Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija rosina grozīt Operatīvās darbības likumu, lai skaidrāk noteiktu, kādos gadījumos slepenas operatīvās darbības laikā iegūta informācija drīkst tikt izmantota arī citiem, sākotnēji neparedzētiem mērķiem. Lai gan likums jau pieļauj šādu informācijas nodošanu, komisija uzskata par nepieciešamu precizēt, ka tas ir pieļaujams tikai tad, ja informācija ir nepieciešama būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un tās apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.

Raksta autori:

Violeta Zeppa-Priedīte,Sorainen partnere, zvērināta advokāte

Jānis Dobelnieks, Sorainen zvērināts advokāts

Grozījumu projekts, kas nodots jau trešajā lasījumā, mērķis ir it kā panākt lielāku skaidrību un līdzsvaru starp valsts drošības interesēm un personas tiesībām uz privātumu.

Tomēr, iedziļinoties plānotajās izmaiņās, rodas jautājums – vai mēs patiešām runājam par tehnisku labojumu, vai arī par kārtējo mēģinājumu paplašināt valsts tiesības izmantot slepeni iegūtu informāciju ārpus tām robežām, kuras līdz šim tika uzskatītas par būtiskām personas tiesību aizsardzībai?

Šis nav pirmais šāda veida mēģinājums. Tas nav radies tukšā vietā. Pēdējos gados praksē tiesību aizsardzības iestādes saskārās ar problēmām izmantot operatīvās darbības laikā iegūtās ziņas citos procesos, īpaši plaši apspriestajā tā dēvētajā karteļu lietā. Tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu, vai un kā šādas ziņas drīkst izmantot konkurences, administratīvajos vai disciplinārajos procesos, tiek piedāvāts šķietami vienkāršs risinājums – paplašināt iespējas tās nodot citām iestādēm.

Ko patiesībā piedāvā grozījumi?

Pašreizējais regulējums paredz, ka operatīvās darbības laikā iegūta informācija ir īpaši aizsargāta un tās izmantošana ir cieši saistīta ar sākotnējo operatīvās darbības mērķi. Informācijas nodošana citam nolūkam ir pieļaujama galvenokārt situācijās, kad tā norāda uz jaunu noziedzīgu nodarījumu vai tiešu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, tādējādi likumdevēja uzsvars līdz šim ir bijis vērsts uz drošības interesēm un izmeklēšanas nepārtrauktības nodrošināšanu.

Plānotā jaunā redakcija šo pieeju būtiski maina. Tajā skaidri noteikts, ka operatīvās darbības laikā iegūtu informāciju var izmantot arī citiem, sākotnēji neparedzētiem mērķiem, tomēr tikai tad, ja tas ir objektīvi nepieciešams citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un vienlaikus nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās. Praksē tas nozīmē, ka informācija var tikt nodota citām institūcijām ne tikai kriminālprocesa vajadzībām, bet arī citām vajadzībām, kas definēts kā “citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzība”.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.