-
Kam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojums gadījumā, ja viens īpašnieks savas kopīpašuma daļas nodod sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) – šim vienam kopīpašniekam vai tas attiecināms uz visiem kopīpašniekiem proporcionāli? Senāts skaidro, kā piemērojami NĪN atvieglojumi kopīpašuma gadījumā un kāda nozīme ir atvieglojuma raksturam. Raksta autors: Raivis Liberts, SIA “Sorainen ZAB”, jurists Senāta 2024.gada 13.decembra spriedumu […]
-
Praksē nereti diskusijas raisa neiegūtās peļņas pierādīšana, tostarp publisko iepirkumu lietās. Kas ir neiegūtā peļņa publisko iepirkumu lietās? Kā to pierāda? Raksta autore: Aiva Balode, SIA “Sorainen ZAB”, juriste Līdzautore: Andīna Brīvule, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze Atlīdzinājums par neiegūto peļņu Publisko iepirkumu likuma 76.panta 1.daļā norādīts, ka zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo […]
-
Turpinājums iepriekšējam blogam. Šoreiz – par transfertcenu un PVN mijiedarbību, kādas svaigas ES tiesu lietas mērcē. PVN sekas, ja darījumam veiktas TP korekcijas Par to jau 2017.g. Eiropas Komisija uzdeva jautājumus PVN Komitejai, kā rezultātā tapuši šie skaidrojumi. Gadu vēlāk publiskots arī EK PVN ekspertu grupas viedoklis, kurā minēts, ka TP korekcijas nav PVN objekts. Vienīgais […]
-
Mūsu kolēģis, zvērināts advokāts un Latvijas biroja partneris Andris Tauriņš, viesojoties sadarbībā ar Latvijas Mediju ētikas padomi tapušajā raidieraksta “Atver Muti” speciālizlaidumā “Medijs kā izmeklētājs un sargsuns” diskutē par reputāciju, mediju ētiku, to lomu nelikumību izgaismošanā un trauslo robežu starp atmaskošanu sabiedrības labā un stratēģiskajām tiesvedībām. Raidījumā skartās tēmas: Vai slepena sarunas ierakstīšana ir attaisnojama? […]
-
Kas ir dekriminalizācija? Dekriminalizācija ir likumdošanas process, kā rezultātā kādu noziedzīgu nodarījumu atzīst par krimināli nesodāmu[1], vienlaikus pārkvalificējot to kā administratīvu vai disciplināru pārkāpumu, vai jebkāda cita veida prettiesiskā darbībā.[2] Pirmo reizi Latvijā dekriminalizācijas institūts tika realizēts 1991.gadā, revidējot Krimināllikumu.[3] Tomēr ar to dekriminalizācijas jautājums Latvijā savu aktualitāti nav zaudējis. Tas it īpaši attiecināms uz […]
