Eiropas Savienības Tiesa

 

Raksta autore: Dace Everte

Ungārijas uzņēmums A (šobrīd likvidācijas procesā) sniedza īpašuma aizsardzības un uzkopšanas pakalpojumus. Šos pakalpojumus sniedza tās darbinieki, kā arī apakšuzņēmēji un darbinieki, kas piesaistīti ar pagaidu nodarbinātības aģentūras starpniecību. Pēdējā minētā vēlāk kļuva arī par A apakšuzņēmēju, un šajā nolūkā arī tā izmantoja pagaidu nodarbinātības aģentūras pakalpojumus.

Attiecībā uz atskaitāmo PVN nodokļu iestāde konstatēja, ka A apsūdzēta nodokļu nemaksāšanā, jo Krimināllietu direktorāta veiktajā izmeklēšanā konstatēts, ka pastāv fiktīva rēķinu izrakstīšanas ķēde un ka nolīgtās pagaidu nodarbinātības aģentūras neveica reālu saimniecisko darbību. Ņemot vērā izmeklēšanas laikā iegūtos datus un informāciju, nodokļu iestāde uzskatīja, ka A ne tikai nav rīkojusies ar pienācīgu rūpību, bet arī ir veicinājusi mākslīgas piegādes ķēdes izveidi, tostarp noslēdzot līgumus par darbinieku nodrošināšanu ar aģentūrām, kurām nebija nepieciešamo līdzekļu, lai sniegtu nolīgtos pakalpojumus, vai kuras neveica reālu saimniecisko darbību. Nodokļu iestāde nolēma, ka šajos apstākļos šo aģentūru izsniegtie rēķini nebija autentiski.

ES tiesas spriedums.

  1. ES PVN direktīva iestājas pret tādu valsts praksi, saskaņā ar kuru:
    • nodokļa maksātāja izvēle veikt saimniecisko darbību tādā veidā, kas ļauj šim nodokļa maksātājam samazināt savas izmaksas, kvalificēta kā “prettiesiska tiesību izmantošana” un,
    • pamatojoties uz to, šim nodokļa maksātājam liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli,
    • ja nav konstatēts, ka pastāv pilnīgi mākslīga vienošanās, kas neatspoguļo ekonomisko realitāti un
    • ir izveidota tikai ar mērķi vai vismaz ar būtisku mērķi iegūt nodokļu priekšrocību, kuras piešķiršana būtu pretrunā šīs direktīvas mērķiem.
  2. PVN direktīvai nav pretrunā tas, ka nodokļu iestāde atsaka nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt PVN par pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz konstatējumiem, kas izriet no liecinieku liecībām, kuru gaismā šī nodokļu iestāde apšaubīja šīs pakalpojumu sniegšanas esamību vai uzskatīja, ka tā ir saistīta ar krāpšanu PVN jomā, ja
    • nodokļa maksātājs nav pierādījis, ka šī pakalpojumu sniegšana ir faktiski notikusi, vai
    • ja šī nodokļu iestāde ir pierādījusi, ka šis nodokļa maksātājs ir izdarījis krāpšanu PVN jomā vai
    • zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka darījums, uz kuru atsaucas kā uz pamatu tiesībām uz nodokļa atskaitījumu, ir saistīts ar šādu krāpšanu.
  3. PVN direktīvai ir pretrunā tas, ka nodokļu administrācija var atteikt nodokļa maksātājam tiesības uz nodokļa atskaitījumu, par pietiekamu pierādījumu PVN krāpšanai uzskatot faktu, ka šis nodokļa maksātājs vai citi uzņēmēji, kas darbojas piegādes ķēdē, ir pārkāpuši valsts tiesisko regulējumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu, nenosakot faktisku saikni starp šo pārkāpumu un tiesībām uz PVN atskaitījumu. Nodokļu administrācijai ir jāraksturo elementi, kas veido krāpšanu PVN jomā, jāiesniedz pierādījumi par krāpniecisku darbību un jākonstatē, ka nodokļa maksātājs ir krāpšanas izdarītājs vai aktīvi piedalījies šajā krāpšanā, vai ka tas zināja vai tam vajadzēja zināt, ka darījums, uz kuru atsaucas kā uz atskaitīšanas tiesību pamatu, ir saistīts ar šo krāpšanu.
  4. Nodokļu maksātājam, kas vēlas izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu, principā nav jāpārbauda, vai pakalpojumu sniedzējs vai citi komersanti, kas darbojas piegādes ķēdes augšupējā posmā, ir ievērojuši valsts tiesību normas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu, kā arī citas valsts tiesību normas, kas piemērojamas to darbībai. Tomēr, ja ir pazīmes, kas izriet no šo noteikumu pārkāpumiem un kas ir tādas, kuras iegādes brīdī nodokļa maksātājam rada aizdomas par pārkāpumiem vai krāpšanu, šim nodokļa maksātājam var prasīt ievērot lielāku piesardzību.

