatbilstību starp tiesiskajiem regulējumiem, kas nosaka profesionālo patent pilnvarnieku darbību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Nodrošināt personu, kuras ieguvušas profesionālo kvalifikāciju Latvijā, tiesības saņemt kvalifikācijas ieguvi apliecinošos dokumentus. Pilnveidot regulējumu trešajās valstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā.

Grozījumi likumā Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

Likumprojekta Nr.: 27/Lp14. Pieņemts: 23.03.2023.

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”  piemērošanā konstatētās nepilnības. Likumprojekts ietver regulējumu saistībā ar maksātnespējas uzskaites sistēmas darbību, ar likumprojektu tiks veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu Darbinieku aizsardzības likuma regulējumu ar pēdējā laikā pieņemtajiem grozījumiem maksātnespējas jomu regulējošajos tiesību aktos.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Segto obligāciju likumā

Likumprojekta Nr.: 203/Lp14. Iesniegts: 21.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Segto obligāciju likuma atbilstību finanšu sektora normatīvajiem aktiem saistībā ar Latvijas Bankas likumu, kurš stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-360. Saskaņošana

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma normu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Grozījums Kredītu reģistra likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-466. Publiskā apspriešana: 16.03.2023. – 30.03.2023.

Likumprojekta pieņemšana nodrošinās, ka Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri iesaistās vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā, turpina iekļaut Kredītu reģistrā ziņas un aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par tām klienta saistībām, kas ir iekļautas vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvos, ja šo aktīvu apkalpošanu turpina veikt attiecīgais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Likumprojekta Nr.: 117/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.03.2023.

Saeima 1. lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kā arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Likumprojekts paredz noteikt atļaut sabiedrībai svarīgu ēku apbūvi aizsargjoslās, piemēram, nobrauktuves pludmalē un dabas tūrisma infrastruktūra, tāpat izziņas infrastruktūra un sanitārās ēkas. Līdz šim aizsargjoslās apbūve bija aizliegta, paredzot vien dažus izņēmumus.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekta Nr.: 196/Lp14. Nodots izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai: 16.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi. Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1546. Stājies spēkā: 17.03.2023.

Grozījumu mērķis ir noteikt piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanai nepieciešamās atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību.

Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-3197. Stājies spēkā: 17.03.2023.

Lai nodrošinātu ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu un zvērināts tiesu izpildītājs no 2023. gada 1. janvāra, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, varētu iesniegt normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā parakstītus nostiprinājuma lūgumus rajona (pilsētas) tiesā, tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”.

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1593. Stājies spēkā: 22.03.2023.

Grozījumi nosaka kārtību, kādā Valsts zemes dienests noteiks un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēs atsavināmo zemi atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 21-TA-998. Stājas spēkā: 28.03.2023.

Noteikumu mērķis ir vienkāršot būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un nodrošināt sabiedrību ar aktuāliem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem par būvi.

Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju

Likumprojekta Nr.: 23-TA-695. Publiskā apspriešana: 16.03.2023. – 30.03.2023.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” mērķis ir atbilstoši Ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem veicināt dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paātrinot privatizēto objektu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un vispārēji mazinot administratīvo slogu privatizācijas procesa pabeigšanai iespējami taisnīgā veidā.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums

Likumprojekta Nr.: 23-TA-694. Publiskā apspriešana: 16.03.2023. – 30.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus darbībām privatizācijas procesa pabeigšanai.

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-759. Publiskā apspriešana: 24.03.2023. – 07.04.2023.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajām dzīvojamām mājām pēc dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un privatizēto dzīvojamo māju īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.

 

Enerģētika

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-628. Saskaņošana

Grozījumu mērķis ir nodrošināt Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra tiesas sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 izpildi, ar kuru vairākas Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” normas, ciktāl tās attiecas uz ražotājiem, kas elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ražo biogāzes elektrostacijās, ir atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-358. Publiskā apspriešana: 06.03.2023. – 20.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.

 

Nodokļu tiesības

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Likumprojekta Nr.: 205/Lp14. Pieņemts: 23.03.2023.; Stājies spēkā: 25.03.2023 (steidzams)

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tie paredz, ka pašnodarbinātām personām vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. Izmaiņas tiks piemērotas ar šī gada 1. janvāri.

Ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu par 2023. gadu, kura termiņš ir 23. marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja avansa maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, noteikts grozījumos.

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”

Noteikumu projekts Nr.: 22-TA-3271. Stājies spēkā: 22.03.2023.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu nodrošinājuma apmēru, nodrošinājuma apliecības saņemšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību un citus nosacījumus par nodrošinājuma iesniedzējiem saskaņā ar likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas stājās spēkā 2023.gada 13.februārī.

 

Dažādi

Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums

Likumprojekta Nr. 62/Lp14. Pieņemts: 16.03.2023.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Likumprojektu par Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu. Likuma mērķis ir nodrošināt personām ar dažāda veida traucējumiem ērtāku pieeju precēm un pakalpojumiem.

