Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīgs Krišjānis Knodze.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1405. Pieņemts 2.lasījumā: 07.09.2023 Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu, precizējot nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslā un ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, sabiedrības piekļuves pludmalei un jūrai nodrošināšana, neapstrādājamas joslas noteikšana gar ūdensobjektiem un meliorācijas novadgrāvjiem, lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti un samazinātu piesārņojuma noplūdi.

Saistītie grozījumi:

              Likumprojekta Nr.: 22-TA-2111. Pieņemts 2. lasījumā: 07.09.2023.

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Likumprojekta Nr.: 21-TA-353 Pieņemts 1. lasījumā: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir , nodrošināt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datu publicēšanu atvērto datu veidā, atteikšanos no atļaujas (piemēram, licences) saņemšanas pirms datu izmantošanas, pilnveidot regulējumu kadastrālajā vērtēšanā, būvju un apgrūtinājumu reģistrācijā, servitūta teritorijas dzēšanā, ziņu sniegšanā Kadastra informācijas sistēmai, pakalpojumu ierosināšanā, informācijas izsniegšanā, kadastra datu aktualizācijā atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un datu labošanā.

Grozījumi likumā ‘Par zemes privatizāciju lauku apvidos’

Likumprojekta Nr.: 21-TA-557 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumi pilnveido lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu lauksaimniecības zemes efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību subjektu loku.

 

Regulētās nozares

Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-2250 Nosūtīts: 11.09.2023

Tiesību akta projekts izstrādāts atbilstoši Komisijas lēmumam ar mērķi ieviest  jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) pārejas noteikumu 8.punktā noteikto ļautu sasniegt Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1981 Nosūtīts: 01.09.2023

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Mērķis ir noteikt ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi.

Saistītie MK noteikumi:

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1983 Nosūtīts: 01.09.2023

Lai kvalificētās institūcijas varētu celt kolektīvās prasības, ir paredzēts tās finansēt no valsts budžeta līdzekļiem.

 

Publiskie iepirkumi un projekti

Grozījums Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: Nr. 23-TA-700 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījums izstrādāts ar mērķi atvieglot procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Publiskajos būvdarbu iepirkumos, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, sāk darboties obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīdā risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem. Likumprojekts paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2819 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumi ir izstrādāti, lai pārņemtu ar Regulu 2019/1780 izveidotās standarta veidlapas (e-veidlapas), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto, lai publicētu paziņojumus publiskā iepirkuma jomā.

Saistītie grozījumi:

            Likumprojekta Nr.: 22-TA-3241 Nodots komisijai: 07.09.2023

             Likumprojekta Nr.: 22-TA-3246 Nodots komisijai: 07.09.2023

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3247 Nodots komisijai: 07.09.2023

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-187  Nodots komisijai: 07.09.2023.

Grozījumu mērķis ir:

1) stiprināt kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicināt biedru dalību kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs;

2) novērst atšķirīgu tiesību normas interpretāciju saistībā ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu kooperatīvām sabiedrībām, kas ieguvušas atbilstības statusu.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1130 Nosūtīts: 29.08.2023.

Ar tiesību aktu tiek ieviesti uzlabojumi publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā, vienlaikus samazinot iesaisti kapitālsabiedrību valdes veidošanas procesā. Tiek salāgotas likuma normas ar Komerclikuma regulējumu atbilstoši 2023. gada 11. maija likumam “Grozījumi Komerclikumā”, un tiek precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumi, kā arī veikti atsevišķu terminu skaidrojumi.

 

Nodokļu tiesības

Atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmu muitas jomā noteikumi

Likumprojekta Nr: 23-TA-564 Nosūtīts: 08.09.2023

Projekta mērķis ir saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta piekto daļu noteikt  Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās muitas jomā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-454 Nosūtīts: 06.09.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu DAC7 prasības attiecībā uz kopīgu revīziju.

 

Enerģētika

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1661 Nodots komisijai: 07.09.2023

Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.