 

ES tiesa nepieņem izskatīšanai jautājumu par uzņēmuma pāreju

Raksta autore: Dace Everte

Itālijas uzņēmums F nodarbojas ar viesnīcu darbību. Šī sabiedrība noslēdza līgumu ar C, ar kuru tā iegādājās no C viesnīcu kompleksa ēkas, tostarp kustamo īpašumu, kas bija pastāvīgi saistīts ar nodotajām ēkām. Nodokļu administrācija uzskatīja, ka šis darījums ir nevis ar PVN apliekama preču piegāde, bet gan uzņēmuma nodošana, kas faktiski noveda pie tā, ka šis darījums tika aplikts ar reģistrācijas nodevu un F sākotnēji atskaitītais PVN tika atgūts.

Nodokļu administrācija ir balstījusies uz virkni pierādījumu, kas nav saistīti ar pamatlietā aplūkoto līgumu, tostarp uz to, ka:

  • uzņēmums F pēc darījuma turpināja izmantot nekustamā īpašuma kompleksu kā viesnīcu;
  • uzņēmums F dažus mēnešus pirms nodošanas no C bija saņēmis iekārtas un kustamo īpašumu, kas veidoja nodotās ēkas daļu, un tas,
  • ka gan uzņēmums F, gan uzņēmums C piederēja vienai un tai pašai personai, kas bija abu uzņēmumu vienīgais akcionārs.

ES tiesai bija uzdoti sekojoši jautājums.

  • Vai PVN direktīvas 19. pants pieļauj tādu valsts tiesību normu, kas ļauj nodokļu administrācijai kvalificēt darījumu starp pusēm, pamatojoties tikai uz līgumā ietvertajiem teksta elementiem, un aizliedz izmantot elementus ārpus teksta, pat ja tie objektīvi pastāv un ir pierādīti? Tādējādi nodokļu administrācijai ir pilnīgi neiespējami pamatot, ka pakalpojums, kas pats par sevi ir uzņēmuma nodošana un pati par sevi ir neatdalāma, faktiski jāsadala mākslīgi vairākos pakalpojumos.

ES tiesa nosprieda, ka jautājumu nevar pieņemt izvērtēšanai, jo iesniedzējtiesa nebija paskaidrojusi, kā izskatāmie PVN direktīvas panti saistīti ar Itālijas nodokļu likumu piemērošanu.

 

PVN atskaitīšanas ierobežojumi transportam nav pretrunā līdzvērtības principam

Raksta autore: Dace Everte

Uzņēmumam N bija radušies izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļu ceļa un uzturēšanās, kā arī izklaides izdevumiem. Saskaņā ar Portugālē paredzēto izņēmumu, priekšnodoklis, kas samaksāts par šiem izdevumiem, ir pilnībā vai daļēji (līdz 50%) izslēgts no atskaitīšanas tiesībām.

ES tiesai uzdots jautājums: vai līdzvērtības princips ir pretrunā tādam regulējumam PVN jomā, kurā ir paredzēts, ka tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts par transportlīdzekļu izdevumiem, ir pilnībā vai 50% atteiktas? ES tiesas spriedums: līdzvērtības princips nav pārkāpts.

 

Ēkas papildaprīkojumam piemēro tādu pašu PVN režīmu, kā ēkas nomai (bez PVN)

Raksta autore: Dace Everte

Ģenerāladvokāta viedoklis. Vācijas uzņēmums Y iznomāja dzīvnieku novietnes tītaru audzēšanai ar pastāvīgi uzstādītām iekārtām un mehānismiem. Šīs iekārtas un mehānismi, tostarp rūpnieciskais spirālveida konveijers, kā arī apkures, ventilācijas un apgaismojuma sistēma, kas uztur attiecīgo dzīvnieku augšanas stadijai atbilstošu temperatūru un apgaismojumu, kalpoja tītaru barošanai un nepieciešamo audzēšanas apstākļu nodrošināšanai un bija īpaši pielāgoti, lai saskaņā ar līgumu izmantotu ēku kā šādu mājputnu novietni.

Saskaņā ar nomas līguma noteikumiem Y saņēma vienotu atlīdzību, kas nebija sadalīta šādās daļās: par dzīvnieku novietnes nodošanu lietošanā un par iekārtu un mehānismu nodošanu lietošanā. Y uzskatīja, ka viss viņa iznomāšanas pakalpojums ir atbrīvots no PVN.

