Materiālu sagatavoja jurista palīdze Jūlija Triščuka 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2899. Pieņemts: 22.08.2023.

Grozījumu mērķis ir veicināt ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, nosakot vienu atbildīgo par ugunsdrošības prasību izstrādi un ievērošanu, sekmēt valsts valodas lietošanu būvspeciālistiem atbilstoši to profesijai un ieņemamajam amatam, kā arī optimizēt un uzlabot kompetences pārbaudes iestāžu darbu un precizēt būvspeciālistu pienākumus.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-461. Pieņemts: 22.08.2023.

Grozījumu mērķis ir precizēt būvdarbu žurnālā norādāmā informāciju, lai uzlabotu derīgo izrakteņu ieguves izsekojamību, un precizēt institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, esošo pienākumu, veicot objekta būvdarbu kontroli, pievērst uzmanību pazīmēm, ka būvdarbu laikā, iespējams, netiek ievērotas vides prasības, kā arī precizētu būvprojekta ekspertīzes regulējumu un citus būvniecības regulējuma aspektus, tajā skaitā, paredzot tiesības arī servitūta izlietotājam ierosināt ceļu zemes nodalījuma joslā inženierbūves, kas nepieciešamas būves (ēkas vai inženierbūves) ekspluatācijai, būvniecību.

 

Publiskie iepirkumi un projekti

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2819. Apstiprināts Ministru kabineta sēdē: 15.08.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai Publisko iepirkumu likumā pārņemtu ar Regulu 2019/1780 izveidotās standarta veidlapas (e-veidlapas), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto, lai publicētu paziņojumus publiskā iepirkuma jomā.

Ar grozījumiem:

  • pasūtītāji publikāciju vadības sistēmā sagatavo, publicē un nosūta paziņojumus Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
  • minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai PIL 9. panta kārtībā veiktiem iepirkumiem tiek aprēķināts, ieskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas, tā kā ieviešot standarta veidlapas, tiek izstrādāta sistēma, kura, ievērojot iepirkuma veidu un procedūru, automātiski aprēķinās minimālo piedāvājumu iesniegšanas termiņu;
  • tiek ieviests jauns paziņojums – paziņojums par līguma izpildi, kuru plānots publicēt pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes beigām;
  • noteikti divi iepriekšējā informatīvā paziņojuma veidi: iepriekšējs informatīvs paziņojumu, ko izmanto tikai informācijai, un iepriekšējs informatīvs paziņojums, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu;
  • tiek noteikts, ka gadījumos, kad pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, PIL 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma dokumentos, metu konkursa dokumentācijā vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, pasūtītājs atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamais iepirkums vai metu konkurss.

Saistīti grozījumi:

Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3246. Apstiprināts Ministru kabineta sēdē: 15.08.2023.

Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3247. Apstiprināts Ministru kabineta sēdē: 15.08.2023.

 

Korporatīvās tiesības

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1827. Nosūtīts: 28.08.2023.

Ar 2023. gada 16. marta likuma “Grozījumi Maksātnespējas likumā” 5. pantu izdarīti grozījumi Maksātnespējas likuma 12.5 pantā. Minētajos grozījumos uzdots Ministru kabinetam noteikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības un atlīdzības noteikšanas principus. Attiecīgi jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts, nosakot skaidras un praktiski piemērojamas tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas profesionālās uzvedības un atlīdzības noteikšanas pamatnostādnes.

Ar noteikumu projektu:

– noteikts ietvars, kādā uzraugošā personas īsteno Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus un tiesības un sasniedz savas darbības mērķi.

– noteiktas iespējamās atlīdzībās aprēķināšanas metodes, ko parādnieks vai kreditori un uzraugošā persona var ņemt vērā, nosakot uzraugošās personas atlīdzību. Proti, uzraugošās personas atlīdzību var noteikt proporcionāli parādsaistību, aktīvu vai parādnieka lielumam.

 

Nodokļu tiesības

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1874. Nosūtīts: 25.08.2023.

Noteikumu projekts paredz noteikt jaunu fiskālo marķieri, kas jāpievieno naftas produktiem, kuriem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa.

Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts ņemot vērā Eiropas Komisijas 2022.gada 17.janvāra Īstenošanas lēmumu 2022/197/ES, ar ko nosaka kopīgu fiskālo marķieri vieglajai dīzeļdegvielai un petrolejai, kas paredz, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs  pēc pārejas perioda beigām (sākot ar 2024.gada 18.janvāri) ir jāuzsāk izmantot jauns fiskālais marķieris ar tirdzniecības nosaukumu ACCUTRACETM PLUS, kas satur butoksilbenzolu.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1965. Nosūtīts: 24.08.2023.

Likumprojekts izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (VID) iniciatīvas, lai vienkāršotu debitoru un kreditoru parādu pārskata gada slēguma inventarizācijas procesu, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un VID:

– tiek izslēgta papildus prasība VID veikt ar administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināto maksājumu saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa;      – gan VID, gan nodokļu maksātājiem tiek noteikta saistību un prasību datu salīdzināšanas procedūra EDS, VID nodrošinot nodokļu maksātājiem pieejamus datus un nodokļu maksātājiem datu nesakritības gadījumā par to EDS informējot VID.

 

Enerģētika

Likumprojekta Nr.: 23-TA-620. Nosūtīts: 15.08.2023.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, tostarp attiecībā uz enerģijas lietotāju grupām, gan kopumā attiecībā uz visu veidu enerģijas apgādes (elektroenerģijas, siltuma, dabasgāzes) nosacījumiem enerģētiskās krīzes situācijās.

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2553. Nosūtīts: 15.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs izsniedz atļaujas atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam. Noteikumus nepiemēro, ja tiek veikta jau ieviestu elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa (atjaunošana) un ekspluatācijā esošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas atjaunošanas rezultātā netiek mainīts elektroenerģijas ražošanas veids un kopējā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda.

