Cenšoties mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un vienlaikus mudināt globālos partnerus samazināt oglekļa emisijas, Eiropas Savienība (ES) pirms diviem gadiem apstiprināja Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM jeb angliski Carbon Border Adjustment Mechanism – CBAM). Tā ieviešanai tika noteikts divu gadu pārejas periods, un no 2026. gada 1. janvāra mehānisms ir stājies spēkā pilnā apjomā.
Šīs vērienīgās izmaiņas ir rosinājušas plašas diskusijas par to, kurš no tām iegūs un kam, tieši pretēji, būs jārēķinās ar papildu izmaksām.
CBAM ieviešana mainīs situāciju
Skaidrs, ka nākotnē CBAM ieviešana tirgu pamazām mainīs vairākos virzienos, paredz nozares eksperti.
Ilgtspējīgākas prakses veicināšanai CBAM nākotnē var likt uzņēmumiem pārskatīt savu darbību, piemēram, izvēloties piegādes ķēdi, prognozē Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. Uzņēmumi, kas iepriekš importa dēļ saskārās ar jauniem oglekļa tarifiem, iespējams, meklēs piegādātājus ar zemāku emisiju profilu.
Tāpat viņš paredz, ka uzņēmumi, iespējams, palielinās ieguldījumus energoefektīvās un “zaļajās” tehnoloģijās, lai samazinātu savas emisijas izejas valstī un līdz ar to arī OIM izmaksas. OIM ieviešana mudina globālos ražotājus investēt tīrākās tehnoloģijās, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku ražošanu.
Ilgtermiņā uzņēmumi varētu izvērtēt savu ražošanas vai iepirkumu ģeogrāfisko novietojumu – piemēram, pārcelšanos uz valstīm ar progresīvāku klimata politiku vai arī importētāji varētu meklēt piegādātājus valstīs, kurās jau pastāv oglekļa cenu noteikšanas mehānismi (piemēram, Lielbritānija, Šveice), jo par tur samaksāto oglekļa nodokli varēs samazināt OIM maksājumu.
Jāatzīmē, ka, pat ja ražošana notiktu ārpus ES, eksportējot atpakaļ uz ES teritoriju, uzņēmumam joprojām nāktos maksāt OIM, tāpēc tādos gadījumos izdevīgāk būtu palielināt ražošanu ES robežās, izmantojot tīrākus enerģijas avotus, uzsver Taukačs.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