Turpretim nodokļu iestāde uzskatīja, ka attiecīgo iekārtu un mehānismu noma nav atbrīvota no nodokļa un ka nolīgtā vienotā nomas maksa, no kuras 20 % attiecās uz iekārtām un mehānismiem, šādā apmērā bija jāapliek ar PVN. Vācijā nekustamā īpašuma iznomāšana ir atbrīvota no PVN.

Ģenerāladvokāta viedoklis bija, ka dzīvnieku novietnes iznomāšanas atbrīvojums no nodokļa attiecas arī uz tādu iekārtu un mehānismu iznomāšanu PVN direktīvas nozīmē, kas veido ēkas īpašo aprīkojumu, kurš saistīts ar dzīvnieku novietnes funkciju, ja šīs iekārtas un mehānismi, ir nodrošināti kā papildpakalpojums attiecībā pret ēkas iznomāšanu.

 

Nepieņem jautājumu par citā ES valstī samaksātā PVN atmaksas termiņa tiesiskumu

Raksta autore: Dace Everte

Veicot rūpniecisko darbību, kas saistīta ar zvejniecības un akvakultūras produktu konservēšanu, Portugāles uzņēmums G Spānijas teritorijā iegādājās preces un zivju uzglabāšanas pakalpojumus no Spānijā reģistrētiem uzņēmumiem. Par šiem pirkumiem tā samaksāja PVN. G ar sava elektroniskā portāla starpniecību iesniedza Portugāles nodokļu administrācijai pieteikumu PVN atmaksai, kas to pārsūtīja Spānijas nodokļu administrācijai. Šis pieteikums par atmaksāšanu tika noraidīts, jo tas tika iesniegts pēc paredzētā termiņa beigām. Pēc tam G iesniedza prasību pret tās apkalpojošo grāmatvedības uzņēmumu.

EST tika uzdots jautājums – vai Direktīvas 2008/9 noteiktais termiņš, kādā jāiesniedz pieteikumu PVN atmaksai (t.i., nākamā gada 30.septembris), pārkāpj fiskālās neitralitātes principu (kas ietekmē konkurences neitralitāti un vienlīdzības principu attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu)?

EST nosprieda, ka iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams. Minot iespējami diskriminējošu attieksmi pret nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti Spānijas teritorijā, salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem, kas ir reģistrēti Spānijas teritorijā, valsts tiesa nav precīzi norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā apšaubīja Direktīvas 2008/9 termiņu. Tā arī nav norādījusi spēkā neesamības pamatus, kurus tā uzskata par piemērojamiem. Turklāt tā nav paskaidrojusi iemeslus, kas varētu apšaubīt ES tiesību interpretāciju, lai izvērtētu nacionālā regulējuma atbilstību šīm tiesībām.

 

Latvijas tiesu prakse

 

Senāta prakse saistīto personu jautājumos vēl joprojām aktuāla

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta praksei VID ir papildus jāpierāda fakts, ka personas uzskatāmas par saistītām, kopīgi pārvaldot komercsabiedrību arī tad, ja katram no īpašniekiem pieder pa 50% no kapitāla daļām un izšķirošā ietekme nav nosakāma kādam no dalībniekiem atsevišķi.

Lietas fakti ir šādi: vienā komercsabiedrībā `A` divām fiziskajām personām pieder pa 50% kapitāla daļām, turklāt šīs abas fiziskās personas ir valdes locekļi komercsabiedrībā `A`. Komercsabiedrība `A` 2009.-2010.gadā aizdod naudu šīm divām fiziskajām personām, nepiemērojot aizdevuma procentu tirgus likmi. Tad pieslēdzas VID un transfertcenu auditā nosaka UIN starpībai starp faktisko un tirgus cenu, uzskatot, ka komercsabiedrība `A` ir saistīta ar šīm fiziskajām personām, pamatojoties UIN likuma tiesību normu, kas nosaka, ka saistītās personas veidojas, ja kapitāldaļu piederība sabiedrībā pārsniedz 50% vai ir nodrošināta izšķirošā ietekme. Faktiski arguments par >50% kapitāla daļu piederību atkrīt, jo katrai fiziskai personai pieder pa 50%. Loģiski, ka atliek pārbaudīt, vai saistība veidojas pēc izšķirošās ietekmes. Bet to arī VID nevarēja pierādīt tiesvedības procesā. Visbeidzot pēc Senāta norādītās mērauklas `vairākas personas darbojas kopīgi` VID arī nebija izredžu, jo lēmumā nebija norādīts atbilstošs pamatojums.