Likums uzliktu pienākumu ražotājiem, izplatītājiem, pakalpojumu sniedzējiem u.c. īstenot likumā noteiktās prasības galvenokārt šādām ierīcēm un pakalpojumiem:

  • Datoru, telefonu, e-lasītāju, planšetdatoru programmatūra un operētājsistēmas;
  • Pašpakalpojumu termināli (bankomāti, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.);
  • Audiovizuālo mediju pakalpojumi;
  • Patērētājiem paredzēti finanšu pakalpojumi;

Likums neietver trešo personu saturu un audio/video ierakstus, tiešsaistes kartes, biroja datnes kuras publicētas/rediģētas līdz 27.06.2025.

Paralēli šim likumam, tiek virzīti grozījumi arī citos likumos, lai īstenotu piekļūstamības prasības:

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Likumprojekta Nr.: 169/Lp14. Stājies spēkā: 22.03.2023. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir, paredzot Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību, precizēt nosacījumus 2022./2023. mācību gadā par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī precizēt atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra ir pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Likumprojekta Nr.: 195/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.03.2023 (Steidzams)

Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā joprojām turpinās, jāveic precizējumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai nodrošinātu normu nepārprotamību un mērķētu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams noteikt, ka īslaicīgas profesionālās darbības atļauju veselības aprūpes jomā un farmācijas jomā izsniedz uz diviem gadiem, līdz 2023. gada 1.martam izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts par vienu gadu.

Grozījumi ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.: 133/Lp14. Stājies spēkā: 22.03.2023.

Likuma grozījumu mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu (informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu), lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, sekmētu nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 264 “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi”

 Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2420. Stājies spēkā: 22.03.2023.

Grozījumi paredz:

1) precizēt dokumentu legalizācijas gadījumus,

2) grozīt dokumentu legalizācijas termiņus,

3) paaugstināt valsts nodevas likmi,

4) saīsināt laika periodu, kurā iestādei ir jāiesniedz dokumenta īstuma apliecināšanai nepieciešamo paraksta paraugu,

5) citi tehniski precizējumi.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Likumprojekta Nr.: 207/Lp14. Iesniegts: 22.03.2023.

Likumprojekts par Satversmes 36. panta grozīšanu, kas nosaka, ka Valsts Prezidentu ievēlētu aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu (kopš 2018. gada balsošana notiek atklāti).

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā

Likumprojekta Nr. 22-TA-3414. Publiskā apspriešana: 16.03.2023. – 30.03.2023.

Likumprojekta mērķis ir precizēt/papildināt Likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu sniegšana, un tās uzraudzību, un lai precizētu Likumā jau pārņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17.maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK atsevišķas prasības.

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumos Nr. 816 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.:  23-TA-656. Publiskā apspriešana: 20.03.2023. – 03.04.2023.

Noteikumu grozījumu mērķis ir precizēt nosacījumus identifikācijai EIS.

Rīkojuma projekta Nr.:  23-TA-609. Pieņemts: 17.03.2023.

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas sabiedrībai, nododot Ukrainas valdības īpašumā valstij piekritīgos transportlīdzekļus.

 

Satversmes tiesa

Satversmei atbilst normas, kas paredz 10 gadu termiņu tiesībām piedalīties obligātajā iepirkumā

Satversmes tiesa 2023. gada 21. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑06‑03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 53.1 punkta skaitļa un vārda “10 gadus” un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 68. punkta skaitļa un vārda “10 gadus” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

Apstrīdētās normas

Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 53.1 punkts noteica divus alternatīvus atskaites punktus, no kuru iestāšanās brīža 10 gadus publiskais tirgotājs iepirka koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju no komersanta, kas saņēmis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kura koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus.

Arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 68. punkts paredz 10 gadu termiņu elektroenerģijas iepirkšanai obligātā iepirkuma ietvaros.

Augstāka juridiskā spēka norma

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”

Ierosināta lieta par normām, kas paredz aizliegumu audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2023. gada 23. martā ierosināja lietu “Par 2022. gada 22. septembra likuma „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Apstrīdētās normas

Ar 2022. gada 22. septembra likuma “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (turpmāk – Grozījumi) 2. pantu Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts ar 13.1 pantu, saskaņā ar kuru lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Savukārt ar Grozījumu 3. pantu Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumi papildināti ar 22. punktu, saskaņā ar kuru šā likuma 13.1 pants stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.

Augstāka juridiska spēka norma

Latvijas Republikas Satversmes 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 105. panta pirmais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2023. gada 23. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 23. augusts.

 

Augstākā tiesa

Tiesai no jauna jāvērtē strīds ar VID par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā

Senāta Administratīvo lietu departaments 14.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicējas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu.

Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai papildus aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu. Dienests atzina, ka starp pieteicēju un atsevišķām komercsabiedrībām noformētie darījumi par būvniecības pakalpojumu sniegšanu nav faktiski notikuši, līdz ar to pieteicējas norādītie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nav pamatoti. Dienesta ieskatā darījumi noformēti ar mērķi samazināt pieteicējas nodokļu maksājumus budžetā.

