Ne visi pēc apgrozījuma lielākie un pelnošākie būvniecības nozares uzņēmumi ir nozīmīgākie tirgus dalībnieki arī pēc nodarbināto skaita. Kopumā šī nozare ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī – būvniecībā ir nodarbināti ap 7–8 % valsts iedzīvotāju darbspējīgā vecumā.

Kāpēc vienam šīs jomas uzņēmumam ir desmiti un pat simti darbinieku, bet citam – vien daži, ko tas parāda? Vai tas ir svarīgi pasūtītājam publiskajā sektorā un arī privātajos konkursos?

Privātajiem brīvākas rokas

Pasūtītāji vērtē nevis darbinieku skaitu kā tādu, bet konkrēti – vai uzņēmumam ir darbinieki ar vajadzīgajām prasmēm, vai ir kvalificēti speciālisti konkrētiem darbiem, apstiprina arī “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts Jorens Jaunozols. Dažkārt, ja uzņēmumam ir šāds konkrēts speciālists, viņam var tikt uzlikti ierobežojumi piedalīties citos projektos.

Jaunozols gan atzīst, ka publiskā sektora pasūtītāji ir vairāk ierobežoti, tiem ir likumā noteiktie rāmji. Proti, tie nevar vienkārši kādu uzņēmumu neuzaicināt piedalīties iepirkumā tāpēc vien, ka kāds nepatīk – lēmumi ir apstrīdami un pārsūdzami.

“Savukārt privātie var darīt, kā grib, un to mēs arī redzējām tieši pēc karteļa lietas. Pat vēl pirms lēmuma apstrīdēšanas daudzi šajā kartelī apsūdzētie būvuzņēmumi tika “izņemti” no pretendentu loka privātajos iepirkumos, jo kreditori vienkārši nepiekrita to iesaistei. Privātajiem ir lielāka rīcības brīvība,” viņš skaidro.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.