Juridiskā esence: lai arī šī lieta nav pirmā svaiguma, kā par zivi rakstīja klasiķis Bulgakovs, tomēr identiska saistīto personu definīcija nav mainījusies arī 2023.gadā. Termins `vairākas personas darbojas kopīgi` ir Senāta praksē radīts un bez pietiekami skaidrām mērauklām var radīt nenoteiktību. Un tomēr VID ir pienākums pierādīt, ka personas uzskatāmas par saistītām personām. Legālā prezumpcija (personai ir jāpierāda, ka tās līdzekļu avoti ir likumīgi) par saistītām personām šeit nedarbojas.

 

Latvijas tiesību akti

 

Pagarinās gada pārskata iesniegšanas termiņu maziem uzņēmumiem

Raksta autore: Aija Lasmane

Maziem uzņēmumiem par vienu mēnesi pagarinās gada pārskatu iesniegšanas termiņu tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk. To paredz valdībā 24. janvārī, atbalstītie likuma grozījumi, kas izstrādāti, ņemot vērā Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu VID.

Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  • bilances kopsumma ir 4 000 000 eiro;
  • neto apgrozījums ir 8 000 000 eiro;
  • vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 50.

Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

FM skaidroja, ka ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Gada pārskatiem par 2019., 2020., 2021. gadu gada pārskata iesniegšanas termiņš saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību tika pagarināts par trim mēnešiem.

Likumprojekts ir iekļauts valsts budžeta likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē.

 

 

Pieņemti grozījumi MK noteikumos par info apmaiņu ar citu valstu nodokļu iestādēm

Raksta autore: Kristīne Erele

MK noteikumu Nr.1245 grozījumu mērķis ir pārņemt ES Direktīvas 2021/514/ES (DAC7) normas. Jaunie grozījumi ir spēkā no 2023.gada 21.janvāra. MK noteikumu grozījumi, cita starpā, attiecas uz sekojošo.

(1) Automātisku informācijas apmaiņu par ienākumu veidiem un kapitāla kategorijām. Tiek papildināts uzskaitīto veidu un kategoriju saraksts ar “samaksa par intelektuālo īpašumu”. Nepieciešamība pēc šīs informācijas radusies, ņemot vērā pieaugošu tendenci izmantot intelektuālo īpašumu peļņas novirzīšanas shēmās, jo tas ir mobils (viegli pārvietojams) aktīvs.

(2) Automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšēju pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu. Grozījumi paredz sniegt informāciju pēc iespējas ātrāk pēc pārrobežu nolēmuma vai vienošanās par cenas noteikšanu izdošanas, to grozīšanas vai termiņa pagarināšanas.

(3) Informācijas apmaiņu uz pieprasījuma pamata ar ES dalībvalstu kompetentām iestādēm, samazinot pieprasītās informācijas sniegšanas termiņu, kā arī atrunājot vairākus nosacījumus informācijas apmaiņai.

 

Informē VID

 

Aktualizēts VID metodiskais materiāls par virtuālajām valūtām

Raksta autore: Aija Lasmane

5.janvārī VID ir aktualizējis metodisko materiālu “Vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam”.

VID ir izstrādājis un aktualizējis metodisko materiālu, lai veicinātu vienotu izpratni par nodokļu un grāmatvedības jomu reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanu darbībām ar virtuālajām valūtām un to praktisku piemērošanu. 2023.gadā metodiskais materiāls papildināts ar vadlīnijām topošajiem uzņēmējiem, kuri ir nolēmuši uzsākt savu biznesu un izvēlas uzņēmējdarbības formu un nodokļu maksāšanas režīmu.

 

Aktualizēti VID metodiskie materiāli

Raksta autore: Aija Lasmane

24.01.2023 VID aktualizējis vairākus metodiskos materiālus:

Nodokļi no autoratlīdzības;

Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem;

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana ārvalstu pensijām;

Iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi.

 

Publicētie VID lēmumi

Raksta autore: Aija Lasmane

VID turpina publicēt informāciju par VID lēmumiem attiecībā uz uzņēmumiem (juridiskām personām):

  • par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem
  • par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem
  • par lēmumiem, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs
  • par lēmumiem, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds
  • par lēmumiem, ar kuriem atteikta pārmaksātā PVN atmaksa

 

 

VID piemēro soda naudas par transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanu

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Savā jaunākajā intervijā TV24 VID ģenerāldirektore minēja, ka principā VID netraucē lielos uzņēmumus, izņemot divos gadījumos – muitas un transfertcenu jautājumos.