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Likumprojekta Nr.: 21-TA-1661. Pieņemts: 15.08.2023.

Noteikumu projekta izstrādi paredz Ārstniecības likuma 34.panta otrās daļas 1.punkts un Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 34.punkts, kurā ietverts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2022.gada 31.decembrim izdot 34.panta otrās daļas 1.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā veic cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskos pētījumus un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumus.

Saistīti grozījumi:

Medicīnisko ierīču noteikumi

Likumprojekta Nr.: 22-TA-40. Pieņemts: 15.08.2023.

Likumprojekta Nr.: 21-TA-865. Pieņemts valsts sekretāru sēdē: 17.08.2023.

Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Papildus ir precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1054. Nosūtīts: 22.08.2023.

Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, lai veicinātu zāļumedicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību un uzraudzību, kā arī pilnveidotu reglamentāciju licencēšanas jomā un gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu (jaunieviestās terapijas zāles), kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, atļaušanā. Vienlaicīgi likumprojekts paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.

 

Transports

Likumprojekta Nr.: 23-TA-297. Pieņemts: 22.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas, kā arī nosacījumus, kad nav jāsaņem gaisa pārvadājumu atļaujas.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-983. Pieņemts: 15.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Direktīvas (ES) 2022/738 prasību ieviešanu, kā arī precizēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz nomāta transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izmantošanu kravu komercpārvadājumiem.

Saistīti grozījumi:

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-982. Pieņemts: 15.08.2023.

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 122 “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-981. Pieņemts: 15.08.2023.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1656. Nosūtīts: 15.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis saskaņā ar Dzelzceļa likuma 36. panta otro daļu ir noteikt nacionālās prasības attiecībā uz kritiskajiem parametriem dzelzceļa infrastruktūras tehniskajai ekspluatācijai, B klases signalizācijas sistēmas darbības pamatprincipiem, kritiskajiem parametriem ritekļu tehniskajai ekspluatācijai, satiksmes organizācijas principiem manevru kustībā un ārkārtas situācijās, prasības nestandarta pārvadājumiem un prasības sliežu ceļa mašīnām un mehānismiem.

 

Imigrācija

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1721. Nosūtīts: 15.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot negodprātīgus uzaicinātājus (darba devējus), paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti, tādējādi mazinot arī Latvijas reputācijas riskus.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1597. Nosūtīts: 15.08.2023.

Grozījumu projekts paredz atteikties no noteikumu 9.3.2. apakšpunktā ietvertās prasības iesniegt izglītību/pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju, ja ārzemnieku paredzēts nodarbināt profesijā, kas Latvijā nav reglamentēta, paredzot pienākumu uzaicinātājam iesniegt pašapliecinājumu, ka ar ārzemnieku ir notikusi darba intervija par nepieciešamo ārzemnieka kompetenci paredzēto darbu veikšanai vai, ja tāda nav, apņemšanos veikt ārzemnieka apmācību.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1605. Nosūtīts: 15.08.2023.

Lai mazinātu darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēs, ir nepieciešams terminēti atvieglot prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarē.

 

Krimināltiesības

Likumprojekta Nr.: 23-TA-615. Nosūtīts: 21.08.2023.

Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par normām, kas regulē apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību uz privātīpašumā esošās zemes Jūrmalas valstspilsētā

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis Satversmes tiesu atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 22. novembra saistošo noteikumu Nr. 46 “Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība” 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 90. un 105. pantam un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2022. gada 5. februārim. Tā noteica, ka visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi un tiem ir sabiedriska vērtība.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējam pieder zemesgabals, kas atrodas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā. Viņš lūdzis Jūrmalas valstspilsētas domi atļaut uz šī viņam piederošā zemesgabala nocirst vairākus kokus. Ar domes lēmumiem lielākā daļa koku tika atzīti par ainaviski vērtīgiem un, pamatojoties uz apstrīdēto normu, to ciršana netika atļauta. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma liedz viņam tiesības lemt par rīcību ar savu nekustamo īpašumu, tā labiekārtošanu un ainavas izveidi, kā arī novērst potenciālu sava īpašuma apdraudējumu. Turklāt no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību – īpašuma tiesību- ierobežojums neesot noteikts ar skaidru un pienācīgā kārtībā pieņemtu normatīvo aktu. Proti, apstrīdētā norma esot izdota, pārkāpjot pašvaldībai dotā pilnvarojuma apjomu. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā likumdevējs neesot piešķīris pašvaldībai tiesības ar saistošajiem noteikumiem atzīt, ka visi koki uz privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami un tiem ir sabiedriska vērtība, kā arī ierobežot personas tiesības cirst šos kokus, pamatojoties uz to vien, ka tiem ir ainaviska vērtība.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 23. janvāris.

Ierosināta lieta par normām, saskaņā ar kurām atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības

Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 41. punkta un 60.2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) (turpmāk – apstrīdētās normas) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem”. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošām no 2021. gada 20. aprīļa.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējai 2009. gadā bija piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pieteikuma iesniedzēja līdz 2021. gada 1. martam nebija iesniegusi pārskatu par elektrostacijas darbību 2020. gadā. Tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs ar 2021. gada 20. aprīļa lēmumiem, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, pieteikuma iesniedzējai atcēla minētās tiesības un uzlika pienākumu atmaksāt visu valsts atbalstu par saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros par periodu no 2020. gada 1. janvāra.

Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, ar to, ka tai bez brīdinājuma un individuāla pārkāpuma izvērtējuma atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto valsts atbalstu. Tādējādi ar apstrīdētajām normām esot pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un aizskartas Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 23. janvāris.