Energoapgādes izmaksu atbalsta likums

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1640 Iesniegts: 08.09.2023

Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-2143 Nosūtīts: 11.09.2023

Grozījums paredz noteiktam lokam mājsaimniecību (atkarībā no pieslēguma jaudas) AS “Sadales tīkls” sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās daļas samazinājumu 50% apmērā no 2023.gada 1.septembra līdz 31.decembrim.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1852 Nosūtīts: 31.08.2023

Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt pakāpenisku pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam tiktu iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā un pārvaldnieka uzdevumus pildītu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor).

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Likumprojekta Nr. 111.9/9-9-14/23. Pieņemts 2.lasījumā: 07.09.2023.

Grozījumi ir izstrādāti, lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru (veselības aprūpe un sociālā aprūpe, psihosociālā rehabilitācija) līmenī, tāpēc paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai nepieciešams jauns normatīvais regulējums par starpnozaru paliatīvās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu, kas ietver visaptverošu un uz cilvēku centrētu paliatīvajā aprūpē esošu pacientu aprūpes dzīvesvietā (mājās) modeli.

Saistītie grozījumi:

Likumprojekta Nr. 111.9/9-10-14/23. Pieņemts 2.lasījumā: 07.09.2023.

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1052 Nosūtīts: 05.09.2023

Grozījumu mērķis ir noteikt pārreģistrācijas un reģistrācijas atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”  noteiktajam, kā arī veikt precizējumus, ņemot vērā Veselības inspekcijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas, pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas procesā gūtos novērojumos un pieredzi.

 

Transports

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-942 Pieņemts 1.lasījumā: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir pilnveidot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu, noteikt LTAB deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.

Grozījumi Administratīvās atbildības likuma

Likumprojekta Nr.: 23-TA-791 Pieņemts 1. lasījumā: 07.09.2023

Grozījumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, ar likumprojektu paredzēts panākt, ka administratīvie sodi aviācijas jomā ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un noteikt, ka administratīvo sodu apmērs aviācijas jomā tiek piemērots proporcionāli administratīvā pārkāpuma subjekta finanšu radītājiem.

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā

Likumprojekta Nr.: Nr. 23-TA-439 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.: 111.8/1-45-14/23 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, nosakot lielākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 kilometra stundā līdz 70 un par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 70 kilometriem stundā.

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-424 Nosūtīts: 06.09.2023

Likumprojekts paredz saskaņot Likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.

 

Imigrācija

Grozījums Imigrācijas likumā

Likumprojekta Nr.: n/a  Pieņemts 1.lasījumā: 07.09.2023

Grozījuma mērķis ir nodrošināt Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuriem ir izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja, iespēju turpināt uzturēties Latvijā, pieprasot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Grozījumi paredz papildu termiņu un procedūras, lai nodrošinātu valsts valodas apguvi un sociālo garantiju saņemšanu šiem iedzīvotājiem.

 

Finanses

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-915 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir no direktīvas izrietošo nacionālo saistību transponēšana Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā, precizējot likumā Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes pienākumus un tiesības, kā arī pamatkonta regulējuma precizēšana un deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības ārpakalpojumu izmantošanai.

 

Krimināltiesības

Grozījumi likumā “Par policiju”

Likumprojekta Nr.: 21-TA-1780 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumi izstrādāti, lai paredzētu nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai, lai nodrošinātu, tostarp iespēju īstenot regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, 4. punktā noteikto.

Saistītie grozījumi:

             Likumprojekta Nr.: 22-TA-139 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: n/a Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumi ir izstrādāti, lai efektīvi apkarotu nelegālu migrāciju un reaģētu uz organizētu hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas. Likumprojekts rosina bargākus sodus un stingrākus pasākumus tiem, kuri nodarbojas ar nelikumīgu migrantu pārvietošanu un to atbalstīšanu, jo pašreizējie sodi ir pārāk maigi un nespēj ierobežot šo problēmu.