Pēc Sorainen nodokļu komandas rīcībā nonākušās informācijas VID ir aktivizējis soda nauda uzlikšanas procesus par termiņā neiesniegtām transfertcenu dokumentācijām. Saskaņā ar likumu soda naudu var noteikt līdz pat EUR 100 000. Šādai soda naudai ir jābūt samērīgai un formālais samērīgums (kāds ir novērots VID lēmumos, formāli nosaucot lietderības apsvērumu sastāvdaļas un izdomājot tiem formālu piemērošanas argumentāciju bez faktiska un rūpīgi apsvērta satura) tiesas priekšā visdrīzāk negūs atsaucību. Tām sabiedrībām, kas nav izpildījušas `programmu minimums` un nav iesniegušas transfertcenu dokumentācijas 12 mēnešu laikā pēc finanšu pārskata gada beigām (piemēram, par 2021.gadu – līdz 2022.gada 31.decembri), ieteicams pasteigties ar tās sagatavošanu un iesniegšanu EDS.

Dažos avotos ir norādīts VID skaidrojums, ka arī termiņa nokavējuma gadījumos katrs gadījums tiks vērtēts individuāli (ar zināmu zemtekstu, ka varbūt ne visos gadījumos tiks uzlikts sods). Diemžēl, attiecībā uz neiesniegtajām dokumentācijām šādu gadījumu ir pietiekami daudz, jo par to signalizē mums zināmās komercsabiedrības. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas vienā konkrētā gadījumā Latvijas komercsabiedrībai ar aptuveni EUR 50 miljonu apgrozījumu tika noteikts maksimālais sods EUR 100 000, jo dokumentācija netika iesniegta par vairākiem gadiem, bet novēloti iesniegtā dokumentācija nebija latviešu valodā un bija ar trūkumiem, komercsabiedrība neatsaucās uz VID atgādinājumiem u.t.t..

Labā ziņa ir tāda, ka lēmumu par soda audu no sākuma sagatavo par auditu vai riska novēršanu atbildīgās VID struktūrvienība Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē, un šādu lēmumu var apstrīdēt VID ģenerāldirektorei, un pēc tam vērsties tiesā ar pieteikumu, ja VID ģenerāldirektore sākotnējo lēmumu neatceļ. Arī salīdzinoši nesen bija nodokļu maksātājiem labvēlīgs Satversmes tiesas spriedums, kas uzliek VID pienākumu rūpīgāk vērtēt soda naudas samērīgumu.

* Sorainen nodokļu nodaļa ir nesen papildinājusies ar diviem transfertcenu jomas speciālistiem – bijušo VID TC nodaļas vadītāju Edgaru Hercenbergu un viņa palīgu Raivi Libertu.

 

ES tiesību akti

 

Eiropas Komisija plāno jaunus nodokļu sistēmas priekšlikumus

Raksta autore: Aija Lasmane

Eiropas Komisija 2023. gada 7. jūnijā plāno pieņemt priekšlikumus SAFE (Securing the Activity Framework of Enablers) un FASTER (Faster and Safer Tax Excess Refund for Withholding Taxes).

SAFE priekšlikuma mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas veicinātāju lomu un vērsties pret agresīvām nodokļu struktūrām, kurās ir iesaistītas trešās valstis.

FASTER priekšlikuma, ko sākotnēji ieteica Eiropas Parlaments, mērķis ir ieviest jaunu kopēju ES mēroga sistēmu nodokļu ieturēšanai no dividendēm un procentu maksājumiem, novēršot gan nodokļu dubultās uzlikšanas, gan nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.

 

Aktualitātes čaulas uzņēmumu direktīvas jomā

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par Eiropas Savienības Padomes priekšlikumu `Čaulas uzņēmumu direktīvai`. Ziņojuma teksts pieejams šeit.

 

Papildu aizliegumi importēt preces no Krievijas

Raksta autore: Kristīne Erele

Atbilstoši Regulā (ES) Nr. 833/2014 ES noteiktajām sankcijām no 2023. gada 9. janvāra ir aizliegts importēt daudzas plaša patēriņa preces no Krievijas. Importa aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Pieejams arī pilnais saraksts, kurā norādītas sankcijām pakļautās preces, ko aizliegts ievest ES.

Importa aizliegums attiecas uz cigaretēm un cigāriem, kosmētiku, matu kopšanas, zobu higiēnas un skūšanās līdzekļiem, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem, somām, apaviem, sieviešu apģērbiem, dažādiem papīra un plastmasas izstrādājumiem, fotoaparātiem, ledusskapjiem, trauku un veļas mazgājamām mašīnām, instrumentiem, laivām, traktoriem, vieglajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, dažādiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem un daudzām citām precēm.