Senātam kasācijas tiesvedībā bija izvērtējams jautājums, vai apstākļos, kad līgumi par remontdarbu veikšanu noslēgti ar fiktīvām komercsabiedrībām un nav ticamu darījumu dokumentu, ieguldījumu apmēru nekustamajā īpašumā var pierādīt ar tāmēm, kurās norādītās izmaksas pēc speciālistu novērtējuma vidēji atbilst reālām izmaksām Latvijas tirgū.

Senāts atzina par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesas novērtējums ieguldījumu apmēra pamatošanai neatbilst likuma „Par iedzīvotāju un ienākuma nodokli” 11.9 panta 5.1 daļā noteiktajam, un tas varēja ietekmēt lietas rezultātu.

Senāts spriedumā atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norāda, ka personai objektīvi nav iespējams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu ieguldījumu veikšanu. Vienlaikus ir konstatēti tādi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par ieguldījumu patieso apmēru, proti, lietā ir konstatēts, ka personas, kuras sniedza pakalpojumus pieteicējai, neveica godprātīgu komercdarbību jeb darbojās kā fiktīvi komersanti savās reģistrācijas valstīs, kā arī citu pazīmju dēļ, kas parastā gadījumā var liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, norēķini tikai skaidrā naudā, lai gan darījumi ir ar juridiskajām personām. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas savukārt rada iespēju sniegt pakalpojumus un pārdot preces par cenām, kas ir zemākas nekā tirgus cenas. Tas ir pamats apšaubīt, ka arī konkrētajā gadījumā tirgus cenas atspoguļo pieteicējas patiesos ieguldījumus nekustamajā īpašumā un attiecīgi to, ka būtu pieļaujams ieguldījumu apmēru noteikt pēc būvinženieru atzinumiem un viedokļiem kā pierādījumiem.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa spriedumā nav ietverts vispusīgs un pilnīgs lietas apstākļu un pierādījumu novērtējums. Līdz ar to apgabaltiesas spriedums ir atceļams daļā, kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta neatzītajiem pieteicējas ieguldījumiem īpašumā.

Tiesai no jauna jāvērtē prasība par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā

Senāta Civillietu departaments 23.martā atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai prasības lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā Austrijā.

Izskatāmajā lietā prasītājas civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta AAS „BTA Baltic Insurance Company” par 30 000 euro.  Apdrošināšanas gadījums iestājās pēc slēpošanas trasē Austrijā notikušas sadursmes starp prasītāju, kas bija apdrošināta, un Vācijas pilsoni, kas guva ievainojumu. Lai arī prasītāja nekavējoties ziņoja apdrošinātājam par notikušo negadījumu, cietušais – Vācijas pilsonis – neiesniedza nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu un apdrošināšanas kompānija lietu slēdza, pamatojoties uz noslēgtā līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienas pēc apdrošināšanas līguma beigām. Prasībā tiesai prasītāja lūdza atzīt par spēkā neesošu un netaisnīgu apdrošināšanas līgumā ietverto nosacījumu trešās personas pienākumam iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā.

Savukārt Vācijas pilsonis vairāk kā gadu pēc negadījuma cēlis Insbrukas apgabaltiesā prasību pret Latvijas pilsoni par zaudējumu atlīdzību 28 272,57 euro apmērā.

Ar Latgales apgabaltiesas 2022.gada 10.februāra spriedumu prasītājas prasība pret AAS „BTA Baltic Insurance Company” noraidīta.

Senāts minēto spriedumu atcēla, norādot, ka lietā nav strīda, ka risks, kas iestājās konkrētajā gadījumā, proti, zaudējumu nodarīšana trešajai personai slēgtā slēpošanas trasē, bija apdrošināts. Atbilstoši apdrošināšanas būtībai personas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, var paļauties, ka, iestājoties ar apdrošināto risku cēloniski saistītam notikumam (apdrošināšanas gadījumam), to īpašums un ekonomiskās intereses tiks aizsargātas. Situācijā, kad apdrošinātais risks aprobežots ar nosacījumu, kura izpilde ir ārpus apdrošinātās personas kontroles, šāda paļaušanās nav iespējama.

Senāts uzskata, ka prasību iesniegt apdrošinātājam informāciju 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām objektīvi var būt neiespējami izpildīt ne vien apdrošinātajam, bet arī cietušajai trešajai personai. Tam par šķērsli var būt gan cietušās personas veselības stāvoklis un ar to saistītās prioritātes, gan fakts, ka ar ārstniecību (rehabilitāciju) saistītie reālie izdevumi vēl nav zināmi. Līdz ar to būtu apsverams, vai vispār ir saprātīgi un ticami sagaidīt, ka cietusī trešā persona pieteiks zaudējumu atlīdzību 30 dienu laikā no negadījuma dienas, ņemot vērā, kāda veida un smaguma traumas var un arī tiek nodarītas slēpojot un snovojot. Proti, vai strīdus noteikums vispār nav pretrunā pašam apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un nepadara apdrošināšanu par bezjēdzīgu, un līgumu – par faktiski neizpildāmu no apdrošinātā puses.

Senāts spriedumā norāda, ka, izšķirot strīdu, tiesai jāizvērtē līguma noteikumus Patērtētāju tiesību aizsardzības likuma aspektā un tā līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus attiecībā uz patērētāju nepiemēro. Tāpēc Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.