 

Dažādi

Grozījumi Civillikumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-694 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu. Likumprojektā iekļautie risinājumi, cita starpā, paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus.

Saistītie grozījumi

Likumprojekta Nr.: 22-TA-695 Nodots komisijai:07.09.2023

Grozījumu mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar Civillikuma regulējumu, kas tiek pilnveidots mantojuma tiesību reformas ietvaros. Lai minēto risinātu, nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus Notariāta likumā.

             Likumprojekta Nr.: 22-TA-696 Nodots komisijai: 07.09.2023

Grozījumu mērķis ir salāgot Kredītu reģistra likuma regulējumu ar mantojuma tiesībās īstenotajām pārmaiņām saistītajos likumprojektos.

Likumprojekta Nr.: 21-TA-1164 Nosūtīts: 08.09.2023

Likumprojekta mērķis ir palielināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu investīciju piesaisti un eksportspēju prioritārajās jomās, veicinot tautsaimniecības konkurētspēju

 

Augstākā tiesa

Stājies spēkā PTAC piemērotais 10 000 euro naudas sods parādu piedziņas kompānijai

Senāta Administratīvo lietu departaments 31.augustā, izskatot SIA „Julianus Inkasso Latvija” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šadu lēmumu Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīme judikatūras veidošanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021.gada 17.februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 euro apmērā.

Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās kā agresīva saziņa ar parādnieku, gan nesamērīgu ietekmi, jo konstatējama pakļaušana spiedienam. Tāpat apgabaltiesa ir konstatējusi, ka paziņojumi ir pretrunā likumā noteiktajam, kas noteic, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku. Papildus apgabaltiesa ir arī secinājusi, ka īsziņās ietvertais teksts var radīt nepareizu priekšstatu par personai nosūtītās ziņas patieso saturu un var maldināt, liekot domāt, ka attiecībā uz parādnieku jau pastāv aktīvs tiesvedības process tiesā, kā arī ir iespējama drīza vai tūlītēja piespiedu piedziņas darbību īstenošana no pieteicējas puses, ietiecoties tiesu izpildītāju kompetencē.

Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesas ir pārbaudījusi, vai iestāde ir izvērtējusi visus priekšnoteikumus soda naudas piemērošanai, un atzinusi, ka noteiktā soda nauda ir samērīga. Tas, ka pieteicēja turpmāk ir mainījusi savu komercpraksi, nenozīmē, ka tas attaisno iepriekš pieļautus pārkāpumus un izslēdz soda naudas piemērošanu.

Stājas spēkā notiesājošs spriedums diviem vīriešiem par pusaudzes izvarošanu un slepkavību Bolderājā

Senāta Krimināllietu departaments 7. septembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru divi vīrieši atzīti par vainīgiem pusaudzes izvarošanā un slepkavības izdarīšanā 2019. gada jūnijā Bolderājā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā apsūdzētajiem noteiktais sods – brīvības atņemšana attiecīgi uz 18 un 15 gadiem ar probācijas uzraudzību uz 5 gadiem. No apsūdzētajiem solidāri par labu kriminālprocesā par cietušo atzītai personai piedzīta kaitējuma kompensācija 48 724,55 euro.

Apelāciijas instances tiesa spriedumā atzinusi, ka 2019. gada 17. jūnijā abi apsūdzētie kopā ar cietušo, kurai vēl nebija 16 gadi, lietoja alkoholiskos dzērienus mājas pagalmā Rīgā, Bolderājas apkārtnē. Pusnaktī apsūdzētie izvaroja cietušo. Pēc tam, lai slēptu izvarošanas faktu, viens no apsūdzētajiem meiteni žņaudza. Tad apsūdzētie, uzskatot, ka meitene ir noslepkavota, ietina viņu guļammaisā un iznesa ārā, kur viens no apsūdzētajiem, vēl dzīvu eošo cietušo, iemeta Buļļupes kanālā, kur viņa noslīka. Abi apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti pēc Krimināllikuma 159. panta trešās daļas par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas izvarošanu, savukārt viens apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts arī pēc Krimināllikuma 117. panta 8. un 12. punkta – par slepkavību pastiprinošos apstākļus, bet otrs apsūdzētais – pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 117. panta 8. un 12. punkta par slepkavības pastiprinošos apstākļos atbalstīšanu.

Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīts. Noraidot apsūdzēto personu aizstāvju un cietušās personas pārstāves kasācijas sūdzības, Senāts atzīst, ka tajās bez pamatojuma norādīts uz apelācijas instances tiesas pieļautiem Krimināllikuma pārkāpumiem un Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem un norādītais ir saistīts ar kasācijas sūdzību iesniedzēju vēlmi atkārtoti izvērtēt pierādījumus un panākt apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Turklāt kasācijas sūdzību iesniedzēji sūdzībās pamatā atkārtojuši apelācijas sūdzībās un tiesas debatēs paustos argumentus, ko apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas sniegtos atzinumus.

Lietai ir slēgtas lietas statuss.

Atstāj spēkā SPRK lēmumu par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram noteiktajām neatkarības prasībām

Senāta Administratīvo lietu departaments 30.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – „Conexus Baltic Grid” – pieteikums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par uzņēmumam kā vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram noteiktajām neatkarības prasībām pēc dabasgāzes pārvades sistēmas nodalīšanas no ražošanas un piegādes darbībām.

Izskatāmajā lietā bija strīds par Enerģētikas likuma 111.panta trešās daļas interpretāciju, proti, vai šī tiesību norma nosaka pieteicējas akcionāru tiesību, tostarp balsstiesību, ierobežojumu. Minētajam jautājumam ir pakārtots nākamais strīdus jautājums lietā, vai pieteicējas statūtos paredzētie akcionāru tiesību, tostarp balsstiesību, ierobežojumi ir pietiekami, lai garantētu, ka attiecīgie akcionāri neizmantos jebkādas tiesības pieteicējā kā vienotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi secinājusi, ka Enerģētikas likuma 111.panta trešajā daļā ir ietverti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarībai, bet nav noteikti ierobežojumi akcionāriem izmantot balsstiesības, kā to uzskata pieteicēja. Proti, Enerģētikas likuma 111.panta trešā daļa nenosaka balsstiesību ierobežojumus un līdz ar to pieteicējas akcionāra balsstiesību izmantošanas ierobežojumi nav noteikti ar likumu. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pareizi ir secinājusi, ka tā kā nepastāv ne likumā, ne statūtos noteikts balsstiesību ierobežojums, visas pieteicējas akcijas ir balsstiesīgas un ņemamas vērā, nosakot balsstiesīgo pamatkapitālu. Tādējādi apgabaltiesa ir pamatoti secinājusi, ka šādos apstākļos, pat ja akcionārs labprātīgi apņemas neizmantot balsstiesības, nav izslēgta iespēja šādam akcionāram ietekmēt lēmumus sabiedrībai svarīgos jautājumos, un līdz ar to pieteicējas statūtos ietvertais nenodrošina neatkarības prasību ievērošanu.

Ne Enerģētikas likuma 111.panta trešā daļa, ne kāda cita tiesību norma neparedz konkrētu veidu, kādā vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jānodrošina atbilstība neatkarības prasībām, bet definē rezultātu, kāds tam jāsasniedz. Senāta ieskatā apgabaltiesa pareizi norādījusi, ka normatīvie akti neuzliek regulatoram pienākumu norādīt, kādus konkrētus pasākumus vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jāveic, lai tas izpildītu neatkarības prasības. No pārsūdzētā lēmuma satura apgabaltiesa konstatējusi, ka regulators nav norādījis konkrētus risinājumus un nav atzinis, ka neatkarības prasības ir izpildāmas vienā konkrētā veidā, proti, akcionāriem atsavinot pieteicējas vai akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” akcijas.