 

Ārzemēs

 

Lietuvas VID (VMI) darbības virzieni 2023. gadam – vai šogad būs kas jauns?

Raksta autore: Indrė Ščeponienė

Nesen, prezentējot savas šī gada darbības jomas, VMI uzsvēra, ka plāno vairāk pievērsties efektīvai uzraudzībai, nevis stingrām kontroles darbībām. Lielāka uzmanība tiks pievērsta augstu nodokļu maksātājiem un jaunizveidotajam “turīgo iedzīvotāju” segmentam. Tradicionāli tiek izdalīta arī būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, lietotu automašīnu tirdzniecība un e-komercija.

Ar nodokli neapliekamo dividenžu izmaksa ārvalstu holdingiem, peļņas pārskaitīšana uz preferenču likmju valstīm, nepamatota zaudējumu pārnešana starp grupas uzņēmumiem. VMI ieņem ārkārtīgi stingru pozīciju izvairīšanās novēršanas normas piemērošanā un dividenžu aplikšanā ar nodokli, diezgan aizdomīgi raugās uz visiem “pasīvajiem” turējumiem un nodokļu atvieglojumus saprot ļoti šauri – kā pašu dividenžu neaplikšanu ar nodokli. Izskatās, ka šogad ne tikai saņemsim vairāk pārbaužu par šo tēmu, bet arī vairākus Nodokļu strīdu komisijas lēmumus par pērn veiktajām pārbaudēm. Prakse vēl tikai veidojas, tāpēc risinājumi var būt dažādi un negaidīti.

Reorganizācijas – lai gan nav mainījušās Ienākuma nodokļa likuma normas, kas nosaka nosacījumus neitrālu uzņēmumu reorganizāciju veikšanai nodokļu vajadzībām, tomēr VMI aktivitāte, izvēloties uzņēmumus kontrolei šajā konkrētajā jautājumā un ārkārtīgi stingra likuma piemērošana noteikti ir pamanāmi. Taču šajā regulējumā ir diezgan daudz neskaidrību un bieži vien tās neskaidrības netiek interpretētas par labu nodokļu maksātājiem, kaut gan vajadzētu..

Plānā kapitalizācija – pēdējā laikā VMI arvien vairāk interesējas par plānās kapitalizācijas noteikumu un tā izņēmumu piemērošanu. Lai gan šķita, ka šī noteikuma konsekventa piemērošana atrisināsies, tomēr VMI neatzīst tiesas veidoto praksi, ka šis ierobežojošais noteikums tiek piemērots tikai pēc ļaunprātīgas izmantošanas fakta pierādīšanas; savās interpretācijās tas “paplašina” jēdzienu “par atlīdzību aizdots kapitāls”, uz kuru attiecas ierobežojumi. Ļoti iespējams, ka uzņēmums garantēs vai ieķīlās savus aktīvus bankai par māsas uzņēmuma no bankas saņemto kredītu un VMI piemēros plānās kapitalizācijas ierobežojumus. Ir argumenti, lai nepiekristu, bet šķiet, ka mums būs jāstrīdas.

Cenu noteikumu piemērošana darījumiem starp saistītām personām. Arī šī jautājuma izvērtēšana kontroles darbību laikā ir paātrinājusies – arvien vairāk tiek veiktas tematiskās kontroles darbības vai arī cenu aspekts tiek izvērtēts citu uzņēmumu ienākuma nodokļa jautājumu kontekstā.

Patēriņš privātajām vajadzībām (automašīnas, jahtas, ceļojumi u.c. “luksus” izdevumi uz uzņēmuma rēķina) ir mūžīga klasika, kur VMI joprojām virza savus inspekcijas resursus un joprojām “atrod”. Tomēr šajā jomā joprojām ir daudz diskutējamu elementu par uzņēmumos organizētajiem komandas motivācijas pasākumiem (īpaši, ja tie tiek organizēti ārzemēs), lojalitātes programmām ar izklaides pasākumu elementiem, svarīgāko klientu pasākumu organizēšanu u.c.

“Turīgo” personu kontrole uzņem apgriezienus, jo par “fiziskām personām ar augstvērtīgiem aktīviem”, par kuriem interesējas VMI, tiek uzskatīti ne tikai esošie, bet arī bijušie Lietuvas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pārvalda ap EUR 40 milj. un lielākus aktīvus. Tādējādi pieaug izmeklēšanu un pārbaužu skaits, izvērtējot, vai cilvēks joprojām tiek uzskatīts par Lietuvas rezidentu un vai viņam Lietuvā jāmaksā nodokļi.

