Šā gada jūnijā Latvijas Augstākās tiesas Senāts pieņēma lēmumu apturēt tiesvedību un ar trim prejudiciāliem jautājumiem vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) lietā Nr. SKA-109/2026. Šīs lietas pieteicēja ir uzņēmums, kas piedalījās pašvaldības izsludinātā konkursā par transportlīdzekļu nomu. Taču tā kā Konkurences padome (KP) pieteicēju iepriekš bija sodījusi par horizontālu karteļa vienošanos, tas ir, par slepenu vienošanos starp konkurentiem, un pieteicēja nespēja pārliecināt iepirkuma rīkotāju par savu uzticamību, tā tika izslēgta no iepirkuma procedūras.
Raksta autori:
Kā izriet no Senāta lēmuma, jautājumu mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas tiesību sistēmā ieviestais uzticamības atjaunošanas process atbilst Eiropas Savienības tiesībām.
Ko nozīmē “uzticamības atjaunošana” un kam tā paredzēta?
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma (PIL) nosacījumiem, šobrīd Latvijā pasūtītājam (iepirkuma organizatoram):
- ir pienākums izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras, ja tas ar KP lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīts par vainīgu horizontālas jeb karteļa vienošanās noslēgšanā (PIL 42.panta otrās daļas 5.punkts);
- ir tiesības izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras, ja tā rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu (PIL 42.panta otrās daļas 7.punkts), tajā skaitā, ja ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās (PIL 42.panta septītās daļas 1.punkts).
Tātad PIL paredz iespēju izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras gan gadījumā, ja KP lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, gan arī (atbilstoši šī brīža izpratnei) tad, ja šāds lēmums ar kuru konstatēta attiecīgā pretendenta vainojamība horizontāla karteļa vienošanās īstenošanā, ir ticis pārsūdzēts tiesā un galīgais spriedums nav pieņemts. Piebilstams, ka minētais neattiecas uz tādiem pretendentiem kuri ir sadarbojušies ar KP iecietības programmas ietvaros, vai kurus no naudas soda KP atbrīvojusi (vai to samazinājusi).
Abos gadījumos šāds liegums ir spēkā trīs gadus, tomēr termiņa sākuma punkts atšķiras: pirmajā gadījumā tas skaitās no konkurences iestādes lēmuma pieņemšanas dienas, bet otrajā – no dienas, kad lēmums vai tiesas spriedums kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