Darbinieku opciju priekšrocību piemērošanas izvērtējums, jo šis ir gads, kurā tiks realizētas pirmie opciju darījumi.

Un, protams, PVN jautājumi (īpaši 0 likmes piemērošana, citu atviegloto likmju piemērošana, jaukto atskaitījumu jautājumi u.c.), kas savu aktualitāti nezaudēs vēl ilgi.

Lai gan VMI apgalvo, ka vairāk uzmanības pievērš monitoringam un profilaksei, ir skaidrs, ka izmeklēšanas un pārbaudes par aktuāliem jautājumiem ne tikai pieaug, bet arī kļūst mērķtiecīgākas. Pēc sākotnējās uzraudzības, nozares analīzes vai citām atlases darbībām VMI atlasa uzņēmumus kontroles darbībām, kurās “meklē” konkrētas lietas. Tāpēc komersantiem vajadzētu būt vērīgākiem, plānojot reorganizācijas, finansēšanas darījumus, veidojot korporatīvo grupu struktūras utt. un izvērtēt iespējamo nodokļu efektu, riskus un pasākumus to samazināšanai.

 

Lietuvā nodokļu iestādes publicē skaidrojumu par PVN piemērošanu līzingam

Raksta autore: Dace Everte

Nodokļu iestādes ir veikušas grozījumus PVN likuma komentāros par kredītrēķinu izrakstīšanu un noilguma termiņa noteikšanu līzinga darījumos. Ja līzinga līgums ar klientu tiek izbeigts pirms termiņa beigām, piemēram, ja klients nepilda līgumā noteiktās saistības un nodod tiesības un pienākumus saskaņā ar līgumu citam saimnieciskās darbības subjektam, tad citam saimnieciskās darbības subjektam (piemēram, bankai) ir tiesības izrakstīt kredīta PVN rēķinu par aktīva atdošanu saņēmējam (klientam).

Ņemot vērā EST judikatūru, ja nav pierādīts, ka nodokļa maksātājs, kuram atņemtas tiesības uz PVN atlaidi, nav bijis pietiekami rūpīgs, un ja nav ļaunprātīgas rīcības vai krāpnieciskas vienošanās, noilguma termiņš nav jānosaka, pamatojoties uz sākotnējā rēķina datumu, kas beidzās pirms grozījumu izdarīšanas. Noilguma termiņš PVN deklarācijas koriģēšanai ir jāsāk skaitīt no brīža, kad ir izbeigts nomas līgums.

 

 

Aktualitātes  BEPS Pillar 1 & 2 jomā

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (International Accounting Standards Board) publicēja ieteikumus attiecībā uz starptautisko grāmatvedības standartu 12.standarta “Ieņēmumu nodoklis” piemērojamību BEPS Pilllar II, detalizēts priekšlikums pieejams šeit. Šī ziņas sakarā jāatgādina, ka Latvijai līdz 31.12.2023. jāpieņem normatīvie akti, lai transponētu Eiropas Padomes direktīvu 2022/2523 (2022. gada 14. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā, kas nosaka minimālā peļņas nodokļa likmi 15% starptautiskajiem uzņēmumiem.

OECD rīkoja semināru par Pillar I & II ietekmi uz iesaistīto valstu ekonomikām, prezentācija un semināra videoieraksts ir pieejams šeit.

Tā kā Igaunijā ir līdzīga UIN sistēma, svarīgi pasekot, kas notiek kaimiņos. Igaunijā martā tuvojas vēlēšanas, tādēļ līdz tam Igaunijā nav paredzamas būtiskas izmaiņas. Zinām, ka valdība gatavo priekšlikumus Igaunijas UIN sistēmas maiņai Pīlāra 2 dēļ, bet pagaidām nekas konkrēts nav zināms. Konkrētāki jaunumi šai ziņā būs pavasarī-vasarā.

 

 

Transfertcenu aktualitātes citās ES valstīs

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Austrijas transfertcenu auditu praksē ir tendence pārbaudīt, vai atbilstoši darījuma ekonomiskai būtībai aizdevums, kas kā tāds noformēts pēc juridiskās formas, nozīmē `slēpto` ieguldījumu pamatkapitālā. Līdz ar to šāda auditu prakse apdraud aizņēmēja tiesības atskaitīt procentus. Praksē tiek ieteikts strukturēt aizdevumu, sagatavojot pietiekami detalizētu aizdevuma līgumu, tajā skaitā sagatavot pamatojumu izvēlētajai procentu likmei, izejot no aizņēmēja kredītreitinga analīzes, detalizētiem atmaksas un samaksas noteikumiem. Auditori pārbaudīs, vai, ņemot visus ar darījumu saistītos apstākļus kopumā, nesaistītas puses būtu noslēgušas šādu darījumu. Specifiskie faktori tirgus procentu likmes izvēlei ir aizdevuma izdošanas laiks, aizdevuma apjoms, atmaksas termiņš, valūta un nodrošinājums.

Šī Austrijas prakse ir aktuāla arī Latvijas sabiedrībām, kuras aizdod naudu saistītām sabiedrībām Austrijā. Lai arī būtu skaidrs, ka ievērojot 12 mēnešu termiņu aizdevuma atdošanai, lai nebūtu jāpiemēro Latvijas UIN, tomēr nereti praksē pastāv informācijas asimetrija starp ārvalstu nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju un citas valsts komercsabiedrības rīcībā esošo informāciju. Piemēram, pēc Latvijas sabiedrības uzskaites aizdevuma termiņš ir nepārsniedz 12 mēnešus, bet pēc Austrijas nodokļu administrācijas rīcībā esošās informācijas aizdevuma termiņš pārsniedz 12 mēnešus.

Polijā nostiprinās tiesu prakse attiecībā uz aizdevuma procentu tirgus likmes pamatošanu. Proti, Polijas Augstākā tiesa atzina par pamatotu un tiesisku apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru atcelts Polijas nodokļu administrācijas uzrēķins pamatojoties uz to, ka šī nodokļu administrācija neveica pilnvērtīgu salīdzināmības analīzi aizdevuma darījumam, tajā skaitā ņemot vērā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ekonomiskos apstākļus, aizdevuma mērķi un ar to saistītos riskus.

Šī labvēlīgā Polijas tiesu prakse ir aktuāla arī Latvijas sabiedrībām, kas veic darījumus ar Polijas saistītām sabiedrībām. Sākot ar 2021.gadu OECD transfertcenu vadlīniju līmenī ir pieņemts, ka salīdzināmības analīze ir jāveic abām darījuma pusēm, gan aizdevējam, ja tas ir Polijā, gan aizņēmējam, ja tas ir Latvijā.

 

Itālijas nodokļu administrācijas viedoklis: tokens piešķiršana neietilpst PVN jomā

Raksta autore: Kristīne Erele

Itālijas nodokļu administrācija ir sniegusi skaidrojumu, ka utility jeb pakalpojumu tokenu izsniegšana neietilpst PVN darbības jomā. Konkrētajā gadījumā uzņēmums, kas darbojas mūzikas darbu autortiesību aizsardzības jomā, izmantojot blokķēdes autentifikāciju, izsniedz “pakalpojuma tokenus”, piešķirot pircējam tiesības nākotnē pirkt pakalpojumus ar atlaidi. Pakalpojumu tokeni ir kriptolīdzekļa veids, kas paredzēts, lai nodrošinātu digitālu piekļuvi precei vai pakalpojumam, ko akceptējis tikai emitents. Nodokļu administrācija norādīja, ka “utility tokens” pārdošanu nevar kvalificēt kā vaučera piegādi, jo tokena būtība var mainīties. Līdz ar to tokena piešķiršana neietilpst PVN darbības jomā. Taču tokens ir kvalificējams kā leģitīms dokuments, kas ietilpst Civilkodeksa darbības jomā, jo tas dod īpašniekam tiesības saņemt attiecīgo pakalpojumu.

 

Spānijā tiek plānots ieviest ziņošanas pienākumu kriptovalūtas turētājiem

Raksta autore: Kristīne Erele

Spānija ir ieviesusi jaunus ziņošanas pienākumus kriptovalūtu turētājiem ar mērķi novērst un apkarot nodokļu krāpšanas. Atklājamie darījumi ietver kriptovalūtu iegādi, pārsūtīšanu, apmaiņu, nodošanu, iekasēšanu un apmaksu, iekasēšanu un maksājumus, kas veikti ar kriptovalūtām, kā arī atklājamo informāciju par darījumā iesaistītajām personām, pārvesto kriptovalūtu klasi un skaitu un darījuma cenu/datumu.  Regulējums, kas attiecas uz ziņošanas pienākumiem kriptovalūtas turētājiem, kuru bija paredzēts izdot 2023. gada janvārī (2022. gadā veiktajiem darījumiem), ir atlikts līdz 2024. gadam (par 2023. gadā realizētajiem darījumiem).

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/